Ietekmīgākās politiskās partijas
Ietekmīgākās politiskās partijas
Latvijā
Reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, Latvijā norisinās kārtējās parlamenta jeb Saeimas vēlēšanas. Tajās var piedalīties visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.
Saeimas vēlēšanas notiek vienu dienu, un vēlēšanu iecirkņi balsotājiem ir atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00. Turklāt ikviens vēlētājs neatkarīgi no dzīvesvietas vai pieraksta vietas drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.
Kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām drīkst iesniegt likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas vai partiju apvienības. Par deputātu kandidātiem drīkst pieteikt jebkuru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā vecāks par 21 gadu, ja uz viņu neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojumiem.
Nākamās Saeimas vēlēšanas Latvijā notiks 2010.gada 2.oktobrī
Tā kā Latvijā pastāv proporcionālā vēlēšanu sistēma, tad no katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts noteikts skaits deputātu, kas kopā veido 100.
Pašreiz valdībā pārstāvētās frakcijas ir Tautas Partijas, Jaunais Laiks, Zaļo un Zemnieku savienība, politisko organizāciju apvienība „Saskaņas Centrs” frakcija, Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļš” frakcija, „Tēvzemei un Brīvībai” LNNK frakcija, politisko organizāciju apvienības „Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija un frakcijām nepiederoši deputāti. Valdošā loma saeimā, līdz Ministru prezidenta Aigara Kalvīša demisijai 5. decembrī, bija Tautas Partijas rokās, taču šī gada novembrī veikta aptauja liecina, ka uz doto brīdi populārākā politiskā apvienība Latvijā ir kreisi centriskie «Saskaņas Centrs», par kuru ir gatavi nobalsot 10,8% respondentu. Par «Jauno Laiku», balsotu 7,8% pilsoņu, par «Zaļo un Zemnieku savienību» — 6,2%, par Tautas partiju — 5,1%. Pārējās politiskās partijas nepārsniedz 5% barjeru.
Tautas partija
Piedaloties 8. Saeimas vēlēšanās, Tautas partija jau ir jaudīga un rīcībspējīga intelektuāli varošu cilvēku komanda, kura zina, kas darāms. Likumsakarīgas ir 20 Saeimā iegūtās vietas, kas ir trešais labākais rādītājs.
1997. gada beigās Latvijas valsts nav spožākajā stāvoklī… Valdošā elite nespēj turpināt Andra Šķēles valdību uzsākto tautsaimniecības izaugsmi un stingro kursu uz Latvijas dalību NATO un Eiropas Savienībā. Zinot problēmu dziļumu un atbildības svaru, domubiedru grupa nāk pie secinājuma, ka nobriedusi nepieciešamība mūsu valstī veidot eiropeisku, labēju un konservatīvu partiju, kurā būtu daudzskaitlīgi pārstāvēta tauta. Iniciatīvas bagāti un uzņēmīgi cilvēki visā Latvijā sāk jauna politiskā spēka radīšanu. 1998. gada 2. maijā dibināšanas kongresā Rēzeknē ar programmatisku Manifestu sevi piesaka Tautas partija. Pirmo reizi piedaloties Saeimas vēlēšanās, partijai jau izveidotas spēcīgas reģionālās nodaļas un mūsdienīgi domājošu, lietpratīgu cilvēku komanda. Rezultāts ir likumsakarīgs jo Tautas partija uzvar 7. Saeimas vēlēšanās.
|
Gads |
Vēlēšanas |
Rezultāti |
Deputati |
|
1998. |
7. Saeimas vēlēšanas |
21,19% (Rīgā – 19,44%) |
24 (no 100) |
|
2001. |
Pašvaldību vēlēšanas |
Rīgā – 10,28% |
6 (no 60) |
|
2002. |
8. Saeimas vēlēšanas |
16,61% (Rīgā – 11,32%) |
20 (no 100) |
|
2004. |
6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas |
6,65% (Rīgā – 5,11%) |
1 (no 9) |
|
2005. |
Pašvaldību vēlēšanās |
Rīgā – 11,89% |
8 (no 60) |
|
2006. |
9. Saeimas vēlēšanas |
19,56% (Rīgā – 13,10%) |
23 (no 100 |
Tautas partija uzņemas iniciatīvu apvienot visas labējās partijas. Sekmīgi vadot sarunas starp labējām partijām, nolīdzinot nesaskaņas un politiskās ambīcijas starp sarunu partneriem 2004. gada decembrī Tautas partija izveido vienotu 8. Saeimas labējo partiju koalīciju. Par Ministru kabineta vadītāju kļūst Aigars Kalvītis.
2005.gada martā TP triumfē pašvaldību vēlēšanās. Vēlētāji visā Latvijā atkal un no jauna uztic vietējo varu oranžajiem. Rezultātā 69 pašvaldības vada TP pārstāvji. TP pašvaldībās – 217 deputāti.
TP uzvar 2006.gada parlamenta vēlēšanās, iegūstot 23 vietas Saeimā. Pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas Ministru prezidents saglabā savu amatu arī pēc vēlēšanām. Tautas Partijas valdibā ir 6 ministri.
2008.gada decembrī gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ atkāpjas A.Kalvīša valdība, taču TP paliek pozīcijā I.Godmaņa valdībā ar 7 ministriem.
Partija uzsākusi gatavošanos nākošā gada pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām. Kopš iepriekšējām vēlēšanām augusi TP pārstāvniecība pašvaldībās – 274 deputāti, 86 pašvaldību vadītāji.
Tautas partija par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem 9.Saeimā uzskata valsts pārvaldes kapacitātes un kompetences celšanu, lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu mērķtiecīgu un valsts ilgtermiņa interesēm atbilstošu apguvi. Tautas partija šobrīd ir vadošais politiskais spēks valstī, kas vienīgais spēj konstruktīvi vienot labēju koalīciju. Mēs to esam pierādījuši. Aigara Kalvīša vadītā valdība nostrādājusi vienu no ražīgākajiem darba periodiem Latvijas vēsturē.
Zaļo un Zemnieku savienība
|
Gads |
Vēlēšanas |
Rezultāti |
Deputāti |
|
2002. |
8. Saeimas vēlēšanas |
9,42 (Rīgā – 5,56) |
12 (no 100) |
|
2004. |
6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas |
4,25 (Rīgā – 1,93) |
0 (no 9) |
|
2005. |
Pašvaldību vēlēšanās |
Rīgā – 2,82 |
0 (no 60) |
|
2006. |
9. Saeimas vēlēšanas |
16,71 (Rīgā – 9,53) |
18 (no 100) |
Latvijas Zaļā partija un Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība izveidojušas LR 8.Saeimas vēlēšanu apvienību Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), lai kopīgiem spēkiem stiprinātu Latvijas valsti un tās tautu, nodrošinātu valsts līdzsvarotu un harmonisku attīstību, dabas un cilvēku interešu saskaņošanu.
LZS dibināšanas sapulce notika 1917. gada 12. maijā Valkā. Bet tās idejiskie un ideoloģiskie pamati sākti veidot jau pirms simt gadiem, kad Kārlis Ulmanis ne tikai mācīja, kā pareizi slaukt un ēdināt lopus, bet runāja arī par izglītības nozīmi, par lauku jaunatnes interesēm, par laukstrādnieku dzīves un darba apstākļu uzlabošanu. Kad Hermanis Endzeliņš vērsās pret vācu muižnieku privilēģijām. Kad Cīrihes universitātes jurisprudences doktors Miķelis Valters kā pirmais no visiem Latvijas politiķiem jau 1903. gadā rakstā “Patvaldību nost! Krieviju nost!” sludināja Latvijas neatkarības ideju.
Latviešu Zemnieku savienības oficiālā nodibināšana notika īstajā brīdī, kad radās iespēja un nepieciešamība apvienot visus pilsoniskos spēkus brīvas Latvijas izveidošanai.
Ir pamats sacīt, ka arī visa turpmākā Latvijas saimnieciskā politika no līdz 1934. gadam un arī vēlāk līdz pat Padomju okupācijai veidojās LZS iespaidā. LZS bija galvenā valdību veidotāja. No sešpadsmit parlamentārās iekārtas gadiem gandrīz trīspadsmit gadus valdības stūri savās rokās turēja LZS.
Latvijas Zaļā partija unCentriskā partija Latvijas Zemnieku savienība turpinās strādāt kopā Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS), sadarbojoties ar reģionālajām partijām. Mūsu mērķis ir panākt, lai zaļa, stipra un plaukstoša Latvija ar attīstītu tautsaimniecību kļūtu par pamatu visas sabiedrības labklājībai. Par galvenajām prioritātēm uzskatām stiprināt nacionālo kontroli pār dabas resursiem, izmantot atjaunojamos energoresursus, veicināt reģionālo attīstību un saglabāt vides un nacionālo identitāti, kā arī rūpēties par trīs galvenajām pamatvērtībām – izglītību, veselību un sociālo aizsardzību.
2002—2004 — pie varas E. Repšes valdībā
2004 — vada valdību (I. Emsis)
kopš 2004 — pie varas A. Kalvīša, I. Godmaņa, V. Dombrovska valdībās
2006 — 9. Saeimas vēlēšanās piedalās ar partijas “Latvijai un Ventspilij”atbalstu. 2. vieta vēlēšanās
Jaunais Laiks
JL dibināta kā labēji liberāla partija 2002.gada 2.februārī. JL inicējuši bijušais Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše un uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs.
Jaunais laiks veidoja valdību Einara Repšes vadībā pēc 8.Saeimas vēlēšanām, atradās opozīcijā Induļa Emša (ZZS) valdības laikā un ir atgriezušies pozīcijā Aigara Kalvīša (TP) valdības ietvaros, ieņemot sešus amatus – aizsardzības (Einars Repše), ekonomikas (Arturs Krišjānis Kariņš), tieslietu (Solvita Aboltiņa),izglītības un zinātnes (Ina Druviete), īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās (Ainars Latkovskis) un īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās (Jānis Reirs) amatus.
No partijas dibinasanas briza lidz 2007. gada 31. martam tas vaditajs bija Einars Repse, tomer tad par vaditaju kluva Arturs Krisjanis Karins. Vins ir pazinojis, ka 2008. gada 1. marta paredzetajas vaditaja velesanas nepiedalisies. Partija ir bijusi ieveleta gan 8., gan 9. Saeima. 2008. gada 31. janvari partija saskelas un no tas aizgaja vairak neka 20 biedri. 2008. g. 2. marta par partijas vaditaju kluva Solvita Aboltina.
Jaunais laiks ir viena no vadosajam politiskajam partijam Latvija. Partija ir parstaveta Eiroparlamenta un Latvijas Republikas Saeima.
Partija Jaunais laiks ir labeja, ta atbalsta privatu iniciativu, uznemejdarbibu un brivu konkurenci. Ta aizstav un nodrosina katra individa tiesibas un brivibas, tai skaita uz aizsardzibu pret valsts patvalu. Brivs un godigs darbs ir musu atslega Latvijas labklajibas atjaunosanai.