igauņu valoda

Ievads

Igauņu valoda(eesti keel) pieder Somugru valodas saimei, kuras saknes atrodami aiz Urālu kalniem. Igauņu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,1 miljonam cilvēku.Vairums to (aptuveni 950 000) dzīvo Igaunijā, kur tā ir vienīga valsts valoda. Pašlaik mazākās Somugru tautas dzīvo Ziemeļeiropā, Volgas un Urālu reģionā, Sibīrijā un Krievijas tālos ziemeļos. Igauņu valodas nepratēji var atpazīt vārdus, kuriem ir vācu, zviedru krievu izcelsme. Igauņi nepiešķir savus ekvivalentus mūsdienu internacionālajiem vārdiem. Vislielākās somugru valodas pēc runātāju skaita ir ungāru(14 miljoni), somu(5 miljoni), igauņu un mordviešu(kopā 900 000).

Vēstures ap

p
pskats

.

Somugru ciltis sasniedza Baltijas jūru no austrumiem 3. gadu tūkstotī p.m.ē. un sāka veidot kontaktus ar vietējiem baltiem. Igauņi dzīvo savā zemē jau 5.000 gadus.

Tuva igauņu valodai ir somu valoda. Igauņu un somu valodu sadalījums divās valodās sākās pirms diviem tūkstošiem gadiem. Vairums igauņu paši tie, kuri dzīvo valsts ziemeļos, spēj mazliet saprast somu valodu.

Igauņu valoda pirmo reizi ir minēta jau 1 gs. m.ē. Romu dzejnieks un vēsturnieks Publio Kornēlijs Tacīts piemin igauņus savā darbā “Vācija”.

Vissenākais rokrakstu tekstā ietilpst vispopulārāko triju lūgšanu tu

u
ulkojumi – Pater noster, Ave Maria u Credo.

No 16. gs. pastāvēja divas literārās valodas, kuras pamatojās uz ziemeļu Igaunijas un dienvidu Igaunijas dialektiem. 19. gs. dienvidu igauņu literāru valodu sāka izmantot plašāk.

Pirmā igauņu valodas gramatika un ortogrāfija bija izstrādājis 17. gs. vācu garīdznieki un
n
n izglītotie cilvēki, kuri saka tulkot Bībeles tekstus igauņu valodā. Tajā laikā valoda pamatojās uz vācu pareizrakstības, kuru izmantoja līdz pat 19. gs beigām, kad to aizstāja ar jaunu, kura tiek izmantota tagad. To sastādīja F. I. Vīdemans 1875.g. Bībeles tulkošana aizņēma vairāk nekā pusgadsimtu. To pabeidza mācītājs Anton Thor Helle 1739.g.Šis tulkojums bija svarīgs igauņu literārās valodas attīstībā. Tas apvienoja divus dialektus. Strauja igauņu literatūras attīstība sākās 19. gs. vidū. Pirmā avīze igauņu valodā iznāca 1806. g.

Pirmie teksti igauu valod pardījās 13. gs. Pirmā grāmata iznāca 1535. g. 16. gs. Eiropa bija izplatīts J. Gutenberga grāmatu iespiešanas megānisms.

Igauņu valodas galvenās iezīmes

Igauņi, tāpat ka somi, uzskata, ka viņu valoda – viena no visgrūtākajām un visskaistākajām valodām. Arī daudzi krievi tautības cilvēki, kuri dzīvi Igaunijā, tā uzskata.

Katrai va

a
alodai ir dažas ārkārtīgi vienkāršas īpašības un dažas grūtas. Japāņu un ķīnas valoda ir jāmācās divreiz – vienreiz, lai iemācītos runāt un otrreiz – lasīt. Mācoties vācu valoda ir nepieciešami iegaumēt daudzu vārdu dzimte, angļu valodā ir grūti iemācīties pareizi izrunāt vārdus.

Kaut gan somugru valodas attīstījās atsevišķi viena no citas, tomēr tām ir daudz kopīgo leksisko un gramatisko īpatnību, kuras pierāda valodu kopīgo izcelsmi. Piemēram:

1 Nav dzimtes(viens vietniekvārds apzīmē “viņš” un “viņa”)

2 Nav noteikto un nenoteikto artikulu kā angļu valodā

3 Garie vārdi valodas struktūras dēļ

4 Vairāki gr
r
ramatiskie locījumi

5 Nav prievārdu, bet ir post pozīcijas

Locījumi

Lietvārdiem, īpašības vārdiem, skaitļa vārdiem un vietniekvārdiem var būt 14 locījumi. Tas ir vairāk nekā latīņu, krievu, vācu un angļu valodā, bet ne mazāk kā igauņu un ungāru valodā. Igauņu valodā vārdu nozīmes, kuras izteiktas ar locījumu galotņu palīdzību angļu valodā un daudzās citās valodās tās vietā izmanto privārdus. Igauņu valodā ir 6 locījumi. No tiem 10 var veidoties ar postpozīcijas palīdzību, taču parasti tiek izmantoti locījumu galotnes. Vārdu saknes var mainīties, ja tos konjugē vai deklinē. Lai prastu pareizi izveidot visas vārdu formas no tā celma, ir jāzina no 2 lidz 7 pamata formām. Vārdu celms ir pats galvenais.

Darbības vārdu konjugēšana

Ir tikai četri laiki: viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Katrā gramatiskajā laikā darbības vārda galotne ir atkarīga no personas un skaitļa. Katram darbības vārdam ir divas nenoteiksmes. Ir svarīgi kādos gadījumos ir nepieciešami izmantot viena vai citu nenoteiksmi. Var gadīties ka abas formas var būt noraidīti.

Vārdu darināšana

Igauņiem patīk darināt jaunus vārdus. Visvienkāršākais veids ir vārdu apvienošana. Cilvēks, kurš neprot igauņu valodu, paskatoties uz igauņu tekstu, var padomāt, ka tajā ir iekļauts daudz informācijas. Īstenībā, ja tulkot igauņu tekstu angļu valodā, tas sanāks īsāks nekā oriģināls, jo garie vārdi igauņu valodā ir salikteņi.

Pastāv gadījumi, kad tomēr var atšķirt vārda dzimtu. Sufiksi, kuri netieši norāda uz dzimti:[-] – vīrietim un –ttr vai –nna sievietei. Tantsijatar – vienmēr balerīna, lauljanna – dziedātāja.

Post pozīcijas izmanto dažreiz locījumu vietā: Klaveri sisse ir tas pats kas klaverisse, kas nozīme klavierēs

Brīvs vārdu kārtojums

„Subjekts-izteicējs-subjekts” konstrukcija ir dominējošā. Teikumu var saprast ja vārdu kārtojums ir pilnīgi nepareizs. Piemēram ; tihti (bieži) taevas (debesīs) tähti (zvaigznes) nähti(bija pamaniti). Visas kombinācijas ir pilnīgi iespējamas.

Fonētiskā sistēma

To raksturo toniskais uzsvars, kurš realizējas ar diviem fonoloģiskām ilgumiem. Galvenais uzsvars krīt uz pirmo pirmo zilbi, otršķirīgs – uz trešo zilbi. Igauņu valodā ir 9 patskaņi un 16 līdzskaņi, daudz diftongu. Igauņu valoda ir bāgāta ar patskaņiem(45% patskaņu un 55% līgzskaņu)

Morfoloģiskā struktūra

Vārdu galotnes norāda ne tikai uz skaitli bet ari uz locījumu. Vairākos gadījumos locījumu dsk. un vsk. galotnes sakrīt

Varākiem aigūtiem vārdiem ir vācu vai sengrieķu izcelsme. No krievu valodas aizgūti 350 vārdu celmi. No vēlākiem aizguvumiem var atzīmēt aizguvumus no angļu valodas – 700, kas pdējā laika izraisa valodas piesarņojumu.

Igauņu valoda dialekti

Igauņu valodai ir sekojošas dialektu grupas: ziemeļu Igaunijas jeb Tallinnas (ieskaitot salu, austrumu, vidus ziemeļu un rietumu dialektus), dienvidu Igaunijas jeb Tartu (Tartu, Viru dialekti), ziemeļu-rietumu piekrastes dialekts. Tagadeja literāra valoda balstās uz Tallinnas izloksnes.

Mūsdienās dialekti zūd.

Izmantotie mareriāli

http://www.eki.ee/keel/

www.wikipedia.org

www.liis.lv

http://www.languages-study.com/eesti.html

http://ramina.irk.ru/lang/ural/fu/eston.htm

http://terijoki.spb.ru/history/templ.php?page=estfeat〈=ru

Leave a Comment