Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību
Es izvēlējos rakstīt par satversmes simto pantu. Tas paredz, ka ikvienam ir tiesības un vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Vārda un preses brīvība ir viens no demokrātiskās iekārtas pamatelementiem. Latvijā tas ir jau vairāk, kā desmit gadus. Taču paliek jautājums vai cilvēki mūsdienās spēj paust savu viedokli neaizskarot un respektējot citu cilvēku viedokli. Tāpēc es izvēlējos šo tēmu.
Es domāju, ka tas ir ļoti labi, ka mūsu valstī iedzīvotājiem ir tiesības paust savu viedokli un diskutēt. Protams, nekad nav bijis tā, ka visiem būtu vienāds viedoklis un tieši tur rodas problēmas, jo cilvēki vēloties pierādīt savu taisnību un aizstāvot savu viedokli bieži vien aizmirst, ka ir jārespektē citu cilvēku domas un viedoklis. Šīs tiesības uz runas brīvību nenozīmē visatļautību izteikumos, un valsts tās noteiktā kārtībā un apjomā var ierobežot. Piemēram, nav atļauta cenzūra – mēģināt aizliegt informācijas, viedokļu vai izpausmes veidu brīvību, piemēram, ierobežojot mākslu vai vulgārismu lietojumu valodā. Bieži vien cilvēki neievēro šos nosacījumus un ļoti aizskar citus cilvēkus. Kādā aptaujā cilvēkiem jautāja ko viņi labprātāk izvēlētos: kontroli par to, ko ir atļauts teikt, un, ko nav vai arī absolūtu runas brīvību un tai skaitā narkotiku propagandu sākumskolās un tamlīdzīgas lietas. Šajā aptaujā 75% aptaujāto izvēlējās otro variantu, tas ir, absolūtu runas brīvību, narkotiku propagandu skolās utt. Kas arī pierāda, ka cilvēkiem runas un vārda brīvība ir svarīgāka par citām lietām. Šajā gadījumā bērnu narkotiku lietošanu u.c. Un tikai 25% izvēlējās to, ka kontrolētu katru viņa vārdu un cilvēki nevarētu izteikt savu viedokli. Pēc šīs aptaujas mēs saprotam, ka cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi. Izteikt savu viedokli ir būtiski un tas veido pašapziņu. Senākos laikos ļoti daudzās kultūrās un ciltīs bija tā, ka sievietēm un bērniem nebija runas brīvības. Es domāju, ka šie cilvēki bija ļoti apspiesti un viņiem bija jādara tikai tas ko par pareizu uzskatīja vīrieši. Manuprāt, tas ir negodīgi, jo katram cilvēkam ir savas domas un tiesības tās paust skaļi. Arī mūsdienās ir tādas valstis, kurās valda monarhija un visu nosaka valsts augstākā persona. Piemēram, K.Ulmaņa laikos Latvijas iedzīvotājiem bija aizliegta runas un preses brīvība un visu noteica Ulmanis. Tajā laikā tas laikam bija labi, jo tauta pati nespēja vienoties par labāko savai valstij, bet mūsdienās, manuprāt, tauta ir iemācījusies izlemt un aizstāvēt savu viedokli.
Izvēloties šo pantu par cilvēku runas brīvību, kā jau iepriekš minēju, domāju, ka ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma, tautības ir tiesības uz savu viedokli un runas brīvību.