Viena no aktuālākajām problēmām rietumvalstīs šobrīd ir nelegālā imigrācija, kas rada gan milzu ekonomiskās problēmas, gan spriedzi sabiedrībā. 2005. gadā Eiropā veiktā pētījumā noskaidrots, ka vislabākā dzīve imigrantiem ir Zviedrijā, bet vissliktākā Latvijā. Šo faktu es skaidrotu ar Latvijas un Zviedrijas ekonomikas un budžeta atšķirībām, proti, Zviedrija atšķirībā no Latvijas, pateicoties lielākiem ienākumiem, ir spējīga nodrošināt imigrantiem atbilstošu integrāciju, sociālās garantijas, kā arī izmaksāt algas, kas būtiski neatšķiras no vidusmēra zviedra ikmēneša ienākumiem.
No 2000.- 2005. gadam statistika būtiski neatšķīrās – Latvijā ik gadu iebrauca aptuveni 2000 cilvēku. Par pēdējiem gadiem statistika nav pieejama, bet, manuprāt, arī šobrīd tā varētu būt līdzīga 2000.- 2005. gada statistikai, jo, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, Latvija nav spējīga nodrošināt imigrantiem un viesstrādniekiem pietiekamas sociālās garantijas. Vēl viens iemesls, kādēļ imigranti varētu nebūt ieinteresēti emigrēt uz Latviju, ir šī brīža nemitīgi augošā inflācija un tai neatbilstošās algas.
No Valsts viedokļa skatoties, lai uzņemtu imigrantus, jābūt izstrādātai politikai, ar kuras palīdzību var prognozēt un kontrolēt imigrācijas attīstību un novērst iespējamās etniskās domstarpības.
Pēdējo piecu gadu statistika ir nemainīga – Latvijā ik gadu iebraukuši aptuveni 2000 cilvēki. Imigrācija pašreiz nav Latvijas politikas prioritāte. Tomēr tikai savlaicīgi izstrādājot valsts politiku, ir iespējas prognozēt imigrācijas attīstības tendences un novērst iespējamo etnisko spriedzi, ko var radīt sabiedrības spēja vai nespēja pieņemt ieceļotājus.
Imigrantu ierašanos Latvijā vērtēju negatīvi, jo lielākā daļa imigrantu ieceļo no krievvalodīgajām valstīm (Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas u.c.). Ņemot vērā faktu, ka, neskatoties uz to, ka Latvijā strādājošajiem obligāta prasība ir latviešu valodas zināšanas, krievvalodīgajiem darbu šeit atrast ir samērā viegli. Latvijas Republikā oficiālā ir latviešu valoda, tomēr daudzviet darba devējiem šķiet pietiekami, ja darba ņēmējs labi pārvalda tikai krievu valodu. Lielai daļai mazākumtautību pārstāvju motivācija mācīties latviešu valodu ir visai vāja, jo ikdienā praktiski var iztikt arī bez tās.
Uzskatu, ka Latvijai pietiek ar jau esošo darbaspēku. Kā liecina „Eurosat” dati, šī gada (2007) jūnijā Latvijas bezdarba rādītājs bija 5,7% – 12. zemākais Eiropas Savienības valstu vidū. No Latvijas iedzīvotāju (pilsoņu) viedokļa imigranti situāciju valstī ietekmēs negatīvi, radot konkurenci darba tirgū. Līdz ar viesstrādnieku nodarbinātību, bezdarba rādītājs Latvijā kļūs arvien lielāks, bez tam, tas padarīs problemātisku latviešu strādnieku atgriešanos dzimtenē (atgriezties varēs tikai tad, kad viņiem šeit, Latvijā, būs nodrošināta atbilstoša darba samaksa, bet, ņemot vērā, ka imigranti ir ar mieru strādāt par mazāku atalgojumu, šāda situācija tik drīz neradīsies).
Runājot par imigrantu ieceļošanas vēlamību Latvijā, manuprāt, labs risinājums būtu viesstrādnieku nodarbināšana lauku rajonos, kur ražošanas attīstība nav iespējama darbaspēka trūkuma dēļ.
Arī imigrantu ieplūšanu Latvijas tautsaimniecības nozarēs vērtēju negatīvi, jo, kā jau minēju iepriekš, manuprāt, Latvijai pietiek ar vietējo darbaspēku, taču, pamatojoties uz ekonomistu un politiķu pēdējā gada diskusijām, var izdarīt secinājumu, ka biznesa cilvēki ir ieinteresēti nozares straujākai attīstīšanai savos uzņēmumos nodarbināt viesstrādniekus, īpaši piesaistot attiecīgās nozares speciālistus, piemēram, būvniecības nozarē, kā atklājās vienā no J. Dombura vadītajiem raidījumiem „Kas notiek Latvijā?”, tas jau tiek darīts. Uzņēmēji aizbildinās ar argumentu, ka darba līgumi ar iebraucējiem tiek slēgti tikai uz noteiktu periodu, bet laiks rādīs, vai pēc darba līguma termiņa beigām viesstrādnieki vēlēsies no Latvijas aizbraukt.
Aptaujāju četrpadsmit cilvēkus vecumā no 18- 42 gadiem. Pieci uzskata, ka imigrantu ieceļošana Latvijā ir vēlama, astoņi to vērtē negatīvi, bet viens uzskata, ka imigrācija būtiski neko neietekmē.
Manuprāt, Latvijas pilsoņi nav informēti, kā arī īpaši neinteresējas par imigrāciju Latvijā. Kamēr imigrācijas jautājums neskar kādu nozari, tikmēr attiecīgās nozares pārstāvjus tas nenodarbina.