Ķīmiskā rūpniecība Latvijā.

Ķīmiskā rūpniecība Latvijā.

Cements- galvenās ražošanas izejvielas ir kaļķakmens un māls, kas satur silīcija (4) oksīdu. Šīs vielas rūpīgi sajauc un maisījumu , apdedzina cilindriskās krāsnīs.

Paaugstinātā temperatūrā starp mālu un kaļķakmeni noris sarežģītas ķīmiskas reakcijas.

Cementu izmanto būvniecībā ļoti plaši, jo tas kalpo kā spēcīga saistviela ķieģeļu, gāzbetonu un citu vielu salīmēšanai.

Tas kalpo kā apmetums mājām, sienu līdzināšanai.

To var izmantot jeb kur, kur ir vajadzīga nostiprināšana.

Cementa izraisīti apdegumi:

Mitrs cements rada apdegumus. Galvenais iemesls ir mitra cementa

sārmainība. Ja mitrs cements tiek piespiests pie ādas, pi

i
iemēram, tupot tajā uz ceļiem vai ja cements iekrīt cimdā vai zābakā, ātri var attīstīties nopietns apdegums vai čūla. Bieži paiet vairāki mēneši, līdz tos izārstē, smagākos gadījumos nepieciešama ādas transplantācija vai pat bojātās ķermeņa daļas amputācija. No cementa šļakatām var rasties nopietni acu ķīmiskie apdegumi.

Cementa gādātās problēmas. Cements kā materiāls – sākotnēji romāņu cements, būvniecībā ienācis samērā nesen – 19.gs. 60.–70.gados. Militāru celtņu būvniecībai tas pieminēts 18.gs. beigu tāmēs un aprakstos, bet reāli šī perioda objektos pagaidām nav konstatēts. Mūsdienās ražo vairāk kā

ā
ā 30 veidu cementa markas. Kā populārākais būvniecībā izmantotais ir portlandcements. Cementa java, līdzīgi ka kaļķu java, pēc sacietēšanas pārvēršas par mākslīgo akmeni. Atšķirībā no kaļķa, cementa javas masa pēc sacietēšanas kļūst cietāka un blīvāka, līdzīga stiklam. Cementa galvenās sastāvdaļas ir ka
aļķakmens un
n māls proporcijās 3:1, ko apdedzina, atdzesē un samaļ. Ķīmiski tas ir materiāls, kas satur kalcija oksīdu un alumosilikātus ar dažādām piedevām.

Cementa java ir ideāls materiāls betona pagatavošanai. Mūrēšanā to vēsturiski lietoja kā piedevu pie kaļķu javas un lieto arī šodien, ko var arī nedarīt, ja ir kvalitatīvs kaļķis. Ja ēkas pamatos tiek lietots cements, tiem jābūt izolētiem. Cementam no būvfizikālā viedokļa ir slikta īpašība – tas uzsūc mitrumu un saglabā to. Līdz ar to neizturīgāki, poraināki materiāli, kuru mūrēšanā vai apdarē lietots cements, sairst.

Ja sienu apmet ar cementa javas apmetumu, konstrukcijai tiek samazinātas elpošanas iespējas un sienās uzkrājas mitrums. Pirmie eksperimenti ar cementa javas apmetumu fasāžu apdarei sākās līdz ar cementa parādīšanos. Nacionālajai operai cokola daļa apmesta ar tī
īru ce
ementa javas apmetumu. Pēdējās rekonstrukcijas laikā varēja novērot šo eksperimentu augļus. Viss cementa javas apmetums bija atdalījies no ķieģeļu mūra, ķieģeļi mitri un daļēji sairuši. Mitrums nespēja izgarot cokola līmenī, līdz ar to tas kāpa augstāk pa mūri un meklēja poraināku virsmu, kur izgarot. Cementa java nesošās konstrukcijās un apmetumā ir bumba ar laika degli. Bieži vien daudzām celtnēm, it sevišķi laukos, redzami cokola labojumi ar cementa javu, jo kaļķu javas apmetums krītot nost. Bet parasti vaina neslēpjas apmetumā, be
et da
arbībā vai bezdarbībā, kas saistīta ar kopšanu un uzturēšanu.

Uzņēmumi- sia „cemex”, sia”Re&Re”, sia „kolona”, „NACE”, „KNAUF”, a/s ch.Scmit., Brocēnu cementa un šīfera kombināts.

Keramika-izstrādājumuizgatavošana pamatojas uz šādu māla īpašību: maisījuma ar nelielu daudzumuūdens tas veido plastiskumasu. Šo māla īpašībuizmanto, ražojot ķieģeļus, jumta kārniņus, drenu un kakanalizācija caurules, traukus un citus izstrādājumus.

Keramikas ķieģeļi Šos ķieģeļus Eiropā un Latvijā plaši pielietoja no XIX gadsimta. Vēlāk tos nepelnīti aizmirsa, bet, kļūstot pieprasītiem ekoloģiskiem, ilgmūžīgiem un kvalitatīviem materiāliem, tie atkal kļuva moderni.

Savas īpašās ražošanas tehnoloģijas dēļ apdares ķieģeļi ir īpaši izturīgi pret atmosfēras svārstībām (karstumu, salu, ultravioleto staru iedarbību), laika gaitā tie nemaina krāsu, maz uzsūc ūdeni. Tie ir lieliska fasāde jūsu mājai. Ķieģelis ir dabisks celtniecības materiāls, kas laika gaitā nezaudē savas vērtības.

Uzņēmumi- „Terca” , sia „Silbloks” , sia „Latvijas keramika A”.

Stikls-svarīgākās izejvielas ir smiltis(to galvenā sastāvdaļa ir SiO2), nātrijakarbonāts jeb soda Na2CO3 un kaļķakmens (kura galvenā sastāvdaļa ir CaCO3). Augstā temp. Šis maisījums veido sīrupveidīgu masu, no kuras pūšot, izvelkot vai prējot izveido stikla izstrādājumus. No stikla iegūst ari smalkus pavedienus stikla šķiedru ražšošanai, ko izmato stikla audumu un plastmasu iegūšanai.

Produkcija:

o Lokšņu stikls, logu stikls, spoguļi, vitrīnas.

o Stikla tara. Taras stikla ražošanas iekārtas.

o Rūdītais stikls, stiegrots stikls, bruņustikls, triplekss

o Tonētais stikls, reflektori, K stikls, E stikls

o Stikla bloki

o Stikla būvmateriāli u.c.

Stikla izmantošana būvniecībā, rūpniecībā, transporta nozarē un sadzīvē.

o Logi. Durvis. Fasādes. Ziemas dārzi.

o Gaismas caurlaidīgās konstrukcijas

o Logu tehnoloģijas. Profili. Stiklpaketes.

o Spoguļi, vitrīnas, vitrāžas, mozaīkas un krāsains stikls.

o Stikla mēbeles, tirdzniecības aprīkojums

o Stikls transportam

o Stikla tara

o Emaljas, krāsas, līmes, hermētiķi, lakas, emulsijas

o Ķīmiskie līdzekļi u.c.

Stikla produkcijas ražošanas infrastruktūra.

o Zinātniski pētnieciskais darbs

o Inženierija, konsultācijas

o Izglītība

o Speciālie izdevumi

o Investīcijas

o Līzings u.c.

Metalurģija-metalurģijas uzņēmumos ražo melnos un krāsainos metālus un to sakausējumus mašīnbūves vajadzībām. Metalurģijas uzņēmumi tradicionāli zvietojas rūdu un ogļu ieguves rajonos.Latvijā nav ne metalurģija izmantojamas dzelzsrūdas, ne akmeņogle, tāpēc šajā nozarē darbojas tikai viens uzņēmums, kurš izmanto ievestās izejvielas un matāllūžņus.

Liepājas Metalurgs.

“LIEPĀJAS METALURGS” pirmsākumi ir meklējami Polijā, Vileikas pilsētā, kas bija Krievijas impērijas sastāvā, kur D.Šereševska firma sadarbībā ar Prūsijas pavalstnieku Bekeru uzņēmumiem Vestfāles zemes pilsētā Šalkē bija izveidojusi nelielu naglu fabriku.

Kad naglu ražošanas apjoms palielinājās un pieprasījums pēc stieples pieauga, vācu uzņēmējs V.Bekers un viņa dēls Ā.Bekers ar partneriem 1882.gadā nolēma citā Krievijas impērijas vietā dibināt dažāda veida velmējumu fabriku. Priekšroka tika dota tieši Liepājai, jo šeit sākās Liepājas-Romnu dzelzceļš un atradās tiem laikiem liela osta, kas to savienoja ar tuvākiem un tālākiem Krievijas apgabaliem. Tā tika izveidota akciju sabiedrība ar 250 000 rubļu lielu pamatkapitālu, lai varētu sākt izgatavot stiepto stiepli un naglas. Sākumā sagataves ieveda no ārzemēm.

Vēlāk uzbūvēja pudldinga ražotni ar 12 krāsnīm, kur izgatavoja nepieciešamās sagataves.

Turpmākajos gados uzņēmumu paplašināja, uzbūvējot dakšu un ķēžu smēdes.

1887.gadā, kad paaugstināja muitas likmes dzelzij, rūpnīcā tika apdraudēts viss ražošanas process. Tika uzbūvēts martena cehs, kurā, pielietojot jaunu tehnoloģiju, sāka pārstrādāt metāla lūžņus un visu rūpnīcas darbu padarīja neatkarīgu no ārzemju piegādēm.

Rūpnīcai paplašinoties un palielinoties apgrozāmajam kapitālam, to pārveidoja par akciju sabiedrību ar 2,5 milj. rubļu lielu pamatkapitālu. Rūpnīcu pārdēvēja par “Liepājas dzelzs ražošanas un tēraudliešanas fabriku akciju sabiedrību “Bekers un Co””.

1906.gadā sākās visas rūpnīcas modernizācija. Vecos darbgaldus nomainīja ar jauniem. Tika uzstādīts inženiera Lavala izgrudrotais elektroģenerators ar 500 Zs jaudu. Tas darbināja martena ceha agregātu, celtņu iekartas, ķēžu ražotni, drāšu stieptuvi un naglu kaltuvi.

Rūpnīca savu darbību nepārtrauca arī Pirmā pasaules kara gados. Sakarā ar darbaroku trūkumu rūpnīcā izmantoja pat sieviešu darbaspēku.

Pēc kara mainijās rūpnīcas nosaukums, to pārdēvēja par “Ziemeļrietumu metalurgiskās, mehāniskās un kuģu būvēiecības fabriku akciju sabiedrību”.

Latvijas neatkarības gados rūpnīcu paplašināja, tā nodarbināja ap 3000 strādnieku un kalpotāju.

1923.gadā, uzceļot cepli čuguna kausēšanai, tiek veikta lietuves paplašināšana.

1925.gadā pārbūvē stieptuves elektrisko iekārtu, modernizēja elektrisko centrāli .

1929.gadā pārbūvēja vienu līniju, piemērojot to sliežu velmēšanai, pārbūvēja sliežu apstrādes nodaļu.

Lielas pārmaiņas uzņemuma skar 1932.gadā – nenokārtoto parādu dēļ to pārņem Latvijas Hipotēku banka, bet 1933.gadā atklātā ūtrupē fabrikas nekustāmo īpašumu iegūst Liepājas ostas darbnīcas. 1935.gadā Drāšu fabrikā ir astoņas ražošanas nodaļas un dažādas palīgnozares: martena nodaļa, velmēšanas nodaļa ar šķirņu dzelzs un stiepļu apakšnodaļu, stiepļu stieptuve, naglu nodaļa, ķēžu, vīļu un mehāniskās nodaļas.

Pēc otra pasaules kara rūpnīca tiek pārdēvēta par “Sarkano metalurgu”. Sekojošajos padomju varas pastāvēšanas gados rūpnīca kļūst par Vissavienības nozīmes uzņēmumu un tiek attiecīgi paplašināta un modernizēta.

1951.gadā šeit atver Baltijā pirmo skārda velmētavu. Rūpnīca saņem pasūtījumu izgatavot lielu daudzumu lāpstu Kuibiševas HES celtniecības vajadzībām.

1955.gadā “Sarkanajā metalurgā” izveidoja plaša patēriņa preču ražošanas nodaļu. Ja pirms tam radusies metāla atgriezumus nodeva marteniešiem, tad tagad tos pārstrādija šajā nodaļā, kur ražoja stieples un skārda dakstiņus.

1956.gadā sāk ražot cinkoto skārdu.

1960.gadā “Sarkanais metalurgs” saņēma jaunu automatizētu velmētavu “350” un sāka apgūt stiegru ražošanu. Metalurgi arī rosīgi būvējās – uzceļa 10 daudzdzīvokļu namus .

1965.gadā jaunā martena ceha pirmo martenkrāsni.

1966.gadā nodod ekspluatacijā arī trešo martena krāsni, top otra jaunbūve – velmētava.

1967.gadā martena cehā pabeigti priekšdarbi tērauda nepārtrauktās liešanas iekārtas uzstādīšanai.

Tajā pašā laikā rūpnīca būvē daudzdzīvokļu mājas, bērnu dārzus, savu slimnīcu un poliklīniku.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas rūpniecības uzņēmumiem ir jācīnās par izdzīvošanu. Kopš 1991.gada rudens uzņēmuma nosaukums ir “LIEPĀJAS METALURGS”.

Pilnveidojot ražošanu, nepārtraucot sadarbību ar izejvielas piegādātājiem, “LIEPĀJAS METALURGS” ir pratis ne tikai saglabāt savu kvalificēto personālu, bet arī iekarot vietu Rietumu tirgū kā nopietns un konkurētspējīgs metālprodukcijas ražotājs.

1998.gadā “LIEPĀJAS METALURGS” no visiem pilsētas uzņēmumiem ir devis vislielākās investīcijas, ieguldot tās gan modernā tehnoloģijā, gan Ledus halles celtniecībā.

2000. gadā beigās savu darbību uzsāka pati lielākā gāzes ražošanas stacija Baltijas valstīs A/S “Elme Messer Metalurgs”, kas ir Latvijas, Vācijas un Igaunijas kopuzņēmums.

2001. gadā “LIEPĀJAS METALURGS” kļuva stividorkompānijas “Transliepāja” akciju kontrolpakets īpašnieku, tās nosaukums tika nomainīts uz “Liepājas osta LM”.

Uzņēmumām ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai pastāvīgi pilnveidotu tehnoloģisko procesu un attīstītu galvenās eksportprodukcijas – dzelzbetona konstrukciju stiegru – ražošanu.

Profesija Darba grafiks Cehs Izpeļņa, Ls

elektromontieris dienas maiņas, 8 stundu martena līdz 440

elektromontieris dienas maiņas, 8 stundu lūžņu sagatavošanas no 350

kalējs dienas maiņas, 8 stundu remontu mehāniskais 300 – 400

virpotājs dienas maiņas, 8 stundu remontu mehāniskais 300 – 500

ēvelētājs, frēzētājs dienas maiņas, 8 stundu remontu mehāniskais 300 – 470

elektriskā tilta celtņa operators 3 maiņu, 8 stundu martena 400 – 500

autoatslēdznieks dienas maiņas, 8 stundu autotransporta cehs no 300

remontu meistars dienas maiņas, 8 stundu martena no 485

Informācij avoti:

www.Keramika.lv www.omega.rtu.lv www.exim.lv www.silikatbloki.lv www.steklosouz.ru www.lv.lv.allconstructions.com Guntis Rudzītis, Fricis Feldmanis- Ķīmija pamatskolai, mācību grāmata. Zinaida Meb;arde, Olģerts Nikodemus, Maija Rozīte- Lavijas Ģeogrāfija, mācību grāmata.