Ķīna

Ķīna

Saturs

1. Kontinents..............................3

2. Platība, iedzīvotāju skaits, izvietojums. Galvaspilsēta........3

3. Robežvalstis, jūras robeža......................3

4. Valsts vēsture.............................4

5. Dabas apstākļi............................4

6. Iedzīvotāji. Lielākās pilsētas....................5

7. Iedzīvotāju nodarbošanās, rūpniecība, lauksaimniecība, transports..............................5

8. Tūrisms. Ievērojami cilvēki, celtnes................6

9. Pielikums..............................7

10. Izmantotā literatūra........................10

1. Ķīna atrodas Eirāzijā, Āzijas austrumu daļā. (Skatīt Ķīnas karti pielikumā!)

2. Ķīnas platība ir 9 560 780 km2. Ķīna pēc platības ir gandrīz tikpat liela kā visa Eiropa. Ķīnā dzīvo 1 284 960 000 iedzīvotāju, kas ir viena ceturtā daļa no visas pasaules iedzīvotāju skaita. Ķīnas austrumu daļa ir pārapdzīvota (123 cilv./km2), savukārt valsts rietumu un ziemeļrietumu daļa ir gandrīz neapdzīvota. (Skatīt pielikumā iedzīvotāju blīvuma karti!) Ķīnas galvaspilsēta ir Pekina. Tajā dzīvo ap

p
pmēram 7 336 00 iedzīvotāju. Pekina ir 13. lielākā Āzijas aglomerācija – pilsētu grupa.

3. Ķīnai ir aptuveni 22 000 km gara sauszemes robeža ar 14 valstīm. Ķīna robežojas ar Mongoliju, Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu, Pakistānu, Indiju, Nepālu, Butānu, Mjanmu, Laosu, Vjetnamu, Korejas tdr. un Krieviju. Ķīnai ir 14 500 km gara krasta līnija Klusā okeāna piekrastē. Ķīnas piekrastē atrodas Dienvidķīnas jūra, Dzeltenā jūra un Austrumķīnas jūra.

4. Ķīnai ir ilgākā nepārtrauktā civilizācija pasaulē. Tās sabiedrību senatnē maz ietekmējušas citas civilizācijas, un tā bieži ir bijusi augstāk attīstīta nekā citas zemes. Cilvēki Ķī

ī
īnu apdzīvo jau 500 000 gadu. Viņi sāka celt pilsētas apmēram pirms 5500 gadiem – ilgi pirms pilsētu veidošanās Āfrikā, Amerikā un Eiropā. Līdz mūsu gadsimtam plašo Ķīnas teritoriju pārvaldīja imperatori, kuri nāca no dažādām dinastijām jeb valdnieku dzimtām.

Pirmā dinastija bija Ciņu dinastija. Tās la
a
aikā valsts ieguvusi savu nosaukumu. Pēc tam sāka valdīt Haņu dinastija, tad – Tanu dinastija un visbeidzot Minu dinastija. 1991. gadā ķīnieši gāza pēdējo imperatoru. Tika nodibināta republika. No nabadzīgas zemnieku valsts tā kļuva par industriāli attīstītu sabiedrību.

Ķīnas teritorija ir bijusi Lielbritānijas kolonija. Honkongas piejūras rajons ar tā daudzajām augstceltnēm atspoguļo Lielbritānijas kolonijas statusu. Kad tā bija viens no pasaulē vadošajiem tirdzniecības, banku un finanšu centriem.

5. Lielajā Ķīnas teritorijā vērojami daudzveidīgi dabas apstākļi. Parasti izšķir trīs atšķirīgas daļas: Himalaji un Tibeta (augstkalnu klimats), sausie, tuksnešainie ziemeļrietumi (kontinentālais klimats) un līdzenā austrumu daļa (musonu klimats). Cauri Ķīnas teritorijai tek daudz upes, kas laika gaitā izveidojušas plašus applūstošus līdzenumus un deltas, kas ir auglīgas zemkopības platības. Ķīnas upes: Jandzi, Huanhe, Sidzjana, Sungari, Laohe, Dž

ž
žiču, Džaču, Nagču. Ķīnas dienvidrietumos plešas Tibetas kalniene. Lielu šīs teritorijas daļu aizņem sniegāji un ledāji, solončaki un sāļezeri, un tā ir reti apdzīvota. Liela daļa austrumu teritorijas atrodas zemāk par 400 m virs jūras līmeņa. Ķīnas ziemeļrietumos ir plašas un tuksnešainas teritorijas. 27 % Ķīnas teritorijas aizņem Gobi tuksnesis. Ķīnas teritorija aizņem vairākas dabas zonas: augstkalnu, sezonālo mitro mežu, stepju un tuksnešu, pustuksnešu dabas zonas. Ķīna atrodas subtropu, mērenajā un ekvatoriālajā joslā. Ķīnā ir lielas akmeņogļu, naftas, dzelzs rūdas, fosforītu, alumīnija un al
l
lvas rūdas atradnes.

6. Ķīnā dzīvo vairāk nekā 55 dažādu etnisko grupu pārstāvji, bet tiek uzskatīts, ka 93 % no tiem ir ķīnieši, kuri paši sevi sauc par haņ. Vairāk nekā puse Ķīnas iedzīvotāju uzskata sevi par neticīgajiem, bet viena piektā daļa piekopj kādu no daudzajām tradicionālajām tautas reliģijām. Miljoniem ķīniešu ir budisma, islāma, daoisma vai dažādu kristietības paveidu piekritēji. Džou dinastijas laikā svarīga loma bija filozofa Konfūcija mācībai, kas ķīniešu sabiedrību ietekmē līdz pat mūsdienām.

Ķīnā ir ļoti daudz lielu un attīstītu pilsētu. Piemēram, Šanhaja – Ķīnas lielākā rūpniecības pilsēta. Arī Ķīnas galvaspilsēta Pekina ir viena no lielākajām Ķīnas pilsētām. (Skatīt pielikumā Pekinas galveno ielu!) Arī Urumči, Siaņa, Uhaņa, Honkonga, Tjandzina, Harbina ir Ķīnas lielākās pilsētas.

7. Ķīnā miljoniem zemnieku audzē kviešus, soju, cukurbietes un dārzeņus. Daudzviet plešas kokvilnas plantācijas. Subtropu klimatā audzē kukurūzu, prosu, saldos kartupeļus. Kalnu nogāzēs ir tējas plantācijas. Ķīnā ir pasaulē lielākie rīsa lauki. Ķīnieši nodarbojas arī ar lopkopību. Izplatītākie mājdzīvnieki – cūkas, bifeļi, liellopi, mājputni, zirgi un ēzeļi.

Ķīnā labi attīstītas ir elektrotehniskā, vieglā, pārtikas, naftas apstrādes, krāsainās metalurģijas un automobiļu rūpniecība. Ķīnas galvenās eksportpreces – mašīnas un iekārtas, audumi un apģērbi, apavi, rotaļlietas, sporta preces, elektroniskās preces un biroja iekārtas.

Lielākās Ķīnas ostas – Šanhajas, Ninbo, Guaņdžou, Cindao, Tjandziņa un Daļana ostas.

Lielākās Ķīnas lidostas – Šanhajas, Pekinas, Honkongas un Ninbo lidostas.

8. Ķīnu apmeklē ļoti daudz tūristu. Tūristi ir iecienījuši Kinhuangdao, Heibei un Sučžou kūrortus.

Ievērojamas celtnes un vietas: Tjaņaminņa laukums, senā Ķīnas galvaspilsēta Siaņa, Mūžīgā miera templis, Debesu templis, Austrumu Pērle, Nefrīta Budas templis. Ļoti interesanti ir Ķīnas tējas nami. Ne mazāk apbrīnojams ir Lielais kanāls jeb Ķeizara kanāls, kas savieno Pekinu un Handžo. Šis kanāls ir 1794 km garš.

Dižākais cilvēka roku darinājums ir Lielais Ķīnas mūris. Tas ir 3469 km garš, 12 m augsts, 6 – 15 m plats. Mūri sāka celt Ciņa Šihuandi valdīšanas laikā, lai pasargātu Ķīnas ziemeļu robežas no Centrālāzijas naidīgajām klejotāju ciltīm.

Ievērojami cilvēki – Konfūcijs bija izcils domātājs. Viņa idejas ļoti ietekmēja ķīniešus. Viņš mācīja cilvēkiem būt iecietīgiem, laipniem un nesavtīgiem, godāt vecākus cilvēkus un savu senču piemiņu.

Imperatore Vu Cetjena (valdīja Tanu dinastijas laikā) bija pirmā imperatore sieviete. Viņa atļāva sievietēm piedalīties pārbaudījumos, lai iegūtu ierēdņu posteņus.

Ciņs Šihuandi bija Ķīnas pirmais imperators. Viņš attīstīja valsti, deva valstij nosaukumu un uzsāka Lielā Ķīnas mūra celtniecību.

(Skatīt pielikumu)

Pielikums

Ķīnas karte

Ķīnas iedzīvotāju blīvuma karte

Pekinas galvenā iela

Konfūcijs

Lielais Ķīnas mūris

Tējas nami

Izmantotā literatūra:

• “Lielā ilustrētā enciklopēdija”

• C. Glifford “Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija”

• A. Švābe, K. Dišlērs, Ā. Būmanis “Latviešu konversācijas vārdnīca” , desmitais sējums

• “Pasaules ģeogrāfijas atlants”

Leave a Comment