Militārie konflikti pasaulē

Militārie konflikti pasaulē
21. gadsimta militārajos konfliktos, neraugoties uz visu tehnikas progresu, galvenais subjekts kaujas laukā ir kājnieks. Gan Afganistānā, gan Irākā tieši šī ieroču šķira iznīcina visvairāk ienaidnieku un cieš visnopietnākos zaudējumus. Tāpēc arī nav brīnums, ka Amerikas Savienoto Valstu armija pievērš lielu uzmanību savu karavīru arvien labākai apbruņošanai. Pagājušā gada 27. decembrī Lietuvas Gaisa spēki saņēma pirmo amerikāņu kompānijas «Lockheed Martin» un itāliešu «Alenia» kopražojuma transportlidmašīnu C-27J «Spartan». Lietuvas Aizsardzības ministrija ir pasūtījusi trīs šādas lidmašīnas, un kopējā to vērtība līdzinās 98,5 miljoniem ASV dolāru. Kontrakts ar ražotājiem tika parakstīts 2006. gada jūnijā. Otro lidaparātu lietuvieši saņems 2008., bet trešo — 2009. gadā. Pagājušā gada vasarā Izraēlas bruņotie spēki piedalījās visumā neveiksmīgā militārā kampaņā savas ziemeļu kaimiņvalsts Libānas teritorijā. Vairāk nekā mēnesi ilgās kaujas ar vietējās izcelsmes teroristiskās organizācijas «Hezbollāh» kaujiniekiem neiezīmējās ar īpašām uzvarām, lai gan galveno mērķi izraēlieši sasniedza. Kopš pamiera noslēgšanas «Hezbollāh» Tomēr pamiers nevar būt mūžīgs, un tāpēc Izraēlas bruņotie spēki gatavojas jaunai sadursmei. 2006. gada kampaņā aviācijas triecienos tika iznīcināti tūkstošiem mērķu Libānas teritorijā, savukārt flote pārsvarā bez problēmām nodrošināja šīs valsts piekrastes blokādi. Ar lielākajām grūtībām saskārās Sauszemes spēki — musulmaņu kaujinieki bija labi nocietinājušies un apbruņoti ar moderniem ieročiem. Tāpēc arī pašlaik tieši šī bruņoto spēku veida, kā arī izlūkošanas attīstība Izraēlā ir prioritāte. Abos gadījumos no budžeta iedalītie līdzekļi ir pieauguši par vairākiem desmitiem auszemes spēki ir intensificējuši regulāro un rezerves vienību apmācības procesu, turklāt atšķirībā no iepriekšējiem gadiem uzsvērtas tiek nevis drošības operācijas pilsētās, bet gan konvencionālā kaujas darbība ar līdzvērtīgu pretinieku. Šī gada laikā 70% no izraēliešu bataljoniem, 50% no brigādēm un 40% no divīzijām piedalīsies mācībās visa formējuma sastāvā. Aizsardzības ministrija ir pasūtījusi ekipējumu, kas acīmredzot bija deficīts pagājušā gada kampaņā: 10 000 bruņuvestu ar keramikas elementiem, 30 000 aizsargķiveru, 60 000 individuālo naktsredzes aparātu, granātas, munīciju un ieroču magazīnas. Izraēlas parlaments šim gadam ir apstiprinājis visu laiku lielāko aizsardzības budžetu — 12,47 miljardus dolāru. Bruņotie spēki papildus saņems arī 2,25 miljardus dolāru, Izraēlas Aizsardzības ministrijas sagatavotie grozījumi militārā dienesta likumā divreiz pagarinās rezervistu obligātās apmācības laiku — no 45 līdz 80—90 dienām trīs gadu periodā. Maksimālais dienesta ilgums rezervē arī pieaugs no 40 līdz 45 gadiem. Tādējādi Izraēlas bruņoto spēku skaitliskais sastāvs palielināsies par 60 000 karavīru. Turklāt ir plānots atteikties no obligātā dienesta ilguma samazināšanas no trim līdz diviem gadiem. Iepriekšējais Izraēlas bruņoto spēku attīstības plāns, kas bija pieņemts pēc ASV vadīto koalīcijas spēku uzvaras pār Sadāmu Huseinu, prognozēja tradicionālo draudu samazināšanos, un atbilstoši tam tika nolemts samazināt Bruņoto spēku skaitlisko sastāvu un mehanizēto vienību skaitu. Tagad situācija ir mainījusies, izraēlieši atkal gatavojas sauszemes kaujām. Īpaši domājot par sadursmēm ar labi bruņotiem un motivētiem kājniekiem šķēršļotā apvidū un apdzīvotās vietās, valstī gatavojas sākt smagā bruņutransportiera «Namer» (tīģeris) ražošanu. 200 bruņumašīnu iegādi ir plānots sākt 2008. gadā. Konstruktīvi «Namer» bāze ir pasaulē labāk aizsargātais «Centurion», T-54 un T-55) pārvēršanā par īpaši labi aizsargātām kājnieku bruņumašīnām. Tagad pirmo reizi šādam mērķim tiek izmantota nevis second hand šasija, bet jauna mašīna. «Namer» no visām pusēm ir aizsargāts ar bruņām, kas nav caursitamas ar kumulatīvajiem prettanku lādiņiem. Īpaša uzmanība ir pievērsta drošībai, uzbraucot uz mīnām. Smago bruņutransportieri ir paredzēts apbruņot ar 12,7 mm un 7,62 mm lož¬metējiem, taču iespējams uzstādīt arī 30 mm lielgabalu un 40 mm automātisko granātmetēju. Tiesa gan, pēdējā gadījumā apkalpes skaits būs mazāks par 11 cilvēkiem. «Namer» acīmredzot izmaksās divas trīs reizes lētāk nekā «Merkava Mk.4», kura pašreizējā cena ir tuvu pie četriem miljoniem dolāru. Militārie speciālisti uzskata, ka jaunās bruņumašīnas iekļaušana apbruņojumā ļaus iznīcināt atšķirības starp tanku un motorizēto kājnieku spēkiem manevrēšanas un izdzīvošanas spējās, kas īpaši svarīgi ir tādos apstākļos kā Libānā 2006. gadā.
Kā redzams pēc iepriekš minētajiem rakstiem, vēl aizvien tiek iepirkti un pārdoti ieroči, pie tam lielā skaitā, kas pats par sevi nesola neko labu. Šķiet ka visu valstu vadoņu tiekšanās pēc „miera” un varas ne pie kā laba nenovedīs un situāciju padara vēl sliktāku, ko pierāda karš Afganistānā, Irākā, Kosovā un daudzās citās vietās visā pasaulē. Tiek veikti smagi noziegumi un masu slepkavības dēļ kāda neskaidra, iedomāta mērķa. Pēc manām domām tas ir pilnīgi lieki.