Ķinas apģērbs, 2. gs. p. m. ē.
Pie apģērba kategorijas, ko mēs saucam uzplecu, Sēnie Ķīnieši pievienoja visus apģērba komponentus, kuriem bija apkakle. Galvenais Ķīniešu uzplecu apģērbs bija garš halāts( pao, su). Sēnos laikos vīriešu un sieviešu halāti pārsvarā neatšķīrās.
Mavandujas kapenēs(2. gs. p. m. ē.) tika atrasti sieviešu apģērba piemēri, kuri spilgti parāda Sēnās Ķīnas halāta izskatu. Kopsummā tur bija atrasti divpadsmit halāti un trīs krekli, lielākā daļa no tiem saglabājās. Halātu un kreklu piegriezums gandrīz neatšķīrās, atšķirība bija materiālā.
Sieviete, kura bija apglabāta Mavandujas kapenēs bija 154 cm gara, bet viņas halātu garumi svārstījās no 130-160 cm. Ir zināms, ka augšējā uzplecu apģērba garums bija atkarīgs no dzimuma un sociālā stāvokļa viņa saimnieka.
Raksturīgās pazīmes sieviešu halāta piegriezumā: aiztaisījās ciet uz labo pusi, apkakles malas pārkrustojās uz krūtīm, no kā izveidojās Ķīnas mūsdienu halāta nosaukums „halāts ar pārkrustojamo apkakli”. Halāta augšējā daļa tika atdalīta no apakšējās daļas. Augšējā halāta daļa tika piegriezta no četrām detaļām, no kuras divas detaļas tika izmantotas piedurkņu šūšanai. Visi atrastie halāti iedalījās divos veidos, pēc augšējās daļas piegriezuma. Vienā variantā detaļas mala ir taisna, otrajā variantā-detaļai trījstūra izvirze, to mēdz saukt „ar izliegtu augšējās detaļas malu”. Halāta piegriezumā neizmantoja ķīļus. Liela uzmanība ir piedurknēm; piedurkņu garums attiecās pret kopējo halāta garumu kā 3:5. Tas nozīmē, ka halāta piedurknes bija apmēram 25-30cm garākas par pirkstu galiem. Ir zināms, ka Konfūcijs saīsināja labās rokas piedurkni, lai būtu ērtāk strādāt. Pārsvarā sievietes sēdēja vai stāvēja, salokot rokas elkoņos, savienojot priekšā un nolaižot uz leju, tā, lai izveidotās krunkas aizsegdu plaukstu. Tikai retos gadījumos( piemērām, kad dejo) piedurknes tika izlaistas visā garumā.
Pēc aprēķiniem, lai pašūtu halātu ar augšējās detaļas taisnu malu(ieskaitot augšdaļu un oderi, kuru piegriezumi bija vienādi), bija nepieciešams 23 m zīda, bet halātam „ar izliegtu augšējās detaļas malu”- 32 m. Tāpēc dinastijas Hanj laikā, halāti ar trījstūra izvirzi atainoja bagātību un greznību.
Zināmu cilvēku halāti pilnībā aizsedza kājas un nereti apakšējā mala vilkās pa zemi. Parastiem cilvēkiem, aizņemtiem ar fizisku darbu, bija īsāks apģērbs. Karavīri nēsēja halātus, kuri tik tikko aizsedza ceļgalus. Tāda atšķirība apģērbā starp zināmiem cilvēkiem un parastiem ļaudīm saglabājās līdz pat 20. gs. Ziemas laikā par virsdrēbi kalpoja kažoks ar lapsas vai zaķa spalvas starpliku. Arī Konfūcijs stingri ievēroja atšķirības starp apakšdrēbēm un virsdrēbēm un nekad nerādījās cilvēkiem apakšdrēbēs.
Parastie ļaudis nēsāja halātus melnā krāsā, taču zināmi cilvēki un zinātnieki izvēlējās daudz smalkākus toņus: sarkans, zils, lillā. Taču Konfūcijs izvairījās no pārāk košām krāsām apģērbā un „savās mājās nekad nenēsāja sarkanus un violētus tērpus”.
Viss plecapģērbs bija aizdarāms uz labo pusi, pēc tradīcijām, tas bija ļoti svarīgi un tieši tas atsķira sēno ķīnieti no barbara. Sičovs veda pētījumus uz atsevišķajiem dinastijas Hanj bareljefiem, uz kuriem senie ķīnieši bija attēloti apģērbā ar kreiso pusi aizdari. Te atainojās sena tradīcija, kurā uzskata, ka mirušā cilvēka apģērbs mēdz aiztaisīties uz kreiso pusi. Patiesi, tāda tradīcija dāļēji saglabājās līdz šiem laikiem.
Tika atrasts kanons „Rituāla piezīmes”, kurā tika aprakstīts obligāts halāta izskats: vidukļa apkārtmēram bija jābūt trīs reizes lielākam par atloku, bet lejasmalas apkārtmēram bija jāsakrīt ar vidukļa apkārtmēru. Šī apģērba reglamentācija nesakrīt ar halāta piegriezumiem, kuri tika atrasti Mavandujas kapenēs, tas secina par iznaiņām plecapģērbā 3-2 gs. p. m. ē.
„Piedurknes apaļums atgādina to, ka, kad sarunā dari vēzienu ar piedurknēm, kustībai jābūt skaistai, kā pareizs perimetrs. Vīles taisnums uz muguras un taisnie leņķi izšuvumā apkaklītēs atgādina to, ka caristes valdībai bija jābūt taisnai, bet valdnieka valdībai pareizai. Apģērba lejasmala atgādina to, ka gribai jābūt stingrai, bet sirdij – tīrai.”
„Rituāla piezīmes 2. gs. p. m. ē. „
Nobeigums.
„Lai gan Ķinā bija augstu attīstīta netradicionālā medicīna, tur, darinot apģērbu, netika ievērotas saprāta un veselības prasības. Nedaudz aplūkojot Ķīnas aristokrātu tērpus, var secināt, ka mode arī tur bija dīvaina, smieklīga un pat kaitīga. Šīs modes negatīvās īpašības var manīt visu laikmetu un tautu tērpos. Šķiet, ka Sēnās Ķīnas tērpā tika piemirstas ētiskās kategorijas.”
-Igors Freimanis,
„Laiks. Laikmets”, Porcelāna lellīte.