IEVADS
Gan presē, gan televīzijā tiek runāts par bērniem, kuri jau piedzimst citādāki nekā pārējie. Visur pasaulē cilvēki konstatē, ka ir aizvien vairāk bērnu, kuri uzvedas acīm redzami citādi un vispārējām normām vairs nepielāgojas tik viegli kā iepriekšējās paaudzes. Šos bērnus mēdz dēvēt par jaunā laikmeta bērniem jeb indigo.
Indigo bērniem tiek piedēvēta hiperaktivitāte, uzmanības deficīta sindroms (UDS), viņus uzskata par neaudzinātiem un nepaklausīgiem. Tāpēc radies priekšstats, ka indigo bērni ir tikai vecāku izdomājums un aizbildinājums, lai viņu nepaklausīgos, izlutinātos bērnus padarītu īpašus vai pārākus par citiem.
Darba mērķis ir noskaidrot, kuri no pieņēmumiem par indigo bērniem ir mīts un kuri realitāte?
Darba uzdevumi:
1. raksturot cilvēces evolūciju un hipotēzi par sestās Zemes civilizācijas rašanos,
2. izpētīt indigo bērnu personību un raksturot tās četrus tipus,
3. aprakstīt indigo bērniem atbilstošo audzināšanu,
4. noskaidrot, vai jaunā laikmeta bērni ir arī ģenētiski atšķirīgi.
Lai gan par indigo eksistenci mūsdienas ir dzirdējis ikkatrs, pieņēmumi par šiem bērniem vairākumam cilvēku liekas neskaidri. Ir grūti noticēt tam, ko pats neesi pieredzējis. Tāpēc darba galvenā pamatproblēma ir pierādīt, ka bērni, kuri tiek dēvēti par jauno paaudzi, brīnumbērniem, nenormālajiem vai pat sabiedrības minoritāti, tomēr tiek nesaprasti tieši sabiedrības zināšanu trūkuma dēļ.
1. Indigo rašanās
1.1. Evolūcija
Pasaulē vērojamas pārmaiņas gan dabā, gan cilvēcē – notiek ārkārtīgi strauja evolūcija. Jaunā laikmeta bērni (lai kā mēs viņus arī sauktu – par indigo, kristāliskajiem, zvaigžņu bērniem vai kā savādāk) ir evolūcijas procesa acīmredzami apliecinātāji.
Indigo bērni tiek uzskatīti par sesto Zemes civilizāciju vai priekštečiem uz to. Zinātne jau ir pierādījusi, ka visas parādības var izskaidrot kā apziņas, enerģijas, informācijas mijiedarbību. Kosmisko procesu rezultātā Zemes enerģētiskā vibrācija strauji paaugstinās, tai ir liela ietekme uz visu cilvēku apziņu. Pieaugušo apziņai vēl jāmainās līdzi Zemes vibrācijas straujajām izmaiņām, bet bērni jau dzimst sagatavoti tam Zemes stāvoklim, kāds tas būs vēl tikai pēc dažiem gadiem. [5;]
1.2. Indigo bērnu un to nosaukuma rašanās
Bērnus, kuri tiek dēvēti par sesto Zemes civilizāciju, sauc par indigo kopš 1982. gada, kad amerikāniete Nensija Anna Teipa veica pētījumus par auras saistību ar cilvēka emociju, domu un garīgo pasauli un spējām. Katram cilvēkam ir sava dzīves krāsa, un grāmatā „Izproti savu dzīvi caur krāsu” (Understanding Your Life Through Color) autore norādīja, ka pārsteidzoši lielai daļai tolaik dzimstošo bērnu aurās ir izteikta dziļi zila – indigo krāsa. [1;14]
Tiek uzskatīts, ka mūsu vidū jau vairāk nekā piecdesmit gadus sastopami jaunā laikmeta bērnu priekšgājēji – cilvēki, kuri bija gatavi cīnīties par brīvību un mīlestību, pretojās apspiestībai un centās to mainīt. Šādi „gaismas nesēji” bieži tika uzskatīti par bīstamiem, sliktiem vai nenormāliem. Arī mūsdienās daudzi bērni no tā cieš, tieši tāpēc indigo fenomens pasaulē ir kļuvis ļoti aktuāls.
2. Indigo raksturojums
2.1. Indigo personība
Katra cilvēka auras krāsa raksturo viņa rakstura īpašības. Amerikāņu krāsu terapeite Nensija Anna Teipa uzskata, ka cilvēkiem ar indigo krāsas auru ir augstāka līmeņa enerģētiskais lauks. Viņiem piemīt augstākas frekvences enerģētika nekā citiem bērniem un augstākas vibrācijas ar dzīvīgu, skaidru spēku. [1;35]
Tomēr arī viņu uzvedībā ir manāmas atšķirības. Vecāki un cilvēki, kuri ikdienā ir saskarsmē ar bērniem, atzīst, ka pēdējos gados dzimst citādāki bērni. Viņiem nepiemīt fiziski uzreiz pamanāmas atšķirības, bet, uzmanīgi vērojot, var pamanīt, ka zīdainis uz situāciju reaģē dzīvīgi, mīloši un apzināti. Bērns vēlas saglabāt acu kontaktu un bieži vien meklē pieaugušo sabiedrību, vēlas būt ar viņiem vienlīdzīgs. [1;36]
Bērnībā indigo bieži vien ir vientuļnieki, grūti ļaujas audzināšanai un vadīšanai, taču vēlas būt pilnībā integrēti ģimenes locekļi. Indigo bērni mīl dabu, ir ziņkārīgi un piepildīti ar vēlmi iegūt jaunas zināšanas. Viņiem piedēvētā hiperaktivitāte nebūt nav saistīta ar haotisku nemieru. Nav iespējams atraut indigo no nodarbes, kas viņiem ir interesanta. [2;]
Kļūstot pieauguši, indigo ir paštaisni un nepacietīgi, var būt iedomīgi, vēlas, lai visi viņus atzītu un novērtētu. Tomēr indigo ir arī uzticami, atklāti un godīgi, viņiem piemīt personīga drosme.
Draudzībā indigo personības pauž līdzdalību un līdzjūtību, vislabāk izvēlas dažas, bet patiesas un dziļas draudzības. [1;39]
„Jaunā laikmeta bērnu enerģētiskās sistēmas ir citādākas nekā iepriekšējo paaudžu bērniem – tās ir tīrākas, un tādēļ tajās cirkulē daudz vairāk enerģijas, kurai jābūt konstruktīvi un ar prieku izmantotai. Apslēpta un bloķēta, tā kļūst agresīva un destruktīva,” apgalvo Latvijas Indigo bērnu izglītības centra eksperte Aelita Folkmane. [5;]
2.2. Indigo tipi
Katrs bērns – arī indigo bērni – ir individuāls vājo un stipro aspektu apvienojums. Nensija Anna Teipa iedalījusi un aprakstījusi četrus indigo bērnu tipus.
1.HUMĀNISTI: Viņi kalpo masām un ir apņēmušies strādāt ar cilvēkiem: tie ir nākamie ārsti, juristi, skolotāji, jūrnieki, biznesmeņi un politiķi. Bieži vien ir hiperaktīvi, sabiedriski, pat pārlieku draudzīgi. Ir savs raksturīgs viedoklis, spēj veikt tūkstošiem lietu vienlaikus. Humānisti ir grāmatu tārpi, kam ir ne pārāk cieša saikne ar fizisko ķermeni.
2.KONCEPTUĀLISTI: Vairāk nodarbojas ar projektiem nekā ar cilvēkiem. Tie ir nākamie inženieri, arhitekti, dizaineri, astronauti, piloti un karavīri. Ļoti atlētiski, piemīt izteikta vēlme kontrolēt. Nosliece uz atkarībām (pusaudža vecumā – narkotikas)
3.MĀKSLINIEKI: Ļoti jūtīgi un bieži vien neliela auguma. Tie ir nākamie skolotāji un mākslinieki. Lai pie kādas cilvēciskās darbības veida arī neķertos, viņi vienmēr saglabā radošu pieeju. 4-10 gadu vecumā viņi var sevi pārbaudīt dažādās mākslās, neilgi nodarbojoties ar vienu lietu un pēc tam to pametot. Tikai pusaudža vecumā izvēlas skaidru virzienu un spēj koncentrēties.
4. INTERDIMENSIONĀLISTI: Viņi ir nopietnāki kā citi Indigo. Jau divu gadu vecumā viņi vecākiem atbild: „Es zinu. Es varu to izdarīt pats. Liec mani mierā”. Tie ir cilvēki, kas ienes pasaulē jaunas filozofijas un jaunas reliģijas. Ar viņiem varētu rasties grūtības saskarsmē, jo viņi vēl mazāk nekā trīs iepriekšējie tipi iekļaujas sabiedrībā. [1;42]
3. Indigo atbilstoša audzināšana
3.1. Problēmas risinājums ģimenē
Aelita Folkmane norāda, ka atbildība par indigo bērnu audzināšanu gulstas gan uz vecāku, gan skolas, gan sabiedrības pleciem: „Indigo bērni, uzskatāmi izaicinot mūsu pieņēmumus par normu, liek mums pārvērtēt novecojušus uzskatus un sistēmas.” [5;]
Bieži vien vecāki, kuru ģimenē aug citādāks bērns, nonāk izmisumā un nezina, ko vēl varētu darīt, lai savaldītu savu bērnu. Tomēr mūsdienās attiecībās starp bērniem un pieaugušajiem vissvarīgākā ir vienlīdzība un cieņa, un jo īpaši mīlestība. Pretējā gadījumā zūd kontakts, kuru atjaunot ir ļoti grūti. Rezultātā bērni vairs nav valdāmi un ar viņiem ir grūti kontaktēties.
Jaunā laikmeta bērnus nedrīkst piespiest darīt kaut ko pretēji intuīcijai un pārliecībai. Viņiem jādod iespēja likt lietā savu lielo enerģiju, novirzot uz radošu darbību un fiziskām nodarbībām. Pretējā gadījumā, viņu spējas var tikt ievirzītas nepareizā gultnē. [5;]
3.2. Īpaša skolas apmācība
Indigo centra vadītājs Mārtiņš Geida piekrīt tam, ka citādākiem bērniem nepieciešama arī citādāka skološana: „Šie bērni ir ļoti attīstīti, un viņiem ir vajadzīga cita pieeja. Ir jāļauj indigo radoši izpausties.” [7;]
Diemžēl pašreizējā izglītības sistēma neļauj indigo pilnībā izpausties. Alternatīvs risinājums ir Montesori un Valdorfa skolas, kurās bērniem ir iespēja pašiem noteikt savu dienas grafiku, strādāt patstāvīgi un uzticēties saviem spēkiem.
Tomēr Karolīna Hēnkampa, grāmatas „Indigo fenomens” autore, atzīst, ka šādai sistēmai ir arī negatīvā puse – pāreja pēc skolu pabeigšanas īstajā dzīvē: „Tajā jaunais un vecais atduras viens pret otru, un bērniem ir grūti pielāgoties mūsu materiālistiskajai un uz panākumu sasniegšanu tendētajai sabiedrībai.” [1;107]
4. Indigo īpatnības un spējas
4.1. Ģenētiskās īpatnības
Dažādu valstu zinātnieki, cenšoties izpētīt jaunā laikmeta bērnus, atklāja, ka šo bērnu ķermeņa elektromagnētisko vibrāciju diapazons krasi atšķiras no vispārpieņemtajiem rādītājiem – tas ir 3 222 000 – 11 350 000 herci, vismaz divas reizes vairāk nekā „normālam” cilvēkam. [4;]
Pēc UCLA (University California of Los Angeles) pārbaudēm tika atklāts, ka ir bērni, kuriem piedzimstot AIDS testa rezultāti bijuši pozitīvi, taču dažus gadus vēlāk vairs netika konstatētas nekādas AIDS pazīmes.
Rezultāti pierādīja, ka šo bērnu DNS (dezoksiribonukleīnskābe – iedzimtības informācijas un ģenētiskā koda nesēja) uzrādīja par četriem pavedieniem vairāk nekā citiem cilvēkiem, un tas nozīmē, ka viņi vienkārši ir augstāk attīstīti nekā vairākums no mums. [1;20]
4.2. Intelekts
Bērni, kuri skolā mācās ar vidējām sekmēm, bieži vien ir nepaklausīgi, tajā pat laikā izceļas ar augstām intelektuālajām spējām. „Turklāt, ja kādreiz intelekta koeficients 130 bija sastopams vienam cilvēkbērnam no desmit tūkstošiem, jaunā laikmeta bērniem tas nav nekas īpašs,” atzīst Aelita Folkmane. [5;]
Jaunā laikmeta bērni arī informāciju uzņem un pārstrādā citādāk – šiem bērniem ir uz labo smadzeņu puslodi orientēta, pārsvarā vizuāli telpiskā uztvere. [6;]
4.3. Spējas
Liela daļa mūsdienu bērnu dzimst ar palielinātām psihiskajām un sensorajām spējām. Viņu uztveres sistēma reaģē uz daudz vairāk stimuliem, nekā esam raduši uztvert ar savām piecām fiziskajām maņām. Tādi bērni var dzirdēt skaņas, kuras nedzird apkārtējie, redzēt krāsas un gaismas, kuras citiem nav saskatāmas. Viņi uztver citu cilvēku negatīvās domas un emocijas, ir jūtīgi pret nedabisko uzturā, apģērbā, attiecībās un arī uzskatos. [3;]
SECINĀJUMI
Dabā nekas nenotiek tāpat vien, bez vajadzības. Ir izvirzīts pieņēmums, ka šobrīd cilvēce veic lielu lēcienu savā evolūcijā, un indigo bērni ir evolūcijas procesa acīmredzami apliecinātāji. Viņu uzdevums ir pagriezt cilvēces attīstību no deģenerācijas uz evolūcijas ceļu, mainīt pasauli. [5;]
Indigo bērni ir apdāvinātāki, jūtīgāki un aktīvāki. Tomēr, manuprāt, indigo bērni nav īpašāki par citiem. Viņi vienkārši ir citādāki, un arī viņu audzināšanai ir jābūt citādākai.
Tas, ka jaunā laikmeta bērni ir nepaklausīgi, izlutināti palaidņi, ir mīts, ko radījušas neskaitāmās televīzijas pārraides par „neparastajiem” bērniem. Tā pamatā, manuprāt, ir cilvēku zemais zināšanu līmenis par indigo bērniem. Ne katrs hiperaktīvs bērns ir indigo, turklāt ne katrs indigo ir izteikti hiperaktīvs.
Arī pieņēmums, ka indigo var būt tikai mazi bērni, ir aplams. Arī mūsdienās ir daudz pieaugušo indigo personību, kuriem raksturīgas daudzas indigo raksturīgās pazīmes. Tas liek aizdomāties par ievērojamiem cilvēkiem gan mākslā, gan mūzikā, gan politikā – iespējams, tieši viņi ienesa pirmās jaunās paaudzes vēsmas pasaulē.
Ja indigo personība jau no mazotnes jūtas apspiesta, tad visas spējas var tikt ievirzītas nepareizajā gultnē (narkotikās, alkoholā, azartspēlēs utt.).
Fakti un pieņēmumi par indigo bērniem vēl šķiet diezgan neskaidri. Ir grūti pieņemt un noticēt tam, ka dzimst jauna paaudze, kura, iespējams, ir augstāk attīstīta un pat imūna pret slimībām.
Pieaugušajiem ir visgrūtāk aptvert to, ka bērni ir mainījušies, jo viss it kā izskatās pa vecam. Tomēr bērni vairs neiekļaujas ierastajos rāmjos, viņi pieprasa citādāku audzināšanu, citādāku dzīvesveidu un citādākas attiecības.
Manuprāt, jebkurš bērns savā ziņā ir jaunā laikmeta bērns, jo līdz ar sevi ienes pasaulē kaut ko jaunu.
TĒZES
1. Indigo bērni ir evolūcijas procesa apliecinātāji.
2. Jaunā laikmeta bērnu apzīmējums radies no viņu dzīves krāsas nosaukuma – indigo.
3. Indigo bērnu uzvedība ir citādāka nekā pārējiem bērniem.
4. Pastāv četri indigo bērnu tipi – humānisti, konceptuālisti, mākslinieki un interdimensionālisti.
5. Attiecībās starp indigo bērniem un pieaugušajiem vissvarīgākā ir vienlīdzība.
6. Indigo bērniem jāmācās īpašās skolās (piemēram, Montesori vai Valdorfa).
7. Jaunā laikmeta bērniem ir citāda DNS un īpašs ķermeņa magnētiskais starojums.
8. ndigo bērnu intelekta koeficients (IQ) ir augstāks nekā pārējiem bērniem.
9. Lielai daļai mūsdienu bērnu ir palielinātas psihiskās un sensorās spējas.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
1. Hēnkampa K. Indigo fenomens. – R: Jumava, 2006. 189 lpp.
2. Folkmane A. Indigo paaudze. Kabinets, 38, 2006.gada oktobris, 32.-35.lpp.
3. Folkmane A. Vai pieņemsim praviešus savā zemē? Psiholoģija Mums, 5, 2005. gada maijs, 28. – 33.lpp.
4. http://www.apollo.lv/portal/life/1805/articles/35461/0
5. http://www.geocities.com/jaunalaikmetaberni
6. http://www.reikinet.lv/home/menu_79/topic_79/story_144/page_1
7. http://www.urantija.lv/indigo_berni