Vācija

1.Ģeogrāfiskais stāvoklis.

Vācija atrodas Centrāleiropā un ir viena no bagātākajām zemēm pasaulē. Pašreiz tā ir viena no jaunākajām valstīm Eiropā. Pēc Otrā pasaules kara tā tika sadalīta divās atsevišķās valstīs – Rietumvācijā, kur bija rietumu tipa demokrātiska pārvalde, un Austrumvācijā, kura bija komunistiska valsts. 1990.gadā abas Vācijas daļas tika atkal apvienotas. Vācija tagad cenšas atjaunot austrumdaļas ekonomiku un neitralizēt vides piesārņojumu, kas radies 50 gadu laikā.

Vācija atrodas starp Nīderlandi un Poliju, dienvidos no Dānijas. Tā robežo Baltijas jūru un Ziemeļjūru, kā arī tā

ā
ādas valstis kā Austriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu, Nīderlandi, Poliju un Šveici. Vācijai pieder Austrumfrīzu salas un daļa Ziemeļfrīzu salu Ziemeļjūrā, un Rīgenas sala, Fēmarnas sala un daļa Ūzedomas salas Baltijas jūrā.

Vācijas platība ir 356 959 km2, salīdzinoši tā ir apmēram 5 reizes lielāka par Latviju, un ir mazāka tikai par Spāniju un Franciju, Eiropā.

Vācijā oficiālā valoda ir vācu valoda, taču runā arī dāņu, sorbu, frīzu un turku valodās.

Naudas vērtība kopš 2002.gada ir eiro.

Vācija sastāv no 16 federālajām zemēm: Bā

ā
ādenes – Virtenbergas, Bavārijas, Berlīnes, Brandenburgas, Brēmenes, Hamburgas, Hesenes, Meklenburgas – Priekšpomerānijas, Lejassaksijas, Ziemeļreinas – Vestfālenes, Reinzemes – Pfalcas, Saksijas, Saksijas- Anhaltes, Šlēsvigas – Holšteinas un Tīringenes.

Vācijas patreizējā galvaspilsēta ir Berlīne. Tā ir lielākā pilsēta Vācijā gan no iedzīvotāju skaita, gan platības viedokļa. Berlīne ir

r
r Vācijas galvaspilsēta jau kopš 1871.gada, kad tika izveidota centralizētā Vācijas valsts. Tikai laikā, kad Vācija bija sadalīta VDR un VFR, no 1949.gada līdz 1990.gadam galvaspilsēta bija Bonna. Taču 1990.gadā pēc Vācijas atkalapvienošanās, Berlīne atkal kļuva par galvaspilsētu. Par Berlīnes vizītkarti var uzskatīt Brandenburgas vārtus. Vārti ir vēstures piemineklis, Berlīnes simbols. Apskates vērts ir arī slavenais Berlīnes mūris, kā arī pasaulē lielākais zoodārzs. Berlīnē atrodas arī viena no skaistākajām vietām – Postdama, bijusī Prūsijas karaļa rezidence. Berlīne ir kabarē un tehno dzimtene. Ik gadu Berlīnē notiek “Mīlas parāde”. Jūlijā Berlīnes ielas piepilda krāsainu parādes dalībnieku pūļi, kas aicina mīlēt un dejot tehno ritmos.

2.Valsts iekārta.

Vācija ir parlamentāra federatīva republika. Tās prezidents kopš 1999.gada ir Johanes Raus, un kanclers-Gerhards Šrēders. Vācijas karogs ir

r
r trīskrāsains- melns, sarkans, dzeltens. Vācijas nacionālais simbols ir ērglis. Neatkarības diena ir 3.oktobrī(1990).

3.Dabas apstākļi

Vācija atrodas mērenajā klimata joslā. Krasta līnija ir izrobota. Ziemeļos plešas plašas zemienes un līdzenumi, centrālajā daļā – vidēji augstu, erozijas nogludinātu kalnu rajoni un Austrumalpu kalnu apgabals dienvidos. Ziemeļdaļas līdzenumos ir auglīgas lauksaimniecības zemju platības, kuru liela daļa tikusi iekopta, nosusinot purvus vai atkarojot zemi jūrai. Augstākais punkts ir Cugšpice(2,963m) un zemākais-Noendorfā pie Vilsteres(-3,54m). Lielākās upes Reina, Elba, Donava. Ir lieli akmeņogļu un brūnogļu krājumi un

n
n unikāli kālija sāļu krājumi. Dzelzsrūda ir zemas kvalitātes, krāsaino metālu – svina, cinka, sudraba rūdu – krājumi ir nelieli. Vācijā ir arī nelieli naftas un dabasgāzes krājumi.

Vācijā klimats ir mērens bez ilgstošiem karstuma vai aukstuma periodiem. Ziemeļos valdošais ir piejūras, bet pārējā teritorijā kontinentāls klimats. Gada vidējā temperatūra ir apmēram 9oC. Janvārī, gada aukstākajā mēnesī, vidējā temperatūra ir no –2o līdz +2oC. Jūlijā, gada karstākajā mēnesī, vidējā temperatūra ir no 16o līdz 20oC. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 710mm gadā ziemeļos līdz 2000mm gadā dienvidos. Nokrišņu visvairāk ir rudens un ziemas mēnešos.

4.Iedzīvotāji

Vācijā ir apmēram 83 miljoni iedzīvotāju. Vācija ir visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropā. Apmēram 7,3 miljoni ir cittautieši. Vācijas rietumdaļa ir daudz blīvāk apdzīvota kā austrumu daļa, kurā dzīvo tikai viena piektdaļa iedzīvotāju, jo tur atrodas rūpniecības centri un transporta mezgli. Trešdaļa iedzīvotāju dzīvo 82 lielās pilsētās, pārējie – mazās pilsētiņās un ciematos. Vācijas iedzīvotāji ir vācieši (91,5%), bet ir arī turki(2,4%), dāņi ziemeļos, sorbi austrumos un citas minoritātes kā horvāti, itāļi, krievi, grieķi, poļi un spāņi. Galvenā reliģija Vācijā ir kristietība, bet sastopams ir arī musulmanisms.

Iedzīvotāju dzimumvecumstruktūra:

• 0-14 gadu 14,9% (5988681 sieviešu, 6312614 vīriešu)

• 15-64 gadu 67,3% (27,240,648 sieviešu, 28,213,316 vīriešu)

• 65-un vairāk gadu 17,8% (8,800,610 sieviešu, 5,842,457 vīriešu)

Vidējais vecums:

• vīriešiem 39,9gadi

• sievietēm 42,8 gadi

Dzimstības rādītāji – 8,6/1000

Mirstības rādītājs – 10,34/1000

Urbanizācija- 88%.

Balsstiesības ir no 18 gadu vecuma.

5.Saimniecība

Vācija ir autogigantu zeme. Ražo Audi, BMW, Mercedes, Porshe, Volkswagen, Opel. Vācija ir arī automobiļu dzimtene, jo Karls Frīdrihs Bencs 1885.gadā ne tikai uzbūvēja pirmo plaši lietoto motokarieti, bet arī sāka automobiļu ražošanu. Ražo arī sporta apģērbus(Adidas), elektroniku(Bosch), porcelānu(Meissen) u.c.

Eksportē automašīnas, ķimikālijas, metālus, pārtikas produktus, tekstilizstrādājumus. Visvairāk eksportē uz Franciju, ASV, Lielbritāniju, Nīderlandi, Austriju, Beļģiju, Spāniju un Šveici. Vācija ir otrā lielākā produkcijas eksportētājvalsts pasaulē. Importē to pašu no Francijas, Nīderlandes, ASV, Lielbritānijas, Itālijas, Beļģijas, Japānas un Austrijas. Audzē kartupeļus, kviešus, miežus, cukurbietes, augļus, kāpostus, kā arī liellopus, cūkas un mājputnus. Visā Dienvidrietumvācijā ir vīna dārzi.

6.Kultūra.

Bērni skolā sāk iet no 6 gadu vecuma, pēc 4 gadiem – sākumskolā (Grundschule). Var mācīties arī ģimnāzijā (Gymnasium), kas deviņu gadu laikā sagatavo mācībām universitātē (saņem Abitur), vai citā pamata vai vidējās izglītības mācību iestādē. Vācijā mācību gada sākums ir atkarīgs no pavalsts, bet ikviens var rēķināties ar 6 nedēļu vasaras brīvdienām. Gads dalās 2 semestros – rudens un pavasara. Diena sākas pusastoņos vai astoņos no rīta un beidzas pusdivos vai divos pēcpusdienā.

Vācijā ir 13 klases, un ir 5 baļļu sistēma ar labāko atzīmi 1 un sliktāko 5.

ATZĪME NOSAUKUMS NOVĒRTĒJUMS

1 sehr gut ļoti labi

2 gut labi

3 befriedigend ļoti apmierinoši

4 ausreichend apmierinoši/ ieskaitīts

5 mangelhaft neapmierinoši

Vācijas devums pasaules kultūras mantojumam ir diezgan liels. Vācija ir bijusi dzimtene tādiem komponistiem kā Bēthovens, Bahs, Brāms un Vāgners, dzejniekiem- Gētem un Šilleram, filozofiem-Hegelam, Marksam un Nīčem. Vācija ir tehnomūzikas dzimtene. No Vācijas nākuši arī aktrise Marlena Dītriha un zinātnieks Alberts Einšteins. Pazīstami ir arī 1.formulas braucēji, brāļi Šumaheri.

Vācija ir slavena ar tās gleznainajām, mazajām pilsētiņām, vecām pilīm un ciematiem, it sevišķi gar Reinas krastiem. Tūristi Ziemeļvācijā parasti dodas uz tās metropoli Hamburgu, vai arī uz vecajām pilsētām Brēmeni un Lībeku. Centrālvācijā britiem ,piemēram, patīk Hanovera un Diseldorfa ar tās karnevālu sezonu, un finansu galvaspilsētas Frankfurte, Leipciga, Drēzdene un Nurenberga ar tās Ziemassvētku tirdziņiem. Vācijā ļoti populāra ir slēpošana tās kūrortpilsētās Halca kalnos un Bavārijas Alpos.

Minhene ir populāra ar tās Oktoberfestu jeb alus svētkiem. Tie ilgst 16 dienas, un sākas pirms pirmās oktobra svētdienas. Tā saknes meklējamas gandrīz pirms 200 gadiem – 1810.gadā, kad par godu kroņprinča Ludwig un viņa līgavas Therese von Sachsen-Hildburgerhausen kāzām tika sarīkotas plašas svinības. Šo faktu tagad atceras labi ja vietēji iedzīvotāji, taču, neskatoties uz to, Oktoberfest slava ir izplatījusies pa visu pasauli. Ik gadu 16 dienās septembra beigās un oktobra sākumā Minhenē ierodas ap sešiem miljoniem alus cienītāju no visiem zemeslodes nostūriem, kuri pulcējas 14 gigantiskās teltīs (vienlaicīgi tajās var satilpt 100 000 cilvēku), izdzer gandrīz sešus miljonus litrus alus. Priekš šiem svētkiem tiek brūvēts speciāls alus “Marzen”, kurš ir tumšāks un stiprāks. Šī alus svētku ideja ir izplatījusies arī uz citām valstīm, ASV un Kanādu.

Futbols Vācijā ir sporta veids numur viens. Pazīstamākais vācu klubs ir Minhenes Bayern.

Vācijai nacionālā virtuve ir ļoti daudzveidīga. Populārākie ēdieni ir cepta krūtiņa, visdažādākie cīsiņi, cepta cūkgaļa, ceptas desiņas ar mērci, sautēti kāposti un alus. Piejūras rajonos ļoti iecienītas ir zivis un dažādi jūras produkti. Viena no savdabīgākajām ir bavāriešu virtuve, kura atšķiras ar milzīgām porcijām un lauku vienkāršību. Paši iecienītākie ēdieni ir cepta cūkgaļa ar skābētiem kāpostiem, „Minhenes cīsiņi”, sāļie kliņģeri. Vācijas vizītkarte ir alus, ar kuru visvairāk var lepoties Bavārija, kur ražo vairākus tūkstošus alus šķirņu. Populāri ir arī Reinas un Mainas ielejas vīni.

7. TŪRISMA ATTĪSTĪBAS.

Vācija ir valsts, kurai nav nekādu dabisku barjeru ne uz rietumiem, ne austrumiem un tā atrodas Eiropas pašā vidū. Lielā kaimiņvalstu ietekme izskaidro Vācijas kultūras bagātību un neviendabību. Vācija priecē ar dažādām ainavām – skaisto Reinas upes ieleju, mežainajiem Harcas kalniem, Baltijas jūras pludmalēm. Vācieši ciena un sargā šo dabas bagātību. Tūristi no visas pasaules brauc ieslīgt šajā romantisma šūpulī.

Vācijas tūrisma attīstību veicina tas, ka dodoties uz citām Rietumeiropas valstīm pa sauszemi, gandrīz neizbēgami nākas šķērsot Vācijas teritoriju. Autoceļu kopgarums ir 633 000 km. Caur Berlīni, Leipcigu, Drēzdeni un Hannoveri ved galvenās dzelzceļa līnijas. Dzelzceļa kopgarums ir 43 966 km. Vāciskā precizitāte un inženieru asais prāts šajā valstī ļāvis izveidot Eiropas perfektāko ātrvilcienu tīklu – Nord Express, ICE, City Nightline. Galvenie industrijas rajoni ir Reinas ieleja, Hamburga, Berlīne. Lielākās pilsētas, svarīgākie lēmumu pieņemšanas un ekonomiskās aktivitātes centri ir Berlīne, Ķelne.

Baltijas jūra un Ziemeļjūra nodrošina Vāciju ar dažādiem kūrortiem, kas piesaista tūristus – Travemūnde, Westerland, Rügen un Usedom. Lielākā osta ir Hamburga, no kuras notiek regulāra kuģu satiksme. Berlīnē, Hamburgā un Diseldorfā darbojas galvenās starptautiskās lidostas.

Jāuzsver, ka līgums par bezvīzu režīmu strikti paredz: ja persona iebrauc valstī ar nodomu tur strādāt, mācīties vai cita iemesla dēļ uzturēties ilgāk par trim mēnešiem pusgada laikā, iebraukšanai nepieciešama vīza. Būtiski ir apzināties, ka pēc ieceļošanas Vācijā kā tūristam un uzturoties valstī šādā statusā, Vācijas kompetentās iestādēs uzturēšanās atļaujas neizsniedz.

8.GALVENIE TŪRISMA CENTRI.

ZIEMEĻVĀCIJA

Lejasreinas ieleja un Vestfālene – svaigs, zaļš un plašs, aizsargāts no plūdiem, Lejasreinas līdzenums ar tā omulīgajām mājiņām atgādina kaimiņa Holandes ainavu. Līdzīga ainava paveras ap Minsteri Vestfālenes līdzenumā, kur daudzas aramzemes norobežotas ar žogiem un kokiem piedāvā papildus dažādas pilis kā apskates objektus.

Lielais Ziemeļu līdzenums – neskatoties uz tā vienmuļību, tā milzīgā platība piedāvā milzīgu ainavu dažādību.

Dienvidos zem Weser un Harcas kalnu piekājēm Börde zeme atrodas starp Weseras un Elbas upēm – reģions klāts ar aluviālo augsnes virskārtu, kuras vecums ir leģendārs. Saimniecības un dārzniecības, kas audzē tirgum plaukst un zeļ šajā blīvi apdzīvotajā zonā, kas ir slavena ar to, ka minerālu nogulumi ir bagāti ar dzelzi un kāliju.

Ziemeļjūras krasts – Vācijas divas lielākās jūras ostas – Hamburga un Brēmene atrodas Elbas un Weseras upju grīvas iekšējās beigās.

Šlesviga – Holšteina – Šeit ir liels kontrasts starp Vācijas Ziemeļjūras krastu, okeāna vēju izpūsts un parasti vētru apdraudēts, un Baltijas krasta līnija, kurā plaša, mežaina ainava ir jūras pārsātināta, un uz mierīgo ūdeņu fona gleznainas zvejnieku mājiņas un smilšu pludmales.

Dabiski, ka galvenās pilsētas ir celtas uz šīs salas austrumu puses. Daudzo ezeru un mežu dēļ Holšteinu dēvē par “Mazo Zviedriju”, kamēr tālāk uz rietumiem parādās atlantiskais klimats – šeit ir kāpu, purvu un tīreļu mija.

Rīgenas sala. Krīta klintis.

CENTRĀLVĀCIJA

Reinas Slānekļu Masīvs – Šo vecā ģeoloģiskā masīvu šķeļ Reina – Vienīgais reālais komunikāciju kanāls starp pavalsts ziemeļiem un dienvidiem. Augšējā Sauerland, ar bieziem mežiem, kalnains reģions (841 m), kas darbojas kā ūdens rezerve priekš Rūras rūpnieciskā rajona, Augšhessenes un Weseras kalni – Starp Reinas Slānekļu masīvu un Tīringas mežiem atrodas sajauktas augstumu amalgamas, dažas no tām vulkāniskas un depresijas, kuras Vācijas iebrucēji izmantoja kā lielceļus, kas savieno ziemeļus un dienvidus.

Harcas kalni – Relatīvais augstuma līmenis (1142 m) priecē ar īstu kalnu klimatu, kas ziemā raksturojas ar lieliem sniegputeņiem.

9. TŪRISMA INDUSTRIJA

(tūrisma tirgi, vietējais un starptautiskais tūrisms)

Vācija vienmēr ir bijusi tā Rietumeiropas valsts, ko Latvijas iedzīvotāji apmeklē visvairāk.

Gadu pirms pašas Federatīvās Republikas dzimšanas viņi nodibināja Vācu tūrisma centrāli. Tā pirmie ārzemju biroji tika izvietoti Ņujorkā, Parīzē un Londonā, ne bez nolūka neseno ienaidnieku, kā arī visas pārējās pasaules acīs veidot labsirdīga vācieša un miermīlīgas Vācijas tēlu. Vācu tūrisma centrāle pati ceļojumus nepārdod, bet veicina interesi par Vāciju. Aptuveni 75% tās budžetu veido valsts dotācija, pārējo sedz centrāles sadarbības partneri, galvenokārt dažādas viesnīcu, tūrisma un ceļojumu biroju savienības, apdrošināšanas savienības, bankas, transporta uzņēmumi, no kuriem vispirms jāmin Lufthansa, un vēl citi līdzbiedri.

No 80 miljoniem vāciešu 65% gadā vismaz reizi dodas ceļojumā uz ārzemēm. Uz kurieni tad labprātāk ceļo vācieši? Joprojām uz Austriju. Arī tur runā vāciski, bet tomēr tās ir ārzemes. Spānija un Grieķija ir gandrīz tikpat pievilcīgas. Arī uz Vāciju visvairāk tūristu brauc no kaimiņvalsts. Lai cik tas arī dīvaini – no nelielās Nīderlandes. Otrajā vietā liekamas ASV, trešajā Apvienotā Karaliste. No Baltijas valstīm Vāciju pērn apciemojuši aptuveni 200 000 tūristu. Tas ir diezgan daudz. No Somijas, kur šī firma strādā jau desmit gadus, ieradušies tikai 320 000.

Galvenokārt apmeklē Dienvidvāciju, Ziemeļvācija vēl nav tik atraktīva.

Vācija ir dažādu tirgu un izstāžu zeme. Katru gadu janvārī Berlīnē notiek pasaulē lielākā pārtikas produktu, dārzkopības un lauksaimniecības izstāde “Zaļā nedēļa”. Katras valsts pārstāvji izstādē ierodas ar saviem nacionālajiem ēdieniem un pārtikas produktiem, lai ikviens, kas vēlas, tos varētu nobaudīt. 2000. gada nozīmīgākais pasākums bija EXPO 2000 Hanoverē. Grandiozi iecerētajā izstādē sevi pieteica gandrīz 200 valstis. Vairāku mēnešu garumā tās tieksies apliecināt savas tradīcijas, raksturu un panākumus. īpaši izbūvētajos valstu paviljonos, ik dienas notiks dažnedažādi pasākumi, nacionālās virtuves dienas.

10. IEVĒROJAMĀKIE OBJEKTI

BERLĪNE

Berlīne atrodas Brandenburgas pavalsts centrā, netālu no neskaitāmajiem ezeriem, vēsturiskām pilīm, klosteriem, priežu mežiem, upju ielejām un koku ieskautajiem lauku ceļiem.

Reihstāgs – uguns nopostīja šo neo – Renesanses laika pili 1933. gadā. Tā dažādos laikos ir atjaunota. Tajā pašlaik mājo Vācijas Nacionālā Asambleja.

Brandenburgas vārti – Berlīnes simbols. Celti 1788 – 91. Pirms Berlīnes mūra krišanas šie monumentālie vārti simbolizēja pilsētas šķelšanos.

Berlīnes Katedrāle – šī Neo-Baroka celtne bija galvenā Prūšu Protestantisma baznīca.

Svētā Nikolasa Baznīca – Vecākā baznīca Berlīnē. Pilsētas centrā dominē divi Svētā Nikolasa baznīcas zvanutorņi.

Berlīnē mājo bagāta nacionālo muzeju kolekcija.

Pergamona muzejs – šis muzejs ir iedalīts 5 daļās: senlietu kolekcija, Vidējo austrumu muzejs, Islama muzejs, Ķīnas un Japānas porcelāns un keramika, populārās mākslas muzejs.

Nacionālā galerija – šajā ēkā atrodas 19. un 20. gs. mākslinieku – Ādolfa van Mensela, Maksa Lībermana un Franča Krīgera gleznas un skulptūras.

Vecais muzejs – Berlīnes pirmais publiskais muzejs, kas ir populārs tā 87 m garās neo-klasiskās kolonādes dēļ.

Dekoratīvās mākslas muzejs

Filharmonijas halle

Šarlotenburga – Frederiks I veltīja šo celtni savai sievai Sofijai – Šarlotei. Šī pils sevī glabā svarīgas istabas – Porcelāna istaba, Romantisma galerija, Zelta galerija, Franču 18. gs. gleznu kolekcijas asambleja.

Chorin klosteris – 13. gs.

Reinsburgas pils – 1734. g. Frederihs Vilhelms I nopirks Reinsburgas cietoksni savam dēlam Frederiham II.

Zooloģiskais dārzs – ir viens no lielākajiem zooloģiskajiem dārziem pasaulē ar 14 000 dzīvnieku.

BRĒMENE

Brēmene ir vecāka piejūras pilsēta. Brēmenes muzikantu pilsēta.

Marktplatz – tirgus laukums atrodas vecpilsētas centrā. Tajā atrodas pilsētas vecākās ēkas, celtas flāmu stilā, Rolanda statuja.

Rathaus – rātsnams – Gotikas stilā celta ēka. Tā Rietumu spārna stūrī atrodas statuja, kas simbolizē Brēmenes muzikantus no brāļu Grimmu pasakas.

St.Petri-Dom – katedrāle

Böttcherstrasse – šī vienreizējā iela ietver muzejus, teātrus, grāmatu veikalus, galerijas un krodziņus.

Schnoor – mazu ieliņu pūlis ar restorāniem, galerijām un veikaliem. Vakaros tā atdzīvojas.

Bremerhavene

Brēmenes dziļjūras osta tika uzbūvēta 1827. gadā. Pielikumā šai lielo kravas kuģu ostai, Bremenhaven`ei pieder kuģu stacija un zvejas osta.

Nacionālais Jūrniecības muzejs – piedāvā Vācijas flotes un jūras tirdzniecības vēsturi. Skatāmi dažādu gadsimtu burukuģi, pasažieru kuģi un tirdzniecības kuģi.

DRĒZDENE

Drēzdene kļuvusi par Eiropas prestižāko mākslas un kultūras centriem, zināmu kā “Elbas Florence”. Diemžēl pilsēta 1945. gada 13 – 14 februārī gaisa uzlidojumu laikā tika stipri izpostīta, nogalinot vairāk kā 100 000 cilvēku un sagraujot daudzas celtnes.

Zwinger pils – svarīgākā Baroka laika celtne Vācijā

Porcelāna kolekcija

Semper opera – modelēta pēc vēlās Renesanses laika, viena no svarīgākajām 19. gs teātra celtnēm.

Katoļu katedrāle – Baroka stila baznīca

Saksonijas vīna ceļš – Drēzdene atrodas Vācijas mazākā vīna taisīšanas reģiona centrā. Tēlains apvidus ar vīna ciematiem, pilīm un parkiem.

Saksonijas tvaikoņu kompānija – lielākā un vecākā tvaikoņu flote pasaulē, ar 8 tvaikoņiem.

Šveices Saksonija – augstas plakankalnes, nelīdzenas klintis un mežainas aizas, alpīnistu paradīze.

Meissen – 1 000 gadu veca pilsēta, Saksonijas vēsturiskā sirds.

HAMBURGA

Hamburga ir viena no pasaules svarīgākajām ostām.

Svētā Mihaela baznīca – šī ķieģeļu baznīca ir lielisks Ziemeļvācijas Baroka stila arhitektūras piemērs. Lielā platība un spožais interjers rada apbrīnojamu cieņas izjūtu. Tās slavenais tornis paceļas pāri Elbas upei, paverot lielisku panorāmu uz pilsētu.

Außenalster – šī lielā ūdens masa atrodas pilsētas vidū kā atpūtas un miera paradīze. Iedzīvotāji nāk tirgoties, vizināties ar kanoe, īpaši veikt laivu tūres, kas sniedz pilsētai priekšrocības.

Kunsthalle – Šis mūsdienās rekonstruētais mākslas muzejs ir viens no lielākajiem Vācijā.

Pasta muzejs – šis muzejs piedāvā vēstuļu pārvadāšanas vēsturi kopš 16. gs. Muzejā atrodama arī telegrāfu, telefonu, trauksmes sistēmu, faksa mašīnu un radio iekārtu kolekcija.

Osta – tā apbur tūristu ar savu milzīgo kuģubūvētavu.

Altonas un Ziemeļvācijas muzejs – Atrodas Altonas pilsētā. Šajā muzejā kopā savākta kolekcija ar rotājumiem cilvēka vai dzīvnieka galvas veidā senlaicīgu kuģu priekšgalā no 18 un 19. gs.

HANNOVERE

Jaunais rātsnams

Berggarten – Botāniskie dārzi ar lielāko orhideju kolekciju, kaktusu mājām un tropiskiem augiem.

Vecais rātsnams – neoklasiskā operas māja, iekļauta Londonas operu gida pasaules operu divdesmitniekā.

Hanoveres zooloģiskais dārzs – ar Gorillu kalnu, džungļiem un savannām. EXPO 2000 izstādē tiks izveidots, lai dotu jaunu brīnišķīgu pieredzi bērniem.

Baroka halle – Galerijas ēkā, savvaļas zirgi un mežacūkas.

Vēstures muzejs

Valsts muzejs

Sprengela muzejs – 20-tā gs. māksla

Ballhof`a strūklaka

Grosser Garten parks – ar Eiropas augstāko dārza strūklaku (82 m)

LĪBEKA

Vecpilsēta

Holstentor – divi milzīgi vienādi torņi veido šos nocietinājuma vārtus, celtus starp 1469 un 1478. gadu.

Svētās Marijas baznīca – šī Gotiskā ķieģeļu baznīca ir viena no jaukākajām Vācijā.

Jūrnieku Ģildes māja – Šī Renesanses ēka pārveidota par restorānu ar tradicionālu Jūras braucēju krodziņa interjeru.

Svētā Jēkaba baznīca – šī Gotiskā baznīca var ieinteresēt ar divām ērģelēm, veidotām 16. un 17. gs.

POTSDAMA

Potsdama atrodas tikai dažu kilometru attālumā no Berlīnes.

Sans-Souci pils un parks

Šo parku veidojis Pēteris Jozefs Lenné – populārs Prūšu ainavu mākslinieks. Grandiozās ēkas celtas laikā starp 1744. un 1860. gadu.

Gleznu galerija – Šajās pompozi dekorētās Rokoko istabās atrodas vecākā vācu muzeja gleznu eksponāti no Itālijas, Francijas un Flāmu valstīm.

Sans-Souci pils – Kāpjot pa lielajām kāpnēm nākas šķērsot sarindotas terases, lai varētu redzēt majestātisko fasādi. Interjers demonstrē mākslinieku virtuozitāti, kuri izveidoja šo grezno Rokoko dekoru.

Ķīniešu tējas māja – 18. gs Ķīniešu kultūra bija daudz bagātīgāka kā šī tējas māja piedāvā. Pie ieejas paviljonā stāv vesela grupa ar apzeltītām dažāda lieluma Ķīniešu statuetēm.

ROSTOKA

Rostoka ir slavena ar savu starptautisko kuģu ostu. Pilsēta ir iesaukta par “Ziemeļu gaisma”. Rostokas interesantākie objekti ir Marienkirche (Church of Our Lady) – 14. gs. baznīca; Skatu panorāma paveras uzkāpjot 18. gs. tornī. Tas ir iespaidīgi augsts. Tajā atrodas astronomiskais pulkstenis no 1472. gada un smalki veidotas bronzas baptistu strūklakas, izveidotas no četru vīru statujām.

Navigācijas muzejs – modeļi. zīmējumi un navigācijas instrumenti, kas liecina par jūrniecības vēsturi ir saglabājušies kopš Vikingu laikiem.

MAGDEBURGA

Šī pilsēta divas reizes tika nopostīta, 1631. un 1631. gadā.

Svētā Maurīcija un Svētās Katrīnas Katedrāle – Šī katedrāle reprezentē pirmo Gotikas stila mēģinājumu Vācijā. Ietekmējoties no Parīzes katedrālēm, sākot ar 13. gs.

Abbey of Our Lady – šo klosteri cēluši Augustīnu mūki. Tipisks 11. gs. 2. p. romantisma stila klosteris. Šis klosteris ir ļoti konservēts.

MINSTERE

Vestfālenes vēsturiskā galvaspilsēta. Tās daudzās Gotiskās un Romantisma fasādes ir atjaunotas, padarot pilsētu par viesmīlīgu vietu.

Dom katedrāle – Šī ēka ar diviem torņiem, ir lielisks piemērs Vestfālenes 13. gs. pārejas stilam. Astronomiskais pulkstenis no 1540. gada.

Prinzipalmarkt – pilsētas vēsturiskāka iela vēl joprojām kalpo kā Minsteres iepirkšanās centrs. Veikali un krodziņi atrodas pasāžā.

Rātsnams – fasādei ir tipiska 14. gs. Gotikas stila arhitektūra. Pieņemamā zāle ir veidota no Gotikas un Romantisma stila kokgriezumiem.

Vestfālenes muzejs un Dabas Zinātnes – Ievērojami mineraloģijas, ģeoloģijas, paleontoloģijas, botānikas un zooloģijas departamenti parāda bezgalīgu dabas un evolūcijas panorāmu.

VEIMĀRA

Veimāra daudzus gadus bijusi galma pilsēta, kas piesaistījusi ne tikai galminiekus, bet arī Vācijas labākos māksliniekus un rakstniekus. Bahs, Lists, Šillers, it īpaši Gēte pavadīja ilgu laiku Veimārā. Gētes un Šillera piemineklis stāv vēsturiskajā kapsētā.

Vēsturiskais centrs

Gētes māja – Gēte dzīvoja šajā baroka laika mājā no 1809. gada līdz viņa nāvei 1832. gadam. Kopš tā laika māja nav pārmainīta. Gētes darbistaba un bibliotēka ir atvērtas apskatei.

Šillera māja – Šillers iebrauca Veimārā 1802. gadā, lai būtu tuvāk savam draugam Gētem. Daļa no šīs mājas arī ir iekārtota kā muzejs.

Stadtschloß – pils. Šī 15. gs. pils ir ieturēta klasiskā stilā. Tajā pašreiz atrodas Vācu klasiskās literatūras Nacionālais pētniecības centrs.

Ilmas parks

Šis parks ir ieturēts angļu dārza stilā. Tas atrodas Ilmas upes krastos, kur atrodas vairākas slaveniem māksliniekiem, kuri dzīvoja Veimārā, veltītas ēkas.

Gētes paviljons, Ferenca Lista māja – mūziķis šajā vecajā dārznieku rezidencē dzīvoja no 1869. līdz 1886. gadam.

RÜGEN

Ziemeļjūrā tā ir Vācijas lielākā sala. Rietumu krasts ir ar neregulāru krasta līniju, veidojot mazus salu līčus. Austrumu krasts ir ar smilšu pludmalēm un krīta klintīm.

Jūrmalas kūrorti -pārsvarā tie ir salas DA malā – Binz, Sellin, Baabe, Göhre – piesaista ar drošajām pludmalēm.

HARCA

Šis mežainais reģions ir ar daudzām tūristu ūdens atrakcijām. Caur Harcu iet vecmodīgs tvaika lokomotīves dzelzceļš, pa kuru braucot ceļotājs nokļūst dabas skaistuma sirdī.

Brokenas raganas – Maija pirmajā naktī raganas tiekas “Brokenas samitā”, lai atzīmētu viņu Sabatu, kas kļuvis populārs no “Fausta”.

Augšharca

Goslara – šī pilsēta kādreiz bija bagāta ar sudraba raktuvēm Rammelsbergā, kuras var apmeklēt tūristi un, kuras darbojas jau 1000 gadus. Šodien tā ir kļuvusi par UNESCO pasaules kultūras mantojuma sastāvdaļu.

Vecpilsēta – atrodas ap tirgus laukumu. To aptver mājas ar šīfera fasādēm. Rātsnams būvēts 15. gs. un kurā ir milzīga zāle, kā arī pieņemamā istaba tā 1. stāvā. To var novērtēt ar tās skaistajām dekorācijām – kokgriezumiem, Romas imperatora statujām un praviešu un evanģelistu zīmējumiem un telpas griestiem, kas veidotas kopš 1510 gada. Goslaras dienvidos Augšharcas raktuvju muzejs Cellerfeldā un vecās sudrabraktuves Svētajā Andreasbergā atgādina par šīs teritorijas vēsturi.

Austrumharca

Bode Gorge – Bodes upe plūst caur šo ieleju. Ieleja liek tai plūst caur klinšu krācēm. No Roßtrappe skatu punkta paveras plašs skats gar klinšu smaiļu pamatni un plašiem mežiem meandrējošu upi.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. DK Ceļvedis: Vācija, Zvaigzne ABC, 2003.gads

2. J.Jankevics, Z.Melbārde “Pasaules ģeogrāfija vidusskolai”

3. Laikraksts ”Diena”, pielikums ‘’Ceļvedis”, 2004.gads

4. Izmantotie interneta resursi

www.chemie.fu- berlin.de

www.icelo.lv

www.eksotika.lv

www.deutschebotschaft-riga.lv

5. Attēli

http://astrointernationaltravel.supersites.ca/nss-folder/pictures/astro5branderburg.jpg

http://kam.mff.cuni.cz/~privetivy/photos/ 2004/berlin-zoo/

Leave a Comment