Intas Freimanes ieguldījums latviešu valodniecībā

SATURS

IEVADS..............................3

1. Intas Freimanes dzīves apraksts..........................5

2. Nozīmīgāko publikāciju saraksts..........................6

3. Ieskats I.Freimanes grāmatā „Valodas kultūra teorētiskajā skatījumā”......9

NOBEIGUMS..............................12

BIBLIOGRĀFIJA..............................13IEVADS

Valodniecību mēdz dēvēt dažādi: lingvistika, valodniecība, zinātne par valodu. Valodniecības objekts ir valodas uzbūve, funkcionēšana un vēsturiskā attīstība, proti, valoda visā tās īpašību un funkciju kompleksā. Tomēr dažādos laikos valodniecības tiešais priekšmets ir bijis atšķirīgs. Tādā veidā, kopš senajiem laikiem līdz 18.gs. valodniecību skatīja kopā ar loģiku, bet valodu kopumā uzskatīja par domu izteikšanas veidu. 19.gs. valodniecība būtiski atdalījās no loģikas, to sāka skatīt valodas kontekstā, respektīvi, par valodniecības pr

r
riekšmetu kļuva dažādas valodas to vēsturiskajā attīstībā. Mūsdienās valoda skatāma kā cilvēka neatņemama, universāla piederība. Valodas tiek pētītas to daudzveidīgajās konkrēti – vēsturiskajās formās.

Tie, kas nodarbojas ar valodniecības izpēti, iegulda daudz sava darba, lai valodniecība attīstītos, atklātu līdz šim neapskatīto. Inta Freimane ir viena no tādiem valodniekiem, kura savu dzīvi veltījusi latviešu valodniecības izpētei, tādējādi veicinot latviešu valodas attīstību. Tāpēc caur viņas darbiem ir iespējams uzzināt daudz jauna par latviešu valodniecību, iespējams pat atklāt problēmas, kuras šobrīd saskatāmas tajā, kas ar
r
rī veidos šī darba aktualitāti.

Pētījuma objekts: Intas Freimanes kā valodnieces darbība. Pētījuma priekšmets: Intas Freimanes nozīmīgākās zinātniskās publikācijas.

Pētījuma mērķis ir iepazīties ar Intas Freimanes kā valodnieces darbību caur tās nozīmīgākajām zinātniskajām publikācijām.

Autora izvirzītā hipotēze: Intas Freimanes darbi ir pa
a
amats mūsdienu latviešu valodniecībai.

Lai veiksmīgi panāktu mērķi, autors ir izvirzījis sekojošus uzdevumus:

1. atspoguļot Intas Freimanes dzīves gājumu;

2. attēlot pētāmās valodnieces nozīmīgāko darbu sarakstu;

3. atsevišķi raksturot I.Freimanes grāmatu „Valodas kultūra teorētiskajā skatījumā”;

4. izdarīt secinājumus par paveikto darbu.

Darba autors izmantoja sekojošas pētīšanas metodes:

 informācijas vākšanas un apkopošanas metode;

 analīzes metode.

Darbs sastāv no trim nodaļām un ir izklāstīts uz 13 lapām. Darbā ir ietverta viena tabula.1. Intas Freimanes dzīves apraksts

Inta Freimane ir dzimusi 1933.gadā. Laikā no 1952.gada līdz 1962.gadam ir bijusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un Filoloģijas fakultātes studente. Kopš 1960.gada līdz 1962.gadam ir bijusi Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta aspirante. Viņas akadēmiskos nosaukumus un zinātniskos grādus pa gadiem var iedalīt sekojošā veidā :

• 1968.gads – filoloģijas zinātņu kandidāte;

• 1976.gads – Latviešu valodas katedras docente;

• 1992.gads – Dr.philol. (pēc notifikācijas)

• 1993.gads –
Dr.habil. philol.

• 1994.gads – Baltu valodu katedras profesore.

Laikā no 1957. – 1960.g. Inta Freimane ir bijusi LPSR ZA Valodas un literatūras institūta Vārdnīcu sektora laborante. Četrus gadus vēlāk, no 1964. gada līdz 1967. gadam ir strādājusi par redaktori izdevniecībā „Liesma”. No 1967. gada līdz 1973.gadam bijusi LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas katedras vecākā pasniedzēja. Uzreiz pēc tam trīs gadus (1973. – 1976.g.) nostrādājusi par LVU filoloģijas fakultātes Latviešu valodas katedras doc. v.i. Tad no 1976.gada līdz 1994.gadam ir bijusi LVU (šobrīd – Latvijas Universitāte) Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas katedras (š
š
šobrīd – Baltu valodu katedra) docente. Kopš 1994.gada – LU Filoloģijas fakultātes Baltu valodu katedras profesore.

Viņas pedagoģiskais darba stāžs Latvijas Universitātē pavisam ir 34 gadi un 9 mēneši. Sarakstījusi 17 zinātniskās publikācijas, no kurās četras ir monogrāfijas. Kopā publicētas 66 vienības.2. Nozīmīgāko publikāciju saraksts

Uzskatāmības labad atspoguļosim Intas Freimanes nozīmīgākās publikācijas 1.tabulā (sk. zemāk).

1.tabula

Intas Freimanes nozīmīgāko publikāciju saraksts

Zinātnisko publikāciju veids Informācija par zinātnisko publikāciju

Monogrāfijas (mācību līdzekļi) Freimane I. Latviešu valodas skaņu verbi. R.: LVU, 1983., 66 lpp.

Freimane I. Latviešu valodas skaņu verbi: Distributīvs raksturojums. – R.: LVU, 1984., 93 lpp.

Freimane I. Vienkāršs teikums un tā paplašināšana. – R.: LVU, 1985., 106 lpp.

Freimane I. Valodas kultūra teorētiskajā skatījumā. – R.: Zvaigzne, 1993., 470 lpp.

Raksti Vienpersonas verbi, kas mūsdienu latviešu valodā biedrojas ar Ģenitīvu // LPSR ZA Vēstis 1963., Nr. 11, 52. – 62.lpp.

Mūsdienu latviešu literārās valodas vienpersonas verbu fonētiskie un morfoloģiskie varianti // LPSR ZA Vēstis 1965., Nr. 3, 48. – 54. lpp.

Vienpersonas verbi, kas mūsdienu latviešu valodā biedrojas ar nominatīvu un datīvu // LPSR ZA Vēstis 1965., Nr. 1, 51. – 60.lpp.

Vienpersonas verbi, kas mūsdienu latviešu literārajā valodā apzīmē dabas parādības // P.Stučkas LVU zin. raksti, – R.: LVU, 1968., – 86 sēj.: Latviešu leksikas attīstība. – 119. – 158.lpp.

Verbu tematiskā klasifikācija un saistāmība // Verbu un frazeoloģismu saistāmība. – R.: LVU, 1975., 3. – 56.lpp.

Runāšanas verbu saistāmības īpatnības // P.Stučkas LVU zin. raksti, 259.sēj.: Valodas sistēma. – R.: LVU, 1976., 81. – 106.lpp.

Determinantu (situantu) problēma // LPSR ZA Vēstis 1984., Nr. 7, 55. – 66.lpp.

Kontaminācija verbālos saistījumos // Latviešu valodas kultūras jautājumi. R: 1984. – 19. laid. – 138. – 146.lpp.

Vienkārša teikuma paradigma // Valodas aktualitātes. – R., Zinātne, 1992., 9. – 22.lpp.

Sintakses vienības latviešu valodā // Baltu filoloģija, VII. – R.: LU, 1997., 6. – 20.lpp.

Disertāciju kopsavilkumi Одноличные глаголы в современном латышском литературном языке: Автореферат канд. дис. – Рига: АН Латв. ССР, Инст. языка и лит – ры, 1967, 24 с

Valodas kultūra teorētiskajā skatījumā: Darba kopsavilkums habilitētā filoloģijas doktora grāda iegūšanai. – R.: LU Filol. fak. Baltu valodu katedra, 1993., 45 lpp.

Referāti Роль параллелизмов в обороте языковых средств // Leksika socialines raidos atspindys: Konferencijos pranešimaiš. – Kaunas: Technologija, 1999., 29. – 39.lpp.

Redukcijas resp. elipse latviešu valodas sintaksē. Referāts Starptautiskajā baltistu kongresā. Baltistica IX R., 03.10.2000. – 06.10.2000.

Tēzes Determinanti (situanti) verbālā teikumā (mūsdienu latviešu valodā) // Sintagmātika, paradigmātika un to savstarpējās attieksmes sintakses līmenī. – R.: LVU, 1970., 50. – 53.lpp.

Паралеллизмы и литературная норма // Критерии норсативности в литературном языке и терминологии: Тезисы докладов и сообщений регионального теоретико – методологического семинара. – Рига: АН Латв. ССР, Инст. яз. и лит., 1987, с. 65 – 663. Ieskats I.Freimanes grāmatā „Valodas kultūra teorētiskajā skatījumā”

Šajā punktā autors vēlas pievērsties Intas Freimanes grāmatai „Valodas kultūra teorētiskajā skatījumā”, jo šis ir viens no viņas atzītākajiem darbiem. Šajā grāmatā Freimane, balstoties uz teorētiskajiem pamatiem (normatīvajām gramatikām), vārdnīcām un dažādiem valodas prakses materiāliem, ir centusies veidot noteiktu analīzes sistēmu. Pati Freimane par savu darbu: „Autore cer, ka viņas pētījums būs noderīgs gan tiem, kuri gribēs ar viņu iet vienu ceļu, gan arī tiem, kuri meklēs citus ceļus uz kopīgu mērķi” .

Grāmata dod ieskatu valodas kultūrā kā zinātnes nozarē. Tādā veidā, Freimane uzskata, ka valodas kultūras izpratne ir divējāda:

1. Valodas kultūra – tā ir kopta valoda, proti, literārās valodas normas zināšanas un prasme tās izmantot gan mutvārdos, gan rakstiskā veidā. Citiem vārdiem, tās ir izrunas, vārdu lietojuma, gramatikas un citas likumības.

2. Valodas kultūra tiek saistīta ar prasmi izmantot izteiksmīgus valodas līdzekļus dažādos saziņas apstākļos atbilstoši valodas lietotāju mērķiem un izteikuma saturam.

Bez tam, valodas kultūra ir gan teorētiska, gan praktiska nozare. Valodas kultūra kā teorētiska nozare ir izveidojusies 20.gadsimta sākumā un attīstās uz funkcionālās valodniecības bāzes. Valodas kultūras kā teorētiskās nozares izveidē piedalās valodnieki, savukārt prakses jautājumus izstrādā arī citi speciālisti.

Pēc pētāmās valodnieces domām „svarīgi jautājumi valodas kultūrā kā zinātnes nozarē ir valodas kultūras ciešais saistījums ar valodas funkcionēšanu, valodas kultūras sakari ar dažādām valodniecības un citu zinātņu nozarēm un valodas kultūras loma sabiedrībā” .

Apskatāmajā grāmatā autore uzsver, ka valodas funkcionēšanas un valodas kultūras ir divas savstarpēji cieši saistītas parādības, jo valoda funkcionē sabiedrībā un ir līdzeklis sociālu mērķu sasniegšanai. Valodai ir vairākas galvenās funkcijas, tomēr nosacīti tās var iedalīt divās lielās grupās: a) valodas funkcionēšana individuālās organizēšanas sfērā un b) valodas funkcionēšana sociālās organizēšanas sfērā. Pievērsīsimies katrai no nosauktajām sfērām atsevišķi. Pirmajā gadījumā (valodas funkcionēšana individuālās organizēšanas sfērā) valoda funkcionē kā domāšanas un domu atspoguļošanas jeb formulēšanas līdzeklis. Respektīvi, tā ir valodas reprezentatīvā funkcija, kuras uzdevums ir veidot valodas materiālo formu ar nolūku izzināt objektīvu īstenību un patiesību. Otrajā gadījumā (valodas funkcionēšana sociālās organizēšanas sfērā) valoda pilda saziņas līdzekļa un sociālās prakses organizēšanas funkciju. Tas ir, saziņas (komunikatīvā) funkcija ir pati svarīgākā valodas funkcija sabiedrībā. Ar tās palīdzību tiek nodrošinātas sociālās attiecības. Šaurāk valodu kā saziņas līdzekli var iedalīt divās pakārtotās funkcijās: 1.) faktiskā jeb tiešā kontakta funkcija, kas regulē komunikācijas sākšanu, turpināšanu un beigšanu, un 2.) metalingvistiskā funkcija jeb valodas īpašību noskaidrošanas funkcija. Pēdējo funkciju izmanto, kad apgūst valodu, turklāt nav svarīgi, vai dzimto, vai svešvalodu.

Pēc Freimanes domām, valodas kultūrai ir sakari gandrīz ar visām valodniecības nozarēm, piemēram, ar leksikoloģiju un semasioloģiju, leksikogrāfiju, vārddarināšanu un terminu darināšanu, interpunkciju, ortogrāfiju un ortopēdiju, literārās valodas teoriju un vēsturi.

Nepieciešamību pēc valodas attīstības var izskaidrot ar sekojošiem Freimanes vārdiem: „Lai valoda spētu adekvāti atspoguļot sociālus procesus, tai ir jāattīstās. [.] Starpnāciju saziņas funkciju spēj veikt mūsdienu literārās valodas ar attīstītu valodas kultūru” .

Freimane uzskata, ka valodas kultūras teorijas centrā ir literārās valodas un tās normu izpratne. Šajā sakarā ļoti liela nozīme ir valodas variatīvumam, paralēli lietojamiem valodas līdzekļiem un normētāja attieksmei pret tiem. Būtībā tie ir galvenie aspekti, kurus Freimane aplūko savā grāmatā „Valodas kultūra teorētiskajā skatījumā”.

Tādā veidā, darba autors var izdarīt secinājumu, ka Intas Freimanes darbā „Valodas kultūr.a teorētiskajā skatījumā” tiek plaši apskatītas mūsdienu latviešu valodniecības problēmas. Tas ir nopietns zinātniskais darbs, kurā idejas var smelties ne tikai topošie valodnieki, bet arī visi tie, kuriem ir sakars ar valodu un tās pētīšanu.NOBEIGUMS

Darba sākumā autors bija izvirzījis četrus uzdevumus darba noteiktā mērķa sasniegšanai. Pirmajā darba nodaļā autors atspoguļoja Intas Freimanes dzīves gājumu jeb biogrāfiju. Tika noteikts, ka visu savu dzīvi pētāmā valodniece veltījusi latviešu valodniecības izpētei un viņas darba stāžs Latvijas Universitātē sniedzas pāri 34 gadiem.

Otrajā nodaļā darba autors atspoguļoja Freimanes nozīmīgāko darbu sarakstu. Autors noskaidroja, ka pie viņas nozīmīgākajām zinātniskajām publikācijām pieder monogrāfijas jeb mācību līdzekļi, referāti, tēzes, raksti un disertāciju kopsavilkumi. Viena no Freimanes monogrāfijām „Valodas kultūra teorētiskajā skatījumā” plašāk tika apskatīta šī darba trešajā punktā.

Trešajā punktā, kā jau tika uzsvērts augstāk, autors ieskatījās Freimanes monogrāfijā, kurā viņa bija centusies rast atbildes uz robiem, kas šobrīd pastāv latviešu valodniecībā (piemēram, latviešu nacionālās valodas un literārās valodas funkcionēšanas sfēra). Autors ir secinājis, ka Freimanes darbs „Valodas kultūra teorētiskajā skatījumā” ir ļoti nozīmīgs latviešu valodniecības attīstībai un var kalpot par pamatu daudzu citu valodnieku darbiem, kā arī citiem speciālistiem.

Tādā veidā, autors var secināt, ka ir veiksmīgi ticis galā ar visiem darba uzdevumiem. Viņš ir iepazinies ar Intas Freimanes biogrāfiju, ar viņas ievērojamākajiem darbiem, kā arī īsi aprakstījis vienu no viņas ievērojamākajiem darbiem. No kā izriet, ka darba mērķis ir sasniegts.

Darba gaitā pierādījās arī autora hipotēze par to, ka Intas Freimanes darbi ir pamats mūsdienu latviešu valodniecībai.BIBLIOGRĀFIJA

1. Freimane I. Valodas kultūra teorētiskajā skatījumā. – R.: Zvaigzne, 1993., 470 lpp.

2. Intas Freimanes dzīves apraksts. Materiāli no valsts valodas mājas lapas. http://www.vvk.lv/index.php?sadala=159&id=378

3. Intas Freimanes nozīmīgāko darbu saraksts. Materiāli no valsts valodas mājas lapas.

http://www.vvk.lv/index.php?sadala=159&id=379

Leave a comment