Liepājas rajons
Priekules vidusskola
Zinātniski pētnieciskais darbs
Internet pārlūkprogrammas
Darba autors: 11. klases skolnieks Kārlis Jaunzems
Darba vadītājs: Informātikas skolotājs Ainars Judvaitis
Priekule
2005
Saturs
Ievads 3
2. Testa nodrošinājums 4
2.1. Testēšanas metodika 4
2.2. Testam izmantotais dators 5
3. Testa rezultāti 6
3.1. Internet Explorer 6.0 6
3.1.1. Vispārīgā informācija 6
3.1.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi 6
3.1.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas 6
3.2. Mozilla 1.7.3. 7
3.2.1. Vispārīgā informācija 7
3.2.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi 7
3.2.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas 7
3.3. Mozilla FireFox 1.0 8
3.3.1. Vispārīgā informācija 8
3.3.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi 8
3.3.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas 9
3.4. Netscape Navigator 7.2 10
3.4.1. Vispārīgā informācija 10
3.4.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi. 10
3.4.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas 10
3.5 Opera 7.54 11
3.5.1. Vispārīgā informācija 11
3.5.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi 11
3.5.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas 11
4. Secinājumi 13
5. Literatūras saraksts 14
6. Summary 15
Ievads
Mūsdienu pasaulē ļoti lielu vietu pakāpeniski sāk ieņemt Internets. Tādējādi arī nemazāk svarīgs jautājums paliekt par to kādu Internet pārlūkprogrammu izvēlēties. Īpaši tas ir aktuāli uz vecākiem un lēnākiem datoriem, jo ne vienmēr tas, ko mums dod kāda noteikta firma ir tas labākais. Tāpēc arī centīsimies šo lietu izanalizēt un iepazīstināt projekta lasītājus.
Darba mērķi:
1) iepazīties ar pieejamajām Internet pārlūkprogrammām,
2) salīdzināt pēc izstrādātas metodikas,
3) analizēt iegūtos rezultātus.
Darba uzdevumi:
1) izpētīt pieejamo literatūru, kas saistīta ar mūsu tēmu,
2) sameklēt populārākās Internet pārlūkprogrammas,
3) izstrādāt testēšanas metodiku, pēc kuras testēt šīs programmas,
4) testēt Internet pārlūkprogrammas,
5) aprakstīt iegūtos rezultātus.
2. Testa nodrošinājums
2.1. Testēšanas metodika
Tika ņemtas populārākās Internet pārlūkprogrammas. To popularitāti noteica pēc Internetā sameklētām aptaujām.
Tika noteikti vērtēšanas kritēriji, kuros varēja iegūt konkrētu punktu skaitu. Teorētiski maksimālais punktu skaits ir 100. Vērtēšana notiek tā: katrā pārbaudē maksimālo punktu skaitu dod tai pārlūkprogrammai, kura, pēc autora domām ir labāka, un katrai nākamai – par 10% mazāk.
Galvenā uzmanība tika pievērsta pārlūkprogrammu lietošanas ērtumam, dizainam (šī daļa tika vērtēta no subjektīva viedokļa puses), pieejamajiem spraudņiem, papildiespējām.
Lietošanas ērtuma un papildiespēju novērtēšanas kritēriji:
1. Tika vērtēta savienojamība ar OS (Windows 95 – XP; Linux, Mac). (Maksimālais punktu skaits 3)
2. Pēc minimālākajām datora prasībām (20 punkti). (Jo mazākas, jo labākas.)
3. Dizains, pārredzamība (14 punkti).
4. Papildiespējas ir domāts: savienojamība ar e-pasta pārlūkprogrammu (10 punkti), lejupielādes menedžeri (20 punkti), chat pārlūki (10 punkti), Javas, Shockwave un Flash spraudņi (20 punkti), integrēti meklētājdzinēji (10 punkti). (Maksimālais punktu skaits 70)
5. Instalācijas paketē integrētie spraudņi. (3 punkti)
Pēc visas iegūtās informācijas tika noteikta ērtākā, ātrākā un optimālākā Internet pārlūkprogramma.
2.2. Testam izmantotais dators
Procesors: Intel Pentium 4 2,4 GHz
Pamatplate: ASRock P4VT8+
Operatīvā atmiņa: DIMM 512 PC 400
HDD: Samsung 120 Gb S-ATA
Video karte: AGP ATI Radeon 9200 SE
Operētājsistēma: Windows XP Professional, Service pack 2
3. Testa rezultāti
3.1. Internet Explorer 6.0
3.1.1. Vispārīgā informācija
Microsoft Internet Explorer (turpmāk IE) 6.0 neapšaubāmi ir pasaulē populārākā Internet pārlūkprogramma. Ļoti iespējam, ka tas ir tādēļ, ka šī pārlūkprogramma ir integrēta iekš MS Windows XP un nav atsevišķi jāinstalē. Bet ja lieto vecāku Windows versiju, tad to var Internetā dabūt bez maksas un instalācijas pakete ir tikai 8,4 – 12,7 Mb liela, tas ir tādā gadījumā, ja tiek atjaunināta vecāka versija, piemēram, IE 5.5 vai līdzvērtīga, jo vecāka IE versija tiek atjaunināta, jo lielāka ir IE 6.0 instalācija.
3.1.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi
IE 6.0 ir savienojams sākot ar Windows 98. Prasības šai programmai ir 16 Mb RAM – Windows 98, 98 SE, 32 Mb RAM – Windows ME, NT 4.0, 2000, XP. Procesors ir vajadzīgs tik liels cik vajag operētājsistēmai. Bet diemžēl nav savienojamība ar Linux, bet ir savienojams ar Mac OS.
Atšķirībā no iepriekšējām IE versijām, IE 6.0 ar XP otro servisa pakas palīdzību ir saņēmis ievērojamus uzlabojumus. Nav vairs tik ļoti šai pārlūkprogrammai raksturīgo pop-up logu uzmešana. Tā vietā parādās dzeltena līnija, kura paziņo, ka ir bloķēta viena vai vairākas reklāmas. Bet ar šī jauninājuma ieviešanu ir radušās citas problēmas – tiek bloķēti arī dažas lejuplādes iespējas. Sākumā varētu būt problēmas ar aprašanu pie jaunās vides, bet ar to var samierināties un beigās jau arī pie tā pierod.
Patīkami ir arī tas, ka IE uzlabojumos ietilpst arī jaunāks Java skriptu emulators un ka nav nepieciešams to meklēt atsevišķi. Vienīgi Macromedia Flash un Shockwave spēlētāji (players) gan ir jāpieliek atsevišķi. Pateicoties to mazajām instalācijām tas pārāk daudz laika neaizņem.
3.1.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas
Jauna un ļoti patīkama iespēja ir saistīta ar e-pasta pārlūkprogrammām. Šī iespēja ļauj lasīt e-pastu ielādējot e-pasta pārlūkprogrammu. Šajā gadījumā lielu lomu nespēlē kāda tā jums ir. IE automātiski nosaka kāda tā jums ir un ielādē to. Līdz ar to pastāv iespēja arī nemeklējot savu iecienīto e-pasta pārlūkprogrammu rakstīt jauno vēstuli. Atliek tikai izvēlēties Tools/Mail and News/New message un viss notiek. Pašam nemaz nav jāielādē tā.
Ielādes ātrums ir samērā labs. Vienīgi uz tiem datoriem, kuriem ir iespēja lietot tikai MS Windows 98, šis ielādes ātrums ir lēns. Un pastāv arī iespēja, ka dators nedaudz sabremzējas.
3.2. Mozilla 1.7.3.
3.2.1. Vispārīgā informācija
Mozilla nav ne tuvu tik populāra kā IE, bet tas nebūt nenozīmē to, ka šī Internet pārlūkprogramma ir sliktāka. Labums ir tāds, ka šī pārlūkprogramma ir pilnīgi bez maksas un neaizņem daudz vietas uz datora – tikai 21,9 Mb.
3.2.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi
Mozilla 1.7.3. ir savienojams ar lielāko daļu operētājsistēmu. Windows 95, Windows 98 un arī SE, Windows ME, Windows NT 4.0, Windows 2000 un Windows XP. Minimālās datora prasības ir 233 MHz, RAM 64 un 52 MB uz cietā diska.
Mozillas plus ir tas, ka standarta instalācijas paketē tiek piedāvāti arī visi nepieciešamie šai programmai spraudņi – Java, Macromedia Flash Player un Shockwave player.
3.2.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas
Patīkami ir tas, ka šī programma piedāvā iespēju izveidot katram datora lietotājam savu profilu. Šī iespēja piedāvā izvēlēties savas pārlūkprogrammas izskatu, pirmo ielādes web lapu utt.
Standarta komplektā ir iekļautas šādas lietas: e-pasta pārlūkprogramma, chat pārlūks, iespēja meklēt dažādos meklētāj serveros, grāmatzīmes, veikali, kartes (iespēja uzzināt ceļu ASV). Dažam šīs lietas šķiet ērtas, bet tās samazina ekrāna izmērus, tādējādi traucējot pilnvērtīgi strādāt Internetā. Pēc autora domām, vienīgā pozitīvā lieta šajā Sidebar ir tas, ka ir iespēja meklēt informāciju neejot uz meklētāj servera lapu – atliek vienīgi ierakstīt atslēgas vārdu logā un nospiest enter. Ir iespējams meklēt trijos meklētāj serveros – google, dmoz.org, AksJeeves. Visi rezultāti tiek parādīti malā un arī lielajā logā. Apvienojot abus šos logus var iegūt maksimāli lielāku darba ātrumu un ērtāku strādāšanu.
Pie pozitīvajām lietām pieskaitāma arī tā, ka lapas ir iespējams atvērt tab logos – tas nozīmē to, ka nevajag atvērt jaunu pārlūku, lai apskatītos konkrētu lapu, bet pietiek nospiest labo peles austiņu uz hipersaiti un izvēlēties: „Open Link in New Tab”.
Ļoti nepatīkami ir, ka Mozillai nav tāda iespēja kā IE – Read mail. Tā vietā Mozillai ir pašai savs e-pasta pārlūks un ne ar vienu citu „nedraudzējas”. Protams, lietotājs var lietot savu iecienīto pārlūku, bet savienojams ar Internet pārlūku gan tas nav.
Protams, ne tikai šī niecīgā problēma ar e-pasta pārlūkiem, bet pastāv arī tāda lieta, ka mozilla nesaprot visus IE domātos skriptus. Spilgts piemērs tam ir www.oto.lv un arī Panda Antivirus on-line vīrus skaneris. Šie ir tie produkti, ko saprot tikai un vienīgi IE.
Ielāde ir lēnāka nekā IE un FireFox, jo pirmais ko Mozilla iestartē ir profilu menedžeris, kurā jāizvēlas profils. Tas labi, ja ir daudzi lietotāji programmai uz viena datora, bet nevajadzīgi, ja tikai viens. Protams, pastāv iespēja ielikt ķeksīti un, lai šis logs nerādās, bet, testējot gan Mozilla 1.7.3., gan Netscape Navigator, man ir vajadzīgs šis logs, jo abas programmas strādā uz vienas bāzes, un lieto vienus un tos pašus lietotājus.
3.3. Mozilla FireFox 1.0
3.3.1. Vispārīgā informācija
Šis Interneta pārlūks neapšaubāmi ir viens no labākajiem. Tā plusi ir mazā instalācijas pakete (4.52 Mb), nepiesārņotais dizains, iespēja pārbūvēt kā mašīnu līdz nepazīšanai. Standarta komplektā ir tikai divi integrējumi – lejuplādes menedžeris un meklētājdzinējs (Google, Amazon, eBuy, Dictionary, Yahoo).
3.3.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi
FireFox ir pielāgota Windows vajadzībām. Ieteicamā operētāj sistēma ir Windows XP, bet iet arī uz Windows 95, 98, 98 SE, ME, NT 4.0, 2000. Minimālās datora prasības ir 233 MHz procesors (ieteicams ir 500 MHz), operatīvā atmiņa 64 MB (ieteicams 128 MB) un 52 MB brīvas vietas uz cietā diska. FireFox var lietot arī Linux un Mac lietotāji.
Šīs programmas instalācijas paketē nav iekļauti nekādi papildu spraudņi – tie ir jāpieinstalē atsevišķi. Teicami ir tas, ka Java applet strādā no Mozilla un Netscape Navigator. Tā kā nav jābaidās, ka šo spraudņu dēļ varētu kas neiet. Izstrādātāji piedāvā arī lejuplādēt dažādus papildus spraudņus – populārākie ir rss klienti, mail klienti, irc klienti, weblapas struktūras koka izveidotājspraudnis DOM inspector, un daudzi citi (ziņu, spēļu, izklaides, u.t.t.),
3.3.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas
Šīs programmas lielākās priekšrocības ir tās, ka tā ir ātra, aizņem maz vietas uz cietā diska, vienkāršs un ļoti kompakts dizains un nav pārbāzts ar nevajadzīgām lietām, kā: chat pārlūki, īpaši e-pasta pārlūki, utt.
Pozitīva lieta ir tas, ka līdzīgi kā IE tā arī FireFox ir iespēja Read mail, kura arī nosaka galveno e-pasta pārlūku un to arī ielādē un tāpat arī visas pārējās lietas, kas saistītas ar e-pasta pārlūkiem (rakstīt jaunu ziņu). Tāpat ir arī vēl viena lieta, kas abiem ir līdzīga – reklāmu logu vietā parādās dzeltena līnija, kura paziņo, ka ir bloķētas šīs reklāmas un ja lietotāja interesēs ir tās apskatīties, tad to var darīt nospiežot uz dzeltenās līnijas.
Patīkami ir tas, ka, tāpat kā Mozilla 1.7.3., iespēja jauno logu atvērt nevis jaunā pārlūkā (ko, protams, arī var izdarīt), bet jaunā tabā. Tāpat izstrādātāji ir papūlējušies ieviest arī tādu sadaļu rīku joslā kā „Go”, kurā saglabājas visas pēdējās apmeklētās web lapas.
Pieinstalējot tādu spraudni kā Mouse Gestures, var paātrināt interaktīvo saskarsmi ar internetu ar peles maipulāciju palīdzību. Piemēram, pavelkot peli uz leju un pa kreisi (turot peles labo pogu) atverās jauns tabs, vai , piemēram, pavelkot peli pa kreisi un turot labo peles pogu, nonākam iepriekšējā lapā. Katrai manipulācijai var piekombinēt savu funkciju.
Interesanti ir tas, ka FireFox no pavisam vienkāršas Internet pārlūkprogrammas var izveidot par pavisam sarežģītu. To var panākt pieinstalējot dažnedažādos pagarinājumi (extensions). Šī iespēja ļauj pielikt tādās lietas, kā, piemēram, Image Zoom (ļauj palielināt bildes tieši web lapā tās nenolādējot uz datora), Open Link in IE, un daudzas citas lietas, kuras lietotājs var konfigurēt pēc personīgas vajadzības.
Lapas ielādes ātrums arī ļoti labs. Varētu teikt, ka pat ātrāks nekā IE, bet droši to apgalvot nevaram. Tas ir panākts ar to, ka šī programma ir ļoti kompakta un neaizņem daudz vietas. Tomēr izmainot dažus noklusētos programmas iestādījumus, var panākt, ka lapas ielāde strādās vēl ātrāk. Un tas ir saistīts ar attiecīgu pakešu izmēru un pakešu izsūtīšanas laika mazo starpību. Tomēr pašas programmas ielāde uz vecāku paaudžu datoriem notiek salīdzinoši lēnāk par IE ielādi.
3.4. Netscape Navigator 7.2
3.4.1. Vispārīgā informācija
Šī pārlūkprogramma autoram nepatīk viss vairāk, jo tai ir vienāds modulis ar Mozilla 1.7.3., un tas rada sarežģījumus startējot abas programmas vienlaicīgi, jo jābūt kā diviem dažādiem lietotājiem. Arī instalācijas ziņa šī programma aizņem visvairāk vietas (instalācijas fails aizņem 31,3 Mb).
3.4.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi.
Šī pārlūkprogramma ir pielāgota gan populārāko Windows (98, 98SE, ME, NT 4.0, 2000, XP), gan Linux, gan Mac videi. Minimālās prasības ir 233 Mhz procesors un 64 Mb operatīvā atmiņa.
Netscape piedāvā līdzi Java, Shockwave un Flash, RealPlayer, QuickTime un Winamp sprauņus, kas ļauj izmantot visu nepieciešamās programmas Interneta radio klausīšanai, Tv un video klipu skatīšanai. Labums ir tāds, ka Javas spraudnis der no Operas, un tas nekonfliktē ar Netscape un nevienu no šeit aplūkotajiem pārlūkiem. Kā jau iepriekš minēts, Netscape ir diezgan problemātiski lieto uz viena datora ar Mozilla 1.7.3., un vienlaicīgi, jo abiem ir viens modulis, uz kura šīs programmas ir veidotas.
3.4.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas
Lietošanas ērtums ir diezgan nosacīts. Autoram, kā Pilsētas DSL lietotājam, ir diezgan apnicīgs tas logs, kurš visu laiku cenšas piekonektēties pie Netscape servera un dabūt kaut kādu informāciju un piereģistrēt kā Netscape Navigator Lietotāju.
Gluži kā iepriekš izklāstītie Internet pārlūki (izņemot IE), arī Netscape nav perfekts un nevar nolasīt visus skriptus. Tas pats www.oto.lv vai arī http://www.pandasoftware.com/activescan/com/activescan_principal.htm. Šīs divas lapas pilnīgi darbojas tika ar IE.
Vēl, gluži kā Mozilla 1.7.3., arī Netscape Navigator neatbalsta citu e-pasta pārlūku, tikai savējo – integrēto. Lietot jau var citu, bet kādēļ uz datora turēt divus? Ir vēl dažādi integrējumi: Internet veikals, radio, meklēšanas dzinējs (google, Lycos, Netscape Search, Overture).
3.5 Opera 7.54
3.5.1. Vispārīgā informācija
Autoram šis pārlūks patīk visvairāk. Ir brīvās un ir maksas versijas šai programmai. Atšķirība ir tajā, ka brīvajā versijā iekš paša programmas loga atrodās reklāmas banneris, kurš pēc programmas reģistrācijas tiek aizvākts. Opera ir ļoti draudzīga lietotājam un praktiski ērti un ātri lietojama. Instalācijas fails bez Javas sver tikai nieka 6 Mb, savukārt ar javu – 13 Mb.
3.5.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi
Opera strādā uz tādām operētājsistēmām kā visas Windows versijas, MacOS, Linux, FreeBSD, Solaris, OS/2, QNX, un pat ir Operas pārlūks priekš mobīlajiem telefoniem. Pēdējām divām OS atšķirās versijas, savukārt uz pirmajām OS tās ir vienādas. Operas izstrādātāji arī piedāvā 24 dažādas Language files, kurās diemžēl nav iekļauta Latviešu valoda.
3.5.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas
Līdzīgi kā Firefox, arī Operai jaunas lapas var atvērt tabos, kas samazina problemātiskos logu daudzumus uz taskbara.
Šai pārlūkprogrammai eksistē papildus rīkjosla, kurā atrodas tā saucamie paneļi. Tie ir līdzīgi kā Firefox spraudņi. Noklusēti tie atrodās loga kreisajā pusē. Tie atverās kā iekšējs papildus logs un tie aizņem apmēram 1/5 no visas programmas loga. Noklusēti Operai eksistē Search, Bookmarks, Mail, Contacts, Chat, Notes, Transfers, History, Info, Links, Windows paneļi. Var pievienot jaunus paneļus kā specifiskas weblapas. Personīgi izmantoju latvijas mājas lapas – sms.id.lv (palīdz ātri nosūtīt sms uz jebkuru no abonentiem), deTranslit – translita konvertors, Movie Guide – jaunākie filmu apraksti un javascript spēle Operai – Tetris. Katrā no iebūvētajiem paneļiem ir daudz dažādu iespēju, kas paātrina darbu internetā.
E-pasta panelim gribētos uzsvērt, manuprāt, pozitīvo pusi – logs tiek sadalīts trijās daļās – augšējā ir saraksts ar mailiem, pa vidu ir maila saturs, bet apakšā var uzreizi rakstīt atbildi konkrētajam mailam, kas ir iezīmēts iekš saraksta (kas savukārt parādās vidējā logā).
Sākot strādāt ar Operu, tā prasa – vai vērt vaļā lapas, kas palikušas pēc pēdējās operas aizvēršanas, vai sākt ar mājas lapu, vai sākt vispār bez lapas, vai arī sākt darbu ar saglabātajām lapām.
Operai atšķirībā no Firefox mouse gestures jau ir iebūvētas, bet tās ir jāaktivizē. To panāk, veicot jebkādu zināmo kombināciju, lai palaistu attiecīgo funkciju, un apstiprina iekš vaicājuma loga nospiežot OK.
Tomēr Operai arī ir mīnusi. Lai pilnvērtīgi un kvalitatīvi ar to strādātu, monitoram jābūt vismaz 17’’ un izšķirtspējai vismaz 1240×1024. Tā kā cilvēki bieži nav pieraduši pie tādas izšķirtspējas, viņi saskarās ar problēmu, ka pārlūkprogrammas logs ir par mazu, weblapa iet ārā no ekrāna un lai lapu apskatītu pilnībā, bieži vien jālieto skrollbar.
Problēmas ir arī ar dažām CSS konfigurācijām un javaskriptiem. Bieži vien pārlūkprogramma to neparāda korekti. Piemēram, ja javaskriptā ir iekļautas tikai un vienīgi IE paredzētas funkcijas, tad Opera tās neatpazīst. Un otrādi.
4. Secinājumi
Tā kā testēšanas metodika daļēji balstās uz subjektīvu viedokli (dizains, lietošanas ērtums), tad vispirms apskatīsim tabulu, kurā par kritērijiem ir ņemti: savienojamība, papildiespējas un instalāciju paketēs integrētie spraudņi. 1. tabulā redzams cik punktu ieguva katrs pārlūks savienojamībā ar operētājsistēmām un pēc datora prasībām. Savienojamībā punkti tikai doti par to, vai konkrētā programma atbalsta savienojumu ar konkrētu OS (1 punkts – ja jā, 0 – ja nē, 0,5 – ja neatbalstīja vismaz 1 no Windows versijām). Datora prasības tika vērtētas sekojoši: maksimālo punkti saņēma tā programma, kurai bija zemākās prasības datoram, un katra nākamā saņēma par 10% mazāk. Izņēmums ir Mozilla 1.7.3. un Netscape Navigator 7.0, jo tas, ka šīs programmas ir veidotas uz viena moduļa bāzes, deva arī šo vienādo rezultātu daudzos punktos. Vērtējot tikai pēc savienojamības, līderis ir IE 6.0, bet turpat ir arī FireFox 1.0, kurš atpaliek tikai ar puspunktu.
2. tabulā ir apkopti visi rezultāti. Tie ir: savienojamība, dizains, papildiespējas, instalācijas paketē iekļautie spraudņi. Kā redzams, salīdzinot tabulas, līderi ļoti izmainās. Un tātad, saliekot visus kritērijus kopā, pati labākā Internet pārlūkprogramma ir Opera 7.54, tad seko Mozilla FireFox 1.0, Internet Explorer 6.0, Mozilla 1.7.3., Netscape Navigator 7.0.
Protams, šis vērtējums ir tikai no autora puses, un ne visi uzskata tāpat, un varbūt šie vērtēšanas kritēriji neliekas kādam pietiekoši svarīgi. Tādēļ kādi centīsies atrast sev piemērotāko un pēc saviem kritērijiem izvēlēto Internet pārlūkprogrammu. Tādēļ, vēlreiz mēs vēlreiz centīsimies izcelt dažas Internet pārlūkprogrammas atsevišķos kritērijos.
1. Visvienkāršākā Internet pārlūkprogramma – Mozilla FireFox 1.0
2. Visērtākā un iespējām bagātākā – Opera 7.54
3. Vismazākā instalācijas pakete – Mozilla FireFox 1.0
4. Vismazākās datora prasības – Internet Explorer 6.0
5. Savienojama ar jebkuru operētājsistēmu – Mozilla FireFox 1.0, Opera 7.54
6. Optimālākais stabilam darbam – Mozilla Firefox 1.0
1. tabula.
Pārlūkprogrammas Savienojamība Kopā
Operētajsistēmas Datora prasības
Win
(95 XP) Linux Mac
Internet Explorer 6.0 0,5 0 1 20 21,5
Mozilla FireFox 1.0 1 1 1 18 21,0
Opera 7.54 1 1 1 16 19,0
Mozilla 1.7.3. 1 1 1 14 17,0
Netscape Navigator 7.0 0,5 1 1 14 16,5
2.tabula
Pārlūkprogrammas Savienojamība Dizains Papildiespējas Instalācijas paketē integrētie spraudņi Kopā:
Operētajsistēmas Datora prasības Savienojamība ar e-pasta pārlūku Lejuplādes menedžeri Chat pārlūki Java, Shockwave, Flash saderība Integrētie meklētājdzinēji Java Shock-wave Flash
Win Linux Mac
Opera 7.54 1 1 1 16 14 9 10 10 10 10 1 1 1 85,0
Mozilla FireFox 1.0 1 1 1 18 12,6 10 7 6 9 9 0 0 0 74,6
Internet Explorer 6.0 0,5* 0 1 20 11,2 9 6 6 7 6 1 1 0 68,7
Mozilla 1.7.3. 1 1 1 14 9,8 6 8 8 8 8 1 1 1 67,8
Netscape Navigator 7.0 0,5* 1 1 14 8,4 6 8 8 8 8 1 1 1 65,9
*neatbalsta Windows 9