Ievads
Patlaban internets ir viens no vislielākajiem pasaules informācijas avotiem – tas ir neapšaubāms fakts. Zināmas interneta īpašības – starplietotāju saites ātrums un plaša pieejamība gan no attāluma, gan tuvumā – dod iespēju izmantot internetu kā izziņas instrumentu, kā saskarsmes veidu.
Mans pētījums domāts ……. vidusskolas skolēnu psiholoģiskās atkarības no virtuālās realitātes apskatam, gan arī problēmas ietekmei uz pusaudžiem: cik lielā mērā tas skar skolnieka attīstību, saskarsmi ar reālo dzīvi un mācībām, kādas ir interneta pozitīvās un negatīvās ietekmes, un kādos nolūkos skolnieki to izmanto visbiežāk.
2
1. Internets mūsdienās
Internets ieņem aizvien lielāku lomu mūsu dzīvē – tas mums pāris minūšu laikā palīdz ietaupīt laiku, piemēram, palīdzot atrast informāciju, ko meklējot bibliotēkā, mēs pavadītu vairākas stundas, ļauj mums uzzināt jaunumus un sazināties savā starpā. Bet pats galvenais – internets mums sniedz Brīvību. Jaunietis, kuram īstajā dzīvē nemaz tik labi neveicas attiecību veidošana ar cilvēkiem, ieejot Internetā pēkšņi var pārtapt par pašpārliecinātu un sociāli aktīvu būtni – tādu, kāds tas varbūt nekad neatļautos būt īstajā dzīvē.
Tātad neta burvība slēpjas tajā apstāklī, ka nekur mums nav jānorāda savs īstais vārds, nodarbošanās utt., ja to nevēlamies. Tādās vietās kā čats nav vietas it nekādiem aizspriedumiem pret cilvēku, kādi varētu parādīties, ja mēs ar šo cilvēku komunicētu klātienē. Diemžēl internets ir saistīts arī ar ne tik patīkamu lietu kā internetatkarība.
Lūk, viens piemērs kā normāls bērns kļūst par – skolas vecuma pusaudzis, kas skolā labi mācās, mājās ir kārtīgs un paklausīgs, pirmoreiz netā ieiet ziņkāres vadīts draugu pavadībā. Te nu ir iespēja izvēlēties vai nopietni strādāt, vai vienkārši atpūsties. Par strādāšanu pie interneta šoreiz nerunāsim, jo pusaudža psiholoģiskais portrets pats mums pasaka priekšā par vēlmi paslinkot un izklaidēties.
Meklējot izklaides, domas visbiežāk apstājas pie spēlēm – tas taču ir tik viegli, pildīt misiju pēc misijas, nedomājot par to, kas notiek apkārt. Laikam ritot, mūsu kārtīgais pusaudzis, ieejot interneta zālē pārvēršas, uz nenoteiktu stundu skaitu kļūstot par „teroru” vai „kontru” aizmirst par mājasdarbiem, kas jāpilda uz rītdienu un siltajām vakariņām, kas gaida mājās. Turpinājumā internetā tiek pavadītas naktis, vēlāk diennaktis un galā rodas jauni rekordi, par kuriem var jūsmot gados jaunākie un nenobriedušākie spēlētāji. (Jūs taču būsiet dzirdējuši par cilvēkiem, kas ir bez pārtraukuma spēlējuši tīklā trīs diennaktis un ilgāk?!)
Visbiežāk šāds jaunietis cenšas pats sevi apmānīt, stāstot sev, ka mājās jau nemaz tik daudz nav uzdots un gan vēl būs iespēja izmācīties rīt no rīta pirms stundām un vispār, vecāki viņam nemaz neļauj uzelpot, liekot darīt to, kas pašam nemaz nav vajadzīgs… Šāda attieksme agrāk vai vēlāk noved pie problēmām skolā un ģimenē, kuras remdēt jādodas internetā, jo tur jau neviens necentīsies tev ar pārmetumu pilnu balsi iestāstīt, cik tu esi slikts pret ģimeni un savus darbus nedarot pilnvērtīgi, bet gan ļaus tev eksistēt šajā mazajā pasaulītē un priecāties par to.
4
Šādi izveidojas apburtais loks, kas raksturīgs dažādām atkarībām, respektīvi – atkarību no interneta var pielīdzināt atkarībai no cigaretēm, alkohola un narkotikām. Šajā brīdī rodas jautājums, kāpēc tad alkoholu un cigaretes
pusaudžiem pārdot nedrīkst, narkotikas vispār ir aizliegtas, bet internets ir brīvi pieejams ikvienam jebkurā laikā.
Kāpēc nav pilnīgi nekādu noteikumu, kas reglamentētu interneta kafejnīcu darba laikus un nepilngadīgo atrašanos tajos? Atbilde ir ļoti vienkārša – vecāki bieži vien nemaz nezina par savu bērnu gaitām. Pie datora pavadīto „laimes brīžu” dēļ taču var atļauties kādu reizīti samelot vecākiem vai arī skolā neēst pusdienas, lai ietaupīto naudu izmantotu internetzāles apmeklējumam. Kādas būs sekas šai pusaudžu „internetizācijai” vēl skaidri nav zināms, bet sabiedrībai derētu pievērst lielāku uzmanību šai problēmai, kamēr tā nav sasniegusi neapkarojamus apmērus.
6
2. IA līmeņa kritēriji
Pareiza IA diagnozes noteikšana dažkārt kļūst sarežģītāka pateicoties tam, ka šobrīd oficiāli apstiprināti Internet -atkarības kritēriji neeksistē. Tomēr, amerikāņu Psihiatriskās Asociācijas grāmatā “Psihisko traucējumu diagnostiskā un statistiskā rokasgrāmata” IA kritēriju sistēma jau ir izveidota un noteikta. Vistuvākais modelis no visiem, kas ir šajā grāmatā, ir “azartspēļu patoloģiskās tieksmes” modelis. Balstoties uz doto modeli, IA VAR DEFINĒT KĀ GRIBAS KONTROLES TRAUCĒJUMU, KURŠ NAV SAISTĪTS AR ĶĪMISKO VIELU LIETOŠANU.
Pacientam var noteikt IA diagnozi, ja viņš pozitīvi atbild uz jebkuriem 5 jautājumiem:
1) Jūs domājat par Internetu (tīklu) tad, kad Jūs neesat pieslēgti tīklam, Jūs neatrodaties pie datora?
2) Pieslēdzoties Internetam (tīklam), Jums vajadzīgs vairāk laika, lai justos labi ?
3) Vai Jūs varētu iztikt bez Interneta (tīkla)?
4) Vai Jūs uztrauc tas, ja kāds mēģina ierobežot jūsu darbību tīklā?
5) Vai izmantojat Internetu (tīklu), kad Jums ir garlaicīgi, lai nesēdētu bezdarbība?
6) Vai Jums nākas mānīt savus draugus, vecākus par to, ka pie datora pavadāt mazāk laika nekā īstenībā?
7) Vai pie datora pavadāt vairāk laika, nekā sākumā bija ieplānots?
8) Vai Jūs nomāc slikts garastāvoklis, ja neatrodaties Internetā (tīklā)?
9) Vai Jūs mēģināt pieslēgties Internetam (tīklam) arī tad, ja to neatļauj Jūsu materiālais stāvoklis?
10) Vai iespējams zaudēt nozīmīgas attiecības, darbu, mācības Interneta lietošanas dēļ?
8
3. Pētīšanas metode
Pēc iepriekš norādītās metodikas tika organizēta aptauja. Tika aptaujāti 100 Tukuma 2. vidusskolas skolēni. Ja skolēniem biaja 5 vai vairāk pozitīvās atbildes, tad tas jau nozīmē, ka ir internet – atkarība, ja 4 pozitīvās atbildes, tad skolēns ir riska robežā. Tika veikta vēl otra aptauja, kuru izmantoju, lai uzzinātu, kādos nolūkos, cik ilgi, kur, skolēni visbiežāk izmanto internetu.(anketas skatīt pielikumā)
10
4. Aptaujas rezultātu analīze
Cik stundas Jūs visbiežāk pavadiet pie interneta?
Pēc rezultātu apkopojuma visbiežāk – 2-3 stundas, bet ir atšķirība starp meitenēm un zēniem. Ir zēni, kuri atbildēja, ka viņi strādā ar datoru 1 stundu – 43%, bet ir zēni, kuri atbildēja, ka viņi parasti atrodas pie datora 8-10 stundas – 4%. 7% meitenes pavada pie datora 4-6 stundas, bet 17% no zēniem – 4-6 stundas.
12
Kur Jūs visbiežāk atrodaties pie datora?
Pēc diagrammas var secināt, ka pie datora skolēni visbiežāk atrodas mājās vai skolā, pēc tam – pie drauga, un Internet-kafejnīcā – tikai 4 vietā.
Cik bieži Jūs atrodaties pie datora?
Protams, dažas reizes nedēļā, bet 40% no zēniem – katru dienu un sakarā ar to ļoti ātri var
veidoties paradums. Tas var būt reālās saskarsmes un reālās darbības aizvietojums.
Galvenais iemesls kāpēc atrodaties pie datora?
Pirmā grupa – failu meklētāji un lejupielādētaji, visnopietnākā grupa, visas līnijas vienādas – no 12% līdz 20%, vienmērīgi, bet mācības – pēdēja vietā.
Otrā grupa – SMS un e-pasta lietotāji, saskarsmes grupa, čats un pļāpāšana ir otrajā vietā.
Trešā grupa – informācijas meklētāji, viņiem e-pasts un mācības – nav svarīgas, bet failu lejupielāde un pļāpāšana – 2. un 3 vietā.
14
Jūs domājat par Internetu tad, kad Jūs neesat pieslēgti tīklam, Jūs neatrodaties pie datora?
Pieslēdzoties internetam, Jums vajadzīgs vairāk laika, lai justos labi?
16
Vai Jūs varētu iztikt bez interneta?
Vai Jūs uztrauc tas, ka kāds mēģina ierobežot jūsu darbību tīklā?
Vai izmantojat internetu, kad jums ir garlaicīgi, lai nesēdu bezdarbībā?
18
Vai jums nākas mānīt draugus, vecākus, ka pie datora pavadāt mazāk laika nekā īstenībā?
Vai jūs pie datora pavadāt vairāk laika nekā sākumā ieplānots?
Vai jums ir slikts garastāvoklis, ja nedarbojaties internetā?
20
Vai pēc jūsu domām, interneta lietošanas dēļ iespējams zaudēt nozīmīgas attiecības, darbu, mācības?
Vai jūs mēģināt pieslēgties tīklam arī tad, ja to neatļauj jūsu materiālais stāvoklis?
Pozitīvo atbilžu diagramma
Pēc diagrammas varam secināt, ka30% skolnieku ir jau atkarīga, bet 25% atrodas riska robežā.
22
5. IA cēloņi
a) viens no cēloņiem – saskarsmes problēma
Jebkuros apstākļos indivīdam piemīt dažādas lomas. Gan materiālā pasaulē personām piemīt dažādas identitātes dažādās situācijas (indivīds kā vīrs, priekšnieks, tēvs, padotais, dēls, draugs, audzinātājs, seksa partneris, māceklis, u.t.t.) – gan kiber-vidē lietotājiem piemīt dažādas identitātes dažādās apakšvidēs. Tur eksistē atklāta un ļoti plaša psiholoģijas atbalsta vide, piemēram, psihodrāmas eksperimentu vide (skat. par psihodrāmas pieredzi – Ēriks Berns). Tomēr eksistē arī psihopatoloģijas izpausmes vide.
Mūsu datorizētās un Internetizētās sabiedrības apstākļos dezadaptēta persona var aiziet Internetā, kur lomu spēlētāju vietā var nokļūt reālās dzīves personas ekrāna otrā pusē.
Tomēr atšķirībā no materiālās pasaules sociālās attīstības, kur kārtība ir reglamentēta gan ar likumiem, gan ar konvencionālām sabiedriskām normām, Interneta vidē, kur nav īpašnieka, kura pieder visiem un nevienam, vienlaicīgi eksistē gandrīz absolūta anarhija.
Ja neņemsim vērā kriminālnoziegumus un profesionālās attiecības Internetā, bet tikai privātsaskarsmi, tad var apgalvot, ka tīkla komunikācijai piemīt daudz priekšrocību pretēji citiem parastajiem saskarsmes veidiem. Varam kontaktēties ar cilvēkiem, kuri atrodas desmit tūkstošu kilometru attālumā, saskarsmes loku var bezgalīgi paplašināt, Jums nav jāuztraucas par Jūsu izskatu un par iespaidu, kuru Jūs radīsiet. Sākumā bieži rodas reālo kontaktu nevajadzīguma ilūzija, tāpēc ka faktiski reālajā vidē kontakti ir sarežģītāki, nekā virtuālajā vidē.
Tātad, virtuālā vide izveido daudzveidīgas virtuālās attiecības.
24
Bet cilvēki pēc savas būtības ļoti atšķiras, un lietotāji, kam ir nopietnas psiholoģiskas problēmas, varētu izvēlēties “vieglāko ceļu”, izvēlēties virtuālas attiecības kā pamatsaskarsmes veidu un sakarā ar to pastiprināt savas problēmas.
Kimberlijas Jangas kundzes pētīšanas rezultāti parāda, ka IA izplatība ir līdzīga patoloģiskai azartspēļu izplatībai un pastāv no 1 līdz 5% Interneta lietotājiem, tomēr datortīkla speciālistiem piemīt mazākais IA līmenis, salīdzinoši ar humanitārās profesijas lietotājiem un lietotājiem, kuriem nav augstākās izglītības.
b) vēl viens IA cēlonis – darba problēmas
Patlaban IA var kļūt ne tikai par personīgo problēmu, bet arī par sabiedrisko problēmu tāpēc, ka firmas, kur pēc savas darbības sfēras Interneta pieslēgums ir nepieciešams, acīmredzamu
iemesla dēļ cieš lielus zaudējumus gadījumā, ja personālam rodas jebkura veida Internet -atkarība.
Var teikt, ka psihopatoloģija Internetā nedaudz atšķiras no reālās dzīves psihopatoloģijām. Lielākoties tas ir lietotāja virtuālās vides anonimitātes (inkognito) dēļ. Saskarsmes anonimitāte var virzīt cilvēku uz savas destruktīvās fantāzijas realizāciju, neskatoties uz to, ka reālā dzīvē viņš nekad nevar publiski to atļauties. Virtuālā vidē var izvairīties no patoloģiskās vēlmes realizācijas (frustrācijas), kā arī var realizēt savas patoloģiskās vēlmes.
c) divpusējais efekts – līdzīgā ārstēšana ar līdzīgo
Tieši tāpat, kā jebkuru citu jaunu tehnoloģiju, Internetu var pielietot kā psihopatoloģijas ārstēšanas līdzekli, gan psihoterapijas līdzekli. Eksistē jēdziens “Kiber-vides terapija”, “on-line psiholoģija”, kā arī tīkla psihoterapijas serviss, piemēram, Perspectives: A Mental Health Magazine, elektroniskais žurnāls Self Help & Psychology Magazine, Ziņas saiti PsychNews International, un ļoti daudz centru, kuri izmanto Internet – tehnoloģijas pret IA sekām un kuri var sniegt palīdzību IA gadījumos.
26
6. Nobeigums
Šis pētījums parāda to, ka interneta atkarība pastāv jau 30% aptaujāto skolēnu, pie tam, 25% atrodas riska robežā. Šie skolēni bieži nonāk sarežģītās situācijās gan ģimenē, gan skolā. Internets var kalpot kā labs informācijas avots, bet pētījums parāda to, ka lielākā daļa aptaujāto skolnieku to izmanto dažādu filmu, mūzikas utt. lejupielādēšanā. 2. vietā ierindojas čatošana, kas apliecina to, ka skolnieks nespēj pilnvērtīgi iejusties apkārtējā vidē un nespēj atbrīvoti kontaktēties ar apkārtējiem cilvēkiem. Tomēr ir arī skolnieki, kas internetu spēj izmantot lietderīgi un ar mēru. Šiem skolniekiem internets ir gan kā palīgs informācijas meklēšanā, gan arī, protams, izklaidē.
28
Saturs
Lpp.
Ievads………………………..……………………………….2
1. Internets mūsdienās ………………………………………4-6
2. IA līmeņa kritēriji……………………………………….8
3. Pētīšanas metode………………………………………..10
4. Aptaujas rezultātu analīze…………………………….12-22
5. IA cēloņi………………………………………………24-26
6. Nobeigums………………………………………………28
7. Izmantotā literatūra………………………………………30
8. Pielikums…………………………………………………32
Izmantotā literatūra
• www.narcomania.lv
• www.google.lv