“Senā Ēgipte”

Senā Ēģipte

Manuprāt neviena valsts pasaulē nevar lepoties ar tik senu vēsturi, kā Ēģipte, kuras senatnes liecības sniedzas vairāk nekā piecus tūkstošus gadu tālā pagātnē. Tā ir mītu un intriģējošu noslēpumu valsts, senas civilizācijas šūpulis, brīnumainu kontrastu zeme! No vienas puses, Ēģiptē koncentrējas liels daudzums iespaidīgu arkitektūras un vēstures pieminekļu, pat vienīgais no 7 Pasaules brīnumiem, kas joprojām saglabājies!

Reliģija:
*Senajā Ēģiptē valdīja politeisms-ticība daudziem dieviem.
*Ēptiešu senči, pirmatnējie mednieki pielūdza dažādus dzīvniekus. Katrai ģintij bija sava dievība – dzīvnieks, kuru uzskatīja par šīs ģints sentēvu, līdz ar to – par tās aizstāvi.
*Par varenāko no visiem dieviem tika uzskatīts Saules dievs Ra. Tam sekoja Mēness dievs Tots, Izīda – zvaigzne Siriuss, auglības, ūdens un vēja dieviete, pēc kuras noteica Nīlas plūdu sākumu, kā arī Gebs – zemes dievs un Nuta – debesu dieviete.
*Īpašu vietu Ēģiptes reliģijā ieņem auglības dievs Ozīriss. Teikas vēstī, ka Ozīriss bijis pirmais ēģiptes valdnieks, kurš iemācījis ļaudīm zemes apstrādāšanu un labības audzēšanu. Ozīrisam bijis brālis – ļaunais Sets – tuksneša un negaisa valdnieks. Sets Ozīrisu nonāvējis, bet Ozīrisa sieva Izīda atradusi vīra līķi, dievi to atdzīvinājuši un iecēluši par pazemes – mirušo valstības valdnieku. Šajā teikā Ozīriss norāda uz ikgadējo dabas aizmigšanu ziemas miegā un pavasara atmodu. Izīda – zvaigzne Sīriuss – modina dabu jaunai dzīvei, ļaunais Sets – sausie, karstie vēji, kuri pūš no tuksnešiem turpat vai divus mēnešus bez pārtraukuma cenšas visu dzīvību iznīdēt.
*Manuprāt, visai savādi ir tas, ka senajā Ēģiptē, par faronu ciltstēviem tika uzskatīti dievi, kaut gan viņi patiesībā bija, ir un būs tādi paši cilvēki, kā mēs. Ar laiku, pieaugot faronu varenībai, viņus uzskatīja par pašas Saules – jeb Amona – Ra pēcnācējiem.
*Lopkopība un zemkopība radīja priekšstatus un ticējumus, ka dievi ir kā cilvēki ar dzīvnieku galvām. Tā, piemēram, Mēness dievs Tots tika attēlots ar putna ibisa galvu, Hors ar vanaga galvu, mirušo valstības valdnieks Anubiss tika attēlots ar šakāļa galvu, u.t.t.
*Dieviem Ēģiptē tika celti tempļi, kurus apkalpoja neskaitāms daudzums priesteru. Tempļiem piederēja milzīgi zemes īpašumi, kurus tiem dāvāja farons. Kalpodami dieviem, priesteri kļuva neizsakāmi bagāti.
*Ēģiptes jaunās valsts posmā norisinājās reliģiska reforma, kuras rezultatā par vienīgo dievu tika pasludināts Amons, sapludinot to ar senā saules dieva Ra kultu.
*Reliģijas pārstāvji centās apturēt zinātnes un izglītības attīstību, taču nespēja pilnībā nomākt cilvēku tieksmi izzināt pasauli.

Arhitektūra:
*Sākotnēji faronu kapenes sauca par mastabām. Arhitektam Imhotepam radās doma, kas pilnībā izmainīja kapeņu – mastabu celtniecību un padarīja tās par piramīdām, proti, Imhotems pavēlēja turpināt celtniecību nevis plašumā bet augstumā. Tā kapenei radās 2 stāvs – vēlviena mastaba, tikai nedaudz mazāka. Pēc tam virsū no zemes un akmeņiem uzbēra vēl vienu un vēl vienu. Rezultātā plata un augsta paugura vietā parādījās ap 60 m augsta piramīda.
*Pamazām nelielās pakāpienveidīgās piramīdas nomainīja aizvien lielāki milzu veidojumi no akmens blokiem ar gludu, līdzenu virsmu.
*Sevišķi iespaidīgas izmēru ziņā bija Heopsa, Hefrena un Mikerina piramīdas Gīzā. Tās uzskatamas par kulminācijas punktu piramīdu celtniecības vēsturē. Jau senatnē Gīzas piramīdas tika uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem.
*Vispārsteidzošākais Eģiptes arhitektūras piemineklis man pašai šķiet Heopsa piramīda, kuras augstums ir 146,6 m. Tā celta no rūpīgi pulētiem akmens blokiem un katrs no tiem sver 2,5 tonnas. Vēl šobaltdien nav izskaidrojams tas, kā laikmetā bez tehnikas bija iespējams šos akmens blokus precīzi novietot vienu otram blakus tik cieši, ka starp tiem pat spraudziņas nebija, un galvenokārt, kā tos vispār bija iespējams pacelt? Vēl ļoti ineresanti, man šķiet, tas ka piramīdas kopējais svars pārsniedz visas ASV kara flotes kopējo tonnāžu, ieskaitot aviācijas nesējkuģus un šo piramīdu nespētu iznīcināt pat atombumba, kas reiz tika nomesta uz Hirosimas!
*Grandozākais Ēģiptes Jaunās valsts aritektūras piemineklis ir Amona templis Karnakā. Līdz pat šai dienai tas tiek uzskatīts par Ēģiptes arhīvu, Tā sienas, kolonnas, obeliski klāti ar oficiāliem uzrakstiem. Šeit lasāmi ne tikai tradicionālie faronu un dievu vārdi, bet arī vēsturisko notikumu apraksti, celtniecības darbi hronoloģija, karagājienu iespaidi.
*Otrs slavenākais Jaunās valsts templis atrodas Luksorā. To iesāka celt 15.gs. 2. pusē p.m.ē. Amenhotepa III laikā. Visu telpu kopplānā ievcērota stingra simetrija. Pirms ieejas atrodas atvērtais pagalms, kuru apjož divkārša kolonāde. Šī pagalma prijekta autors bija Amenhoteps. Visu pagalmu pilnībā neuzcēla, tikai centrālo kolonādi ar 14 kolonnām, kuru augstums bija 20 m un, kuru kapiteļi bija atvērta papirusa veidā.
*Viens no slavenākajiem klinšu tempļiem Ēģiptē bija templis Lejasnūbijā – Anusimbelā. Tas veidots sārtajā smilšakmenī Nīlas kraujā un iecerēts 19. dinastijas Ramzesa II slavināšanai. Četras grandiozas sēdošas farona figūras, ar mugurām smilšakmens kraujā ieaugušas, rotā tempļa pilonu. Visas tempļa telpas ir iecirstas klintī un ir ļoti tumšas. Tikai agra rītā saules stari nokļūst līdz 63 m dziļumā paslēptajai svētnīcai. Gan ieejas figūras, gan pats templis ir nezināmu autoru meistardarbs.
*No visām jaunās valsts kapenēm visievērojamākās ir valdnieces Hatšepsutas templis. Tam bijušas trīs plašas terases, kuras pacēlās vina virs otras un kuras savienoja pandusi. Tempļa monumentalitāti akcentēja terašu horizontālie un kolonnu vertikālie ritmi. Tempļa iekšienes apdare bija neparasti bagāta: inkrustētas melnkoka durvis, zeltītas un apsudrabotas grīdas plāksnes saskaņojās ar krāšņiem sienu reljefiem.
*Pie piramīdām parasti tika novietotias īpatnējas statujas – sfinksas. Sfinksām bija lauvas ķermanis un cilvēka galva. Lielākā sfinksa, kas atrodas pie farona Hefrena piramīdas, sasniedz 20 m augstumu un ir izcirsta no viena vesela klintsbluķa.
*Senajā Ēģiptē, tāpat kā Mezopotāmijā, ēku celtniecībai izmantoja māla ķieģeļus, vienīgi bagātie cilvēki savu mājokļu celtniecībai izmantoja arī koku un akmeni.

Māksla:
*Māksla senajā Ēģiptē bija cieši saistīta ar arhitektūru – tēlniecība un glezniecība.
*Piramīdas un kapenes bieži vien tika izrotātas ar dažādiem gleznojumiem un zīmējumiem. Senie mākslinieki attēloja dažādas ainas no aizgājēja dzīves. No šiem sienu gleznojumiem vēsturnieki varēja uzzināt visu par seno ēģiptiešu dzīvesveidu, apģērbu, darbarīkiem un ieročiem.
*Valdiieka Ehnatona laikā ar pilsētu Ahetatonu saistās spēcīgs mākslas uzplaukums. Ehatatonam bija savs galma tēlnieks Tutmess. Savā laikā viņš bija slavens kā daudzu vērienīgu darbu organizētājs. Tutamesa darbnīcā tapuši daži šedevri – reālistiski darinātie Ehnatona sievas Nofretetes portreti.
*Mūsdienās valdnieka Tutanhamona zeltītā maska tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem lietišķās mākslas paraugiem pasaulē. Tiek uzskatīts, ka viens no iemesliem kāpēc neviens neiegāja farona kapenēs līdz pat 1922. gadam ir tas, ka farona skulptūra zagļiem būtu likusi nodrebēt, jo akmens tēls bija pārklāts ar melnu krāsu, savukārt valdnieka varas simboli, kā arī sandeles, priekšauts un galvasrota bija apzeltīti, bet acis inkrustētas.
*Mākslinieki labi varēja izpausties uz tempļu sienām, kuras parasti tika rotātas ar zīmējumiem, reljefiem (kara, medību un kulta ainas).
*Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena no farona Amenhotepa IV skulptūrām. Tās sākotnējais augstums bijis 3 m, un par tās autoru uzkatāms tēlnieks Tutmess. Farona tēls šajā skulptūrā saasināts līdz groteskas pēdējai robežai. Garš, izstiepts zods, biezās lūpas ironiskā smaidā, ārkārtīgi zems kakls un šauras, smīnā samiegtas acis. Farons kopā ar tēlnieku šajā gigantiskajā kolosā panācis ko ļoti svarīgu – kolosā kūsā kāda slēpta enerģija, intelektuāls spēks un cilvēciska pievilcība.
*Mākslā nozīme bija arī matemātikai. Lai uzzīmētu uz plaknes cilvēka figūru, mākslinieks ieskicēja kvadrātveida tīklu, kurā iezīmēja cilvēka ķermeni, izmantodams zināšanas par vidējām matemātiskajām proporcijām starp dažādu ķermeņa daļu garumiem.
*Glezniecībā un skulptūrā skaisti harmonē vīriešu brūnā ķermeņa krāsa ar balto priekšautu. Savukārt sievietes un vergus parasti attēloja dzeltenā krāsā.

Komentāri:
*`Ēģiptieši rūpējās par ķermeņa saglabāšanu arī pēc nāves un, lai tas nesatrūdētu to piesūcināja ar dažādām zālēm un sāļiem. Tādu darbību sauca par balzamēšanu. Iebalzamētais cilvēka ķermenis laika gaitā izžuva, bet saglabaja savu atveidu gadsimtiem ilgi.
*Senajā Ēģiptē pasakaini krāšņus darinājumus gatavoja zeltkaļi. Līdz mūsdienām ir saglabājušās dārglietas un citi priekšmeti, kuri doti līdzi faronam Tutanhamonam viņa pēcnāves dzīvei. Visbrīnišķīgākais darinājums no visiem atrastajiem priekšmetiem bija zārks, kurā atdusējās mirušais valdnieks. Tas bija izkalts no vienas veselas zelta loksnes un pilnībā atveidoja pašu Tutanhamonu.
*Ēģiptē rakstu māka izveidojās ap 4.gt.p.m.ē. beigām un 3.gt.p.m.ē. sākumu. Senio ēģiptišu rakstu zīmes sauc par hieroglifirm (grieķu valodā tas nozīmē „svētās zīmes”).
*Skolēniem senajā Ēģiptē bija ļoti grūti apgūt lasīt un rakstīt prasmi, jo bija jāiegaumē vairāki tūkstoši hieroglifu. Vienkāršākiem vēstījumiem pietika ar 700-800 rakstzīmju. Skolās valdīja miesas sodi un ļoti stingra disciplīna.
*Manuprāt, visai savādi bija tas, ka pēc darbu pabeigšanas (tempļu, piramīdu būve) celtniekus nogalināja, ar cerību, ka tas pasargās kapenes no to izlaupīšanas.
*Blakus reliģiskajām himnām, kā izcils literatūras piemineklis jāmin arī „Mirušo grāmata”, t.i., dažādi mirušo kulta teksti, kas nodrošinās mūžīgo dzīvošanu jebkuram cilvēkam.
*Ēģiptieši bija pirmie, kas pārstāja gulēt caurvējā uz netīras grīdas, tā vietā viņi izgudroja gultu. Pirmās guļvietas bija pārnēsājamas (kaut kas līdzīgs nestuvēm uz kājiņām). Agrīnās gultas bija līdzenas, bez paaugstinājuma, tāpēc ēģiptieši izgudroja speciālu galvas atzveltni, izgrieztu no melnkoka.
*Ēģiptiešu zvaigžņu pētnieku kalendāri gandrīz nemaz neatšķīrās no mūsdienu kalendāriem. Diennakts laika mērīšanai jau 2.gt.p.m.ē. tika izgudrots ūdens pulkstenis – trauks, no kura ūdens iztecēja stingri noteiktā laika vienībā.
*Mazliet savādāks skaistuma etalons nekā mūsdienās tika attiecināts uz sievietēm. Ideāls ēģiptietes tips bija gara, slaida, „plakana” brunete ar platiem pleciem. Svārki tām bija tik šauri, ka to nēsātājai bija jāsper sīki, sievišķīgi solīši.
*Tieši Ēģiptē radušās visas mūsdienās plaši pazīstamās rotaslietas no dārgakmeņiem – gredzeni, brošas, auskari, rokassprādzes un diadēmas. Ēģiptiēšu juveliermāksla vēljoprojām nav pārspēta.

Izmantotā literatūra:
• M. Lapiņa, D. Blūma, V. Bartoševska, L. Zitāne „Seno un viduslaiku kultūras vēsture”, izdevniecība „Raka”, 1998.gads, (45-61 lpp).
• I. Ķēniņš „Seno laiku vēsture”, apgāds „Zvaigzne ABC”, 1994. gads.
(102-119 lpp)