Kultūras vēsture.
Kultūra.
„Cultus” – apstrādāšana, kopšna, izglītošana. (Lat. val.)
Marks Tullijs Cicerons (Romas filozofs un orators) ieviesa jēdzienu – kultūra.
Definīcijas:
Kultūra – cilvēku radīto materiālo un garīgo vērtību kopums.
Kultūra – viss, kas sasniegts ar cilvēka pūlēm, lai uzlabotu dzīvi, izkoptu sevi.
Kultūra
šaurā nozīmē plašā nozīmē
skar tikai mani skar visus mūs
Attieksme
1)Simboliskā attieksme ( ceļa zīmes; pieturas)
2)Sociālā attieksme
formālā attiesme ( ģimemē)
neformāla attieksme (draudzība; simpātijas; naids; u.c.)
3) Industriālā attieksme
Semiotika – zinātnes teorija par zīmju veidiem, simbolu sistēmām, savstarpējām sakarībām.
Senā Divupe – Mezopotāmija
Pirmā civilizētā tauta šumeri, dzīvojusi Tigras un Eifratas upes lejtecē.
Šumeriem – augsta, vispusīga kultūra un māksla.
Pirmie rakstītie valsts pārvaldes likuli.
Luvrā – 2 m augstais bluķis ar iecirstiem ķīļu rakstiem.
Ištaras vārti.
Šumeru pasaules mītiskā uztvere.
Pasauli dalīja 3 daļās: debesis,
zeme,
pazeme,
Skrālā pasaule – garīgā, jaušamā.
Profālā pasaule – sajūtama, materiāla.
Arhetipi – seni izveidoti prieštati par kādu lietu.
Duālisms – pretstati. (Diena – nakts; melns – balts; labais – ļaunais).
Divupes vēsturiskais iedalījums.
„Mezopotāmija” – zeme starp divām upēm.
Auglīgā Rietumāzijas zeme.
No 4. g.t. p.m.ē. tur dzīvoja šumeri.
No 2. g.t. p.m.ē. Tigras ielejā mita asīrieši. (centrs – Ašūras pilsētvalsts)
No 2. g.t. p.m.ē. Eifratas ielejā mita babilonieši. (centrs – Babilona jeb Bābele)
Māksla Divupē.
Augsti sasniegumi skulptūru un apaļo zīmējumu gravējuos
Mākslinieciskā izjūta, meistarība un augstāko slāņu cenšnās apliecināt savu varu.
Dzīvnieki attēloti ļoti plastiski, izteiksmīgi; cilvēki – neveikli, stūraini.
Babilonišu valdnieks Hammurapi (1792. – 1750. p.m.ē.) sastādīja pirmo likumu kodeksu, to iekala melnā bazalta plāksnē.
538. g. p.m.ē. Babilonu iekaroja persiešu valdnieks Kīrs.
Bābeles tornis. Pēc bībeles – 90 m augstais tornis celts, lai cilvēki varētu aizsniegt debesis, par ko Dievs ļoti sadusmojās un sodīja iedomīgos cilvēkus.
Šumeri bija pirmie, kas izmantoja riteni. Šumeru kaujas ratu parādīšanās vien šausmināja ienaidniekus.
Tipisks – ādas ķivere.
Ķīlu raksts – zīmes, ar ķīļiem līdzīgu spalvu, iespieda mitrā māla plāksnē.
(akādieši to pilnveidoja 3. g.t. p.m.ē.; babilonieši un asīrieši ar to iepazīstināja arī citas tautas).Tam nebija alfabēta, rakstu veidoja ideogrammas, katrs simbols apzīmēja vinu konkrētu jēdzienu.
Robežakmens – Šumerā un Babilonijā iemērītās teitorijas nodalīja ar robežakmeņiem, uz kuriem bija igravēti to dievu simboli, kas bija attiecīgo līgumu liecinieki.
Cilindrveida zīmogs- pirms ķīļu raksta lietoja cilindrveida zīmogu, uz kuriem iegravēja dažāda figurālas kompozīcijas.
Bābele.
Tās celtniecību aizsāka Nabukakadnecars II un turpināja Hammurapi.
Pilsētu apjoza biezs mūris.(4 – 9 m) no neapdedzinātiem ķieģeļiem. Tam apkārt bija vēlviens mūris no apdedzinātiem ķieģeļiem.
Pilsētā veda 7 – 9 vārti. Lielākie- Ištaras vārti.
Tēlniecībā saglabājušies arī ciļņi.
Stēla – plāksne, uz kuras 2 m augstumā tika veidots pirmais likumu kodekss pasaulē. Stēlā ir 44 slejas, ietilpa 282 panti- paragrāfi.
Hamurapi atstāja vēstījumu par dambju celtniecību, kanālu rakšanu starp Eifratu un pilsētu.
Matēmātika. Astronomija.
Astronomijas pamati likti Šumerā, papildināti Babilonijā.
Zvaigžņu pētnieki atklāja 7 planētas un noteica vēl neredzētas zvaigznes, kurām nebija pat vārdu.
Medicīna.
Augsts medicīnas līmenis – veiktas acu operācijas un no ārsta prasīta liela atbildība per izvēlēto ārstēšanu.
Neveiksmīgai ārstēšanai sekoja bargi sodi.
Ašurbanipala savāktajā bibliotēkā saglābājusies medicīnas enciklopēdija.
Reliģija.
Dievus tie saskatīja dabas parādībās.
Šumeru mīti.
Radīšanas mīti.
Adapa- valodas izgudrotājs, viens no septiņiem svētajiem. Radīts, lai mācītu cilvēkiem pielūgt Dievu un skaitīt lūgšanas. Pirmais cilvēks
( Adapa tēvs)
Eija – gudrības dievs, zemes un ūdens dievs, sūtīja uz zemi septiņus svētos.
Ans – debesu dievs, vecākais un diženākais no dieviem. Šumeru galvenais dievs, debesu un visuma valdnieks.Viņš dzīvoja trešajās jeb augstākajās debesīs. Viņš bija dzīvības maizes un ūdens glabātājs.
Sākumi.
Gilgamešs – Urukas valdnieks, visu cilvēku karalis.2/3 viņa bija dievišķas.
Aruna – radītājdieviete, radīja Gilgamešam biedru – Enkidu – karotāju, klusuma bērnu.
Ištara (Inanna) – mīlestības dieviete. Ana meita. Ištara gribēja Gilgamešu par vīru, atraidīta, tās mīlestība pārauga naidā.
Šamašs – saules dievs.
Enlihs – debesu un zemes dievs.
Gilgamešs – pirmā radītā eposa varonis.
Uras vērsis – viens no Ūrā atrastajiem dārgumiem no zelta un lazurīta.
Utnapiši – „tas, kurš atradis dzīvību”.Gilgameša sencis.Viņs un viņa sieva bija vienīgie, kas izglābās Eijas radītajos plūdos.