Senā Divupe

Kultūras vēsture.

Kultūra.

„Cultus” – apstrādāšana, kopšna, izglītošana. (Lat. val.)

Marks Tullijs Cicerons (Romas filozofs un orators) ieviesa jēdzienu – kultūra.

Definīcijas:

Kultūra – cilvēku radīto materiālo un garīgo vērtību kopums.

Kultūra – viss, kas sasniegts ar cilvēka pūlēm, lai uzlabotu dzīvi, izkoptu sevi.

Kultūra

šaurā nozīmē plašā nozīmē

skar tikai mani skar visus mūs

Attieksme

1)Simboliskā attieksme ( ceļa zīmes; pieturas)

2)Sociālā attieksme

formālā attiesme ( ģimemē)

neformāla attieksme (draudzība; simpātijas; naids; u.c.)

3) Industriālā attieksme

Semiotika – zinātnes teorija par zīmju veidiem, simbolu sistēmām, savstarpējām sakarībām.

Senā Divupe – Mezopotāmija

Pirmā civilizētā tauta šumeri, dzīvojusi Tigras un Eifratas upes lejtecē.

Šumeriem – augsta, vispusīga kultūra un

n
n māksla.

Pirmie rakstītie valsts pārvaldes likuli.

Luvrā – 2 m augstais bluķis ar iecirstiem ķīļu rakstiem.

Ištaras vārti.

Šumeru pasaules mītiskā uztvere.

Pasauli dalīja 3 daļās: debesis,

zeme,

pazeme,

Skrālā pasaule – garīgā, jaušamā.

Profālā pasaule – sajūtama, materiāla.

Arhetipi – seni izveidoti prieštati par kādu lietu.

Duālisms – pretstati. (Diena – nakts; melns – balts; labais – ļaunais).

Divupes vēsturiskais iedalījums.

„Mezopotāmija” – zeme starp divām upēm.

Auglīgā Rietumāzijas zeme.

No 4. g.t. p.m.ē. tur dzīvoja šumeri.

No 2. g.t. p.m.ē. Tigras ielejā mita asīrieši. (centrs – Ašūras pilsētvalsts)

No 2. g.t. p.m.ē. Eifratas ielejā mita babilonieši. (centrs – Babilona jeb Bābele)

Māksla Divupē.

Augsti sasniegumi skulptūru un apaļo zīmējumu gravējuos

Mākslinieciskā izjūta, meistarība un

n
n augstāko slāņu cenšnās apliecināt savu varu.

Dzīvnieki attēloti ļoti plastiski, izteiksmīgi; cilvēki – neveikli, stūraini.

Babilonišu valdnieks Hammurapi (1792. – 1750. p.m.ē.) sastādīja pirmo likumu kodeksu, to iekala melnā bazalta plāksnē.

538. g. p.m.ē. Babilonu iekaroja persiešu valdnieks Kīrs.

Bābeles tornis. Pēc bībeles – 90 m augstais tornis celts, la
a
ai cilvēki varētu aizsniegt debesis, par ko Dievs ļoti sadusmojās un sodīja iedomīgos cilvēkus.

Šumeri bija pirmie, kas izmantoja riteni. Šumeru kaujas ratu parādīšanās vien šausmināja ienaidniekus.

Tipisks – ādas ķivere.

Ķīlu raksts – zīmes, ar ķīļiem līdzīgu spalvu, iespieda mitrā māla plāksnē.

(akādieši to pilnveidoja 3. g.t. p.m.ē.; babilonieši un asīrieši ar to iepazīstināja arī citas tautas).Tam nebija alfabēta, rakstu veidoja ideogrammas, katrs simbols apzīmēja vinu konkrētu jēdzienu.

Robežakmens – Šumerā un Babilonijā iemērītās teitorijas nodalīja ar robežakmeņiem, uz kuriem bija igravēti to dievu simboli, kas bija attiecīgo līgumu liecinieki.

Cilindrveida zīmogs- pirms ķīļu raksta lietoja cilindrveida zīmogu, uz kuriem iegravēja dažāda figurālas kompozīcijas.

Bābele.

Tās celtniecību aizsāka Nabukakadnecars II un turpināja Hammurapi.

Pilsētu apjoza biezs mūris.(4 – 9 m) no neapdedzinātiem ķieģeļiem. Tam apkārt bija vēlviens mūris no apdedzinātiem ķieģeļiem.

Pilsētā veda 7 – 9 vārti. Lielākie- Iš
š
štaras vārti.

Tēlniecībā saglabājušies arī ciļņi.

Stēla – plāksne, uz kuras 2 m augstumā tika veidots pirmais likumu kodekss pasaulē. Stēlā ir 44 slejas, ietilpa 282 panti- paragrāfi.

Hamurapi atstāja vēstījumu par dambju celtniecību, kanālu rakšanu starp Eifratu un pilsētu.

Matēmātika. Astronomija.

Astronomijas pamati likti Šumerā, papildināti Babilonijā.

Zvaigžņu pētnieki atklāja 7 planētas un noteica vēl neredzētas zvaigznes, kurām nebija pat vārdu.

Medicīna.

Augsts medicīnas līmenis – veiktas acu operācijas un no ārsta prasīta liela atbildība per izvēlēto ārstēšanu.

Neveiksmīgai ārstēšanai sekoja bargi sodi.

Ašurbanipala savāktajā bibliotēkā saglābājusies medicīnas enciklopēdija.

Reliģija.

Dievus tie saskatīja da

a
abas parādībās.

Šumeru mīti.

Radīšanas mīti.

Adapa- valodas izgudrotājs, viens no septiņiem svētajiem. Radīts, lai mācītu cilvēkiem pielūgt Dievu un skaitīt lūgšanas. Pirmais cilvēks

( Adapa tēvs)

Eija – gudrības dievs, zemes un ūdens dievs, sūtīja uz zemi septiņus svētos.

Ans – debesu dievs, vecākais un diženākais no dieviem. Šumeru galvenais dievs, debesu un visuma valdnieks.Viņš dzīvoja trešajās jeb augstākajās debesīs. Viņš bija dzīvības maizes un ūdens glabātājs.

Sākumi.

Gilgamešs – Urukas valdnieks, visu cilvēku karalis.2/3 viņa bija dievišķas.

Aruna – radītājdieviete, radīja Gilgamešam biedru – Enkidu – karotāju, klusuma bērnu.

Ištara (Inanna) – mīlestības dieviete. Ana meita. Ištara gribēja Gilgamešu par vīru, atraidīta, tās mīlestība pārauga naidā.

Šamašs – saules dievs.

Enlihs – debesu un zemes dievs.

Gilgamešs – pirmā radītā eposa varonis.

Uras vērsis – viens no Ūrā atrastajiem dārgumiem no zelta un lazurīta.

Utnapiši – „tas, kurš atradis dzīvību”.Gilgameša sencis.Viņs un viņa sieva bija vienīgie, kas izglābās Eijas radītajos plūdos.

Leave a Comment