Ievads
Saturs
Lpp… Titullapa
Lpp…Satura rādītājs
Lpp…Ievads (internets)
Lpp…Pamat daļa *I. nodaļa (interneta sākums un tā priekšrocības)
Lpp…Sākotnējie grafiki
Lpp…Informācijas turpinājums
Lpp…Interneta izplatīšanās grafiski
Lpp…II. nodaļa (vīruss, tārps, Trojas zirgs)
Lpp…III. daļa (Interneta pieslēguma veidi) *īslaicīgie pieslēguma veidi *patstāvīgie pieslēgumi
Lpp…Turpinājums
Lpp…*internets caur satelītu
Lpp…*WAP
Lpp…IV. nodaļa (interneta izmantošanas iespējas)
Lpp…V. nodaļa (interneta lietotāju skaits, IP adrese)
Lpp…Internetā pieejamās informācijas par sociālo zinātņu jautājumiem, ieguves iespējas
Lpp…Meklētājprogrammas izmantošana
Lpp…Nobeigums (internets Latvijā, interneta lietošanas programmas)
Lpp… Izmantotā literatūra, anotācija
Ievads
Internets
Darba tēma visnotaļ svarīga – internets mūsdienu sabiedrībā. Vēl nesen vārda internets nozīme visiem bija sveša un tas nemaz mums nelika aizrauties. Bet līdz ar jaunu gadsimtu un jaunām iespējam interneta priekšrocības sasniedza visu pasauli. Kas tad īsti ir internets? – jautā vēl daudzi, tad, lūk, es centīšos to noskaidrot.
Mūsdienās ik, katrā vietā mēs dzirdam šo terminu – internets, bet vai patiesi zinām šīs parādības nozīmi un iespējas!? Cenšoties īsi jūs iepazīstināt ar pašu internetu un tā priekšrocībām es jums izklāstīšu dažas interesantas lietiņas.
Piemēram : internets parādījās apmēram 90 gadu sākumā Amerikā! Sākumā tas deva diezgan maz labuma, bet tomēr tas bija kvalitatīvi. Interneta pieslēgšana maksāja ļoti dārgi un tā nebija pieejama visā pasaulē.
Ar laiku internets atklāja ne mazums iespēju, kuras tad arī tiek pielietotas mūsdienās : sazināšanās caur e – pastu, jaunāko ziņu izklāsts, sms priekšrocības, norēķinu iespējas, iepirkšanās interneta veikalos, sazināšanās caur skype telefonu, iepazīšanās anketas, dažādu darba procesu pārskatāmības iegūšanai, uzņēmumu vides sakārtošanai, TV skatīšanās, radio klausīšanās, dziesmu ielāde in DC++, savas web lapas izveidei, strādāšanai ar MC WORD,….u.t.t.
Un tās ir tikai dažas no iespējām.
Ir arī dažas problēmas ar internetu un tās ir vīrusi, kas mūsdienās ir pārskrējuši visu pasauli. Vīrusi, tārpi un Trojas zirgs ir programmas, kas var bojāt jūsu datoru un tajā esošo informāciju, palēnināt Internetu, kā arī izmantot jūsu datoru, lai izplatītos uz jūsu draugu, ģimenes, kolēģu u.c. datoriem un iegultos tīmeklī. Labā ziņa ir tā, ka pateicoties mazumiņam aizsardzības un veselajam saprātam, jums ir mazāk iespēju kļūt par upuri šiem draudiem. 
Pamatdaļa
I. nodaļa
Interneta sākums un tā
priekšrocības
Parinterneta sākumu varētu uzskatīt 80.to gadu beigas/90.to gadu sākumu, kad tika ieviests vienots šī tīkla protokols, un internets beidzot izkļuva ārpus universitātēm un zinātniskajām laboratorijām. Tomēr tikai 90.to gadu vidū, kad radās vispasaules tīmeklis WWW (world – wide – web) un pirmās interneta pārlūkprogrammas ar vizuālu interfeisu (piem. Netscape un Microsoft Explorer) – internets sāka attīstīties nepieredzētā ātrumā. Interneta pirmssākumi ir meklējami vēl krietni senāk. Laikos, kad to tomēr kāds izplānoja.
“60. -to gadu sākumā “RAND Corporation”, vadošā Amerikas Aukstā kara zinātnieku grupa, saskārās ar interesantu stratēģisku problēmu. Kā A.S.V. varas orgāni varētu sekmīgi sazināties pēc atomkara?”
Brūss Sterlings (Bruce Sterling) rakstā “Īsa interneta vēsture” (1993) stāsta par interneta tīkla rašanās ideju aukstā kara apstākļos un pamato šī decentralizētā tīkla straujās attīstības cēloņus.
Tātad, kā raksta Brūss Sterlings, situācija 60.tajos gados bija sekojoša: Amerikai pēc atomkara bija nepieciešams drošs vadības un kontroles tīkls, kas savienotu pilsētu ar pilsētu, valsti ar valsti, bāzi ar bāzi. Tomēr lai cik drošs būtu šis tīkls, tas nevar tikt pasargāts no atombumbu sprādziena. Un lai kur neatrastos tā centrs, tas vienmēr būs uzbrukuma galvenais mērķis.
1969. gadā tika izveidots pirmais šāda veida tīkls, kas veidoja savstarpēji savienoti četri punkti, četrās Amerikas vadošākajās universitātēs – UCLA, Stenfordas Izpētes Institūts, UC Santa Barbara un Utahas Universitātē). Savienojuma ātrums bija 50kbps.
Šo pirmo tīklu nosauca par ARPANET, tā radītāja Augstākās Izpētes Projektu aģentūras ARPA (Advanced Research Projects Agency) vārdā.
Pirmais ARPAnet tīkls 1969.g., ko veido 4 punktu saslēgums.
Aģentūra ARPA tika izveidota tūlīt pēc pirmā padomju satelīta “Sputņiks” palaišanas orbītā 1957. gadā, ar mērķi izpētīt digitālās komunikācijas izmantošanas iespējas militārām vajadzībām. Kaut arī ARPA bija Amerikas Aizsardzības departamenta aģentūra, tomēr projekta ARPANET realizēšanā tika iesaistītas lielākās Amerikas universitātes. Un tā 1971. gadā ARPANET tīklu veidoja jau piecpadsmit punkti, 1972. gadā jau trīsdesmit septiņi, utt. 1973. gadā tika radīti pirmie savienojuma punkti pāri Atlantijai – Anglijā un Norvēģijā.
ARPANET tīkls 1971.g sastāvēja jau no 15 savienojuma punktiem.
Starp tīklā saslēgtajiem datoriem bija iespējams pārraidīt informāciju datu formā. Bija pat iespējams kontrolēt un vadīt šos tīklā saslēgtos datorus no citiem saslēgumā esošajiem punktiem.
Izmantojot ARPANET tīklu, zinātnieki un pētnieki varēja apmainīties ar dažādiem datoriem nepieciešamiem resursiem no attāluma.
Taču jau otrajā tīkla darbības gadā atklājās kāds savāds fakts. “ARPANET lietotāji bija pārvērtuši datortīklu par tiešu, ātru, valsts subsidētu elektroniskā pasta kantori. ARPANET galveno datu pārraidi (trafiku) vairs neveidoja operācijas ar ‘no attāluma vadāmiem’ datoriem. Tā vietā bija ienākušas ziņas un personīga sarakste.”
Zinātnieki izmantoja tīklu, lai sadarbotos projektu realizēšanā, apmainītos ar informāciju darba procesā. Cilvēki sāka veidot ARPANET tīklā savus personīgos ‘kontus’ (kas nozīmē daļēju pieeja datu serverim, kurā lietotājam ir izveidota personīga pieeja ar vārdu un paroli) un personīgās elektroniskā pasta adreses.
Ne tikai ar viens-pret-vienu sazināšanās iespēja, bet pats šis decentralizētais komunikāciju serviss kā tāds, padarīja cilvēkus entuziasma pārpilnus daudz vairāk nekā tīkla sākotnēja iespēja – vadīt datorus no attāluma.
Internets – tīklu tīkls
80.tajos gados izveidojās arvien daudzāki valsts un reģionāla mēroga tīkli. 1981. gadā Ņujorkas pilsētas universitāte izveidoja BITNET (‘Because It’s Time Network’) tīklu, kas nodrošināja elektroniskā pasta sakarus un vēskopu servisus. 1984. gadā tika izveidots JANET (Lielbritānijas Apvienotais akadēmiskais tīkls), kas savstarpēji savienoja augstākās mācību iestādes valstī un nodrošināja tām pieeju globālajam internetam.
1984. gadā arī Nacionālais Zinātnes Fonds (NSF, ASV) izveidoja savu tīklu NSFNET, kas nemitīgi tika uzlabots ar arvien jaudīgākiem datoriem un ātrākiem interneta savienojumiem. Arī citas ASV valstiskās institūcijas – NASA, u.c. ātri pieslēdzās interneta ‘konfederācijai’.
Kas tad īsti ir internets? Internets nozīmē starp-tīklu komunikāciju, kad tīklā ir saslēgti vismaz divi un vairāki datori. Interneta tīkla kā tāda nemaz nav, jo tas ir tīklu tīkls, kas savā starpā savieno un ļauj sazināties dažādiem lielāka mēroga reģionāliem, akadēmiskiem vai valsts mēroga tīkliem, kas ir savienoti ar mazākiem, vietējiem tīkliem (piem. pašu universitāšu iekšējiem tīkliem).
Kaut arī Interneta tīkls ir radies kā militāra tehnoloģija – komunikāciju tīkls aukstā kara gadījumam, tas tomēr izkļuva ārpus zinātniskajām laboratorijām un iekaroja milzīgu sabiedrības ievērību.
Kāpēc cilvēki grib nokļūt internetā?
“Vispirms jau gluži vienkārši tāpēc, ka tas asociējas ar brīvību. Internets ir ārkārtīgi rets piemērs patiesai, mūsdienīgai, darboties spējīgai anarhijai…. Principā katrs savienojuma punkts var brīvi sazināties ar citu punktu, tik ilgi, kamēr tie ievēro TCP/IP protokola likumus, kas ir stingri tehnisks, nevis sociāls vai politisks noteikums”.
Globālo komunikāciju kabeļu un satelītu karte 2000
Bell Laboratories-Lucent Technologies vizualizācijas pētnieku radītā karte, 2000.g. janvāris
II. nodaļa
Vīruss, tārps, trojas zirgs.
Kas ir vīruss!?
Vīruss ir datora koda daļa, kas pievieno pats sevi programmai vai failam, tādējādi tas var izplatīties no viena datora uz otru, inficējotto. Vīrusi var bojāt jūsu programmatūru, aparatūru un failus.
Kas ir tārps!?
Tārps, tāpat kā vīruss, ir izveidots tā, lai pārkopētu pats sevi no viena datora uz otru, bet tas notiek tik automātiski pārņemot līdzekļu kontroli datorā, ka var pārsūtīt failus vai informāciju. Ja sistēmā ir tārps, tas var klejot atsevišķi. Tārpu lielākie draudi ir to spēja vairoties milzīgos apjomos. Piemēram, tārps var izsūtīt pats savas kopijas ikvienam, kura adrese ir jūsu e-pasta adrešu grāmatā, un viņu datoros pēc tam notiks tas pats, izraisot tīkla trafikā domino efektu, kas var palēnināt biznesa tīklu ātrumu un Internetu kopumā. Kad jauni tārpi ļauj sev vaļu, tie izplatās ļoti ātri, aizsprostojot tīklu un, iespējams, liekot jums gaidīt divtik ilgi (un citiem arī), lai apskatītu tīmekļa lapas Internetā.
Ka sir trojas zirgs!?
Tāpat kā tika uzdāvināts mitoloģiskais Trojas zirgs ar grieķu kareivjiem tajā, lai varētu iekarot Troju, mūsdienu Trojas zirgs ir datorprogramma, kas parādās kā izmantojama programmatūra, bet nevis drošības nodrošināšanai, bet gan daudzu bojājumu radīšanai. Pašreizējais Trojas zirgs pienāk e-pasta formā, kurā ietilpst pielikums, kas pretendē uz Microsoft drošības jauninājumiem, bet atverot to, tajā ir vīrusi, kas mēģina salauzt antivīrusu un ugunsmūra programmatūru.
Kā izplatās tārpi un citi vīrusi!?
Īstenībā daudzi vīrusi un tārpi nemaz nevar izplatīties, ja vien jūs neesat atvēris vai palaidis inficētu programmu.Daudzi no visbīstamākajiem vīrusiem ļoti primitīvi izplatās pa e-pasta pielikumiem – failiem, kas tiek sūtīti kopā ar e-pasta vēstulēm. Jūs parasti redzat, ja jūsu e-pastam ir pievienots pielikums, jo jūs redzat ikonu, kas izskatās pēc papīra saspraudes, kas reprezentē e-pasta pielikumu un tā nosaukumu. Fotogrāfijas, vēstules, kas veidotas Microsoft Word vidē, un pat Excel elektroniskās tabulas ir tikai daži no failu tipiem, ko jūs varat saņemt pa e-pastu katru dienu. Vīruss sāk darboties, kad jūs atverat faila pielikumu.
III. nodaļa
Interneta pieslēguma veidi
Īslaicīgie pieslēguma veidi
Pastāvīgie pieslēgumi
Internets caur satelītu
WAP
Īslaicīgie pieslēguma veidi
Iezvanpieeja – Visvienkāršākā un pieejamākā sakaru sistēma ir parastais tālruņa tīkls. Pieslēgšanās internetam notiek pēc interneta pakalpojumu sniedzēja konkrēta tālruņa numura uzgriešanas. Tāpēc arī šo sakaru veidu sauc par iezvanīšanos (Dial-up).Šo pieslēguma veidu izmanto, ja internetam uz neilgu laiku ir jāpievieno viens dators vai neliels datoru tīkls. Datoru ar tālruņa līniju savieno ar ierīci, ko sauc par modemu. Modems var atrasties datora korpusā kā atsevišķa karte vai kā ārēja ierīce kastītes veidā, kuru pieslēdz datoram. Modemu pievieno tālrunim paredzētajā ligzdā. Modema pieslēgšana netraucē izmantot tālruni parastajām sarunām, taču ne vienlaikus ar interneta izmantošanu. Iezvanpieejas vienīgais mīnuss ir samērā lēnā darbība, ko nosaka tālruņa līnijas un centrāles datu caurlaides spēja. Arī sakaru kvalitāte ne vienmēr ir laba. Bez tam vēl ir jāmaksā par tālruņa līnijas izmantošanu (tarifs tāds pats kā tālruņa sarunām). Datu drošība praktiski nepastāv.
Mobilais tālrunis – Lai internetam pieslēgtos ar mobilo tālruni, ir nepieciešams datupārraides komplekts datora savienošanai ar mobilo tālruni. Šo mobilā tālruņa pakalpojumu veidu nodrošina abi Latvijas GSM operatori – LMT un TELE2.
ISDN – Pa ISDN (Integrated Services Digital Network) līniju var pārraidīt gan skaņu, gan nodrošināt interneta sakarus. Modema vietā datora savienošanai ar ISDN līniju lieto speciālu ISDN adapteru vai modemu. ISDN savienojumam ir ievērojami mazāks savienošanās ātrums, kā arī nav nepieciešams laiks modemu datu pārraides ātrumu saskaņošanai. Līnija sastāv no diviem neatkarīgiem kanāliem. Tas nozīmē, ka pa vienu var sarunāties pa tālruni, bet otru izmantot internetam. Ātrums ir 2-3 reizes lielāks, nekā strādājot ar parasto modemu. ISDN līnijas lietošanas tarifs ir tāds pats kā parastai līnijai.
Pastāvīgie pieslēgumi
Frame relay – Frame Relay (FR) jeb kadru pārraide ir ziņojumu piegāde datu pārraides tīklos. Šī tehnoloģija orientēta uz punkts-punkts (point to point) tipa savienojumiem. Savienojumi tiek realizēti ar komutatoru palīdzību. Savienojumu, kas izveidots caur vienu vai vairākiem FR komutatoriem, sauc par virtuālo ķēdi (virtual circuit).Pastāv divi virtuālo ķēžu veidi: pastāvīgās (Permanent Virtual Circuit – PVC) un komutējamās (Switched Virtual Circuit – SVC). Virtuālās ķēdes caurlaides spēju raksturo CIR (Commited Information Rate) – datu apjoms, ko iespējams pārraidīt pa ķēdi caur tīklu normālos apstākļos fiksētā laika periodā. Frame Relay ir īpaši piemērots, ja nepieciešams liels datu pārraides ātrums un datu apjomam ir nepastāvīgs raksturs. Tā kā informācija starp lietotājiem tiek pārsūtīta, izmantojot stingri definētus virtuālos datu pārraides kanālus, šajā tīklā ir izslēgta nesankcionēta piekļuve informācijai. Latvijā pieejams kopš 1996. gada.
Izdalītā līnija – Izdalītā (nomātā, īrētā) līnija nodrošina ciparu datu pārraidi, kas notiek tikai starp diviem noteiktiem punktiem un ir vienmēr pieejama. Tādējādi lietotājam nav jākavē laiks sakaru nodibināšanai, kā tas ir gadījumā ar modemu. Tas ir viens no drošākajiem un arī dārgākajiem sakaru veidiem. Paredzēts tiem, kam ir īpaši augstas prasības pret telekomunikāciju tīkla kvalitāti un drošību, kā arī vajadzība pārraidīt un saņemt lielus informācijas apjomus. Piemēram, Lattelekom piedāvā vairākas izdalītās tālruņa līnijas ar ātrumu līdz 2 Mb/s.
xDSL – Ar xDSL(Digital Subscriber Line) apzīmē vairākas tehnoloģijas, kurās izmantovienlaicīgu liela ātruma interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju.
Līdzīgi kā nomātā līnija un Frame Relay, xDSL nodrošina pastāvīgu, stabilu un drošu interneta pieslēgumu. xDSL priekšrocība ir tā, ka pastāvīga pieslēguma uzstādīšanai nav nepieciešama papildu līnija, jo vienlaikus var lietot tikai vienu līniju gan datu pārraidei, gan faksa un tālruņa zvaniem. Ar atdalītāj-ierīces palīdzību datu pārraides frekvenču josla tiek atdalīta no balss frekvenču joslas. Centrālē balss signāli nonāk publiskajā tālruņu tīklā, bet datu pārraides signāls – maģistrālajā datu pārraides tīklā.Pieslēguma trūkums ir tas, ka šā pakalpojuma pieejamība un pieslēguma ātrums ir atkarīgs no tā, kādā attālumā no centrāles klients atrodas (ja attālums ir vairāk nekā 4 km, nevar iegūt lielāku pieslēguma ātrumu par 4 Mb/s).Lattelekom šo interneta pieslēguma veidu Latvijā sāka piedāvāt no 2000. gada jūnija. Pašlaik Ultra DSL nodrošinātais datu pārraides ātrums ir 1-2 Mb/s.
Radiopieslēgums – Radio pieslēgums ir 10-20 reižu ātrāks par modema pieslēgumu, tā ātrums ir līdz 11 Mb/s un savienojums ir pastāvīgs. Vienkāršākais un populārākais ir pieslēgums pie kopējas IPS antenas. Šajā gadījumā klientam ir jāiegādājas tikai viens aparatūras komplekts, kas tiek uzstādīts viņa telpās. Interneta pieslēguma ātrums ir atkarīgs no klientu skaita, kas lieto kopīgo antenu, un šo klientu aktivitātes. Dārgākie un kvalitatīvākie interneta radio pieslēgumi tiek organizēti, uzstādot pilnu aparatūras komplektu gan IPS, gan klientam. Visa radio aparatūras jauda ir viena klienta rīcībā, kas nodrošina nemainīgu interneta pieslēguma ātrumu. Radio pieslēgumam pastāv iespēja izveidot drošības shēmu. Tiek uzstādīts speciāls dators – maršrutētājs (router), ko uzstāda interneta pakalpojumu sniedzējs. Tas kalpo kā filtrs starp lokālo tīklu un internetu. Šāda drošības shēma, ko sauc par NAT (Network Address Translation), ir pati efektīvākā un tiek uzskatīta par vienu no drošākajām.
Mikroviļņu līnijas – Lai IPS bezvadu internetu varētu piedāvāt par pieejamām cenām, nepieciešams izmantot aparatūru, kura būtu pietiekami lēta un kuras ekspluatācija neizmaksātu pārāk dārgi. Tāpēc pārsvarā izmanto aparatūru, kas darbojas 2,4 GHz diapazonā. Šajā mikroviļņu diapazonā darbojas arī mikroviļņu krāsnis, dažādi specializēti mērinstrumenti un citas iekārtas, kā arī bezvadu datortīkli (wireless ethernet).
SAF – SAF ir bezvadu aparatūra, kas izstrādāta un tiek ražota Latvijā. Tās frekvenču diapazons ir ap 10,5 GHz. Ārēji tas izskatās kā 40 cm diametra satelītšķīvis. SAF nodrošina pieslēguma ātrumu līdz 2 Mb/s, un tā darbības attālums ir līdz pat 25 km.
Kabeļu TV – Kabeļu internets (CableNet) dod iespēju pieslēgties internetam, izmantojot televīzijas kabeli. Visi interneta pieejas līmeņi tiek realizēti, izmantojot kabeļu modemu, kas nodrošina informācijas saņemšanu un nosūtīšanu pa televīzijas kabeļiem, neizmantojot tālruņa līniju. Televīzijas (koaksiālo) kabeli pievieno pie sadalītāja (spliter), no kura tālāk aiziet divi kabeļi – viens, kas nodrošina televīzijas programmu pārraidi uz televizoru (nav obligāti), otrs, kas paredzēts datora modemam. Signāls no modema pa kabeli nonāk datorā, kur ir uzstādīta ar kabeļu modemu savietota tīkla karte.
Kabeļu pieeja interneta tīklam nodrošina ieejošo ātrumu, sākot no 256 Kb/s, un izejošo ātrumu, sākot no 128 Kb/s. Pašlaik piedāvā arī darbības ātrumus 1,5; 2,5; 5 un 10 Mb/s.
Internets caur satelītu
WebTV – WebTV ir vispārējs apzīmējums tehnoloģiju un produktu kategorijai, kuras ļauj skatīt tīmekļa lappuses televizorā. Lielākā daļa šo produktu sastāv no nelielas kārbas, kas pieslēgta televizoramun tālruņa līnijai. Savienojums ar internetu notiek caur tālruņa līniju, un pieprasītās tīmekļa lappuses tiek pārveidotas tādā formā, lai tās varētu skatīties TV. Iekārtu parasti var vadīt ar tālvadības pulti un/vai var izmantot pieslēgtu tastatūru (parastā vai bezvadu) vai peli. Dažām iekārtām ir arī printera adapters tā pieslēgšanai un/vai cietais disks. Ir radītas iespējas sasaistīt TV pārraides ar konkrētām tīmekļa lappusēm. Tā, piemēram, filmas laikā dodot iespēju apskatīt informāciju par aktieriem vai kādas pārraides laikā apmainīties viedokļiem ar citiem skatītājiem.
Uztveršana caur satelītu -Lai realizētu šo pieejas veidu internetam, jābūt sakaru kanālam ar vietējo interneta pieslēgumu – iezvanīšanās, ISDN, radio pieslēgums, Frame Relay, nomātā līnija vai cits.
Lietotājs savā datorā uzstāda DBV karti, satelītšķīvi ar ciparu galviņu un speciālu programmnodrošinājumu. Caur savienojumu ar lokālo pakalpojumu sniedzēju tiek nosūtīts pieprasījums. Visas atbildes tiek translētas uz pavadoni, bet no tā – uz lietotāja datoru. Tā kā izejošās (pieprasījumi) un ienākošās informācijas daudzuma attiecība ir 1/8, tad pārsvarā darbs internetā notiek caur pavadoni. Informācijas pārraides ātrums ir 512 Kb/s.Ērti izmantot, ja jānosūta maz informācijas, bet daudz jāsaņem (piemēram, tīmekļa lappuses).
Uztveršana un raidīšana caur satelītu – WEB-SAT ir sistēma, kurā lietotājs internetam var pieslēgties, izmantojot tikai satelītu. Šim nolūkam ir nepieciešama uztveroši raidošā satelīta antena un dators, kam ir pieslēgta datu uztveršanas un raidīšanas karte. Datu saņemšanas ātrums 4 Mb/s, bet raidīšanas – 16 Kb/s.
WAP
WAP – WAP (Wireless Application Protocol) – jauns bezvadu piekļuves protokols, kas dod iespēju aplūkot internetā atrodamo informāciju, kas izveidota tā saucamajā WML (Wireless Mark-up Language) formātā uz mobila tālruņa displeja. Šajā gadījumā nav nepieciešams izmantot datoru. WAP tālruņa pakalpojumu veidu nodrošina abi Latvijas GSM operatori – LMT un TELE2, kas ļauj apskatīt speciāli sagatavotas ziņas teksta formā un elektronisko pastu. WAP interneta piekļuves veids Latvijā ir pieejamskopš 2000. gada vasaras.
IV.nodaļa
Interneta izmantošanas iespējas
Interneta straujo izaugsmi un popularitāti ir veicinājusi šā tīkla uzbūves koncepcija, kas ļauj sevī viegli integrēt citus tīklus, kā arī ērti izmantojams tīkla pakalpojumu klāsts, kurš nepārtraukti tiek papildināts. Internets ir lieliska, turklāt samērā viegli pieejama informācijas krātuve, kur var atrast informāciju par visām cilvēka dzīves sfērām. Jebkurā pasaules valstī jebkuras valsts avīžu un žurnālu numurus, kuri ievietoti internetā, var lasīt to iznākšanas dienā. Tīklā var atrast vairumtirgotājus, kuru cenas ir mazākās, sameklēt darījumu partnerus, sponsorus vai vienkārši draugus no jebkuras vietas pasaulē. Interneta tīklā var uzzināt visu par NBA vai NHL, par savu iemīļoto filmu, rokgrupu vai sportu, ieskatīties fotogrāfiju galerijā, klausīties dziesmu ierakstus utt. Internets ir arī lēts alternatīvs komunikāciju līdzeklis. Sarunāties, apmainīties ar vēstulēm, nosūtīt dokumentus, attēlus, programmas, uz jebkuru pasaules vietu var dažās minūtēs. Internetsnodrošina arī telefona sakarus, dod iespēju zvanīt un sarunāties ar cilvēkiem ārzemēs, nemaksājot par tālsarunām, kā arī izmantot videotelefona sakarus visā pasaulē.
Internets fiziski sastāv no:
lietotāja personālajiem datoriem ar interneta pārlūkprogrammām, kurus dēvē par klientiem (client);
savienojumiem (connection) ar interneta pakalpojumu sniedzējiem IPS (Internet Service Provider);
speciāliem datoriem – resursdatoriem jeb serveriem, kuros glabājas informācija;
maršrutētājiem (routers) un komutatoriem (switches), kas virza informācijas plūsmu.
V. nodaļa
Interneta lietotāju skaits
Šā gada pirmajā pusē Latvijā strauji pieaudzis interneta lietotāju skaits. Maijā valstī bija ap 450 000 unikālo interneta lietotāju, kas ir apmēram 38% no valsts ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Par to informēja Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore Ina Gudele. Viņa norādīja, ka pēc pērn sastādītājām prognozēm šāds interneta lietotāju skaits bija paredzēts tikai šā gada beigās.
Faktori, kas veicinājuši tik strauju interneta lietotāju skaita pieaugumu valstī, ir telekomunikāciju tirgus liberalizācija, kad tirgū ienāk arvien jauni interneta pakalpojumu sniedzēji, kā arī dažādu pastāvīgo interneta pieslēgumu attīstība. Turklāt arvien vairāk tirgū tiek piedāvāti kvalitātes un cenas ziņā sabalansēti pakalpojumi, kas lietotājam ļauj izvelēties savām vajadzībām un iespējām atbilstošāko.
Pastāvīgie pieslēgumi lietotājam piedāvā vairākas priekšrocības, no kurām būtiskākās ir iespēja plānot budžetu un neuzskaitīt internetā pavadīto laiku. Tā ir konstanta mēneša maksa par internetu, kas nemainās no lietošanas intensitātes, līdz ar to gan uzņēmumi, gan privātpersonas palielina ne tikai interneta lietošanas intensitāti, bet arī lietotāju skaitu. Praktiskie pētījumi rāda, ka vienu datoru interneta lietošanai uzņēmumos izmanto viens līdz divi darbinieki, bet privātpersonu datoriem ir līdz pat četriem lietotājiem.
“Interneta lietotāju attīstības tendence ir apliecinājums tam, ka sabiedrība ir sapratusi interneta nozīmi un apzinās, kā tas var palīdzēt darbā, mācībās un sadzīvē.
***
No pērnā gada oktobra «Lattelekom» pievienojies starptautiskajai bezvadu interneta viesabonēšanas platformai, un nu uzņēmuma klienti šo pakalpojumu var lietot arī ārvalstīs.«Lattelekom» bezvadu interneta piekļuves pakalpojumu lietotāju skaits pastāvīgi palielinās. Oktobrī bezvadu interneta piekļuves vietās pārdots trīsreiz jeb par 312% vairāk 1 stundas kodu karšu un sešreiz jeb par 660% vairāk 24 stundu kodu karšu nekā janvārī. Kopējais internetā pavadītais laiks, izmantojot bezvadu interneta piekļuvi, kopš gada sākuma pieaudzis trīs reizes un patlaban pārsniedz 5500 stundu.
IP adrese
Katram interneta datoram ir sava adrese, ko sauc par IP adresi. Tā sastāv no četriem skaitļiem, no kuriem katrs ir mazāks par 256, un tos atdala ar punktiem, piem., 159.148.108.1. Šīs adreses ir unikālas, un pēc tām informācija atrod ceļu no glabāšanas vietas pie lietotāja. Tomēr adreses nav nepieciešams iegaumēt. Ikdienā darbs notiek, izmantojot datoru vārdus, ko glabā Domēnu vārdu sistēma. Katru datoru tīklā var atrast gan pēc adreses, gan pēc vārda.
Internetā pieejamās informācijas par sociālo
zinātņu jautājumiem, ieguves iespējas.
Pamata izziņas materiāli:
Biogrāfiskie dati;
Enciklopēdijas;
Valstu un ģeogrāfiskā informācija;
Vārdnīcas, izteicieni, utt.;
Izdotās grāmatas un citi raksti;
Dažādas ziņas.
Elektroniskie teksti un tabulas, citu materiālu apskate.
Datu arhīvi.
Statistiskie pārskati.
Pēdējo (karsto) ziņu tiešā piegāde (online):
Elektroniskās avīzes;
Ziņu aģentūras;
Televīzijas un radio ziņas.
Informācija par vēsturi:
Vispārējā vēsture;
Antīkā vēsture;
Viduslaiku vēsture;
18 gs. vēsture;
Amerikas vēsture;
20 gs. vēsture.
Informācija par cilvēktiesībām:
Līgumi, vienošanās, deklarācijas un citi instrumenti;
Galvenās saites;
Cilvēktiesības atsevišķās valstīs;
ANO cilvēktiesības.
Informācija par filozofiju, socioloģiju un psiholoģiju:
Galvenās resursu saites;
Protokoli;
Adrešu saraksts;
Specializācija;
Teksti, biogrāfijas un domātāji.
Informācija par politiskajām zinātnēm:
Galvenās resursu saites;
Valstu politikas, iekārtas;
Vēlēšanas;
Specializācija.
Informācija par Eiropas Savienību:
Politika;
Publikācijas un dokumenti;
Citi ES materiāli.
Informācija ekonomistiem:
Adrešu un ziņu grupu saraksts;
Aktuālās ekonomikas ziņas;
Žurnāli un darba dokumenti;
Ceļveži (gidi), palīgi;
Daudzkārtējās tematiskās saites;
Specializētās saites.
Meklētājprogrammu izmantošana.
Meklētājprogrammu izmantošana informācijas ieguvē šobrīd ir vispopulārākā metode lietotāju vidū. Šo metodi izmanto gadījumā, ja ir jāuzmeklē kāds konkrēts dokuments, informācija par specifisku tēmu. Izmantojot kādu no meklētājprogrammām. Meklēšana ir precīza un ātra. Pašlaik internetā ir pieejamas vairākas meklētājprogrammas.
Meklētājprogrammu lietotājam nav nepieciešamas specifiskas zināšanas un pieredze. Taču, ja lietotājs orientējas nozarē vai jautājumā par, kuru vēlas iegūt informāciju un datus, tad nevajadzētu lietot vispārējās meklētājprogrammas, bet izmantot speciālās meklētājprogrammas. Izmantojot meklētājprogrammas ir jāievēro, ka atslēgas vārdu ir jāieraksta precīzi. Jāspēj izvērtēt, kurš būs atslēgas vārds. Ja lietotājs izvēlas precīzāku atslēgas vārdu, jo precīzāk un ātrāktiek atrasta nepieciešamā informācija. Pretējā gadījumā tiek iegūts milzīgs apjoms informācijas. Izskatīt un atlasīt lietotājam nepieciešams laiks.
|
|
|
|
|
|
Latvija |
Top of Form
|
|
|
|
|
Izvērstā meklēšana |
|
Meklēšana: |
||
Bottom of Form
Google.lv tiek piedāvāts šādās valodās: lietuvių русском
Reklamēšanas programma – Viss par Google – Google.com in English 
Padariet Google par savu mājaslapu!
©2005 Google – Meklēšana 8 058 044 651 lapās
Nobeigums
Internets Latvijā
Latvijā interneta lietotāju skaits, salīdzinoši ar kopēju iedzīvotāju skaitu ir neliels un tiek prognozēts tuvākajā laikā gan datorlietotāju, gan interneta lietotāju skaita pieaugums (skatīt 3.pielikumu). 3.pielikumā ir uzrādīti statitikas dati par internetu Latvijā, to lietotājiem, kā arī tiek minēti dati par interneta lietotājiem Baltijas valstīs un pasaulē kopumā. Šobrīd pēc statistikas datiem Latvijas iedzīvotāji internetu galvenokārt lieto lielākajās pilsētās un Rīgā. To lieto galvenokārt gados jauni cilvēki.
Problēmas Latvijā:
Iedzīvotāju zemie ienākumi
Datortehnikas un programmnodrošinājuma augstās cenas
Komunikāciju tīklu kvalitāte;
Internetu Latvijā lieto apmēram 10 gadus;
Nepietiekamas datorlietošanas prasmes;
Nepietiekamas svešvalodu zināšanas.
Internetu pētījumu veikšanai pielieto ļoti maz. Galvenais iemesls ir tas, ka internets visos Latvijas rajonos nav pieejams. Ierobežotais un specifiskais interneta lietotāju skaits ir pamats, lai pētījuma veikšana būtu apgrūtināta. Internetā piedāvātajās aptaujās un diskusijās piedalās noteikt loks cilvēku, kas ir gatavi paust galvenokārt savu neapmierinātību.
Interneta lietošanas problēmas.
Ar Interneta lietošanu saistītas problēmas:
Informācijas drošība;
Personu datu aizsardzība;
Klientu aizsardzība pret tiem nevēlamām reklāmām un citu informāciju;
Datorvīrusu izplatīšanās pa Internetu;
Internetu lieto noteiktas iedzīvotāju grupas;
Grūti nodrošināt autortiesību ievērošanu;
„Datorpirātisms”.
Izmantotā literatūra,
Anotācija
*Anotācija
ARPA – Advanced Research Projects Agency
FR – kadru pārraide (frame relay)
NSF – nacionālais zinātniskais fonds
WWW – world wide web
PVC – pemanent virtual ciruit
SVC – swiched virtual ciruit
CIR – commited information rate
DSL – digital subscriber line
NAT – network address translation
Router – maršrutētājs
WAP – Wireless Application Protocol
WML – Wireless Mark-up Language
ISDN -integrated services digital network
SMS – short message service
WEB – world einthenet browser
GHz – giga hertz
Mb – mega bite
Kb – kilo bite
DBV – digital video broadcast
*Izmantotā literatūra
Izmantotā literatūra balstās uz interneta priekšrocībām
http://www.liis.lv/
http://www.google.lv/
http://www.day.lv/
http://www.microsoft.com/
http://www.epasaule.lv/
http://www.delfi.lv/
Kā arī izmantoju savas jau esošas zināšanas, kā, arī draugu palīdzību un materiālus no dažādiem katalogiem un žurnāliem.
Īpašas grāmatas par internetu neatradu….
16