Investīcijas tautsaimniecībā.

Saturs
Ievads 3
Kas, un kāpēc investē līdzekļus. 3
Ko parasti ņem vērā investori, izlemjot, kur investēt savus līdzekļus? 4
Tiešās investīcijas 5
Investīciju apjomu Latvijā būtiski ietekmējošie faktori. 6
Latvijas bankas piesaista miljardiem latu 6
Ārvalstu finanšu resursu pieplūde Latvijā (2004.-2006. g. vidus, miljardi latu) 7
Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) dinamikas raksturojums 8
Kapitāla uzkrāšana 9
Kas balsta kapitāla veidošanos Latvijā? 9
Nefinanšu ieguldījumi 10
Jāmaina investīciju struktūra 11
Nefinanšu investīcijas pa nozarēm (milj. latu) 11
Secinājumi 12
Izmantotā literatūra 13
Pielikums 14Ievads
Ar investīcijām saprot izdevumus ražošanas līdzekļu ražošanai un uzkrāšanai un materiālu rezervju palielināšanai.
Atkarībā no izlietošanas mērķa investīcijas iedala:
 Tiešajās
 portfeļinvestīcijās.
Tiešās investīcijas –investors iegulda līdzekļus uzņēmumu celtniecībā, esošo uzņēmumu modernizācijā un iegūst iespējas piedalīties uzņēmumu pārvaldē.
Portfeļinvestīcijas – ieguldījumi uzņēmumu akcijās un vērtspapīros.
Atšķirīgas ir portfeļinvestīciju un tiešo investīciju sekas. Portfeļinvestīciju gadījumā mainās tikai esošā uzņēmuma īpašnieka (īpašnieki) un viņu ietekme uzņēmumā, bet nepalielinās uzņēmumu ražošanas jauda.
Lielāka ir tiešo investīciju nozīme.
Tiešās investīcijas izraisa pozitīvu pārmaiņu virkni, palielina ražošanas jaudu, modernizē tehnoloģiju, palielina nodarbinātību, nacionālo ienākumu, palielina pieprasījumu, un lielāks kļūst IKP. Attiecībā uz investīcijām darbojas multiplikators jeb reizinātājs. Investīcijas nodrošina daudz lielāku IKP pieaugumu.
Tiešās investīcijas palīdz sekmīgāk realizēt Latvijas preces ārvalstu tirgos. Pusi Latvijas eksporta nodrošina Latvijas uzņēmumi, kuros ir liels ārvalstu kapitāla īpatsvars.
Tiešās investīcijas ļauj pārņemt progresīvāko ārzemju tehnoloģiju, jo investori biežāk ienāk ar attīstītāku tehnoloģiju, tā veicot darba ražīgumu un efektivitātes pieaugumu.Kas, un kāpēc investē līdzekļus.
Investori var būt gan fiziska personas, gan juridiska personas, gan valstis. Atkarībā no investīciju avota tās iedala valsts investīcijās un privātajās investīcijās.
Valsts investīcijas ir tad, kad līdzekļus investē valsts vai starptautiskas organizācijas. Tie parasti ir valsts aizdevumi , granti, stipendijas, dāvinājumi, bet būtībā tā ir nodokļu maksātāju nauda.
Privātās investīcijas ir investīcijas, kuras veic privātpersonas un privātuzņēmumi.
Investēt kapitālu var gan iekšzemē, gan ārzemēs. Latvijā ir nelieli iekšējā kapitāla resursi, tāpēc mums jācenšas piesaistīt tiešās investīcijas. Šādu gribētāju iegūt ārvalstu investīcijas ir daudz, tāpēc valstī ir jāsacenšas par investīcijām.Ko parasti ņem vērā investori, izlemjot, kur investēt savus līdzekļus?
Investors rūpēsies par savu līdzekļu drošību, lai būtu minimāls risks zaudēt savus līdzekļus. Tāpēc investors izvēlēsies valsti, kurā ir stabila politiskā situācija, stabila valdība, nav sociālo konfliktu, ir skaidra valsts ekonomiskā politika ilgam laikam, tiek aizsargāts privātīpašums.
Investoru interesēs iespējamā peļņa, tāpēc viņš izvērtēs komercdarbības attīstības iespējas, esošo nodokļu sistēmu un iespējamo peļņu.
Lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, Latvijas likumdošana paredz ienākuma nodokļu atlaides uzņēmumos, kuros ir ārvalstu kapitāls, brīvo un speciālo ekonomisko zonu veidošanu, kurās investoriem paredzētas vairākas privilēģijas.
Šajā grafikā ir attēlotas saņemtās investīcijas no 2000. – 2005. gadam.Tiešās investīcijas
Pēdējos gados, īpaši – kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienības (ES) valstu saimei, ekonomiskās izaugsmes temps kļuvis par pētījumu un analīzes objektu. Tik strauja izaugsme atbalsojas ne tikai valsts makroekonomiskajos rādītājos, bet, agrāk vai vēlāk, arī mikroekonomiskajā līmenī jeb, citiem vārdiem sakot, izpaužas katra cilvēka ikdienā.
Valsts ekonomiku var finansēt gan ar vietējiem, gan ārējiem resursiem. Līdz ar to būtu interesanti pārskaitīt tos ārējos resursus, kas balsta mūsu ekonomiku. Kā vienu no būtiskākajiem resursiem tradicionāli piesauc ārvalstu tiešās investīcijas. Retāk tiek runāts par to, kas tās īsti ir, un vai ārvalstu tiešās investīcijas patiesi ir viens no galvenajiem ekonomikas dzinējspēkiem?
Pēc Latvijas Bankas datiem, no 2004. līdz 2006. gada vidum ārvalstu tiešās investīcijās neto darījumu veidā Latvijā saņemti 1.2 miljardi latu, un tas nozīmē, ka ieplūda 3.4 miljardi un vienlaikus aizplūda 2.2 miljardi latu. Tas nozīmē, ka kāds uzņēmums Latvijā saņēma jaunas tiešās investīcijas, bet no kāda cita aizplūda agrāk saņemtie ieguldījumi, t.sk., uzņēmumam nonākot rezidenta īpašumā.
Tiešās investīcijas sastāv no trīs komponentēm: investīcijām pašu kapitālā (viena no pašu kapitāla sastāvdaļām ir pamatkapitāls), investoru reinvestētās peļņas un cita kapitāla (aizņēmumi, aizdevumi, tirdzniecības kredīti u.c. darījumi starp investoru un tiešo investīciju uzņēmumu).
Pašu kapitāls un reinvestētā peļņa bija līdzīgās daļās – pa 0.5 miljardiem latu, bet atlikušie 0.2 miljardi – cits kapitāls
Mazliet neparasts rādītājs ir reinvestētā peļņa, kas ir ārvalstu investoram piederošā daļa uzņēmuma peļņā (vai zaudējumos), atskaitot saņemtās dividendes. Ja kādu laiku Latvijā neienāktu jaunas investīcijas un neaizplūstu iepriekšējās, tik un tā tiešo investīciju lielumu ietekmētu tas, vai šie ieguldījumi ir nesuši peļņu vai zaudējumus. Peļņas gadījumā tiešās investīcijas pieaugtu, bet zaudējumu, kā arī dividenžu izmaksu gadījumā, – samazinātos. Tā kā ārvalstu investori dividendēs kopš 2004. gada ir saņēmuši 0.3 miljardus latu, tas nozīmē, ka no katriem pieciem klāt nākušajiem latiem viens tika atdots atpakaļ investoriem.Investīciju apjomu Latvijā būtiski ietekmējošie faktori.
Latvijas rezidenti pēdējā laikā nereti pārpērk uzņēmumus no ārvalstu investoriem. Tas nozīmē, ka ārvalstu tiešās investīcijas aizplūst. Dažkārt šī “pārpirkšana” var nozīmēt arī to, ka mūsu rezidents kļūst par uzņēmuma īpašnieku bez ārzonā reģistrēta uzņēmuma starpniecības, kaut gan patiesais labuma guvējs nemainās;
 ārvalstu investori aktīvi izmanto vietējā banku sektora kredītresursus, un šie aizņēmumi metodoloģiski netiek uzskaitīti kā ārvalstu tiešās investīcijas. Piemēram, ārvalstu investors nodibina Latvijā jaunu uzņēmumu ar nelielu pamatkapitālu, bet tālākajai attīstībai piesaista vietējos kredītresursus;
 daudzas Latvijas bankas piesaista lielus kredītresursus no savām mātes bankām ārvalstīs. Statistikā šie līdzekļi tiek iegrāmatoti sadaļā “citi ieguldījumi”, nevis kā ārvalstu tiešās investīcijas;
 ārvalstu investori aizvien vairāk savus projektus mēdz realizēt caur daudziem starpniek uzņēmumiem, kas var būtiski ietekmēt tiešo investīciju statistiku.
Secinājums: Būtiskākais ir nevis naudas apjoma lielums, kas tiek tiešā veidā investēts no ārvalstīm, bet gan ieguldītāja „know – how”, jo naudas līdzekļus var piesaistīt arī vietējā tirgū.Latvijas bankas piesaista miljardiem latu
Pieaugot lētu resursu pieprasījumam iekšzemē, daudzas bankas no ārvalstīm piesaista finanšu resursus, kas, kā jau minēts, netiek uzskaitīti kā ārvalstu tiešās investīcijas. Pēc Latvijas Bankas datiem no, 2004. līdz 2006. gada vidum Latvijas banku sektorā:
 no ārvalstīm saņemto aizņēmumu neto apjoms bija 3.3 miljardi latu (galvenokārt no mātes bankām un sindicēto kredītu veidā; no tiem 77% ir ilgtermiņa), t.i., 5.2 miljardi latu saņemto aizņēmumu mīnus aizņēmumu atmaksa 1.9 miljardu latu apjomā;
 no ārvalstīm pieņemto noguldījumu neto apjoms bija 0.4 miljardi latu, t.i., 3 miljardi latu pieņemto noguldījumu mīnus atmaksātie noguldījumi 2.6 miljardu latu apjomā;
 obligāciju emisija ārvalstīs notika 0.2 miljardu latu apjomā.Ārvalstu finanšu resursu pieplūde Latvijā (2004.-2006. g. vidus, miljardi latu)
Pirmkārt, no ES saņemtie līdzekļi – 0.6 miljardi latu, no kuriem trešā daļa nonāca pie zemniekiem subsīdiju veidā. Tajā pašā laikā no Latvijas budžeta ES budžetā tika iemaksāti 0.2 miljardi latu. Tātad par katru iemaksāto latu pretim esam saņēmuši trīs latus.
Otrkārt, atlīdzība Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti ārvalstīs – galvenokārt Īrijā un Lielbritānijā. Pēc Latvijas Bankas novērtējuma, atlīdzības veidā Latvijā ieplūda 0.5 miljardi latu.
Treškārt, privātpersonu veikto naudas pārvedumu neto apjoms veidoja 0.6 miljardus latu (Latvijā ienākošie pārvedumi 1.3 miljardi latu mīnus 0.7 miljardi latu – no Latvijas izejošie pārvedumi).
Ceturtkārt, Latvijas uzņēmumi no nesaistītajiem investoriem neto aizņēmumu veidā saņēma 0.5 miljardus latu, no kuriem 95% – ilgtermiņa (t.i., 1 miljards latu mīnus aizņēmumu atmaksa 0.5 miljardu latu apmērā).
Un visbeidzot – valdības ārējais parāds pieauga tikai par 0.1 miljardu latu, ko veido gan Eiroobligāciju emisija, gan aizņēmumi (t.i., 0.5 miljardi latu mīnus aizņēmumu atmaksa 0.4 miljardu latu apmērā). Sasummējot minētos finanšu resursus, redzams, ka Latvijas ekonomikā no 2004. līdz 2006. gada vidum ieplūda 7.4 miljardi latu – ap 8 miljoniem latu dienā. Šajā aprēķinā nav ņemti vērā preču un pakalpojumu eksporta ieņēmumi, kā arī ienākumi no ieguldījumiem ārvalstīs. (skatīt 1. attēlu pielikumā)

Secinājums – no visām Latvijā saņemtajām ārvalstu tiešajām investīcijām pēdējo divarpus gadu laikā apmēram vienu trešo daļu saņēma banku sektors (t.i., 0.4 miljardus latu), un tādējādi bankas varēja piesaistīt ārējos resursus – vēl apmēram 4 miljardus latu – galvenokārt aizņēmumu veidā.
2004. gada beigās uzkrāto ĀTI apjoms Latvijā bija 2318,3 milj. latu jeb 31,5% no IKP, un ienākošo ārvalstu tiešo investīciju apjoms pēdējo četru gadu laikā vidēji par 17% nosedza investīcijas pamatlīdzekļos.Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) dinamikas raksturojums
2004. gadā Latvijā ienākušo ārvalstu tiešo investīciju apjoms bija 350,2 milj. latu jeb 2 reizes vairāk nekā 2003. gadā. Pieaugumu nodrošināja galvenokārt reinvestētās peļņas būtisks palielinājums.
2. attēlā ir atspoguļota investīciju procesu intensitātes dinamika Latvijā pēdējos gados. Intensitātes rādītāji ir aprēķināti kā investīciju apjoma attiecība pret IKP apjomu. Dati ir izteikti 2000.gada salīdzināmajās cenās.
Kā redzams no 2. attēlā, visaugstākā ĀTI intensitāte Latvijā bija vērojama 1997. gadā, kas bija saistīts ar masveida privatizācijas procesu. Nākamo 4 gadu laikā ir vērojams ĀTI intensitātes kritums un tikai pēdējo 3 gadu laikā ir vērojams mērens pieaugums, kas ir izskaidrojams ar Latvijas pievienošanos ES.
Būtisks ĀTI apjomu kritums 2001.gadā lielā mērā bija saistīts ar banku grupas „Hansabank Group” reorganizāciju, kuras rezultātā grupas Latvijas filiāle „Hansa Capital” tika pārdota vietējai Hansabankai. Darījuma apjoms bija aptuveni 100 milj. latu.
Var secināt, ka pēdējo 10 gadu laikā uz kopējo kapitālieguldījumu intensitātes pieauguma fona ĀTI intensitāte Latvijā ir salīdzinoši zema un tikai pēdējos 4 gados tai ir raksturīga pieauguma tendence.
Kā liecina statistikas dati, līdz 2004. gada beigām ārvalstu uzņēmēji tiešo investīciju veidā Latvijā bija ieguldījuši Ls 1002 uz vienu iedzīvotāju jeb 1948 ASV dolārus, kas ir viens no zemākiem rādītājiem ES.
3. attēlā ir atspoguļota ĀTI intensitātes dinamika Baltijas valstīs.
Kā redzams no 3. att., pēdējos gados visaugstākie rādītāji ir vērojami Igaunijā, savukārt Latvijā un Lietuvā saņemamo ĀTI apjomi ir salīdzinoši zemāki. Uzkrāto ĀTI apjomu dinamika (sk. 4.att.) arī uzskatāmi norāda uz būtiskām atšķirībām ĀTI piesaistes ziņā starp Igauniju un pārējām divām Baltijas valstīm – uzkrāto ĀTI īpatsvars IKP Igaunijas tautsaimniecībā ir gandrīz 3 reizes lielāks nekā Latvijā un Lietuvā.
Lai raksturotu ĀTI ietekmi uz iekšējām investīcijām valstī, uzmanība ir jāpievērš uzkrāto ĀTI nozaru struktūrai. ( skat. 5 attēlu)
Kā redzams visās trīs valstīs 60-70 procenti no uzkrātām ĀTI koncentrējas pakalpojumu sektorā. Svarīgi atzīmēt, ka ražošanas sektoram vislielākais īpatsvars ĀTI nozaru struktūrā ir Lietuvā (apstrādes rūpniecība – virs 30%), kā arī jānorāda uz ļoti lielu finanšu starpniecības sektora īpatsvaru uzkrāto ĀTI apjomā Igaunijā. Kopumā ir jāatzīmē, ka uzkrāto ĀTI nozaru struktūra Baltijas valstīs neatšķiras būtiski no IKP un kopējo kapitālieguldījumu nozaru struktūras. Kā redzams no 5.att., uzkrāto ĀTI nozaru struktūrā dominē pakalpojumu sektors, kura īpatsvars kopējā uzkrāto ĀTI apjomā ir 79%. Var izdarīt secinājumu, ka uzkrāto ĀTI nozaru struktūra būtiski neatšķiras no kopējo investīciju nozaru struktūras.
Tagad ar mērķi novērtēt ĀTI efektu uz iekšējām investīcijām Baltijas valstīs pievērsīsim uzmanību kopējā investīciju modeļa analīzei.Kapitāla uzkrāšana
Fiziskā kapitāla uzkrāšanai ir ārkārtīgi svarīga loma tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmē un līdz ar to iedzīvotāju ienākumu pieaugumā un izlīdzināšanā ar ES attīstītajām valstīm. Investīcijas nodrošina ne tikai straujāku kapitāla izaugsmi, bet arī produktivitātes pieaugumu – inovāciju, tehnoloģiju pilnveidošanas un pasaulē uzkrāto zināšanu izplatīšanas rezultātā. Pētījumi pierāda, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka izaugsmes atšķirības starp valstīm, ir kapitāla akumulēšana – augstākus izaugsmes tempus sasniedz tās valstis, kurās investīcijas iekārtās ir visaugstākās. Bet, lai nodrošinātu ilgt spējīgu attīstību, līdzās fiziskajam kapitālam nozīmīgi ir arī ieguldījumi cilvēk kapitālā – galvenokārt izglītībā. Ieguldījumi kā fiziskajā, tā cilvēk kapitālā ir īpaši aktuāli Latvijai, ņemot vērā demogrāfiskās attīstības prognozes, kā arī darbaspēka emigrāciju.Kas balsta kapitāla veidošanos Latvijā?
Investīciju līmeni nosaka divi galvenie piedāvājuma puses faktori – pelnīt spēja un kapitāla izmaksas. Latvijā augošā uzņēmumu peļņa, izdevīgi finanšu nosacījumi un pozitīvs ekonomikas izaugsmes un pieprasījuma novērtējums nenoliedzami balstījuši kapitāla veidošanas procesu.
Lai gan investīciju lēmumi balstās uz nākotnes pelnīt spējas analīzi, faktiskie peļņas rādītāji bieži vien tiek izmantoti kā aptuvens to vērtējums. Peļņas attiecība pret iekšzemes kopproduktu Latvijā bijusi ievērojami augstāka nekā eiro zonā, kas ir raksturīgi arī citām jaunajām dalībvalstīm. 2005. gadā tīrā pamatdarbības peļņa attiecībā pret neto IKP eiro zonā bija 29.9%, bet Latvijā – 39.9% (un ar izteiktu pieauguma tendenci).
Kapitāla izmaksu samazinājums arī veicināja strauju investīciju kāpumu reģionā un Latvijā. Izmaksu kritumu jaunajās ES dalībvalstīs noteica galvenokārt aizņemšanās izmaksu, proti, ilgtermiņa procentu likmju sarukums, tām izlīdzinoties ar ES līmeni, kā arī pēc pievienošanās Eiropas Savienībai mazinoties valstu riska pakāpei. Sava nozīme bijusi arī banku savstarpējai konkurencei un banku sektora efektivitātes kāpumam.
Kapitāla veidošanas procesu ietekmē arī institucionālā vide – preču tirgus regulācija un cenu kontroles mehānismi, birokrātisko šķēršļu pārvarēšanas iespējas jauna biznesa uzsākšanai vai esošā paplašināšanai, kā arī citi ar valsts administratīvajām prasībām saistītie faktori. Lai gan biznesa vide jaunajās dalībvalstīs pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies, tomēr uzņēmumi tajās joprojām cieš no augstāka administratīvā sloga nekā to kolēģi eiro zonas valstīs.Nefinanšu ieguldījumi
Nefinanšu ieguldījumi ir būtiski paaugstinājuši darba ražīgumu. Laikā no 2001. līdz 2005. gadam IKP salīdzināmajās cenās uz vienu nodarbināto vidēji auga par 6% gadā. Daļu no izaugsmes nodrošināja arī nodarbināto skaita pieaugums, jo minētajā laika periodā straujāk attīstījās darbietilpīgākās nozares – būvniecība un tirdzniecība. Ja apstrādes rūpniecībā darba ražīguma pieaugums gadā vidēji bija 7.6%, tad būvniecībā un tirdzniecībā – apmēram 12%. Tomēr, neraugoties uz kāpumu, tā līmenis joprojām būtiski atpaliek no eiro zonas valstīm, kaut arī starpība pakāpeniski samazinās. 2005. gadā IKP uz vienu nodarbināto Latvijā sasniedza 44.7% no eiro zonas vidējā līmeņa – tas bija par 9.4 procentu punktiem vairāk nekā 2001. gadā. Tiesa, šajā jomā mūsu kaimiņvalstis ir bijušas veiksmīgākas – Igaunijā darba ražīguma rādītājs piecu gadu laikā pieaudzis par 15.1 procentu punktu, sasniedzot 55.3% no eiro zonas līmeņa, bet Lietuvā – par 12.7 procentu punktiem, sasniedzot 50.4%.
Darba ražīguma kāpuma tempu iespaido ne tikai pats investīciju apjoms, bet arī tas, kādas tieši investīcijas tika veiktas. To raksturo investīciju tehnoloģiskā struktūra un pārmaiņas tajā. Ja līdz 2000. gadam ļoti strauji auga ieguldījumi ēku un iekārtu kapitālajos remontos, tad pēdējā laikā visvairāk palielinās ieguldījumi būvniecībā, kas atspoguļojas galvenokārt tirdzniecības, nekustamā īpašuma tirgus un infrastruktūras attīstībā. Ļoti straujš bijis pieaugums arī investīciju aktīvajā daļā – iekārtās, instrumentos un inventārā, kas vistiešāk iespaido darba ražīgumu (nefinanšu investīciju dinamiku sk. 6. attēlā).Jāmaina investīciju struktūra
Skatot, kādās nozarēs tiek ieguldītas nefinanšu investīcijas, pēdējos gados redzamas strukturālas pārmaiņas. Tās rada bažas, vai tautsaimniecības attīstība valstī būs ilgtspējīga. Kā redzams 7. attēlā, straujākā investīciju reālā izaugsme sasniegta operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citā komercdarbībā – piecu gadu laikā tās pieaugušas 5.2 reizes, pēc ieguldījumu līmeņa gandrīz panākot apstrādes rūpniecību, bet pēc nozīmes tautsaimniecībā – jau apsteidzot. To veicinājis straujais un noturīgais pieprasījuma kāpums nekustamā īpašuma tirgū, kas saistās ar plašu kredītu pieejamību un augstu kapitāla atdevi tajā.Nefinanšu investīcijas pa nozarēm (milj. latu)
Nozīmīgākajās nozarēs nefinanšu investīciju izaugsme bijusi ievērojami lēnāka – apstrādes rūpniecībā (2.4 reizes), tirdzniecībā (1.7 reizes), būvniecībā (2.3 reizes) un transportā, glabāšanā un sakaros (24.6%) (skat.7 att.) . Lai gan nefinanšu investīcijas galvenajā eksportējošajā nozarē – apstrādes rūpniecībā – 2004. un 2005. gadā bija lielākas nekā citās nozarēs, tās nevarēja nodrošināt pietiekamu nozares izaugsmi, lai saglabātu tās nozīmi tautsaimniecībā, kā arī konkurētspējas kāpumu, kas ir īpaši svarīgi, lai pārvarētu nesabalansēto tautsaimniecības attīstību. Turklāt vairāk nekā puse no kopējiem ieguldījumiem apstrādes rūpniecībā tiek veikta pārtikas un koksnes ražošanā – nosacīti zemo tehnoloģiju nozarēs, kas ražo produkciju ar salīdzinoši nelielu pievienoto vērtību (sk. 8. attēlu). Šajās nozarēs pēdējo piecu gadu laikā bijis arī visstraujākais investīciju pieaugums. Līdzīga ir situācija, rēķinot nefinanšu investīcijas uz vienu strādājošo: apstrādes rūpniecībā piecos gados – 7.4 tūkstoši latu, augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs, kur ražo produkciju ar salīdzinoši augstāku pievienoto vērtību (ķīmisko vielu un produktu ražošanā, elektronikas un elektrotehnikas un atsevišķās mašīnbūves nozarēs), – 5.7 tūkstoši latu, bet zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozarēs – 7.6 tūkstoši latu. Salīdzinājumam – Vācijā augsto tehnoloģiju nozarēs investīcijas uz vienu nodarbināto ir vidēji 2.5 reizes lielākas nekā pārtikas rūpniecībā un 3 reizes lielākas nekā koksnes un koka izstrādājumu ražošanā. Tātad, lai tuvotos Eiropas attīstīto valstu ekonomikas attīstības līmenim, Latvijā ir svarīgi ne tikai veicināt investīciju pieaugumu apstrādes rūpniecībā, bet nodrošināt to pieaugumu tieši augsto tehnoloģiju nozarēs.Secinājumi
Augstais investīciju līmenis pēdējos gados veicinājis produktivitātes kāpumu un nodrošinājis strauju tautsaimniecības attīstību. Tomēr zināmu risku kapitāla izmaksu pieaugumam un iespējamam investīciju kāpuma palēninājumam nākotnē rada makroekonomiskās nenoteiktības palielināšanās, ko ietekmē augošā inflācija, tautsaimniecības nesabalansētība un budžeta politika, kas straujas attīstības laikā neveido uzkrājumus lēnākam attīstības posmam. Investīciju cenas ietekmē arī būvniecības izmaksu kāpums. Tā kā Latvijai ir raksturīgs liels ārējo maksājumu deficīts, visnotaļ svarīgi ir nodrošināt preču un pakalpojumu eksporta straujāku attīstību, kāpināt eksportētāju konkurētspēju, ražot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, lai tādējādi ar laiku samazinātu atkarību no ārvalstu kapitāla un bremzētu parāda pieaugumu ārvalstīm.Izmantotā literatūra
Bikse V. “Makroekonomika”, 2003.g.
Mihails Siņīcins “Biznesa Ekonomiskie pamati” 10. – 12. klasei, RaKa, 2001.g.
www.am.gov.lv

www.balticforum.org

www.bank.lv

www.csb.gov.lv

www.em.gov.lv

www.financenet.lv

www.liaa.gov.lv

www.lursoft.lv

www.politika.lv

www.pribalt.lv

www.worldbank.orgPielikums
1. attēls

2. attēls. Investīciju procesu intensitāte Latvijā, 1997.-2004. (% no IKP)

3.att. Gada laikā saņemto ĀTI apjomu dinamika Baltijas valstīs 1997.-2004.g. (% no IKP)

4. attēls. Uzkrāto ĀTI īpatsvars IKP Baltijas valstīs, 1997.-2004. (% no IKP)

5. att. Uzkrāto ĀTI nozaru struktūra Baltijas valstīs, 2004.g. (%)

6.attēls
Nefinanšu investīcijas (milj. latu)

7. attēls
Nefinanšu investīcijas pa nozarēm (milj. latu)

8. attēls
Nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā (milj. latu)