Investīciju vērtspapīri UCC konspektā

Investīciju vērtspapīri UCC konspektā

Ventspils Augstskolas

Pārvaldības nodaļas

3.kursa studenta

Raimonda Aronieša

referāts

2001.gads

Saturs

Saturs 2

Ievads 2

Vispārējs apraksts (1.daļa) 3

Emisija (2.daļa) 3

Transferi (3.daļa) 4

Reģistrācija(4.daļa) 6

Secinājumi 7

Izmantotā literatūra 7

Ievads

UCC (Uniform Commercial Code) ir viens no svarīgākajiem tiesiskajiem aktiem, kas ierobežo ekonomisko darbību ASV.

UCC 8.sadaļa sākta rakstīt pagājušā gadsimta četrdesmitajos – piecdesmitajos gados. Tās mērķis bija definēt plašāku vērtspapīru spektru nekā noteica toreiz spēkā esošā likumdošana (Uniform Negotiable Instruments Law un Uniform Stock Transfer Act). Tajā laikā fiziska vērtspapīru eksistence bija pamatnoteikums vērtspapīru īpašuma piederības sistēmā, bet to fiziska nogādāšana bija nepieciešama rīcība jebkuras transakcijas norisē. Vārda vērtspapīru ga

a
adījumā vērtspapīri bija jāpārreģistrē uz pircēja vārda pilnvarotā institūcijā dodot pašam pircējam pienākumu reģistrēt iegūtos vērtspapīrus.

Pirmās 8.sadaļas versijas tika pabeigtas 1952, 1953 un 1958.gadā, bet tās netika plaši ieviestas dzīvē. Tikai 1962.gada versija iedibināja netiešu vērtspapīru piegādi izmantojot centrālā depozitārija sistēmu. Šie noteikumi tomēr nebija adekvāti, lai tiktu galā ar daudzskaitīgajām starpniekoperācijām.

Materializēto vērtspapīru transakcijas bija un vēl joprojām paliek darbietilpīgs un komplicēts process. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās transakciju sistēma bija kļuvusi neiedomājami pārslogota. Viens no risinājumu variantiem nāca no ASV Valsts ka
a
ases Publisko aizņēmumu departamenta, kas 1967.gadā izdeva noteikumus, kas veicināja turpmāko vērtspapīru emisiju dematerializētā formā. 1978.gadā UCC 8.sadaļā tika izdarītas izmaiņas, kas samazināja pārslogotību darbā ar materializētajiem vērtspapīriem.

1978.gada versijā tomēr nebija ņemtas vērā izveidojamās sistēmas realitātes. Transakciju apstiprināšanas ilgums varēja ie
e
etekmēt transakcijas rezultātus – pa to laiku varēja izmainīties cena.

Pretstatā šai neparocīgajai sistēmai 1994.gada 8.sadaļas versija izveidoja tiesisko regulējumu, kas atspoguļo mūsdienu tirgus praktisko attīstību. Šās versijas mērķi bija ļaut transakcijām notikt momentāni un bez pārtraukumiem.

8.sadaļa sastāv no četrām daļām:

Vispārējs apraksts (1.daļa)

Pirmā daļa dod vispārēju aprakstu

8.sadaļas 1.daļā ir (8-102) tiek definēti šajā sadaļā izmantotie pamatjēdzieni:

1. Vārda vērtspapīrs

2. Bezvārda vērtspapīrs

3. Vērtspapīrs

4. Pirmpircējs

5. Depozītbanka

u.c. šajā sadaļā izmantojamie jēdzieni.

Pantā 8 – 103 tiek noteiktas emitenta tiesības ieķīlāt emitētos vērtspapīrus.

Pants 8 –104 definē vērtspapīru pārmērīgu emisiju – vērtspapīru emisiju par summu, kas lielāka par limitu, ko emitentam nebija tiesību pārsniegt. Tāpat atklājoties šādam gadījumam vērtspapīra pircējam ir tiesības pieprasīt, lai vērtspapīru emitents savus emitētos vērtspapīrus atpērk.

Pantā 8 – 105 tiek noteikts, ka vārda vērtspapīri ir apgrozāmi dokumenti.

Tiek noteikts (8 – 106) štats, pēc kura likumdošanas vadās, proti, ņem vērā štatu, kur tika organizēts em
m
mitents.

Tāpat vispārīgajā daļā (8 – 107) nosaka, kādi dokumenti vērtspapīra pārdevējam ir jānodod tā pircējam pēc līguma noslēgšanas. Ja pircējs nemaksā norunāto cenu, līgumā noteiktajā termiņā, tad noteikts, ka pārdevējs var pieprasīt no viņa:

• Vārda vērtspapīru vērtību, ko saņēmis pircējs

• Bezvārda vērtspapīru cenu, ko saņēmis pircējs, vai persona, ko norādījis pircējs

• Citu vērtspapīru vērtību, ja tos saņemot no pircēja kā samaksu, to pārdošana ir apgrūtināta

Visbeidzot 8.sadaļas pirmā daļa (8 – 108) nosaka ķīlas reģistrāciju un atbrīvošanos no ķīlas. Tā nosaka, ka jebkurā laikā un vienu bezvārda vērtspapīru var būt ti
i
ikai viens ķīlas apgrūtinājums. Neskatoties uz to, persona, kurai pieder šis vērtspapīrs joprojām paliek tā īpašnieks (nenotiek īpašumtiesību maiņa). Ķīlas turētāja tiesības beidzas ar to brīdi, kad ķīla tiek dereģistrēta.

Emisija (2.daļa)

Otrajā daļā (8 – 201) tiek definēts emitents un viņa saistības sakarā ar viņa emitētajiem vērtspapīriem.

1. Viņš ir tas, kas ļauj izvietot savu nosaukumu uz vērtspapīriem kā apliecinājumu tam, ka šie vērtspapīri pārstāv vērtspapīra turētāja intereses uz emitenta mantu.

2. Emitents rada līdzdalību vai citas tiesības savā īpašumā vai uzņēmumā, vai arī uzņemas saistības.

3. Viņš rada intereses ieguvējam savās tiesībās vai īpašumā, pie kam tikai tādā vērtībā, kura atbilst vērtspapīra cenai.

Emitenta vārdā tiek veikta vērtspapīru reģistrācija depozitārijā.

Tāpat tiek noteikta emitenta atbildība un iebilduma tiesības(8 – 202).

Pircējs, saskaņā ar pantu 8 – 203 tiek uzskatīts informēts par defektiem un prasījumiem, gadījumā, ja viņš iegādājas vērtspapīru, kam notecējis termiņš.

Vērtspapīru transfera ierobežojumi, ko noteicis emitents nav spēkā, ja par tādiem vērtspapīra turētājs patiesībā nav zinājis. Šis noteikums (8 – 204) ir spēkā pat tad, ja attiecīgie transfera ierobežojumi ir tiesiski.

Spēkā neesošam parakstam nav spēka, bet tam ir juridisks spēks attiecībā uz vērtspapīra ieguvēju, kas par vērtspapīru samaksājis, saskaņā ar pantu 8 – 205.

Pants 8 – 206 regulē vērtspapīru aizpildīšanu. Ja uz vērtspapīra jau ir uzraksti, bet tas nav līdz galam aizpildīts, jebkura persona var pabeigt šo aizpildīšanu atbilstoši savai kompetencei. Pat ja šī aizpildīšana būs nepareiza, tik un tā pēc šī vērtspapīra varēs būt prasījuma tiesības.

Emitenta tiesības un pienākumi sakarā ar vērtspapīru turētāju vērtspapīru atsavināšanu un iegūšanu tiek noteikti saskaņā ar pantu 8 – 207.

Transfera reģistratora paraksts garantē vērtspapīra ieguvējam par atlīdzību, pie noteikuma, ka viņš nav zinājis par vērtspapīra defektu ka:

1. Iegūstamais vērtspapīrs ir īsts

2. Viņa (reģistratora) spēja piedalīties dotajā darījumā atbilst viņa tiesībspējai un pilnvaru apjomam

3. Viņam ir pamats domāt, ka vērtspapīrs ir tās formas, un izlaista tās summas robežās, kādās tas ir atļauts emitentam

Ja nav citas norunas, vērtspapīra reģistrators nekādos citos gadījumos neuzņemas atbildību par to, ka vērtspapīrs ir īsts.

Transferi (3.daļa)

Pircēja tiesības

Pēc vērtspapīra transfera, vērtspapīra ieguvējs saņem tādas pašas tiesības, kādas bija personai, kas šīs tiesības nodeva, vai tādas, uz kuru nodošanu viņam bija pilnvaras, ja vien ieguvēja tiesības nav ierobežotas(8 – 301).

Ierobežotu tiesību ieguvējs iegūst tiesības tikai viņam nodotajā apjomā.

Labticīgs ieguvējs (8 – 302)

Labticīgs ieguvējs ir ieguvējs, kas iegūšanas brīdī nav zinājis par konkurējošām saistībām. Tiek noteikts tiesiskais tituls, ko iegūst labticīgs ieguvējs.

Pircējs, tai skaitā banka vai brokeris, tiek uzskatīts par informētu par konkurējošām (pants 8 – 304) saistībām ja:

1. Ja vērtspapīrs ir indosēts citiem mērķiem nekā transferam

2. Ja uz paša vērtspapīra ir rakstīts, ka tā pieder nevis atsavinātājam, bet kādai trešajai personai

Tāpat pircējs skaitās informēts par informētu par konkurējošām saistībām, ja viņš pērk vērtspapīru jau sen notecējušu derīguma termiņu.

Persona, kas uzrāda emitentam vārda vērtspapīru reģistrācijai garantē emitentam, ka ir tiesiski reģistrēt šo vērtspapīru (8 – 306).

Ja vārda vērtspapīrs ir nodots pircējam bez nepieciešamā indosamenta, viņš var kļūt par labticīgo ieguvēju tikai tajā brīdī, kad tāds indosaments tiks veikts. Viņš var pieprasīt šāda indosamenta veikšanu tiesas ceļā, saskaņā ar UCC 8.sadaļas pantu 8 – 307.

Pants 8 – 308 nosaka, ka indosaments tiek uzskatīts par pabeigtu, kad attiecīgā persona izdara uzrakstu uz indosējamā vai cita vērtspapīra un kad tālāki papildinājumi nav nepieciešami. Šis pants pieļauj arī blanko indosamentu (uz uzrādītāja).

Vērtspapīra indosēšana netiek uzskatīta par vērtspapīra transferu, līdz tam brīdim, kad dokuments uz kura ir izdarīts indosamenta uzraksts nav nodots ieguvējam (8 – 309).

Pants 8 – 311 dod tiesības prettiesisku darbību rezultātā indosēta vērtspapīra īpašniekam vai ķīlas turētājam paziņot par šī indosamenta spēkā neesamību, saistībā pret emitentu vai pircēju.

Saskaņā ar pantu 8 – 312 jebkura persona, kas garantē indosanta parakstu uz vārda vērtspapīra garantē, ka paraksta izdarīšanas brīdī:

• Paraksts bija īsts

• Parakstījusī persona bija šis indosants

• Parakstījušā persona bija tiesībspējīga veikt šādas darbības

Šī garantēšana nekādā citā mērā negarantē dotā transfera tiesiskumu.

Pants 8 – 313 definē finansu starpnieku – tas ir banka, brokeris, norēķinu korporācija vai cita persona (vai persona, kuru norādījusi kāda no iepriekšminētajām), kas veicot savu parasto uzņēmējdarbību ved vērtspapīru kontus saviem klientiem un pilda šos pienākumus. Finansu starpniekam var būt tiesības ieķīlāt vērtspapīrus, kas atrodas uz klienta konta.

Pants 8 – 314 nosaka, kurā brīdī ir jāveic vērtspapīra transfers. Tas ir svarīgi lai palielinātu transakciju vispārējo ātrumu.

Prasījuma tiesības pret vērtspapīra turētāju, kas doto vērtspapīru ir ieguvis prettiesiski nosaka pants 8 – 315. Personai, kuras intereses ir aizskartas ir tiesības:

• Pieprasīt no aizskārēja īpašuma prettiesiski iegūto vārda vērtspapīru

• Iegūt savā īpašumā jaunu vārda vērtspapīru, kas satur tādas pašas tiesības kā sākotnējais vērtspapīrs, vai arī daļu no šīm tiesībām

• Pieprasīt izdot instrukciju, kas nodrošinātu viņam vai viņa norādītai personai tiesības iegūt bezvārda vērtspapīru ar tādām tiesībām vai daļu no tām, kādas bija sākotnēji

• Piedzīt zaudējumus

Ja nav citas vienošanās bezvārda vērtspapīra atsavinātājam (8 – 316) ir pienākums dot visus datus, kas ieguvējam ir nepieciešami, lai reģistrētu vērtspapīru transferu, ieķīlāšanu vai atbrīvošanos no ķīlas.

Pants 8 – 317 nosaka, ka kreditoru prasījuma tiesības pret vērtspapīra turētāju ir īstenojamas tikai caur tiesu.

Ja aģents ir saņēmis norādījumus no augstākstāvošā un veicis transakciju, viņš nav atbildīgs par piesavināšanos, kas tā rezultātā radusies un ir uzskatāms par labticību saskaņā ar pantu 8 – 318.

Pants 8 – 320 nosaka kādā kārtībā notiek vērtspapīru trnasferi centralizētās uzskaites sistēmā.

Nodrošinātas intereses vērtspapīrā var tikt izpildītas piespiedu kārtā un var tikt izpildītas tikai tad, ja tas ir nodots nodrošinātajai pusei.

Reģistrācija(4.daļa)

8.sadaļas 4.nodaļa nosaka vērtspapīru reģistrācijas kārtību un to, kuram no transfera dalībniekiem ir jāveic reģistrācija.

Emitentam ir pienākums piereģistrēt vērtspapīru transfera, ieķīlāšanas vai atsvabināšanās no ķīlas gadījumā:

1. Indosamenta uzrakstu ir izdarījusi attiecīgā persona

2. Ir dota saprātīga garantija tam, ka norādītie indosamenti ir autentiski un spēkā esoši

3. Emitentam nav jānoskaidro konkurējošo interešu eksistence

4. Ir ievērotas visas normas saistībā ar nodokļu piedzīšanu

5. Transfers, ieķīlāšana vai atsvabināšanās no ķīlas ir faktiski tiesiski, vai arī ir labticīgā ieguvēja labā

Emitents var pieprasīt visu indosamenta uzrakstu autentiskuma garantijas (8 – 402).

Pants 8 – 403 nosaka emitenta darbības sakarā ar konkurējošām interesēm. Viņam pēc vērtspapīra uzrādīšanas reģistrācijai ir jāpārbauda konkurējošo interešu esamība, ja

• Par tādu interešu esamību ir saņemts rakstisks ziņojums

• Emitents ir uzskatāms par informētu par šādu interešu esamību

Ja vien to nenosaka kāda nodokļu aplikšanas norma, emitents nenes atbildību īpašnieka priekšā par zaudējumiem, kas radušies transfera, ķīlas vai atsvabinājuma no ķīlas reģistrācijas rezultātā. Ja emitents ir reģistrējis transferu, bet viņam nav bijušas tiesības to darīt, tad viņam pēc pieprasījuma ir pienākums izdot analoģisku vērtspapīru īstajam īpašniekam (8 – 405).

Ja vārda vērtspapīrs ir pazudis, iespējams iznīcināts vai to prettiesiski ieguvusi cita persona, bet īpašnieks par to nepaziņo emitentam saprātīgā laika posmā pēc iepazīšanās ar faktu tad īpašnieks zaudē īpašuma tiesības.

Savukārt, ja īpašnieks laicīgi paziņo par šo faktu, tad emitentam ir pienākums izsniegt jaunu vārda vērtspapīru (8 – 405).

Ja kāda persona darbojas galvotāja lomā par aģentu, tad tā nes atbildību par to, ka aģents pienācīgi pildīs savus pienākumus (8 – 406).

Vērtspapīru konvertējamību nosaka pants 8 – 407. Šinī pantā minētās darbības nedrīkst veikt emitents. Nododot vārda vērtspapīru emitentam vērtspapīra īpašniekam jāsaņem no emitenta ekvivalentas vērtības nevārda vērtspapīru.

Visbeidzot pants 8 – 408 nosaka paziņojumu kārtību par bezvārda vērtspapīriem. 2 darba dienu laikā pēc reģistrācijas emitentam jāpaziņo jaunajam reģistrētajam īpašniekam par šo faktu.

Secinājumi

Jau vairāk kā pus gadsimtu UCC 8.sadaļa ir ASV likumdošanas sastāvā. Neskatoties uz to, tajā vēl ir daudz nepilnību. Proti, tā ir ļoti grūti lasāma un nav pilnībā saprotama pat cilvēkiem, kam angļu valoda ir dzimtā. Šās sadaļas autori ir saņēmuši daudzus ieteikumus un tie ir ņemti vērā jaunākajā 8.sadaļas 1994.gada versijā Tai pat laikā šī sadaļa ir veiksmīgi regulē fondu tirgu.

Izmantotā literatūra

• http://www.abanet.org/buslaw/catalog/5070314.html

• http://www.law.cornell.edu/ucc/8/

• Единообразный торговый кодекс США, Maskava, 1996

Leave a Comment