Gan zēniem, gan metenēm novērojama idenstiska spēka dinamika.
Spilgti sāk izpausties individuālās psiholoģiskās īpatnības, kad skolēniem rodas interese par savu personību un uzvedību, rodas vēlme salīdzināt sevi ar citiem, izprast savus pārdzīvojumus.
Šim vecumam raksturīgs dzimumsistēmas darbības sākums, bet pārējās organisma f-jas vēl saglabājas otrās bērnības līmenī;
Spēja diferencēt daudzus kairinātājus. Zēniem – balss lūzums.
Beidz attīstīties limfoidālā sist ēma.
5- 6 klasē bērni spēj atšķirt citu bērnudomu precizitāti un uzskatus, kas ir nepieciešams, lai sekmīgi varētu iekļauties grupu darbībā.
Šajā vecumposmā zēniem sākas augšanas lēciens. Meitenēm augšanas lēciens šajā vecumā sasniedz maksimumu. Turpina augt skeleta kauli. Tie vēl nav pilnīgi attīstījušies, un tajos vēl ir daudz skrimšļu . Locītavām saites ir elastīgas. Stobrkauli intensīvi aug garumā, turklāt meitenēm ātrāk nekā zēniem. Šajā vecumā kauli kļūst arī nedaudz resnāki.
Mugurkauls līdz pubertātes vecumam intensīvi aug garumā. Šajā vecumā jau ir nostiprinājusies jostas daļas lordoze.
Daži uzskata, ka 11 -12 gadu vecumā meitenēm ir lielāks muskuļu spēkas nekā zēniem, tomēr ir arī citi pētījuma dati.
Koncentrēšanās laiks 11 – 12 gados – 25 minūtes.
Kustību īpašības attīstās heterehroni.
Ātrums.
Ātruma izpausmes forma ir atsevišķo kustību ātrums un kustību biežums. Atsevišķu kustību ātrums bērniem savišķi strauji palielinās tieši šajā vecuma posmā. Palielinās arī maksimālais kustību biežums.
Periodā no 10 – 12 gadiem roku ciklisko kustību biežums palielinās par 40%, bet soļu biežums skrējienā uz vietas – pat par 70%.
Veiklība.
Reizē ar nervu sistēmas statiski dinamisko un optisko analizatoru pilnveidošanos attīstās koordinācijas spējas jeb veiklība, kas 50% savas attīstības līmeni sasniedz 11 – 12 gados.
Šajā vecumā veiklība attīstās vislabāk.
11 – 12 gados koordinācija attīstās visintensīvāk, tā sasniedz savu maksimumu. Sasniegtā koordinācija nepastāv, ja to netrenē.
Lokanība.
11 – 12 gadi ir zēnu submaksimālie tempi lokanības attīstībā. Meitenēm lokanības attīstībai jāizmanto 9 – 12 gadu vecums.
Spēks.
Līdz 12 gadiem spēks pieaug ļoti lēni. No 8 – 12 gadiem spēks mainās ļoti maz. Spēks pieaug tikai uz centrālās nervu sistēmas rēķīna.
Izturība.
11 – 12 gadu vecums ietilpst izturības sensitīvajā attīstības periodā, vienīgi nav ieteikts attīstīt statisko izturību.
Meitenēm ar vidējo fizisko attīstību vispārējo izturību iesaka trenēt tieši šajā vecumā.
Vecāko klašu novērojumi-
Pusaudžu vecumperiodu sauc par pārejas periodu jeb pubertāti, -kad sāk darboties dzimumsistēma. Līdz ar to krasi mainās orgnisma augšana un attīstība, iekšējo sekrēcija dziedzeru darbība un augstākā neirālā darbība. To dēvē arī par „lūzuma” periodu cilvēka attīstībā.
Tieši šajā vecumā hormonu bilanses īpatnības var izsaukt hormonisku vai dishormonisku akcelerāciju, kā arī retardāciju.
Galvas un muguras smadzenes savā attīstībā gandrīz sasniedz pieaugušā līmeni.
Mūsdienu pusaudzim raksturīgs augsts neiratisms, depresivitāte, vidēja līdzsvarotība, reaktīva agresivitāte, emocionālā labilitāte, sabiedriskums.
Spēja koncentrēties – 3o min.
Skelets strauji aug un pārkaulojas. Ievērojami izmainās kaula histoloģiskā uzbūve un ķīmiskais sastāvs .
Pastiprināti aug ribājs.
Pubertātes laikā pastiprinātas vīrišķo dzimumhormonu izdalīšanās ietekmē, it sevišķi zēniem – palielinās muskuļu masa. Muskuļu spēka pieaugums.
Pamazām notiek pakāpeniska sirdsdarbības ritma palēlināšanās.
Ap 15 gadiem aerobās spējas beidz attīstīties.
Plaušu masas apjoms no 11 – 14 gadiem palielinās 2 reizes.
Pusaudžu intensīvā augšana garumā izskaidrojama ar kāju stobra strauju augšanu. Līdzīgi aug arī roku kauli, bet ķermeņa viduklis tā kā atpaliek. Sirds palielinās 1,5 – 2 reizes, bet asinsvadi mainās lēnāk.
Pusaudžu vecumā intensīvi noris personības veidošanās. Pusaudžu vecumā strauji attīstās arī personības īpašības, kas ir sociāli nosacītas.
Pusaudžu vecumā ne tikai muskuļu energoapgāde, bet arī organisma morfofizioloģiskā attīstība rada priekšnoteikumus jebkuram kustību vai sporta veidam. Tomēr šajā vecumā ļoti diferencēti jādozē fiziskās slodzes intensivitāte un apjoms atkarībā no dzimumbrieduma attīstības pakāpes un katra indivīda bioloģiskā vecuma. Tieši šajā vecumā visasāk iezīmējas atšķirības starp akcelerāciju un retardāciju. Atjaunošanas procesi pusaudzim zemās uhn vidējās slodzēs norit ātrāk nekā pieaugušajiem, bet intensīvās slodzes – palēlināti. Fizisko īpašību attīstība ievērojama mijiedarbība.
Lokanība.
Pusaudžu vecumā skeleta saites ir kļuvušas stingrākas, samazinājies skrimšļu daudzums, tādēļ bērnībai raksturīgā darbība lokanība jau ir izzudusi. Lokanības attīstībai zēniem jāizmanto 11 – 14 gadu vecums, meitenēm agrāk. Uzskata, ka lokanība 14 gadu vecumā sasniedz savu augstāko pakāpi un, lai to saglabātu, sistemātiski jātrenējas.
Veiklība.
Veiklība strauji turpina uzlaboties līdz 13 – 15 gadiem. Pēc tam progresē galvenokārt roku veiklība, īpaši kustību biežums noteiktā laikā. Turklāt sievietēm roku veiklība turpina attīstīties ilgāk, un sasniedz augstāku pakāpi. Apm. 14 – 15 gadu vecumā kustību koordinācija sasniedz pieaugušā līmeni.
Spēks.
Stājas dinamometrijas rādītāji 13 gadu vecumā maz atšķiras no jaunākā skolas vecuma bērnu rādītājiem un svārstās ap 50 – 60 kg, 15 gadu vecumā tie jau pārsniedz 90 kg. Rokas dinamometrijas rādītājiem z eniem no 14 – 16 gadu vecumama palielinās vairāk nekā par 50%. Maksimālo spēku cilvēks sasniedz 20 – 40 gados, bet relatīvais spēks vislielākais ir 12 – 13 gados. Spēka attīstība saistās arī ar anaerobiglikolītiskās enerģijas attīstību, kur 15 – 17 gadi ir kritiskais vecums anaerobā spēka attīstībā.
Ātrums.
13 – 14 gadu vecumā kustību reakcijas latentais periods ir tāds pats kā pieaugušajiem. Atsevišķu kustību ātrums bērniem sevišķi strauji palielinās periodā starp 10 un 14 – 15 gadiem. Pēc tam bez īpaša treniņa muskuļu saraušanās ātrums vairs nepalielinās. Palielinās arī maksimālais kustību biežums.
Izturība.
Pusaudžu vecumā jau veidojas fizioloģiskie pamati speciālās izturības trenēšanai: to nosaka fiziskās attīstības atbilstība vecuma normām, pie kam izturībai vieglāk adoptējas bērni ar vidējo fizisko attīstību. Ātri attīstītie bērni (akcelerējošie) ir mazāk izturīgi.
Izmantotā literatūra: Apinis P. Cilvēks. – Cēsis: Apgāds Jāņa sēta, 1998. Ilziņa A., Krūmiņa A., Liepa I., Mauriņš A., Sloka N. u.c. Bioloģijas rokasgrāmata. – R.: Zvaigzne, 1989. Latvijas Padomju Enciklopēdija – 1 izd. – R.: Galvenā enc. red., 1981.