Ievads
Brīvība… Vienam vārdam ir tik daudz nozīmes! Kādam brīvība, ir iziešana no slēdziena vietām, kādam tas ir attiecību plīsums ar citu cilvēku, bet kādam tā ir aiziešana no vecāku mājas. Valsts brīvība tas ir daudz vairāk un sarežģītāk, nekā viena cilvēka brīvība. Valstī dzīvo daudz ļaužu, un no valsts brīvības ir atkarīga brīvība katra no tiem. Mūsu valsts 2. reizes ieguva brīvību. Var tikai pieņemt, ka iegūstot brīvību, visu cilvēku dzīve kļuva labāka. Mūs ieinteresēja šīs jautājums: kā tas ir, iegūt brīvību veselam valstim? Un cik mainījas cilvēku dzīve pēc valsts neatkarības iegūšanas? Lai noskaidrotu kā ir izmainījas ekonomiskais stāvoklis, vaļas brīža un Rēzeknes iedzīvotāju izglītības iespējas grāmatošana no 1990-2006 gadam, mēs izvēlējāmies tematu: «Rēzeknes brīvība pagātnē, tagadnē un nākotnē.»
Mērķi:
1. Uzzināt kāda bija dzīve Rēzeknē līdz un pēc PSRS sabrukuma.
• Izglītības iespējas
• Kultūras attīstība
• Ekonomisks stāvoklis
2. Rēzeknes attistības perspektīvi ES.
• Ekonomikā
• Izglītībā un kultūrā
3. Atrast atškirības dažādu paaudžu uzskatos :
Vecuma grupas :
• 15 līdz 20 ( 50 cilvēku)
• No 20 līdz 50 (20 cilvēku)
Metodes:
1. Interneta, avīžu, grāmatu un arhīvu izmantošana.
• Oficiāla pilsētas saita apmeklēšana
• Pilsētas domes apmeklēšana
• Avīžu un arhīvu pētījums
2. Rēzeknes iedzīvotāju aptauja, dažādu vecuma.(anketēšana)
3. Atlase, redakcija un intervijas analīze.
4. Darba prezentācijas radīšana.
Nedaudz no vēstures…
Pirmoreiz vēsturē Latvija tika pasludināta par neatkarīgo valsti 1918.gadā 18.novembrā uz kopsapulces Rīgā. Jauno valsti atzina Anglija, bet Latvijā viņa valdībai nebija liela atbalsta. Kā agrāk izšķirīgu lomu spēlēja vācieši. Latvijas valstij nebija ne naudas, ne armijas. Iegūstot neatkarību, latviešu tauta strauji attīstīja sāvējo kultūru pašās dažādākajās ainās. Vienlaikus nodrošinājās arī kulturālu mazākumtautību tradīciju brīva attīstība. Tiesa, pēc pilnīga ar Karla Ulmanisa valsts apvērsuma 1923.gadā kultūras attīstība kļuva vienmuļāka, mazākumtautības vairāk nesaņēma tik lielu atbalstu no valsts.
Kad Latvija tika pieņemta PSRS Savienības sastāvā ar Augstākās PSRS Padomes likumu no 1940.g. 5.augusta, rēzekniešu dzīve sāka mainīties. Katrs savējā veidā ierada pie jaunas valdības: kāds nosodīja, kāds priecājās. Pēc mūsu domām, valdes ar PSRS laiku paši labākie «lietpratēji» ir vecākās paaudzes cilvēki. Tieši viņi var pastāstīt par visiem tajā laika sīkumiem.
Pēckara periodā Latvijā bija piedēstāma padomju saimniekošanas kārtība un ar mērķi noārdījās tas, kurš satrāpījās 30.gados. Laukos iesākās piespiedu kolektivizācija. Tā kā Latvijā arvien saglabājās labi attīstīta infrastruktūra un izglītoti speciālisti ar Maskavas rīcību, visā teritorijā tika izvietotas atsevišķas nozīmīgas padomju ražošanas. Vēlāk, lai apkalpotu tādas ražošanas no PSRS Latvijā izšļācās darbaspēks, kurš samazināja pamatiedzīvotāju īpatsvaru. Otrajā pusē 80. gados latvieši Latvijā sastādīja tikai pusi no visu iedzivotāju skaita, tai laikā, kad līdz Otrajam pasaules karam latviešu īpatsvars sastādīja 75% (īstā laikā iedzīvotāju kopskaits Latvijā sastāda 2,42 miljona).
Latviešu tautas kultūra periodā pēc Otrā Pasaules kara līdz mūsdienām attīstījās nelabvēlīgos nosacījumos. Tikmēr tika sasniegti daudzi panākumi kultūrā.Bet pie neesamības atvērtības un demokrātijas darbojās tāpat spēki, kas bremzēja latviešu tautas daudzveidīgas kultūras attīstību. Daudzi no tiem, kas mēģināja atklāti izteikt savējo uzskatu, bija bargi soditi- izsūtītie atsevišķās kolonijās notiesātajiem.
Zinātne Latvijā pēckara nosacījumos attīstījās, atbalstoties uz Latvijas Republikas perioda panākumiem. Nozīmīgi sasniegumi ir sasniegti ķīmijā, elektrotehnikā un radiotehnikā, bioloģijā, astronomijā un citos. Visiem iedzīvotājiem bija iespēja saņemt bezmaksas izglītību. Kopīgu izglītību saņēma sākumu, nepilnas vidējā un vidējā skolā. specialitāti varēja apgūt amatu skolās un tehnikumos.
No panta «Darba Karogs» 1987.gada izlaidums: «1987.gadā pilsētā Rezekne tika būvēta milzīga piecstāvu viesnīca. Katrs tajā momentā nodarbojās ar savējo lietu. Ar citu vārdu, katram bija savējā vieta. Celtne tika sarežģīta, bet saliedētību un ļaužu vēlmi nodeva tiem spēki».
Izrādās, 1986.gadā Rezekne kļuva populārs kokastrades kombināts. Ar šā kombināta tieši palīdzību pilsētas ekonomika ļoti palielinājās. Pa sākumu, esošā aprīkojuma daļa nestrādāja un lēma sākt rekonstrukciju. Dzīves temps bija ļoti augsts, tieši tādēļ ekonstruktsiju nedrīkstēja atlikt. Ļaudīm bija vajadzīgs darbs, bija vajadzīgi izstrādājumi. Taču tieši šis kombināts ražoja visu pašu nepieciešamāko mēbeli: skolu polārkamanas, krēslus, skapjus, bufetes un mīkstu mēbeli. Pēc rekonstrukcijas parādījās vairāk iespēju, attiecīgi, vairāk darbvietu. (Avīze 1986.gada «darba karogs»)
1986 gads darba «Karogs» : 80. gados Rēzeknē bija ļoti populāra keramika. Viņu izmantoja saimniecībā, pasniedza dāvanu kvalitātē, pirka vienkārši sev. Tādēļ kollichestvo izstrādājumu ir asi jāpalielinās. Gatavojās vairāk nekā 32 keramisku izstrādājumu ainas.Tas labi palielināja ekonomisku un kulturālu rēzekniešu dzīvi. Keramiķa Rēzeknē varēja kļūt slavens visā Latvijā.
1987.gada ziemas periodā Rezekne sāka pastiprināti strādāt siltumtīklu uzņēmums. Ļaudis rūpējās par labu iedzīvotāju dzīvi. Tieši tolaik pati galvenā darbam bija disciplīna. Ļaudis mīlēja savējo darbu, tiem bija milzīga vēlme strādāt. («Z.T..» 1986. gads)
80.gados vidū PSRS iesākās komunistiskā režīma liberalizācija. Izmantojot šo iespēju, Latvijā nekavējošs rodas dažas sabiedriski politiskas organizācijas – Tautiska Fronte (Tautas Fronte), Nacionālas Neatkarības (Nacionala Neatkaribas Kustiba) Kustība un Pilsoņu (Pilsonu Kongress) Kongress, kuri uzstājās par valsts neatkarības atjaunošanu.
1989.gada 23.augustā bija izpildāmi 50 gadi no dienas noziedzīgas pakts parakstīšanas „ Molotova – Ribbentropa ”. Lai piesaistītu pasaules kopas uzmanību pie Baltijas valstu likteņa, Latvijas tautas, Igaunija un Lietuvas šai dienā ķērās pie rokām un izveidoja „ kalpistabas ķēdi ” gara 600 km no Tallina caur Rīgu Vi’njus. Tik simboliski tika parādīti visu Baltijas tautu kopīgi centieni uz neatkarību. Tā arī iesākās šie tautas centieni, pie brīvības iegūšanas, ne tikai kā valsts brīvības, bet arī brīvības iegūšanas savējās sirdīs.
Nozīmīgs solis pie neatkarības atjaunošanas tika izdarīts 1990.gada 4.maijā. Šai dienā Latvijas Ssr Augstākā padome pieņēma deklarāciju, kurā tika ziņots par vēlmi renovēt Latvijas neatkarību, un tika izziņots pāriešanas periods līdz pilnas neatkarības atjaunošanai. 1991.gada 21.augustā parlamentu pieņem pirmskara Latvijas valstiskuma lēmums par pilnu atjaunošanu.
1991.gada septembrī PSRS atzina Latvijas neatkarība. Pēc daža laika pēc neatkarības atjaunošanas Latvija kļuva ar ANO biedru un ātri sāka atgriezties demokrātisku kopu gosudarst pasaules. 1992.gada maijā Latvija stājās Starptautiskajā valūtu fondā. 1994 godu- kļuva ar programmas NATO- dalībnieci « Partneris pasaules dēļ », kā arī ar iestāšanās kandidātu Eiropas Saiklī un Rietumu – Eiropas Saiklis.
1990.gada 21.aprīlī Rīgā uz stadiona «Daugava» tika pieņemts aicinājums pie Augstākās Padomes Latvija PSRS un Latvijas tautai par neatkarības atjaunošanu. 1990.g. 18.martā ir pasludināta neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanas deklarācija. (R.V.2000.gada 4.maijā)
Pēc neatkarības iegūšanas ar Latviju Latvijas starptautiskā transporta stāstā notika apvērsums. Laikos PSRS transports no Rīgas kursēja tikai pa saikļa teritoriju. Tas kļuva ar ļoti nozīmīgu pagriezienu Rezekne un visai Latvijai ekonomiskā dzīvē. Latviju sāka vērtēt, kā vairāk ekonomiski attīstītu valsti.
Pēc neatkarības atjaunošanās kulturālā dzīvē notika manāmas izmaiņas.Tika renovēti kulturāli sakari ar demokrātiskiem valstim. Tēraudam ir pieejami pasaules kultūras panākumi. Pēc jaunas demokratiskas sabiedrības noformēšanām kļuva reāla vārds brīvība. Tika atcelta cenzūra. Tas ļauj brīvi, bez problēmam izteikt savējo uzskatu masveida informācijas līdzekļos, literatūras un mākslas darbos.
Pēc valsts neatkarības atjaunošanās izglītības saņemšanas iespējā kļuva ievērojami daudzveidīgāki. Mācību aizvešanas atbrīvojās nokomunistiskas partijas salūkošanas un liela skaita bērnišķīgi masveida komunistisko organizāciju.
Kaut arī augstākā izglītība tagad nav par brīvu, paplašinājās tās iespējas, tā kā ir nodibināta daudz jaunu valsts un privātu augstskolu, attīstās sadarbība ar mācību aizvešanām un attīstītu pasaules valstu zinātniskiem centriem. Mūsu valsts daudziem jauniešiem pašlaik ir iespējas saņemt izglītību aizrobežu augstskolās.
Latviešu valoda pakāpeniski sāka renovēt savējās vietas un lomu sabiedrības dzīvē. Īstā laikā valsts valodu izmanto ar Latvijas 1999.gadā Republikas regulējamo likumu.
Rēzekne pēc izsludināšanas neatkarībai:
• Ir renovēti skauti un gajdi
• 3. reizi lika Māras pieminekli
• sāka viegli mācīties aizrobežās
• Izglītības dzīvē parādījās masveida lieliski un skolas pasākumi, sacensības, salidojumi, nometņi, bērnu sanatoriji, gājieni, ugunskuri, tūrisms, orientēšanas, festivāli, bērnu svētki un tikšanas ar veterāniem, ražošanas pirmrindnieki, izlasīto grāmatu pārskate, bērnu žurnālu apspriešana, jaunie kinofilmi un daudz kas cits.
• pieauga cenas teātrī un kino, braukšana uz sabiedriska transporta ( 10 kapeiku vietā biļetes sāka maksāt 15 kapeikas)
• 1993.gadā atvēras augstskola uz 2000 mācošos (tai laikā kad izglītība Republikā pārdzīvo smagus laikus.)
• 1995.gada janvārī atveras bērnu-invalīdu rehabilitācijas Centrs.
•Parādījās mūsdienu mehanizētās pienainās fermas, kas deva brīnišķīgu eksportu produkciju, kurai varēja radīties daudz konkurentu.
•Sāka aktīvi pakārtot pilsētu:
Avīzē «RV» 1994.gada 20.septembri rakstīts: Pilsētā sliekšņus cītīgi tīra jaunsaimnieks. No vecas Atbrīvošanas alejas, pavisam nesen netīras, tikai un palika, ka liela atkritumu čupa pie nakts kluba.
Avīzē «TSM šodien» par 18.maija 1955.gadu sacīts: Rēzekne nelaiduši zem nogāzes šejienieša elektro instrumentu rūpnīcu.. Šodien tajā ir aizņemti 2000 darbinieku – uz 100 vairāk, nekā 1985.gadā.
Rēzeknes pienkonservu kombināts 1987.gadā svinēs 30-gadīgu jubileju. Viņa galvena poduktsija: iebiezinātais piens un saliešanas ar cukuru, kakao un kafijas ar iebiezināto pienu un cukuru.Šie produkti lieto prosu daudzās padomju republikās, kā arī aiz robežas. Iebiezinātais piens ar cukuru tiek eksportēti uz Kubu, Kipru, Birmā, Grieķijā, Gvinejā, Šrilankā, SEV un citas valstīs.
Uz kombināta ir ievests jauns mehanizēts – potonie līnijas, ražošanā plati tiek izmantota avtomatieskogo pārvaldes sistēma, pirmoreiz valstī tika ieviesta sterilizatsija burku ar gahovim liesmu. Atbalstās cieši sakari ar brālīgu republiku uzņēmumiem: no Magnitogorska kombināta saņema metālu, no Baltkrievijas – kartonu taru, no Ukrainas – finieri. Draudzību kontakti ir uzstādīti Rudnevskim ar Smoļenskas apgabala pienainu kombinātu, ar radnieciskiem uzņēmumiem Viljandi Igauņu PSR un Kapsukas Lietuvas PSR.
CEĻŠ UZ EIROPAS SAVIENĪBU
Eiropas Savienības vēsturiskie pirmsākumi meklējami Otrā pasaules kara laikā. Eiropas integrācijas mērķis ir nekad vairs nepieļaut situāciju, kad tiek nogalināti tik daudz cilvēku un nodarīti tik lieli postījumi. Šo domu pirmo reizi izteica Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans, uzstājoties ar runu 1950.gada 9.maijā. Šī diena, kas uzskatāma par šodien pastāvošās ES “dzimšanas dienu”, katru gadu tiek svinēta kā Eiropas diena.
Eiropas integrācija sākās 1950. gadā, kad sešas valstis apvienojās, lai kopīgi dibinātu Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Septiņus gadus vēlāk šīs valstis nolēma paplašināt savu sadarbību, lai pilnīgi aptvertu ekonomikas jomu. Tika izveidota Eiropas Ekonomiskā kopiena.
Kopš tā laika dalībvalstu skaits ir pieaudzis līdz divdesmit piecām. Līdz ar Māstrihtas līguma stāšanos spēkā 1993. gadā kā apliecinājums tam, ka organizācija ir kas daudz vairāk nekā ekonomiska savienība, kopienas nosaukums tika mainīts uz “Eiropas Savienība” (ES).
Eiropas integrācijas process vēl nav beidzies, jo ES nepārtraukti attīstās. Kopš 2002. gada 1. janvāra 12 ES valstis skaidras naudas norēķinos izmanto kopēju naudu – eiro. ES gatavojas uzņemt jaunas dalībvalstis, galvenokārt no Centrālās un Austrumeiropas.
1950. GADA 9. MAIJS: EIROPAS SAVIENĪBAS DZIMŠANAS DIENA
1950. gada pavasarī Eiropā valdīja sarežģīta situācija. Aukstais karš izvirzīja nopietnus bruņota konflikta draudus starp Austrumiem un Rietumiem. Lai gan kopš Otrā pasaules kara beigām bija pagājuši pieci gadi, uz abu bijušo pretinieku samierināšanos bija vēl ilgi jāgaida.
Eiropai bija jāatrisina svarīgs jautājums – kā izvairīties no pagātnes kļūdām un likt pamatus ilgstošam mieram starp tautām, kuras vēl nesen savā starpā karoja? Problēmas risinājums balstījās uz Francijas un Vācijas attiecību ievirzīšanu jaunā gultnē. Ja starp šīm valstīm izdotos nodibināt ciešāku saikni, tas dotu impulsu Eiropas brīvajām valstīm veidot kopīgu nākotni.
Francijas valstsvīrs Žans Monē (Jean Monnet), kuram bija vērā ņemama pieredze diplomātijā un miera veidošanā, iesniedza plānu Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam (Robert Schuman) un Vācijas kancleram Konrādam Adenaueram (Konrad Adenauer). Plāns paredzēja izveidot vienotu ogļu un tērauda tirgu, kas būtu pakļauts neatkarīgām varas institūcijām, tādējādi Francijai un Vācijai radot kopīgu interešu sfēru. Apvienojot abas galvenās rūpniecības nozares, kas nepieciešamas ieroču ražošanai, karš starp abām valstīm kļūtu neiespējams. Šo priekšlikumu Francija oficiāli izteica 1950. gada 9. maijā. To vienbalsīgi atbalstīja Vācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga.
Eiropas Ogļu un Tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līgums tika parakstīts 1951. gada aprīlī un lika pamatus Eiropas un tagadējās ES attīstībai. Katru gadu 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. Datums Eiropas dienai tika izvēlēts 1986. gadā, atceroties 1950. gada 9. maija deklarāciju.
1993. GADA 1. NOVEMBRIS: EIROPAS SAVIENĪBA
1993. gada novembrī stājās spēkā Līgums par Eiropas Savienību, kas tika parakstīts 1992. gada 7. februārī Māstrihtā. Tas skaidri atspoguļoja dalībvalstu mērķi būt ne tikai ekonomiskai kopienai, bet veicināt ciešāku sadarbību un izveidot Eiropas Savienību.
Pilsoņiem vislabāk pamanāmās pārmaiņas, ko paredzēja Māstrihtas līgums, bija virzība uz Ekonomisko un monetāro savienību un kopējās valūtas – eiro – ieviešana. Eiro ieviešana bija ļoti nozīmīgs politisks solis, jo eiro pašlaik ir ievērojamākais ES simbols.
2004. gadā Eiropas Savienībai pievienojās 10 jaunas valstīs: Kipra, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Malta, Slovākija un Slovēnija. Šī ir lielāka paplašināšanās ES vēsturē, kad Eiropas Savienības kopējā teritorija palielinājās par 34%, bet iedzīvotāju skaits par 105 miljoniem.
Ar ES atnākšanu, cilvēki Latvijā ieguva dauzdzas jaunas iespējas:
• ES dalībvalstu izglītības sistēmas veidotas tā, lai tev būtu iespēja, sākot mācības vienā valstī, turpināt izglītību citā. Nav šaubu, ka tu izvēlēsies to skolu, kurā tavu iecerēto profesiju māca vislabāk. ES pastāv daudzas programmas, kas veicina skolēnu apmaiņu.
• ES valstu pilsoņi var izvēlēties, kurā valstī strādāt. Nav šaubu, ka viņi izvēlas valstis, kur savaprofesija var pelnīt visvairāk. Tāpēc arī pārējo valstu uzņēmējiem jādoma par atalgojuma palielināšanu. Labklājību veicina arī ES programmas, kas paredz palīdzību mazāk attīstītām valstīm.
• Starp ES vastīm izzūd iekšējās robežas. Robežu formalitātes samazinās. Tavs ceļojums uz iemīļotas grupas koncertu, kādas jauniešu organizācijas mītni vai izklaides brauciens kļūst daudz ātrāks un lētāks.
• Ieviešot eiro, zudīs nepieciešamība mainīt naudu, un par maiņu nebūs jāmaksā bankām procenti. Līdz ar to pieaugs tavas iespējas iegādāties preces jebkurā valstī un par tev pieņemamu cenu.
Projekti uz nākotni.
Pašlaik pateicoties ES finansēšanai rodas lielsaimniecības: ja vairāk nogabals, tad vairāk naudas ir no ES fondiem. Cilvēki Latgalē ir gatavi strādāt! Cita lieta, ka valdība nav ieinteresēta, lai Latgale attīstītos. Vislielākā nauda izceļas uz Vidzemi un Kurzemi. Uz Latgali — trīs reizēs mazāk. Pateicoties ES finansēšanai, Rēzekne sāka attīstīties:
Projekta nosaukums:”Rēzeknes Biznesa centra izveidošana”
Projekta mērķis: Uzlabot Rēzeknes reģionā pašvaldības un uzņēmēju sadarbību, radot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Izveidot nepieciešamos priekšnoteikumus ilglaicīgai ekonomiskai attīstībai, kas ir koncentrēta uz reģiona attīstību un radīt labvēlīgu vidi jau eksistējošiem un jaundibināmiem uzņēmumiem.
Projekta finansētājs, atbalsta programma: Eiropas Savienības Phare 2000 Nacionālā programma “Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latvijā”
Projekta nosaukums: “Rēzeknes Augstskolas Informācijas tehnoloģiju centra (ITC) izveide”
Projekta mērķis:
1. Veicināt inženierzinātņu studiju attīstību Latgales reģionā, stiprinot un pilnveidojot IT studiju infrastruktūras kapacitāti un kvalitāti Rēzeknes Augstskolā.
2. Izveidot Informācijas tehnoloģiju centru Rēzeknes Augstskolā.
Projekta rezultāti:
1. Rekonstruēta Rēzeknes Augstskolas Informācijas tehnoloģiju centram paredzētā ēka (Atbrīvošanas alejā 115), izbūvējot atsevišķu ieeju un liftu, kas būs piemēroti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
2. Datoru un programmnodrošinājumu iegāde un uzstādīšana.
Projekta iesniedzējs: Rēzeknes Augstskola
Projekta partneris (partneri): –
Projekta finansētājs, atbalsta programma: Eiropas reģionālās attīstības fonds (ERAF) – 80%, valsts līdzfinansējums – 20%.
Projekta nosaukums: “Europe Direct informācijas tīkla – Austrumlatgales informācijas punkta uzturošās struktūras izveide”
Projekta mērķis: Veicināt Eiropas Savienības (ES) informācijas pieejamību Austrumlatgalē, lai lauku un pilsētu iedzīvotājiem būtu viegli pieejama informācija par dažādām ES darbības jomām, kā arī par ES politikas ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi.
Projekta aktivitātes:
1) sabiedrības informēšanas pasākumu organizēšana dažādām sabiedrības mērķgrupām Austrumlatvijā (Balvu, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes rajonos un pilsētās);
2) informatīvo materiālu par ES politiku un tās ieviešanas instrumentiem reģionu attīstībai gatavošana un izplatīšana Balvu, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes rajonos un Rēzeknes pilsētā;
3) Austrumlatgales ES informācijas tīkla darbinieku kapacitātes celšana.
Projekta iesniedzējs:Rēzeknes rajona padome
Projekta partneris (partneri): Balvu, Ludzas, Preiļu rajonu padomes, Krāslavas novada Dome, Preiļu novada Dome, Rēzeknes Dome
Projekta finansētājs, atbalsta programma: ERAF Nacionālā programma.
Интервью для молодежи.
1. Сколько вам лет?
2. Что вы знаете об освобождении Латвии в 1991 году?
3. Какое у вас отношение к правлению СССР?
4. Как, по вашему мнению, изменилась жизнь резекненцев, после распада СССР?
5. Считаете ли вы себя свободным человеком?
6. Что для вас значит слово свобода?
Интервью для старшего поколения.
Прошлое:
1. Сколько лет вам было, когда произошел распад СССР?
2. Как изменилась ваша жизнь, после того, как Латвия обрела свободу?
3. В какой сфере были самые большие изменения?
• Экономические возможности
• Возможности образования
• Возможности досуга
4. Считали ли вы себя свободным человеком, находясь в независимой Латвии?
5. Могли ли вы свободно выезжать за границу, во времена СССР?
Настоящее:
6. Изменилась ли сфера вашей деятельности? Ваша зарплата?
7. Что для вас значит свобода?
Будующее:
8. Чего вы ждете в будущем от нашего государства?
Intervija jaunatnei.
1. Cik Jums ir gadu?
2. Ko Jūs zināt par Latvijas atbrīvošanos 1991.gadā?
3. Kāda Jums ir attieksme pret PSRS valdību?
4. Kā, pēc Jūsu viedokļa, ir izmainījusies rēzekniešu dzīve pēc PSRS sabrukuma?
5. Vai Jūs skaitāt sevi par brīvo cilvēku?
6. Kas Jums nozīme vārds brīvība?
Intervija vecākai paaudzei.
Pagātne:
1. Cik gadu Jums bija, kad notika PSRS sabrukums?
2. Kā ir izmainījusies Jūsu dzīve pēc tam, kad Latvija iegūva brīvību?
3. Kādā sfērā bija vislielākās izmaiņas?
• Ekonomiskas iespējas
• Izglītības iespējas
• Vaļas brīža iespējas
4. Vai Jūs skaitat sevi par brīvo cilvēku, atrodoties neatkarīgā Latvijā?
5. Vai varējāt Jūs brīvi izbraukt par robežu PSRS laikos?
Tagadne:
6. Vai ir izmainījusies Jūsu darbības sfēra? Jūsu darba alga?
7. Kas Jums nozīmē vārds brīvība?
Nākotne:
8. Ko Jūs gaidāt no mūsu valsts nākotnē?
Ko par to stāsta cilvēki…
Mūsu darba galvenā vērtība bija vārdi, ko teica tie cilvēki, kuri atbildēja uz jautājumiem. Tieši tādēļ mēs lēmām novietot dažas atbildes, kuras izlikās mums pašas svarīgākas. Taču pats galvenais ir tas, ko domā cilvēki, kuri dzīvo šajā valstī…
« Было необходимо научиться принимать новые условия жизни.» – pateica viena no apjautātiem.- «На первом этапе были большие трудности из – за смены денег. Надо было повышать квалификацию, а образование стало платным. Очень расширились возможности проведения досуга.»
«При правлении СССР небыло возможности свободного передвижения» – teica nākamais cilvēks- «Как только Латвия обрела независимость, появилась возможность свободно выезжать за границу, но мы понятия не имели куда можно ехать..»
«После обретения свободы, я стала не гражданином Латвии».
«При правлении СССР я работал учителем. Работа нравилась, но после раскола пришлось работу менять, и я занялся бизнесом.»
«В магазине все было более доступно, но тяжелее стало с достатком.»
Tā cilvēki iztēlo vārdu „brīvība”
«Свобода- филосовское понятие и трактуется как осознанная необходимость. С этим полностью согласен!»
«Возможность принимать собственные решения и реализовать их.»
«Свобода- это такое состояние человека, когда он может себя реализовать во всех сферах, учитывая свои возможности.»
«Свобода- право выбора работы, отдыха, выражение своих мыслей, свобода передвижения и т.п.»
«Это возмодность работать честно, не бояться говорить правду; фмнансовая независимость; возмодность учиться и отдыхать».
Jaunatnes atbildes
Visvairāk mūs interesēja tagādējas jaunatnes uzskati. Mēs sīki studējām mūsu jaunatnes atbildes, un izvēlējāmies tos, kuri vairāk par visu izšķiras! Kā nokļuva, visi bērni domā apmēram vienādi. Diemžēl, par Latvijas atbrīvošanu jaunatne zina nemaz tik daudz. Pret PSRS valdību visi attiecas dažādi: kāds lielīja, bet kāds kritizē. Liela jaunatnes daļa skaita sevi par brīvo un neatkarīgo personu! Bērni ar prieku atbildēja uz mūsu jautājumiem. Bija redzams, ka mūsu anketēšana palika ne bez jaunas paaudzes uzmanības.
Какое у вас отношение к правлению СССР?
Считаете ли вы себя свободным человеком?
Secinājums no cilvēku atbildēm
Vecākās paaudzes un jaunatnes uzskati daudz atšķīrās. «Pieaugušie» nobriedušāk un pārdomāti atbildēja, kas nozīmē tiem vārds brīvība. Ļaudis, kas piedzīvoja šo sašķeltību, var vairāk tieši spriest par to, cik daudz ir izmainījusies dzīve. Kad Latvija ieguva neatkarību, parādījās savējie «plusi» un savējie «mīnusi». Izbraukt par robežu sāka vienkāršāk, nekā PSRS laikos. Ir izmainījusies nauda, un tas izsauca grūtības. Izglītība kļuva maksas, tādēļ ne daudzi varēja to saņemt.
Bet vienā pilnībā sakrīt mūsu apjautāto cilvēku uzskati: gan pieaugušie, gan bērni cer, ka būs gaiša un laimīga nākotne. Jauna paaudze sacīja, ka tie ir gatavi būvēt tādu nākotni, bet pieaugušie sacīja, ka tie palīdzēs mums to darīt!
Ko cilvēki gaida nākotnē no ES…..
Mums bija ļoti interesanti uzzināt, ko ļaudis gaida no nākotnes ES sastāvā…Cilvēki, kurus mēs apjautājam, ar baudu atbildēja uz šiem jautājumiem. Katrs labi saprot, ka visi solījumi nav iespējami realizēt tuvajā laikā, tādēļ ļaudīm ir vienkāršāk nedomāt par glaunu nākotni – tā to aprakstīja daudzi .. Diemžēl, cilvēki ir noskaņoti galēji pesimistiski…
«От государства ничего не жду, к сожалению ни во власти нашего государства, что-либо изменить в лучшую сторону…»
«Особо хорошего не жду ничего!»
«Государство теперь только и умеет, что обещать светлое и хорошее будущее для наших детей. Именно поэтому ждать чего-то хорошего я уже и не могу.»
Tomēr daži cilvēki bija vairāk optimistiski un pastāstīja mums par savām domām un idejām.
«В будущем я надеюсь на социальные гарантии, улучшение жизни во всех сферах. Чтобы зарплаты соответствовали нормальному уровню жизни, чтобы молодежь не уезжала из страны в поисках лучших условий жизни.»
«Чтобы государство побольше думало и заботилось о простом народе.»
«Очень хотелось бы увидеть послабления в налогах, социальные гарантии и более существенные заботы о детях. »
Īsi par darbu…
Veikums izrādījās interesantāks, nekā mēs sev to iztēlojām. Mēs uzzinājām daudz jauno, par ko pat nedomājam. Bija viegli strādāt ar cilvēkiem, kuri ir gatavi palīdzēt un atbildēt uz visiem mūsu jautājumiem. Ļaudis stāstīja par to, ka ar neatkarības iegūšanu ir izmainījušās prasības izglītībā, ļoti daudziem nācās iet mācīties, lai paaugstinātu kvalifikāciju. Ar neatkarības iegūšanu rubļus samainīja uz latiem. Mēs sapratām, ka Rēzeknē attīstības perspektīvas palielinājas, ir ieplānots liels daudzums jaunu celtņu dzīves uzlabojumam. Tajā visvairāk mums palīdzēs ES. Ļoti daudz mēs strādājām ar arhīviem un anketēm. Salīdzinājam lielu uzskatu daudzumu un meklējam tajos svarīgāko, to, kas var mums palīdzēt. Mēs ņēmam no interneta pašu svarīgāko informāciju, uzzinājam daudz jauna par to laiku. Lai cik tas būtu dīvaini, gandrīz visi cilvēki runāja, ka dzīve kļuva sliktākā, nekā bija. Visticamāk, cilvēki pieņēma pārmaiņas, kā izmaiņas sliktākajā malā. Nekad nedrīkst aizmirst, ka dzīve nevar stāvēt uz vietas, viņa vienmēr mainās un vajag ar vīrišķību pieņemt visas izmaiņas! Diemžēl, cilvēki tāpat ļoti negatīvi atsaucās par tagadēju situāciju. Daži pat gribēja «atjaunot pagātni», ka dīvaini tas neskanētu..
Izmantojot mūsu darbu, skolnieki var ļoti ātri un skaidri studēt sīkas izmaiņas Rēzeknes pilsētas iedzīvotāju dzīvē. Tāpat mūsu darbā iztēlojas daži «gabali» no Latvijas pieņemšanas PSRS, neatkarības iegūšanas, Eiropas Savienības radīšanas stāsts un Latvijas pieņemšanas ES.
Secinājums
Mūsu darbā pašā sākumā mēs izbīdījām hipotēzi: Pēc 1990.gada 18.marta, kad Latvija ieguva neatkarību, Rēzeknes iedzīvotāju dzīve kļuva labāka? Studējot visus saliktos materiālus mēs noskaidrojām, ka mūsu hipotēze izrādījās kļūdaina. Liela iedzīvotāju daļa stāstīja, ka kad valdīja PSRS, cilvēki jūtās aizsargātāki, nekā pašlaik.
«Es biju pārliecināta, ka rītdien es nepazaudēšu darbu un mani neizdzīs no dzīvokļa»- teica viena no apjautātam.
Katrs cilvēks uztver visu citādi- kādam tie laiki bija labāki, bet kādam dzīve kļuva laimīgāka pēc neatkarības iegūšanas. Pats galvenais ir tas, lai cilvēki saprastu, ka mūsu valsts- tas ir mūsu cietoksnis un mūsu aizsargāšana. Tātad sāksim aizsargāt mūsu nākotni! Visi kopā mēs varēsim to izdarīt..