Mums jāciena katrs cilvēks, kurš dzīvo mūsu valsts teritorijā, neatkarīgi no viņa ādas krāsas un tautības. Mums jāievēro viņa tiesības un viedokļi. Ja es būtu deputāts, es visus savus spēkus veltītu šīs bīstamās situācijas atrisināšanai. Kas ir jādara? Jā, es piekrītu, tas nav viegli, bet ar kaut ko ir jāsāk, jo pretējā gadījumā stāvoklis var vēl pasliktināties. Mums jāizaudzina jauna, demokrātiski domājoša paaudze. Es domāju, jāizglīto un jāaudzina jaunatne, jo tā ir mūsu nākotne. Rīgai ir jābūt paraugam pārējām pilsētām, jo Rīga ir mūsu valsts galvaspilsēta.
Es, piemēram, piedāvātu projektu, kura nosaukums būtu “Vienotība”. Projektā piedalītos dažādu tautību cilvēki (galvenokārt latvieši un krievi). Būtu labi, ja televīzijā rādītu šovu, programmu, kurā grupu pārstāvji atrastos kopā, apspriestu problēmas, censtos atrast tām risinājumu, pakāpeniski saprotot, ka mēs visi esam vienlīdzīgi un neatkārtojami. Šovs parādīs, ka var sadarboties dažādu tautību līdzcilvēki. Grupa tiktu radīta ar mērķi atmodināt sen aizmirsto savstarpējo cieņu un draudzību. Atšķirībā no citām programmām šī nebalstās uz konfliktiem, skandāliem, konkurenci. Masu mediji tikai “lej eļļu ugunī”, jo tas ceļ programmas popularitāti.
Tāpēc, manuprāt, šie televīzijas raidījumi negatīvi ietekmē mūsu jaunatni. Es labprāt piedāvātu reklāmu, kurā kopā radoši strādātu dažādu nacionalitāšu pārstāvji: dziedātu, spēlētu dažādus mūzikas instrumentus, vai vienkārši sarunātos. Zemapziņa un psiholoģiski tas iespaidotu cilvēkus un rezultātā atrisinātu pretrunas sabiedrībā. Mēs nedzīvojam senajā Romā, kur tās iedzīvotāji prasīja “maizi un izrādes”. Mēs esam izglītoti un civilizēti demokrātiskas valsts cilvēki.
Mūsdienās maksa par sporta skolām, sekcijām un inventāru tajās neatbilst vecāku ienākumiem, tāpēc es kā Rīgas Domes deputāts uzdotu sev jautājumu: “Kā es varu palīdzēt?” Es meklētu sponsorus un ziedotājus, kas palīdzētu uzcelt hokeja, basketbola un futbola laukumus. Mūsu sasniegumi sportā ir ļoti zemā līmenī un tas jādara, ja jaunietim ir liela vēlēšanās un samērā liels potenciāls! Organizētu arī dažādus turnīrus -rajona, pilsētas un pat pagalma sacensības, kurās piedalītos bērni neatkarīgi no viņu tautības un ģimenes ienākumiem. Šie laukumi eksistē arī tagad, bet nepietiekamā daudzumā. Nav nepieciešams tos celt atbilstoši Eiropas standartiem, pietiek ar norobežotu laukumu, tīklu, vārtiem un treneri (vai cilvēku, kurš būs atbildīgs par laukumu un bērniem). Sports ir labāks nekā narkomānija, alkoholisms, smēķēšana un smadzeņu degradācija kompjūteru zālēs. Šis projekts radītu iespēju atrast jaunus talantus Latvijas sportam un attīstībai.
Vēl es gribu parunāt par vienu problēmu, kas izraisa konfliktus jauniešu starpā – tā ir izglītības reforma. Es piedāvātu atstāt skolēnus mierā un vairs nekad nemainīt valodu proporcijas. Ja cilvēks gribēs, tad viņš pats mācīsies valodu! Esmu latvietis, bet mācos krievu skolā, un tas netraucē man mācīties latviešu valodu, runāt tajā, kontaktēties un sarunāties ar latviešiem. Es gribu pateikt, ka viss ir iespējams, ja cilvēks to vēlas. Kad viņš sapratīs, ka bez valodas nākotnē viņš “neizdzīvos”, viņš noteikti to iemācīsies.
Otrkārt, es gribētu piedāvāt projektu 12. klases skolēniem, kuri jau ir izvēlējušies tālāko profesiju un mācību iestādi. Projekta galvenā doma ir – radīt skolēniem apstākļus mācīties tikai tos priekšmetus, kuri būs vajadzīgi eksāmenu kārtošanai. Tad viņiem būs vairāk laika mācīties vai nu valodu, vai iedziļināties vajadzīgajos priekšmetos.
Protams, nav noliedzama arī vecāku loma jaunatnes audzināšanā, bet jāatzīst, ka mūsdienu vecāki ir ļoti aizņemti ar dienišķās maizes pelnīšanu sev un saviem bērniem. Tāpēc vecākiem maz laika atliek bērnu problēmām un to risināšanai. Nobeigumā es gribu piebilst, ka pēc visām iepriekš minētajām metodēm un projektiem, ne visi mainīs savus uzskatus, un tas ir pilnīgi normāli un adekvāti. Bet, ja kāds procents aizdomāsies, būs milzīgs solis un progress mūsu pilsētas un sabiedrības attīstībā. Nākotnē pēc jauniem, vēl izdevīgākiem un veiksmīgākiem projektiem šis procents palielināsies un tad drīzumā izaugs pilnvērtīga un vienota nācija Latvijā.