Kartupeļu vēsture ir ļoti sena. Šis dārzenis dzīvoja jau ilgi pirms leduslaikmeta, kad kartupeļi vēl mita uz vienas no zvaigznēm — tur, augstu debesīs, un auga īpašu koku zaros. Kad kartupeļi nogatavojās, tie krita zemē.
Bet reiz kāds kartupelis, kas dzīvoja zvaigznes pašā malā, kur šos dārzeņus tā īsti neviens nesaprata, pārkrita pāri zvaigznes malai. Vispirms viņš uzkrita uz otras zvaigznes, kur atsitās pret citu kartupeli, un, paņēmis to līdzi, tie sāka lēkāt no zvaigznes uz zvaigzni, ceļodami pa bezgalīgo izplatījumu aizvien tālāk un tālāk. Tas turpinājās tik ilgi, līdz šie cienījamie dārzeņi nonāca uz kādas tālas zvaigznes, kuru sauca par Zemi.
Tieši tai laikā uz Zemes bija nemīlīgs, slapjš laiks, kuru vietējie iedzīvotāji sauca par rudeni, tāpēc kartupeļi, krizdami no lielā augstuma, iestiga dziļi dubļos. Un, kad no ilgās sēdēšanas dubļos kartupeļiem pierē izauga zari, kā arī sadzima daudz bērnu, šie dārzeņi nolēma palikt dzīvot pie mums. Ar laiku uz Zemes sāka ierasties arī kartupeļu ieceļotāji no citām zvaigznēm.