Japāna

IEVADS .............................. 3

1. Japānas raksturojums .................... 4

2. Japānas vēsture ......... .............. 6

3. Japānas iedzīvotāji ..................... 7

4. Japānas saimniecība .................... 8

5. Japānas kultūra un tradīcijas ................ 11

5.1. Ķiršu ziedēšana ..................... 11

5.2. Tradicionālais apģērbs ................... 11

5.3. Sports ......................... 12

5.4. Tējas gatavošanas ceremonija ............... 12

5.5. Japāņu virtuve un tās īpatnības ............... 12

6. Tokija .......................... 14

7. Imperators ......................... 15

NOBEIGUMS .............................. 16

Literatūras saraksts .............................. 17

Daudzus gadsimtus Japāna bija slēgta ārzemniekiem un neuzticējās pārējai pasaulei. Mūsdienās tā ir vadoša industriāla valsts ar modernu tehnoloģiju un viena no bagātākajām pasaulē. Šī attīstība ir vēl jo vairāk apbrīnojama, ja ņem vērā Japānas kalnaino reljefu un dabas resursu trūkumu – lielākā daļa izejvielu tai jāieved no ārzemēm. Japānas iedzīvotāji da

a
audz strādā. Viņiem ir augsts dzīves līmenis, laba veselības aprūpes un izglītības sistēma. Japānā ir garākais vidējais mūža ilgums pasaulē. Te pastāv spēсīga Rietumu ietekme, lai arī cilvēki paliek uzticīgi savai kultūrai un tradīcijām.

Japāna ir ne tikai sakuru ziedēšanas un uzlecošās saules zeme. Japāna ir skaidri ievērojamu kontrastu un pretrunu valsts: no trokšņainas un mūsdienīgas Tokijas rosības līdz klasiskās Kioto mieram, no Hokaido salas, kas atrodas ziemeļos un ir pārklāta ar sniegu, līdz krāšņajai Kiušu dienvidrietumos: geiša un futbols, Kabuki te
e
eātris un nelielas eļļas rafinēšanas rūpnīcas, tērauda un stikla debesskrāpji, rituālu dārzi no smiltīm un akmeņiem, ikebanas māksla un tējas dzeršanas tradīcijas. Unikāls un burvīgs senatnes un mūsdienu modernisma saskaņojums ir redzams un jūtams uz katra soļa.

Mana referāta mērķis – ir ie
e
epazīt Japānu.

Uzdevumi :

1) raksturot Japānas ģeogrāfisko stāvokli;

2) raksturot Japānas ievērojamākās vietas;

3) iepazīt Japānu kā vadošu industriālu valsti.

1. Japānas raksturojums

Japāna ir valsts Austrumāzijā, kas stiepjas 2500 km garumā gar Āzijas austumu piekrasti un kas atrodas uz salām Klusajā okeānā netālu no Āzijas kontinenta. Tai rietumos ir Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja, bet ziemeļos – Krievija. Japānā ietilpst četras lielākās salas, kuru platība ir gandrīz 370 000 km Hokaido, Honšu, Šikoku and Kjušu.

Lielākā daļa cilvēku dzīvo uz četrām galvenajām salām – Honsju, Hokaido, Sikoku un Kjusju. Līdzenu apvidu nav daudz. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas teritorijas ir kalnainas, tāpēc apbūvei un lauksaimniecībai paliek tikai nepilna ceturtdaļa. Lai izveidotu līdzenus laukus, tiek noraktas kalnu nogāzes un ierīkotas terases, kā arī atgūta zeme no jūras. Japānā ir ļoti dažāds klimats. Dienvidu salās visu ga

a
adu ir silts, savukārt ziemeļos ir vēsāks un kalnos ziemā ir sniegs. Japāņi savu zemi sauc par Nipon – “uzlecošās saules zemi”, jo te var redzēt uzlecam sauli virs Klusā okeāna.

Japānas karogs Japānas ģerbonis

Japāna

Galvaspilsēta: Tokija

Platība: 377 800 km2

Iedzīvotāji: 123 611 167

Oficiālā valoda: japāņu

Gavenās reliģijas:

Sintoisti un budisti 92%;

pārējie 8%

Politiskā sistēma:

Daudzpartiju demokrātija

Naudas vienība:jena

Rakstītpratēji: 99%

Mūža ilgums: 79 gadi

Iedz. Sk. Uz 1 ārstu: 610

Televizoru sk. Uz 1000 iedz.:

620

Katru gadu Japānā notiek simtiem zemestrīču. Nelielas svārstības tiek reģistrētas gandrīz ik dienu, bet lielāki satricinājumi, kas var radīt niecīgus postījumus, notiek vairākas reizes gadā. Sp

p
pēcīgas zemestrīces notiek daudz retāk, bet tās izraisa ievērojamus postījumus, ievaino un pat nonāvē cilvēkus. Gāžas ēkas un tilti, ceļi un dzelzceļi tiek bojāti, izraisās ugunsgrēki. 1995. gadā liela zemestrīce notika ostas pilsētā Kobē un tās apkārtnē, kurā bojā gāja vairāk nekā 5000 cilvēku. Skolās, dzīvojamās mājās un darbavietās notiek regulāras apmācības, kā rīkoties zemestrīces gadījumā.

Pārvietošanos starp salām ērtāku padara starp tām izbūvētie tilti un tuneļi. Seto – Ohasi tilts savieno vairākas nelielas salas. Akasi-kaikjo tilts, kas savieno Honsju un sikoku salas, tika atklāts 1998.gadā. Tas ir pasaulē garākais iekārtais tilts, tā kopgarums ir 1990 metru.

3776 metrus augstā Fudzijama Honsju salā ir augstākā virsotne Japānā. Sintoisma, kas ir viena no galvenajām reliģijām Japānā, sekotājiem Fudzijama ir svētceļnieku veic ilgo kāpienu, lai apmeklētu sintoistu svētvietu kalna virsotnē. Daudzi japāņi Fudzi kalnu uzskata par savas valsts simbolu un novieto tā attēlu vai zīmējumu redzamā vietā savās mājās.

Fudzijama ir milzīgs konusveida vulkāns.

Pēdējo reizi tas izvirda 1707. gadā.

2. Japānas vēsture

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Japāna bija apdzīvota jau pirms 500 tūkstošiem gadu. Ledus laikmetos, kad jūras līmenis bija zemāks nekā tagad, Japāna bija savienota ar Āzijas kontinentu un cilvēki varēja pa sauszemi pārvietoties no tagadējās Ķīnas un Korejas uz Japānu.

Saskaņā ar japāņu leģendām, Japānas valsti dibinājis imperators Jimu, 660. gadā p.m.ē., 11. februārī. Vēsturisku dokumentu, kas apstiprinātu imperatora Jimu eksistenci, nav. Senākie rakstītie Japānas vēstures avoti ir no mūsu ēras 5. un 6. gadsimta, kad Japānā tika ieviests ķīniešu alfabēts, budisms un citi Ķīnas kultūras elementi.

16. gadsimtā Japānu sasniedza tirgoņi un misionāri no Eiropas. Pēc dažus gadu desmitus ilga tirdzniecības perioda, Japānas valdība sāka nošķirt valsti no ārpasaules. 1641. gadā eiropiešiem tika aizliegts uzturēties Japānā, izņemot Dešimas salu netālu no Nagasaki pilsētas, kā arī japāņiem atstāt salu. Šī likuma pārkāpējiem draudēja nāvessods.

Izolācijas periods ilga līdz 1854. gadam, kad ASV kara flote piespieda Japānu atvērt savas ostas tirdzniecībai. Imperatora Meiji valdīšanas laikā, no 1868. līdz 1912. gadam, Japāna pārņēma Rietumu tehnoloģiju un reformēja valsts pārvaldes sistēmu pēc Rietumu parauga. Šīs reformas padarīja Japānu par lielvalsti, kura 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā iekaroja Sahalīnu, Koreju un Taivānu. 1937. gadā Japāna iebruka Ķīnā un 1941. gadā tā uzbruka ASV karabāzei Pērlharborā, Havaju salās. Sākotnēji Japānai izdevās ieņemt lielu daļu Austrumāzijas un Okeānijas, bet pēc tam sabiedrotie un Ķīna pārgāja pretuzbrukumā. 1945. gadā ASV bombardēja Japānas pilsētas. Pēc atombumbu nomešanas uz Hirosimas un Nagasaki pilsētām 1945. gada augustā, Japāna kapitulēja.

Līdz 1952. gadam Japānā pastāvēja ASV okupācija. Tika pieņemta jauna konstitūcija, kas aizliedza Japānas karaspēka piedalīšanos karadarbībā ārpus valsts robežām. Japāna vairs nebija militāra lielvalsts, bet, tās ekonomikai strauji attīstoties, tā kļuva par ekonomisku lielvalsti. Kopš 1980. gadiem, Japānas iekšzemes kopprodukts ir otrais lielākais pasaulē.

3. Japānas iedzīvotāji

1992. gadā Japānā dzīvoja 124 milj. cilvēku. Pirmajos pēc kara gados valstī bija liels dabiskais pieaugums. Pašreiz Japāna ir pirmā valsts Āzijā, kas pāraugusi no otrā iedzīvotāju tipa uz pirmo tipu. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir neliels – 4,2% (salīdzinoši Ķīnā – 14,3%, Indijā – 21%). Iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir ļoti viendabīgs (vairāk nekā 99% – japāņi).

Īpašs ir arī japāņu raksts, kurā apvienoti no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi un japāņu zilbju raksts jeb kana. Japānā ir divas galvenās reliģijas: budisms (sāka izplatīties 6.gs.) un sintoisms.

Vidējais apdzīvojuma blīvums – 329 cilv./km. Japāna ir stipra urbanizēta valsts. Pilsētās dzīvo 77% iedzīvotāju.

Pirmais, kas pārsteidz Japānā, ir cilvēku augums. Japāni ir mazi. Vidējais japānis noteikti nepārsniedz 170 cm.

Japānu divas raksturīgākās īpašības – laipnība un pedantiska tīrība. Japānis nekad neatteiks eiropietim pat tad, ja itin neko nesaprot no tā, kas viņam tiek vaicāts.

Austrumnieki ir līdz vājprātam tīrīgi. Pirms katra ēdiena restorānā viesiem tiek pasniegts silts, mitrs auduma dvielis, kurā noslaucīt rokas un muti. Grīdas vienmēr līdz spožumam tīras. Tualetēs klozetpodu maliņas ir elektriski apsildāmas, lai nebūtu jāsēžas uz auksta. Poda malā ir speciāla pults, lai pēc tam nomazgātu un nožāvētu pēcpusi. Japānas augstākajā sabiedrība lietot tualetes papīru neklājas.

Japānas pilsētām ir daudz savdabīgu iezīmju. Vairums pilsētu veidojās viduslaikos ap feodāļu pilīm un klosteriem, gar pasta traktiem. Šīs pilsētas līdz mūsu dienām saglabājušas savu tradicionālo plānojumu.

Pēc Otrā pasaule kara lielās pilsētas sāka celt debesskrāpjus, kuros izvietojās bankas, lielo firmu pārvaldes. Tagad debesskrāpji tiek būvēti uz īpašiem spilveniem, kas ļauj tiem nesagrūt arī spēcīgās zemestrīcēs.

Tokija – viena no pasaules pārapdzīvotākajām pilsētām, kurā paceļas 50-60 stāvu debesskrāpji, kuriem ir arī vairāki stāvi pazemē. Tokija par Japānas galvas pilsētu kļuva 1869. gadā, kad galvaspilsētu no Kioto pārcēla uz Tokiju (līdz tam tās nosaukums bija Edo).

Japāņu raksturīga īpašība jebkurās lietišķās attiecībās – viņi nekad neiebilst, nestrīdas un neaizstāv savu viedokli pret kaut nedaudz “augstāk stāvošu” amatpersonu. Pacietīgi pieņem kritiku (arī nepelnītu) un to pārdzīvo tikai iekšēji. Varbūt tādēļ Japānā ir ļoti daudz pašnāvību.

4. Japānas saimniecība

Rūpniecība ir galvenā saimniecības nozare. Industrijas pamatus veido smagā rūpniecība, kas dod 2/3 rūpniecības produkcijas vērtības. Kurināmā un enerģētiskā sistēma balstās uz importēto naftu un oglēm. Lielāko elektroenerģijas daudzumu ražo termoelektrostacijas un vairāk nekā 45 atomelektrostacijas. AES jaudu ziņā Japāna ir 3. vietā pasaulē (aiz ASV un Francijas).

Japānas rūpniecības nozares nosacīti var dalīt divās grupās. Pie pirmās grupas pieder materiālietilpīgās nozares, kas patērē daudz metāla un citu izej vielu: melnā metalurģija, naftas ķīmija, automobiļu un kuģu būve. Naftas ķīmijas uzņēmumi izvietoti ostu rajonos, kas saņem importēto naftu (Vakajam, Akita, Kavasaki u.c.). Automobiļu un kuģu būvē un eksportā Japāna ieņem 1. vietu pasaulē. Lielākie automobiļu ražošanas monopoli „Toyota Motor”, „Nissan Motor” sekmīgi konkurē ar ASV un Rietumeiropas firmām pasaules tirgū.

Japāna specializējusies sauskravas kuģu un tankkuģu būvē. Lielākās automobiļu būves rūpniecības izvietotas Najogas rajonā, kuģu būvētavas Jokohamā, Kobē.

Pie otrās grupas rūpniecības nozarēm pieder zinātņietilpīgās nozares: radioelektronika, precīzijas mašīnas būve, robotu un elektrisko skaitļotāju ražošana. Lielākais elektronikas rūpniecības centrs ir Tokija.

Japānā ražotā elektroniskā produkcija:

Elektroniskie

Komponenti 34%

Datori 24%

Rūpnieciskās

Iekārtas 19%

Patēriņa

preces

Pārējais 18%

5%

Japāna izceļas ar šeit saražotajām elektroniskas precēm, piemēram, televizoriem, fotoaparātiem, elektroniskajiem rokaspulksteņiem un datoriem, kurus pārdod visā pasaulē. Daudzas Japānas kompānijas ir līderi zinātniskajā pētnieсībā un jaunu tehnoloģiju radīšanā.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šīs valsts rūpniecība ir tik ātri attīstījusies, ir japāņu intensīvais darbs. Cilvēki ir lepni par savu darbu un izturas lojāli pret saviem uzņēmumiem.

Daudzas lielās kompānijas ir kā ģimene, saviem darbiniekiem tās nodrošina mājokļus un veselības aprūpi. Japānas uzņēmumi eksportē visdažādākās preces – no automašīnām līdz elektronikai un zinātniskajām iekārtām. Japānas automobiļu rūpniecība ir varenākā pasaulē.

Japānai ir milzīga ekonomiska ietekme. Tā iegulda naudu nekustamajos īpašumos visā pasaulē. No 10 pasaules lielākajām bankām septiņas ir japāņu.

Lauksaimniecība nodrošina gandrīz ¾ Japānas iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas. Vairāk kā ½ lauksaimniecības kopprodukcijas dod augkopība. Galvenā graudaugu kultūra ir rīss. Lai arī lauksaimniecībai ir piemērota tikai aptuveni desmitā daļa zemes, Japāna pati saražo sev nepieciešamo rīsu daudzumu. Rīsi ir Japānas galvenais uzturlīdzeklis, un tos ēd gandrīz katru dienu. Rīsu audzē nelielās saimniecībās, kur lieto sarežģītu lauksaimniecības tehniku. Darbi tiek paveikti ļoti ātri, tāpēc ir nepieciešams mazāk strādnieku, un zemniekiem bieži vien ir jāmeklē ari cits darbs. Daudz audzē pākšaugus, dārzeņus, kartupeļus. Attīstīta arī augļkopība un citrusu audzēšana. Japānā ražo apmēram pusi no pasaulē ražotā jēlzīda.

Lopkopībā liela nozīme ir puntnkopībai, cūkkopībai un piena un gaļas lopkopībai.

Zvejniecība. Būdama salu valsts, Japāna pārtikas ziņā ir atkarīga no apkārtējām jūrām. Japāņi zvejo un ēd vairāk zivju nekā jebkurā citā valstī. Japānai ir lielākā zvejas flote pasaulē. Piekrastē ir simtiem ciematu, no kuriem zvejā dodas nelielas laivas. Tālāk jūrā zvejo lielāki traleri. Daži zvejas kuģi ir peldošas zivju pārstrādes fabrikas, kas pārstrādā tikko noķertās zivis. Katru gadu zivjaudzētavās izaudzē miljoniem zivju.

5. Japānas kultūra un tradīcijas

5.1. Ķiršu ziedēšana

Japāņiem ir raksturīga mīlestība pret dabu. Viņi pievērš īpašu uzmanību gadalaiku maiņai. Ķiršu koku ziedēšana atgādina, ka ir sācies pavasaris. Pirmie ziedi parādās dienvidos – Kjusju salā.

Ziedēšanas virzīšanos arvien tālāk uz ziemeļiem parāda uz kartes televīzijas ziņās. Ziedi saglabājas tikai dažas dienas, un cilvēki par tiem priecājas piknikos zem ziedošajiem kokiem.

5.2. Tradicionālais apģērbs

Reliģiskos svētkos un citos īpašos gadījumos cilvēki Japānā valkā kimono. Kimono (nozīmē “apģērbs”) ir garš halātveida tērps ar platu apjožamu jostu un garām piedurknēm. Tas var būt izgatavots no zīda, kokvilnas vai vilnas. Daudzi kimono ir ļoti krāsaini un skaisti izšūti.

5.3. Sports

Japāņi mīl sportu – viņi labprāt skatās sportu sacensības vai arī sporto paši. Nacionālais komandu sporta veids ir beisbols, kas nācis no Amerikas. Sens sporta veids, kas raksturīgs tieši Japānai, ir sumo cīņa. Par to daudz interesējas, un to rāda televīzijā. Abi cīkstoņi pūlas izstumt viens otru no maza apļa. Sekmes atkarīgas no spēka un svara, tāpēc sumo cīkstoņi apmeklē skolas, kur viņi trenējas un ievēro īpašu diētu, kā arī cīnītāji lieto produktus ar augstu olbaltumvielu saturu.

Veiksmīgākie cīkstoņi reizēm kļūst ļoti bagāti un slaveni. Šim sporta veidam ir ļoti senas tradīcijas, tajā ievēro sīki izstrādātu rituālu. Sumo cīņas tieša krāšņos kostīmos tērpti tiesneši.

5.4. Tējas gatavošanas ceremonija

Japāņu tējas gatavošanas ceremonija ir sīki izstrādāts rituāls. Lai iemācītos pareizi sagatavot, pasniegt un dzert tēju, paiet vairāki gadi. Šī ceremonija notiek klusā, mierīga vietā. Mājasmāte uz uguns uzvāra ūdeni un pagatavo biezu maisījumu no sasmalcinātas zaļās tējas. Nedaudz vēlāk pasniedz trauciņus ar atšķaidītu tēju.

5. Japāņu virtuve un tās īpatnības

Ēdiens Japānā ir īpašs un tiek gatavots savādāk nekā citviet pasaulē.

Vietējās virtuve pamatā ir svaigas zivis, un jāatzīst – tik gardu un veselīgu maltīti būs atrast grūti. Tiek uzsvērts, ka zivis ir jāapēd maksimāli divu dienu laikā pēc tās noķeršanas. Tuncis no rīta ir vēl zvejnieku tīklos, bet vēlākais tās pašas dienas vakarā – jau uz galda. Japāņi uzsver, ka tuncis jāapēd tajā pašā dienā. Lasis, tuncis, baltā zivs tas viss tiek pasniegts jēls (vai tikai simboliski apcepts), bez piedevām un garšo debešķīgi.

Tomēr viens no interesantākajiem japāņu ēdieniem ir Kobe beef jeb Kobes vērsis. Šī liellopa gaļa ir ļoti maiga un garda, bet pats neparastākais ir veids, kā liellops tiek audzēts. Govs tiek turēta perfekti tīros un nomierinošos apstākļos, kūtī skan simfoniskā mūzika, govs tiek regulāri dzirdīta ar alu un katru dienu saņem masāžu. Šādos nomierinošos apstākļos tiek iegūta īpatnēja gaļa, kuras gatavošana cepot neprasa vairāk par minūti. Tiesa šī gaļa ir ļoti dārga.

6. Tokija

Japānas ekonomiskais un industriālais centrs ir tās galvaspilsēta Tokija. Tokijas centrālajā biznesa rajonā atrodas pasaules lielākā birža un daudzu lielu banku un korporāciju galvenās mītnes. Japāņi uzskata, ka ja šajā rajonā notiktu zemestrīce, pasaules saimniecībā iestātos haoss.

Tokija ir ļoti lietišķa, steidzīga un aizņemta, bet cilvēki nopietni, norūpējušies, iegrimuši savās problēmās. Tokijā dzīvo gandrīz 12 miljoni iedzīvotāju un tā ir visblīvāk apdzīvotā pilsēta. Gigantiskās mirguļojošās gaismas un videoreklāmas, milzīgā satiksmes straume pa daudzstāvu ielām, kas dažādos līmeņos, krustām šķērsām traucas visos virzienos, neaprakstāmā skaņu kakofonija nepieradušam cilvēkam liek justies kā sīkam puteklītim.

Ne pārāk tālu no debesskrāpju rajona var atrast kvartālus gluži vai no citas pasaules. Šauras, līkumainas ieliņas, vecas divstāvu mājiņas, mazītiņi pagalmiņi, privāti veikaliņi, kafejnīciņas un pavisam cita noskaņa, cita dzīve.

Kultūra šajā pilsētā ir ļoti amerikanizēta, pārāk moderna un diezgan bezpersoniska. Gandrīz nekur neredz vecas kultūrceltnes kā Eiropā. Protams, kaut kur parku vidū manāmi daži tempļi, bet biežāk – ārpus pilsētas.

Tas, ka Japāna ir augstu attīstīta tehnoloģija, liecina tas, ka Tokijā metrovilcieni kursē bez vadītājiem un konduktoriem, automāšinas ir piebāztas ar elektroniskajām ierīcēm.

Tokijas teritorija ir ierobežota, dzīvokļu tajā visiem nepietiek, un lielākā daļa te strādājošo dzīvo ārpus Tokijas pat 300 kilometru attālumā, ik rītu un vakaru pusotru divas stundas pavadot vilcienos un metro. Ja ņem vērā, ka japāņiem atvaļinājums ir ļoti īss – tikai viena nedēļa un daži oficiālie valsts svētki, skaidrs, ka darbs aizņem faktiski visu viņu dzīvi un brīvā laika tikpat kā nav.

Vakariņas japāņi ēd iespējami agri, vēlams ap 19.00. Tāpēc restorāni parasti strādā līdz 22.00 un ap vienpadsmitiem vakarā – pavisam droši – nekur paēst vairs nevarēs. Īpaši Tokijā rodas iespaids, ka japāņi ļoti ekonomē – teritoriju, laiku, emocijas. Nokavēšanās viņiem nav ne saprotama, ne pieņemama. Visur jāierodas piecas minūtes iepriekš. Ierašanās tieši laikā jau skaitās nokavēšana.

Tokijas ielās bieži redzami cilvēki ar baltām marles sejas maskām. Ja kāds nejūtas gluži vesels, viņš noteikti uzliks masku, lai pasargātu citus no inficēšanās. Var tikai iedomāties, kādu šoku pārdzīvo katrs japānis, redzot saaukstējušos eiropieti, kas sirsnīgi šķauda, klepo vai šņauc degunu publiskā

vietā vai, vēl trakāk, birojā.

7. Imperators

Japānā ir vecākā mantojamā monarhija pasaulē, tā aizsākusies jau 6. gadsimtā. Senāk imperatora vara bija neierobežota un daudzi japāņi ticēja, ka viņš ir dievs. Bet imperatora statuss mainījās pēc Japānas sakāves Otrajā pasaules karā, un viņam ir vienīgi simboliska loma.

Pašreizējais imperators Akihito ir 125. Japānas Imperators. Japānas iedzīvotāji viņu ļoti ciena, bet viņam nav politiskās varas.

Rakstot šo referātu, es ieguvu daudz jaunas informācijas par Japānu. Atklāju jaunas iespējas, ko sniedz Japānas tūrisma objekti.

Japāna – tā ir debesskrāpju un tehnoloģiju zeme. Japāna ir zeme, kur pagātne un nākotne dzīvo līdzās viena otrai, un tā aicina baudīt silto klimatu, aplūkot tās kultūras bagātības.

Es uzzināju, ka viss ir nenormāli urbanizēts un vēsturisko pieminekļu faktiski nav. Tikai betona augstceltnes, ceļi vairākos līmeņos. Parki ir maziņi un neizteiksmīgi, dažās vietās mikrorajona parka izmēri ir 44 metri. Uzzināju, cik attīstīta saimniecība, ar ko šī valsts piesaista tūristus, kāda ir valsts iekārta.

Savā referātā aprakstu arī Tokiju, kas ir Japānas galvaspilsēta un ir visvairāk attīstītākā pilsēta.

Strādājot pie referāta sapratu, ka Japāna ir vissattīstītākā valsts pasaulē.

Galvenā grūtība – atrast materiālu par Japānas saimniecību un neparastu vārdu rakstīšana un saprašana.

1. Lielā ilustrētā enciklopēdija. Zvaigzne ABC, Rīga, 1997

2. A. Bauls, G. Berkavs u.c. Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija vidusskolām. Zvaigzne ABC, 1998

3. www.vikipedija.lv

4. Encarta Encyclopedia Deluxe 2004

5. Žurnāls „Privātā Dzīve”. Nr.48, 2005, (42. – 45. lpp.)

Leave a Comment