Viduslaiki tiešām ir „Tumšie laiki”. Man mācoties par viduslaikiem neizdodas tajos saskatīt kaut ko izteikti labu, jo tajos dominē sliktais. Viduslaikos cilvēkiem bija ļoti grūta un skumja dzīve. Notika daudzi gari un postoši kari. Tie vēlāk atspoguļojās uz cilvēku dzīves apstākļiem un pasliktināja cerības uz to uzlabošanos. Bet tomēr lielāko ļaunumu nodarīja lielais mēris, kas sev paņēma ļoti daudz dzīvības.
Viduslaikos risinājās daudzi kari. Vislielākais no tiem bija Simtgadu karš (1397.-1453.g.), tas ilga vairāk kā simts gadus un nevarētu teikt, ka ta
Visvairāk visi šie kari atspoguļojās uz cilvēku dzīves apstākļiem. Pilsētās appptuveni 40-80% no visiem iedzīvotājiem bija nabadzīgi cilvēki un ubagi. Tāpēc ļoti daudzi cilvēki mira no trūkuma, jo pārtikai viņiem vienkārši nepietika līdzekļu, un slimībām, jo tajos laikos medicīna nebija visai attīstīta, tāpēc dažbrīd nebija iespējams izārstēt pat visniecīgākās slimības. Piemēram, liiipīgu, nāvējošu slimību slimnieki tika izsūtīti no sabiedrības izolētām vietām, kur sagaidīja savu nāvi. Tādejādi nāve jau cilvēkiem nelikās briesmīga, drīzāk jau tik pierasta, ka sāka jau uzskatīt, ka tā nav visa beigas, ka pēc tās tu nonāc citā pasaulē. Protams, bija arī ārsti, bet viņi cilvēkam varēja palīdzēt tikai ar zālēm, operācijas veica tikai un vienīgi bārddziņi ar ļoti primitīviem darba rīkiem un bez ārsta zināšanām. Daudzi ārstējās paši savās mājās, dzerot zāļu tējas vai paļaudamies uz likteni, vai gāja pie pūšļotājiem un zāļu sievām.
Vislielākā un iznīcinošākā slimība bija Lielais mēris (1347.-1350.g.). To galvenokārt izraisīja lielais bads, straujā ekonomiskā attīstība, kas veicināja ceļošanu un jūras satiksmes attīstību, un epidēmijas. Mēris nebija ārstējams un, cik zinu, nav ārstējams arī mūsdienās. Tāāā dēļ izmira ļoti daudzi cilvēki un līdz ar to ievērojami samazinājās iedzīvotāju skaits visā pasaulē. Latvijā mēra dēļ dažās vietās palika trīs vai pat divi cilvēki. Visas zemnieku sētas izskatījās kā pēc kara lauka. Veidojās nepanesams trūkums, sākās masu psihoze , kā arī sociālie nemieri, piemēram, Žakērija . Par cik mēri izplatīja gan blusas, gan žurkas, tas izplatījās neiedomājamā ātrumā un tam nebija iespējams sagatavoties vai pretoties.
No tā visa var secināt, ka viduslaiki tiešām bija „Tumšie laiki”. Jo šajā periodā nootika neeiedomājami daudz traģisku lietu. Ļoti daudzi cilvēki mira garo un daudzo karu, briesmīgo slimību un bada dēļ. Izmira neiedomājami daudzi iedzīvotāji visā pasaulē un tika izpostītas daudzas valstis un pilsētas. Viss, kas notika nepalika bez sekām, tās sekas ir jūtamas vēl mūsdienās un nav izslēgts, ka tās būs jūtamas vēl pēc daudziem gadiem.