jaunie 5ls.

Latvijā apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms aizvadītajā gadā pieauga no 225.9 milj. latu līdz 282.6 milj. latu. Lai nodrošinātu tautsaimniecību ar skaidro naudu – turklāt atbilstoši nominālu pieprasījumam – Latvijas Banka šogad izlaiž jaunu 5 latu banknoti. Par to stāsta Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Uldis Mārtiņš Klauss.Kāpēc bija nepieciešams izlaist jaunu 5 latu banknoti?

5 latu banknote ir pirmā latu naudas zīme, kas tika laista apgrozībā, turklāt līdz šim 5 latu nomināla īpatsvars apgrozībā bija vislielākais. Jaunu 5 latu banknoti iespiedām tādēļ, ka sāka pietrūkt šī nomināla na

a
audas zīmju. Naudas iespiešana ar visiem priekšdarbiem prasīja aptuveni pusgadu. Tagad svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji iepazītos ar izmaiņām banknotes veidolā.

Jāuzsver, ka vecās 5 latu banknotes no apgrozības netiks izņemtas. Kamēr vien naudai būs pietiekami laba kvalitāte, līdzšinējās 5 latu banknotes paliks apgrozībā un būs oficiāls maksāšanas līdzeklis. Banknotes tiek izņemtas no apgrozības un iznīcinātas tikai tad, kad tās vairs neatbilst kvalitātes prasībām.

Jāpiebilst, ka nesen mums nācās pasūtīt arī 1 santīma monētas, un Latvijas Bankas naudas krājumus papildināja ne tikai 5 latu banknotes, bet arī 1
santīma monētas.

Kā jaunā 5 latu banknote atšķiras no līdzšinējās?

Nozīmīgākā atšķirība: līdzšinējās banknotes reversu caurvij šaura metalizēta josla, savukārt jaunās banknotes reversā iestrādāta ievērojami platāka metalizēta josla – hologramma -, kuru daudz grūtāk viltot. Naudas iespiešanas speciālisti ieteica vēl citus pretviltošanas elementus, bet, tā kā
ā
ā banknote ir neliela un tās dizains – saskaņots, tie netika izmantoti. Turklāt jāatzīmē, ka līdz šim nav konstatēti kaut cik nopietni 5 latu banknotes viltojumi. Jaunās banknotes aversā mazliet atšķirīgs ir arī Latvijas Bankas prezidenta E. Repšes paraksts. Mainījies arī reversā lasāmais iespiešanas gads – skaitli “1992” aizstājis “1996”. Citu atšķirību ne drošības pazīmju, ne dizaina ziņā jaunajai naudas zīmei salīdzinājumā ar iepriekšējo nav.

Latvijas Bankas naudas zīme “5 lati” (1996)

Īpašas pazīmes

1. Platāka metalizēta josla (hologramma) ar uzrakstiem “5 Ls”.

2. Gadskaitlis “1996”.

3. Latvijas Bankas prezidenta E. Repšes paraksts (ar iniciāli).

Kāpēc uz jaunajām banknotēm ir citāds E. Repšes paraksts?

Katram cilvēkam paraksts ar laiku mainās. Kad es aplūkoju savu agrāko parakstu un salīdzinu ar tagadējo, man jāatzīst, ka arī tas ir mainījies.

Turklāt E. Repšem daži “zinātāji” pārmeta, ka viņš parakstās bez iniciāļa. Nu

u šā
āds pārmetums neradīsies.

Jāuzsver, ka nav striktu noteikumu šajā ziņā. Katrā valstī ir atšķirīga prakse, piemēram, vācieši parasti parakstās bez iniciāļa. Turklāt nav arī noteikts, cik parakstiem jābūt uz banknotes. Uz Latvijas rubļu banknotēm bija divi paraksti. Latu banknotēm ir viens paraksts. Galvenā ir naudas monetārā vērtība un drošums, arī tās dizains – vai tas pieņemams iedzīvotājiem.

Kāpēc 5 latu banknotē tika iestrādāta tieši hologramma?

Speciālisti izteica vairākus priekšlikumus. Bija izveidoti banknošu paraugi, ievērojot šos ieteikumus. Latvijas Bankas speciālisti kopā ar banknošu dizaina autoriem iz
zskatīja pr
riekšlikumus, un vienīgais, kas šķita pieļaujams, ir šī hologramma. Lai iestrādātu vēl citus pretviltošanas elementus, naudas dizains būtu pilnīgi jāpārveido, un tas izmaksātu ļoti dārgi. Tādējādi jauno banknošu ražošanai izmantojām veco dizainu un vecās iespiedplates. Turklāt jāņem vērā, ka, pārstrādājot 5 latu banknoti no jauna, tā ļoti atšķirtos no citām latu banknotēm.

Jaunās 5 latu banknotes iespiestas turpat, kur līdzšinējā Latvijas nauda – Vācijā (Giesecke & Devrient GmbH). Nav ieteicams mainīt naudas spiestuvi tikai tāpēc, ka cita spiestuve darbu piedāvā izdarīt nedaudz lētāk. Šajā ziņā nav veicies Lietuvai, kas savu naudu drukājusi vairākās spiestuvēs, un rezultāti nav sevišķi labi. Savulaik, izvēloties naudas spiestuvi, ieguldījām ļoti lielu darbu. Mūsu kvalitātes prasības tā apmierina, un par latu banknotēm mēs nevaram sūdzēties: tās ir gan kvalitatīvas, gan drošas.

Vai tas nozīmē, ka arī turpmāk naudas dizains būtiski nemainīsies?

Tā tas varētu būt, jo mums ir daudz 100 un 500 latu naudas zīmju, kas vēl nav bijušas apgrozībā. Ja mēs pievienotos Eiropas Ekonomiskajai un monetārajai savienībai un sāktu lietot eiro (euro), tad situācija mainītos.

Tātad jauno 5 latu banknošu ieviešanu nenosaka viltojumu apjoma palielināšanās?

Latu viltojumu nav daudz. Līdz šim visvairāk viltotas 2 latu monētas. Kopējā viltotās naudas summa aizvadītajā gadā bija apmēram 5 000 latu, un lielākā daļa bija 2 latu monētu viltojumi. Ir bijuši tikai pāris papīra naudas zīmju viltošanas gadījumi, turklāt šie viltojumi bija ārkārtīgi nekvalitatīvi.

Latvijas naudu ir grūti viltot. Iespējams, ka šeit “darbojas” arī viltotāju loģika, jo lati izmantojami tikai Latvijā, bet to viltošanā jāiegulda tikpat liels darbs kā plaši lietotu pasaules valūtu viltošanā.

Tā kā 2 lati ir diezgan vērtīga nauda, vai netiek domāts par 2 latu banknošu izlaišanu?

Šādus ieteikumus esam saņēmuši. Bet, tā kā, piemēram, aizvadītajā gadā reģistrēti tikai nedaudz vairāk nekā 2 000 šī nomināla viltojumu, neatmaksājas izņemt monētas no apgrozības un nomainīt tās ar banknotēm. Jaunu naudas zīmju darināšana prasa ievērojamas izmaksas: jādomā par jaunu dizainu, pretviltošanas elementiem utt. Kamēr 2 latu monētas netiks viltotas lielā apjomā, un jācer, ka tas nenotiks, jo sods par viltošanu ir ļoti bargs un var nozīmēt pat daudzus gadus cietumā, es domāju, ka mums ekonomiski neatmaksājas 1 vai 2 latu nominālus izlaist kā papīrnaudu. Turklāt ko mēs darīsim ar tām 2 latu monētām, kas vēl vispār nav laistas apgrozībā?

Kādu apsvērumu dēļ 1 un 2 latu nomināli tika izlaisti kā monētas?

Mēs mēģinājām darīt aptuveni to pašu, ko darīja Latvijas Republikas neatkarības pirmajos gados. Vienīgais, ko mēs neiedrošinājāmies, ir atkārtot toreizējo 5 latu monētu. Šī monēta mums ir zināms svētums, tā ir kā emocionāls simbols. Šis simbols – latvju tautumeita – iemiesojies 500 latu naudas zīmē, kas vēl nav laista apgrozībā.

Kādēļ?

Galvenais kritērijs 500 latu banknošu laišanai apgrozībā ir pieprasījums pēc tik liela nomināla naudas, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Aizvadītajā gadā Latvijas tautsaimniecībā iezīmējās augšupeja, šogad attīstība varētu būt vēl straujāka. Pieprasījums pēc 50 un 100 latu naudas zīmēm aug, tā ka arī “piecsimtnieka” laiks vairs nav aiz kalniem.

Ko darīt, ja neuzmanības dēļ cilvēks tomēr kļūst par viltojumu izplatītāju upuri? Vai pašam ir gadījies saņemt viltotu naudu?

Kad es aizvadītajā gadā braucu no ASV uz Latviju, es bankā pieprasīju 10 dolāru banknotes. Aizgājis mājās, naudu pārskaitīju un konstatēju, ka gadījusies naudas zīme, kuru kāds bija mēģinājis pārveidot par 50 dolāru banknoti. Es devos atpakaļ uz banku un lūdzu to apmainīt, jo Latvijā to nevarēšu izmantot. Tas tika izdarīts. Šī banknote nebija viltojums, tikai mēģinājums to viltot. Tā ir mana vienīgā personiskā saskaršanās ar naudu, kuru mēģināts viltot. Saskaņā ar statistiku ASV saskarsme ar viltotu naudu varētu notikt labi ja reizi mūžā, jo viltojumu attiecība pret īsto naudu ir niecīga, turklāt norēķini pārsvarā tiek veikti bezskaidrā naudā.

Ja cilvēkam tomēr gadās kļūt par viltotas monētas vai banknotes īpašnieku, zaudētājs ir viņš pats. Tā tas ir visā pasaulē. Ja centrālā banka mainītu viltoto naudu, tad mēs atbalstītu viltotājus. Cilvēki būtu ārkārtīgi pavirši un neuzmanītos. Visiem zināms, ka, naudu saņemot, ir jābūt uzmanīgiem. Turklāt, ja aplūkojam papīrnaudas viltojumus, tad redzam, cik tiem ir slikta kvalitāte. Pozitīvi ir tas, ka pēdējā laikā arī Latvijā iedzīvotāji sāk skatīties, vai naudas zīmē ir iestrādāta ūdenszīme, drošības josla. Citur tas nav nekāds kauns, ja cilvēks rūpīgi pārbauda, vai naudas zīme nav viltota. To nevajadzētu uzskatīt par neuzticēšanos. Ja saņemta viltota naudas zīme, tad, sniedzot tiesību aizsardzības iestādēm informāciju par to, kādā ceļā viltojums iegūts, iespējams palīdzēt atklāt likumpārkāpējus.

Leave a Comment