LATVIJAS REPUBLIKAS IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJA
JELGAVAS VALSTS ĢIMNĀZIJA
ZINĀTNISKI PĒTNIECISKAIS DARBS
JAUNIETIS NO DAUDZBĒRNU ĢIMENES
AUTORES: 11.KLASES SKOLNIECES
Laura un kristiina
DARBA VADĪTĀJA: ILZE VAZDIĶE
DARBA KONSULTANTE: MĀRĪTE OSE
Jelgava, 2008
Saturs
IEVADS 2
1. TEORĒTISKĀ DAĻA 3
1.1.KAS IR DAUDZBĒRNU ĢIMENE 3
1.1.1Kas ir ģimene 3
1.1.1.1Daudzbērnu ģimene 4
1.1.2. Ģimenes struktūra 4
1.2.JAUNIEŠU VECUMPOSMA RAKSTUROJUMS 5
1.2.1. Jauniešu attīstības psiholoģija 5
1.2.2. Iekšgrupa, ārgrupa 7
1.2.3. Uzvedība 7
1.2.4. Motivācija 7
1.2.5. Izglītība 8
1.3.SABIEDRĪBAS VIEDOKLI RAKSTUROJOŠĀS KATEGORIJAS 9
1.3.1 Uzskati 9
1.3.2 Stereotipi 9
1.4.ĢIMENES STATISTIKA LATVIJĀ 11
1.4.1 Latvijas Valsts ģimenes politika 11
1.4.2 Statistika Latvijā 12
1.4.3 Jelgavā daudzbērnu ģimeņu nevalstiskās organizācijas 13
2. PĒTNIECISKĀ DAĻA 14
2.1 Anketā iegūto datu apkopojums un analīze 14
NOBEIGUMS 28
SECINĀJUMI 29
ANNOTATION 30
IZMANTOTĀS VĒRES 31
PIELIKUMS 32
IEVADS
Es, Laura, nāku no sešu bērnu ģimenes un esmu sastapusies ar visai nepatīkamu attieksmi no vienaudžu puses. Izskan skeptiski jautājumi, piemēram, kā var vienai mammai būt tik daudz bērnu, kā tos var finansiāli uzturēt, izglītot, un kādēļ ģimenē ir nepieciešams tik daudz bērnu.
Man, Kristīnai, draugs nāk no 11 bērnu ģimenes un man nācās saskarties ar negatīvu attieksmi pret viņu no manu draugu un ģimenes puses. Mūsu draugu un vienaudžu lokā valda uzskats, ka jaunietis no daudzbērnu ģimenes ir ar zemāku motivāciju, sliktāku uzvedību un mazākām izglītības iespējām. Mums abām radās jautājums – vai tas, ka jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes, ir iemesls šādam vērtējumam. Kadi ir no daudzbērnu ģimenēm, nākušo jauniešu uzskati par savām izaugsmes iespējām? Kā jaunieši vērtē daudzbērnu ģimenes un vai jaunieši no daudzbērnu ģimenēm jūtas neērti savas plašās ģimenes dēļ?
Darba mērķis: noskaidrot vai tas ka jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes, jauniešu vidū, rada iespaidu, ka tad viņš ir mazāk motivēts, ar sliktāku uzvedību un kādas ir viņu izaugsmes iespējas.
Darba uzdevumi:
1. Izveidot literatūras analīzi.
2. Izpētīt statistiku par daudzbērnu ģimenēm Latvijā.
3. Anketēt un noskaidrot jauniešu viedokļus Jelgavas Valsts ģimnāzijā, Kalnciema vidusskolā un Ozolnieku vidusskolā par jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm.
Darba hipotēze: ja jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes, tad vienaudži uzskata, ka viņš ir ar sliktāku uzvedību, zemāku motivāciju un mazākām izglītības iespējām.
Darba metodes:
1. Teorētiskās metodes: literatūras analīze.
2. Empīriskās metodes: anketēšana.
3. Statistiskās metodes: datu apstrāde ar MS Exel programmu.
Pētījuma izlase: 60 Jelgavas Valsts ģimnāzijas respondentu, 41 Kalnciema vidusskolas respondentu, un 60 Ozolnieku vidusskolas respondentu.
1. TEORĒTISKĀ DAĻA
1.1 KAS IR DAUDZBĒRNU ĢIMENE
1.1.1. Ģimene
Ģimene – cilvēku sabiedrības vienība, kuru saista asins radniecība vai laulības. (4,333) Ģimene ir atvērta sistēma, kurā notiek pastāvīga savstarpējā apmaiņa starp tās locekļiem un apkārtējo vidi. Turklāt tā ir pašorganizējoša sistēma, kuras pārmaiņu avots un iespēja atrodas iekšienē. Tas nozīmē, ka ģimeni veidojošie cilvēki tā vai citādi rīkojas konkrētas ģimenes sistēmas darbības likumu ietekmē. Vārdu sakot, sistēma (ģimene) ir primāra attiecībā pret jebkuru tajā iekļauto elementu (indivīdu). (22)
Filozofija ģimeni aplūko kā valsts elementārdaļiņu, turpretī socioloģija ģimeni pēta kopsakarā ar sabiedrību. (2,104)
Savstarpējo attiecību (ģimene, vienaudži, autoritātes) faktori:
kā pirmais jāmin katra indivīda loma ģimenē (meita, māsa, dēls, brālis, tēvs, vīrs, māte, sieva).
Ģimenes ietekme uz jaunieti ir tāds pats kā ģimenes attiecību stiprumums. Ja ģimenes stiprums ir vājš, tad lielāka ietekme ir no vienaudžu puses. Tātad, ja jaunietis gūst maz uzmanības no vecāku puses, viņa primārais viedokļu veicinošais faktors ir attiecības sabiedrībā un pati sabiedrība, kurā jaunietis uzturas.
Audzināšana un izglītība pārstāv psiholoģijas tradicionālo izmantojumu. Te ietilpst darbs, ko veic ģimeņu konsultācijās, bērnudārzos, skolās, un to atbalsta institūcijās. Ļoti svarīgi ir kāds jaunums šajā jomā. Psihologi un citi šīs sfēras darbinieki vairs neieņem autoritāšu lomu attiecībā pret vecākiem. Par audzināšanu atbildīgi ir vecāki un ģimene. Bērnudārzi un skolas sadarbojas ar vecākiem un atbalsta viņus svarīgajā audzināšanas darbā. Pagājuši ir tie laiki, kad psihologi un citi speciālisti vecākiem diktēja, kā viņiem jāaudzina savi bērni.(5,138)
Tradicionāli ģimene ir definēta kā sociāla vienība, ar kuru ir saistīta tieša laulība, dzimšana vai adoptācija, kas ir raksturīga oficiāli noformētām attiecībām un, kas saista ekonomisko sadarbību, sociāli apstiprinātas dzimumu attiecības, vairošanos un bērnu audzināšanu. Ģimeni, lai attiecinātu to uz primāro cilvēku grupu – parasti saistīta ar senčiem, laulībām vai adoptāciju – kas cēlusies no korporatīvās ekonomikas vienības, lai sargātu visus pēcnācējus (un viens otru) un, kas ir solījies saglabāt grupu visu laiku. (21)
Ģimenes sociālā nozīme izpaužas iedzīvotāju fiziskajā un garīgajā ataudzē, sabiedrības turpināšanā. Ģimene kā viena no mūsdienu cilvēka pamatvērtībām, vienlaikus ir arī būtisks iedzīvotāju attaudzes nosacījums. Atsevišķu cilvēku apziņā īpaši sievietēm, ģimene ir augstākā dzīves vērtība.Tajā īstenojas mīlestība, ģimenes locekļu sasvtarpējās rūpes, savas nepieciešamības apziņa, iespēja veidot jaunu personību, tā dod cerību nepalikt vientuļam vecumdienās, tādēļ arī cilvēki cenšas nodibināt savas ģimenes. (8,170)
Finansiāli vājāka ģimene vēl nenozīmē, ka tā ir nepilna ģimene, jo kvantitatīvie rādītāji nav noteicošie.
1.1.1.1 DAUDZBĒRNU ĢIMENE
Daudzbērnu ģimene ir cilvēku sabiedrības vienība, kurā cilvēkus saista laulība un asinsradniecība, „daudz” norāda, ka ar salikteņa otro daļu „bērnu” izteiktais nojēgumam piemīt (kam) vairumā, lielā daudzumā, un bērns ir cilvēks – dēls vai meita attieksmē pret saviem vecākiem. Likumdošana nosaka, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kuras aizgādībā ir 3 un vairāk bērnu. (23) No sociālā viedokļa, ģimene ir sabiedrības pamat šūna, kuru raksturo dabiskas mīlestības saites starp tās locekļiem, kas dara ģimeni pievilcīgu un stipru. Pie tam, bērni stiprina laulāto vienotību. Daudzbērnu ģimene reti, kad izjūk. (25)
1.1.1 ĢIMENES STRUKTŪRA
Jēdziens ģimenes struktūra ietver ģimenē pārstāvēto sociālo lomu sistēmu un attiecības starp ģimenes locekļiem – šo lomu pildītājiem. Socioloģiskie un antropoloģiskie pētījumi dod iespēju ģimenes struktūru salīdzināt pēc vairākiem parametriem. Sastopamas dažādas ģimenes formu strukturālās tipoloģijas. Piemēram:
pēc ģimenes locekļu radniecisko attieksmju plašuma – nukleārā ģimene, paplašinātā ģimene un dzimta;
pēc varas struktūras – egalitārā un autoritārā ģimene;
pēc ģimenes kvantitatīvās struktūras – vairāk bērnu, vien bērna un bezbērnu ģimene. (16,109)
Jautājums par ģimenes struktūru lielā mērā ir jautājums par to, cik daudz dažādu sociālo lomu ir ģimenē un kāds ir šo lomu pildīšanas stils. Sociālās lomas pildīšanas stilu galvenokārt nosaka
sabiedrībā vispārpieņemtie rīcības un uzvedības stereotipi,
lomas pildītāja personība (kas par grāmatu?)
1.2 JAUNIEŠU VECUMPOSMA RAKSTUROJUMS
1.2.1 JAUNIEŠU ATTĪSTĪBAS PSIHOLOĢIJA
Jaunība ir dzīves posms, kad cilvēka attīstība sasniedz briedumu gan psiholoģiski un sociāli, gan arī anatomiski fizioloģiski. Jaunībā veidojas vissnopietnākās dziļās attiecības ar citiem cilvēkiem un notiek profisionālā un personības pašnoteikšanās, kas paredz apzinātu izvēli un lēmumpieņemšanu, ņemot vērā savas spējas, intererses un savas dzīves ilgstošo sociālo perspektīvu, ieskaitot dzīves vietas izvēli, profesijas izvēli, ģimenes plānošanu utt. (2,67)
Identitātes meklējumi ir no 15 – 18 gadiem. Jūtu objektu maiņa izraisa intensīvu identificēšanos virkni. Tā jaunietis tiecas aizpildīt iekšējo „vakuumu”, kas rodas, viņam atskatoties no agrīnajiem mijiedarbības priekšstatiem. Jaunietim šam pašam šī situācija izpaužas kā jauni izaicinājumi un iekšējās spriedzes, kuras viņš mēģina kontrolēt ar vecuma atbilstošām darbībām. Mainoties identificēšanās objektiem, jaunieša atkarība var iegūt galējus apveidus. (17,97)
Jaunībā parasti ir meklējumu un mēģinājumu laiks. Jauniešiem ir pietiekama enerģija, lai atjaunotu garīgos un fiziskos spēkus pēc neveiksmēm, kā arī spēja atteikties no līdzekļiem vai mērķiem, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtām sociālām vērtībām. Jaunībā sākas aktīva seksualā mijiedarbība un patstāvīga partnera izvēle. (2,67)
Jauniešos arvien vairāk var novērot spējas pašaktualizēties, mainīties, pieņemt lēmumu pašiem. Jaunieši ar attīstītām jaunrades spējām ir izteikti individuāli savos lēmumos, spontāni reakcijā, emocionāli, pašpārliecināti, neatlaidīgi. Protams, ka jaunrades attīstībā liela nozīme ir sociālajai videi, fonam, uz kura norisinās jaunieša pašaktualizēšanās, vai augstprātību (cilvēks, kas pārliecināts par savu pārākumu un izrāda to) (23) un patmīlību (morālas jūtas, kas izpaužas cilvēka cieņā pret sevi un tā ir pārmērīga pašcieņa). (23) (9,143)
Tā kā palielinās individualizācija, jaunieši arvien vairāk apzinās savu atšķirību no citiem. Pieaug vēlme sevi uztvert kā vienotu veselumu – tiekties pēc „nesaskaldītības” izjutas, lai saskanētu iekšējās vajadzības, rīcības motivācija ar arējo uzvedību, saskarsmē ar citiem cilvēkiem (9,138) Vajadzības un tā tiešā, jutekliskā atspoguļojuma (vēlēšanās, dziņas) rašanās vēl nav pietiekama, lai darbība tiktu realizēta (13,323) Ja cilvēkam iekšējā pārliecība, vajadzības nesaskan ar to, kas viņam jādara ārēji, var veidoties neiroze, zems pašvērtējums.(9,138)
Cilvēks jauniešu dzīves posmā saskaras ar vairākām krīzēm, to veicina neveiksmes, nesaskaņas ar vienaudžiem, nelaimes, problēmas mācībās, ģimenē, arī nošķirtība no sabiedrības. Šajā periodā viņš cenšās saprast, kas viņš ir un ko vēlas saniegt gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Jeb kura no sabiedrības skepsēm, indivīdu satriec psihiski, jo viņa domāšana nav nostiprinājusies līdz tādai stadijai, lai sabiedrības uzskatus neņemtu vērā un tik ļoti pie sirds. Tas ir periods, kad jaunietis mācās būt patstāvīgs un apzinās sevi kā sociālu būtni un iesāk jaunu posmu savā dzīvē, principā, kā pieaudzis cilvēks.
1.2.2 Iekšgrupa un ārgrupa
Cilvēki ietekmē cits citu- citu domas, jūtas, vērtējumus un nostādnes- dažādā veidā gan mazās grupās, gan lielos pūļos. Lielos ļaužu pūļos jūtas itin kā pielīp no cilvēka cilvēkam, tā vājinās atsevišķu grupas locekļu individualitāte. Tādēļ daži ļaujas primitīvu stimulu kārdinājumam un darbojas tik neprātīgi, kā nekad iepriekš nav darījuši. Daudz kas, protams, ir atkarīgs no grupas, tās vadītājiem un citiem ar situāciju saistītiem faktoriem(5, 126)
Attieksmes pret vienu un to pašu objektu var atšķirties attiecīgi no tā, kuras grupas (piemēram, rases, nacionalitātes, vecuma, profesijas, sociālo slaņu utt.) pārstāvis ir indivīds. To var noteikt vairāki faktori:
• indivīda piederības izjūta,
• grupu atšķirīgie mērķi,
• grupu dalībnieku psiholoģiskā aizsardzība,
• grupas atšķirīgie statusi sabiedrībā (stereotipi un citi faktori).
Grupas kurās indentificējamies ir iekšgrupas; grupas, ar kurām neidintificējamies ir ārgrupas. Šāds iedalījums un apzīmejumi iespaido mūsu uztveri, emocijas un izturēšanos pret cilvēkiem, kuri pieder vienai vai otrai grupai. (9,156)
Ārgrupa it vismaz divi indivīdi vai vairāki, kuri nav iekļauti iekšgrupā. (10,114) Ārgrupas ir sastopams jēdziens, iekšgrupas vienveidīguma maldi. Tas ir pieņēmums, ka ārgrupas visi tās locekļi ir daudz līdzīgāki viens otram, nekā iekšgrupu locekļiem. (9,156)
1.2.3 UZVEDĪBA
Uzvedība (behavior) ir saistāma ar kādu aktivitāti – muskuļu dziedzeru vai elektroķīmisku procesu norisi – vai to kombināciju. Viens uzvedības veids ir vārdisks jeb verbāls – tā ir mūsu vārdiskā vai rakstiskā rīcība. (14, 205)
Atklātās uzvedības veidi – runāšana, rakstīšana, kustēšanās un tamlīdzīgas darbības – ļauj pētīt vēlamo izziņas uzvedību – domāšanu, jūtas, vēlmes, atcerēšanos, problēmu risināšanu, radošās spējas u.t.t. (14,205) Jebkurai uzvedībai ir sociāla nozīme, un tāpēc tā var tikt saprasta vienīgi sociālā kontekstā – saistībā ar ģimeni, skolu un sabiedrību. (7,25)
Uzvedības traucējumi vienam indivīdam ir saistīti ar sociālo grupu, kurā viņš atrodas. Takā viens no uzvedības mērķiem, ir uzmanības piesaistīšana, tad attiecīgi var secināt, ka vairums gadījumu, uzvedības traucējumu galvenā sakne ir sabiedrība – ģimene, skola, klase.
Uzmanības piesaistošai uzvedībai ir divi veidi – uzbrūkošā un aizsardzības uzvedība. Uzbrūkošā uzvedība ir, kad skolēns noteiktai mērķgrupai, nav devis iespēju viņu atstāt neievērotu. Spēj būt kaitinošs, traucē un ir nekorekts, tādā veidā pievēršot uzmanību. (7,26)
Ikviena persona, augot un sasniedzot briedumu, attīstās unikāli un izpaužas vienreizīgos veidos. Nopietnu emocionālu traucējumu diagnoze tiek uzstādīta skolēniem, kuriem klasē ir dažāda veida neatbilstoša uzvedība. Viņiem var būt dažādas uzvedības un garastāvokļu novirzes. (14,184) Galvenie uzvedības traucējumu veidiem ir – agresivitāte, pastiprināta aktivitāte, noslēgtība, traucējoša uzvedība, krimināla rīcība, domu traucējumi, monotonas vai kroplīgas emocionālas reakcijas, vienaldzība. (14,184)
1.2.4 Motivācija
Takā motivācija ir katra jaunieša mudināšanas veicinātājs, kas vairāk vai mazāk, mūs, kā personības, liek pievērsties kādai nodarbei un lietai daudz cītīgāk, un jauniešiem izglītītošanās lielā mērā ir atkarīga no motivācijas un centības, un mēs savā Zinātniski Pētnieciskajā darbā apskatam jaunieša pašrealizācijas iespējas, tad motivācija ir viens no faktoriem, kas pašrealizāciju veicina.
Sociāli pamatotā motivācija, biologiski pamato motīvu mērķis ir apmierināt bioloģiskās vajadzības, bet arī motivācija, kuras pamatā ir cilvēku spēja izmantot simbolus, paredzēt un plānot nākotni, varbūt tik spēcīga, ka var kļūt svarīgāka par bioloģiskiem motīviem (9,35)
Motivācija un emocijas ir savstarpēji saistīti jēdzieni; abas mūs mudina rīkoties, tikai katra atšķirīgā veidā. Motivācija rodas kā reakcija uz pamatvajadzībām, aktivizējot un virzot izturēšanos pretī mērķiem, kas apmierina šīs vajadzības, (vajadzība ir stāvoklis, kas rodas, ja indivīdam pietrūkst kāda nepieciešama objekta vai nosacījuma, Indivīds cieš deprivāciju (piemēram, visiem indivīdiem periodiski nepieciešams saņemt ūdeni un barību) tās var būt bioloģiskas, sociālas vai kognitīvas). Arī emocijām ir aktivizējoša funkcija, taču tās nav tik noturīgas kā motīvi. Turklāt nevienmēr atsevišķi tiek vērstas uz noteiktu mērķi. (9,13) Iekšējā motivācija – vēlēšanās darī kaut ko tādu, par ko nesaņemam taustāmu atalgojumu – mūs motivē prieks, ko sagādā pati darbība. (10,124)
Motivācija apzīmē procesus, kas ierosina, aktivizē un izvirza izturēšanos. Tā izskaidro, kādēļ cilvēki dara tā un ne citādi, nenodarbojoties ar jautājumu, kā viņi to dara. Motivācija var sniegt atbildi uz jautājumu, kādēļ cilvēki vienā un tajā pašā situācijā var izturēties pavisam atšķirīgi un kādēļ viens un tas pats cilvēks var rīkoties atšķirīgi, dažādās situācijās un dažādos laika periodos. (9,13)
Ārējā motivācija ir motivācija veikt kādu darbību ārēja, konkrēta atalgojuma dēļ, nevis personīgā apmierinājuma dēļ, ko sagādā šī darbība. (10,114)
Motivācijas atšķiras dažādiem indivīdiem, gan arī mainās vienam un tam pašam indivīdam.(9,13) Ar motivācijas palīdzību cilvēks spēj sasniegt mērķi daudz efektīvāk un vieglāk, kā cilvēks, kurš gaida atrisinājumu dažādās situācijās ar kādas grupas, vai kāda indivīda palīdzību. Ja cilvēka mērķis tiek īstenots vai sasniegts, tad viņa motivācija un centība pieaug, bet ja nospraustais mērķis netiek sasniegts vai īstenots, tad vai nu motivācija strauji pazūd vai tieši pretēji stauji pieaug. Motivācija ir viens no faktoriem, kas veido cilvēka izaugsmi.
Saskaņā ar amerikāņu zinātnieka Abrahama Maslova viedokli, katram cilvēkam raksturīga vajadzību hierarhija – dažas vajadzības ir nozīmīgākas, citas mazāk nozīmīgākas. Pēc Maslova tabulas vispirms jāapmierina zemākā līmeņa vajadzības. (9,14)
Vajadzība
pēc
pašrealizācijas
Vajadzība pēc cieņas
(sava prasmīguma izjūta,
apkārtējo cieņa un uzslava)
Vajadzības pēc mīlestības un piederības
(pieķeršanās, atzinība, piederības izjūta)
Vajadzība pēc drošības un nodrošinājuma
(ērtības, drošība, nauda)
Fizioloģiskās Vajadzības
(uzturs, ūdens, skābeklis)
1.2.4 Izglītība
Zinātniski pētnieciskajā darbā mēs apskatam jauniešu pašrealizācijas iespējas, un viens no svarīgākajiem pašrealizācijas faktoriem ir izglītība. Latvijas Republikā pamatskola jeb 9.klašu izglītība ir obligāta.
Jo augstāka izglītība, jo lielākas iespējas personai pāšrealizēties. Izglītība ir zināšanu un kultūras izplatīšana, mācīšanas un audzināšanas pasākumu kopums.(23)
Arī bērni no daudzbērnu ģimenēm vēlas iegūt augstāko izglītību, bet vai tas ir iespējams, ja vecākiem par katru no savām atvasēm vienā gadā ir jāmaksā no 700 ls – un vairāk, bet jāņem vērā arī tāds fakts, ka mācību maksas katru gadu strauji pieaug. Vecākiem, kuriem ir trīs un vairāk bērnu ir grūti samaksāt dārgo augstskolu izglītību visiem bērniem, tādēļ jauniešiem pašiem bieži vien jāmeklē alternatīva, lai sasniegtu savu mērķi un vairākos gadījumos bez valsts atbalsta tas nav iespējams.
Pie izglītības iegūšanas nozīmīgs faktors ir paša indivīda spēja mācīties.
Mācīšanās ir process, kurā organisms pieredzes rezultātā maina savu uzvedību(15, 204) Mācīšanās procesā no pirmā laika, kad vēl nav apgūta viela, ar pieredzes palīdzību, ko apgūst mācību procesā, sasniedzot otro laiku mainās indivīda uzvedība.
1.3 SABIEDRIBAS VIEDOKLI RAKSTUROJOŠĀS KATEGORIJAS
1.3.2 UZSKATI
Uzskati ir pamatā iedomātiem priekšstatiem (expectations), kas savukārt ietekmē percepciju (uztveri), kognitīvās norises (domas), motivāciju (vēlmes), un emocijas ( jūtas).
(8,135)
Uzskati ir priekšstatu, uzskatu kopums par pasauli un tās likumībām; uzskatu sistēma, kuros cilvēks izsaka savu attieksmi pret dabas un sabiedriskās dzīves parādībām. (23)
Uzskati ir cilvēka sociālās un dabiskā vides paradumu paredzējumi. Tie paredz ne tikai konkrēta objekta vai parādības interpretāciju, bet arī to subjektīvo vērtējumu atbilstoši cilvēka vajadzībām un vērtībām. (11,146)
Uzskati attīstās atkarībā no dzīves pieredzes, apkārtējās vides un cilvēkiem, bet cilvēka pamatīpašības pārsvarā paliek nemainīgas.
Uzskati ir priekšstati par realitāti, kurus cilvēki uzskata par patiesiem. To pamatā var būt ticība, citu cilvēku viedoklis, tradīcijas, loģiski apsvērumi vai novērojumi. Ja uzaskats ir „zinātnisks”, to iespējams apstiprināt sistemātisku novērojumu ceļā, tas ir, ar zinātnisku metožu palīdzību varam pārbaudīt tā patiesumu. (8.135)
1.3.2 STEREOTIPI
Stereotipi ir stabilas, šabloniskas un vispārinošas ievirzes – vai nu pozitīvas, vai nu negatīvas. Tie bieži saistās ar attieksmi pret dzimumu lomām, citām rasēm, tautām vai ticībām. Parasti kultūras vai apakškultūras iekšienē valda vienas ievirzes stereotipi. Aizspriedumi ir galējie gadījumi. (17,120)
Stereotipi, piemēram, ir uzskati par to, kādam jābūt grupas locekļu raksturīgajām īpašībām. Tie ir pamatā prasībai, lai visu grupas locekļu raksturīgās īpašības būtu vienādas un lai arī viņu izturēšanās būtu vienāda. Šīs prasības savukārt ietekmē percepciju, attieksmi un jūtas pret citiem grupas locekļiem. (17,136)
Stereotips ir izzināšanas mehānisms, kas palīdz klasificēt reālās pasaules lietas un parādības, kas atvieglo mūsu domāšanas procesus. Indivīds netērē laiku un enerģiju, lai iepazītu kādu jaunu objektu, bet, vadoties pēc dažādiem uzskatiem, iekļauj to pie zināmām lietām .Stereotipa patiesums ikdienas dzīvē netiek pārbaudīts, bet – gluži otrādi – pats stereotips var vadīt informācijas atlasi.
Stereotipi ir tādi uzskati par cilveku īpašībām, kuru pamata ir viņu piederībai vai citai grupai. Steriotipi piedēvē noteiktas īpašības, faktiski visiem tās grupas locekļiem, neatkarīgi no tā cik atšķirīgas viņu īpašības, varbūt, ir īstenībā. (10,158)
Steriotips ir paraugs, trafarets, kam seko bez domāšanas un ko parasti lieto, kad trūkst savas paša ierosmes, domas. (23) Stereotips – sociāla shēma, kas saistās ar kādas grupas locekļu iezīmēm. Stereotipi var būt pozitīvi un negatīvi. (10,145)
Stereotipi ir eksistējuši no laiku gala un tie no bērnības sabiedrībā tiek ieaudzināti, kā pašsaprotama patiesība, kas veido aplamu priekšstatu, kurš pat nav apstiprinājies.
Stereotipi ne vienmēr ir saistīti ar aizspriedumiem vai diskrimināciju, taču tie nodrošina kognitīvu pamatu gan aizspriedumiem, gan diskriminācijai. (10,158) Mūsu sabiedrība uzskata, ka atšķirīgais ir kaitīgs, jo esam pieņēmuši stereo tipisku jeb stīvu un noturīgu attieksmi pret parādībām. (1,41)
Stereotipi jeb steriotipisks priekšstats, socioloģijā ir pārspīlēts un neobjektīvs priekšstats par kādu cilvēku tipu, grupu vai sabiedrību. Tā pamatā ir aizspiedumi, nevis fakti, bet ilgāku laiku atkal un atkal atdzīvināti. (13,498)
No stereotipiem rodas uzskati, un stereotipi ir cieši saistīti ar uzskatiem, jo no vienas personas stereotipiem veidojas, kādas citas noteiktas personas uzskati. Tie var būt gan pozitīvi, gan negatīvi, bet vairums sabiedrības grupas, arī jaunieši neapzināti veido savus uzskatus no stereotipiem, neapzināti, pat nezinot, vai tā ir, vai nav pierādīta patiesība. Tātad daļa uzskatu ir nepierādītā, pieņemtā patiesība, kura dominē gan sabiedrībā, gan mēdijos.
1.4 ĢIMENES STATISTIKA LATVIJĀ
1.4.1 VALSTS POLITIKA UN DAUDZBĒRNU ĢIMENES
Ģimenes politika ir sociālās politikas sastāvdaļa, un tā ir cieši saistīta ar demogrāfisko politiku. Ģimenes politikas galvenie uzdevumi ir stipras un stabilas ģimenes veidošana, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un nelabvēlīgo sociālo parādību mazināšana. Ģimenes politika ir valsts institūciju lēmumi un darbība attiecībā uz ģimeni. Gan ģimenes politika, gan demogrāfiskā politika parasti ir pasākumu kopums, lai nolūkā sasniegt vēlamo stāvokli, apzināti izmainītu demogrāfisko procesu virzību un struktūru. Ģimenes politikas mērķi, salīdzinājumā ar demogrāfisko politiku ir konkrētāki, šaurāki un attiecināmi galvenokārt uz ģimenēm. (18,90)
Nav definēta Latvijas valsts ģimenes politika, bet ir izstrādāti dažādi projekti un programmas. .Svarīgākā kocepcija ir “Valsts ģimenes politika”, kura ir izstrādāta 20. gs. 90. gadu beigās. (18,91)
Ģimenes atbalsta politikas iedarbīgums atkarīgs no atbilstības gan indivīdu, gan ģimeņu, gan visas sabiedrības vēlmēm, vajadzībām un iespējām konkrētos apstākļos. Sabiedrībai nozīmīga ir kvantitatīvas un kvalitatīvas paaudžu nomaiņas īstenošana, indivīdam nozīmīga ir savu reproduktīvo ieceru realizēšana. (18,91) Vēlamais bērnu skaits ģimenē, kas pēc aptauju datiem vairumā gadījumā ir divi vai trīs bērnu. Ģimene īstenosies ar lielāku varbūtību, ja tiks radīti iespējami labvēlīgi apstākļi un veikti iedarbīgi atbalsta pasākumu, kas atbilstu iedzīvotāju un ģimeņu vēlmēm. (18,91)
Valsts garantē sociālo aizsardzību dažādos veidos, būtiskākie ir divi virzieni – sociālā apdrošināšana un universālie valsts pabalsti.
Sociālajai apdrošināšanai raksturīga sadarbība starp valsti un sociālo apdrošinātu personu, proti iestājoties sociālā riska stāvoklim, indivīdam ir tiesības saņemt kompensāciju atbilstoši veikto sociālo iemaksu lielumam. Ja ģimenēs būs pārliecība, ka sociālā riska t.sk maternitātes gadījumā no valsts tiks saņemts atbalsts – zaudēto ienākumu kompensācija, turklāt atbilstoši paša ieguldījumam, pastāv lielāka varbūtība, ka ģimene izšķirsies par bērnu radīšanu. (18,92)
Cits atbalsts veids ir universālie pabalsti, kurie tiek maksāti no valsts budžeta un pēc būtības ir demogranti – tiek izmaksāti noteiktām personām konkrētos gadijumos, lai daļēji kompensētu ienākumu samazināšanos, vai novērstu iespējamo sociālo risku. (18,93) Valsts sociālie pabalsti ģimenēm ar bērniem paredzēti saistība ar bērnu audzināšanu, radušos papildu izdevumu daļējai kompensēšanai. (18,93)
Diemžēl pētījumi apliecina, ka tieši daudzbērnu ģimenes bieži pakļautas nabadzības riskam. Tomēr, neraugoties uz to, daudzbērnu ģimenes ir sociāli aktīvas, par ko liecina lielais daudzbērnu ģimenes apvienojošo organizāciju skaits. Šīs ģimenes vieno līdzīga pieredze bērnu aprūpē, un vēlme sadarboties gan savu zināšanu un prasmju attīstībai, savstarpēja atbalsta nodrošināšanai, gan kopīgu sabiedriska labuma mērķu sasniegšanai. Šāda veida aktivitātes ir valstiski nozīmīgas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, un psiholoģiski labvēlīgas vides radīšanai ģimenēm ar bērniem. Tādēļ būtiski nodrošināt arī valstisku palīdzību sadarbības stiprināšanai daudzbērnu ģimeņu starpā, atbalstot svinīgu paaudžu solidaritātei veltītu pasākumu organizēšanu Ziemassvētku gaisotnē. (19)
Pēc statistikas darbu analīzes, nonācām pie slēdziena, ka pēc literatūras, daudzbērnu ģimenes biežāk sastopamas lauku apvidos. Pēc empīriskās pieredzes varam droši teikt, ka lielākais vairums bērnu no daudzbērnu ģimenēm gan mācās lauku skolās, gan tur pavada lielāko daļu sava brīvā laika.
Pašlaik visa valsts politika Latvijā ir vērsta uz vispārēju sašaurināšanos. Kā labākais piemērs tam ir administratīvi teritoriālā reforma, kas paredz likvidēt vairāk nekā 400 pagastus. Ministrijas neplāno jaunu skolu, kultūras namu un citu objektu celtniecību, kā tas ierasts normālās valstīs, bet gan skolu, bibliotēku un veselu pagastu slēgšanu. (19)
Bērna pilnvērtīgai emocionālai un fiziskai attīstībai ir nepieciešama mātes un tēva mīlestība un atbalsts. Nereti mūsu sabiedrībā daudzi nenovērtē to, ko bērnam var sniegt ģimene. Ir jāsaprot, ka bērns un ģimene ir galvenās vērtības dzīvē. Daļai ģimeņu trūkst zināšanu, izpratnes un prasmju saglabāt ģimenisku vidi. Latvijā ir vairāk kā 30 000 ģimenes ar 3 un vairāk bērniem. (19)
1.4.2 STATISTIKA LATVIJĀ
2005. gada statistika liecina ka tajā gadā ir pavisam dzimuši 21497 bērni. 2005. gadā, ģimenēs, kurās dzima pirmais bērns, to skaits sastāda 10998. Ģimenes, kurās dzima otrais bērns, sastāda 6873. Trešais bērns – 2334. Ceturtais bērns – 720. Pieci un vairāk – 570. (11.119) Tātad apmēram 51% no jaundzimušajiem ģimenē bija pirmais bērns, 32% no jaundzimušie bija otrais bērni, 11% trešais bērns, 3,3% bija ceturtais bērns, pieci un vairāk bērnu bija 2,6% no jaundzimušajiem.
Iedzīvotāju skaita pieaugums 2005. gadā bija vērojams tikai Ogres (239) un Rīgas (3643) rajonā. Visaugstākie dzimstības rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem bija Liepājā, Jelgavas un Rīgas rajonā – 11 dzimušie, viszemākā dzimstība bija Ludzas rajonā – 7 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. (24)
Dzimušie pēc dzimšanas secības (18,119)
1985 1990 1995 2000 2003 2004 2005
Pavisam 39’751 37918 21595 20248 21006 20334 21497
Pirmais 18516 18045 11248 10047 10803 10690 10998
Otrais 14750 12422 6466 6487 6591 6310 6873
Trešais 4272 4837 2304 2195 2238 2060 2334
Ceturtais 1190 1440 832 794 740 667 720
Piektais un vairāk 1023 1173 730 714 632 602 570
nav uzrādīts 0 1 15 11 2 5 2
1.4.3 NEVALSTISKĀS ORGANIZĀCIJAS DAUDZBĒRNU ĢIMENES ATBALSTAM
2008.gada 12.februāri abas autores bija intervijā ar Jelgavas sociālo lietu pārvaldes sektora: „Darbs ar ģimenēm un bērniem” sektora vadītāju Gunda Balodi. Intervijā ieguvām informāciju par nevalstiskajām organizācijām Jelgavā, kuras atbalsta daudzbērnu ģimenes un maznodrošinātas ģimenes.
Viena no svarīgākajām organizācijām, kura nodarbojās ar daudzbērnu ģimenēm ir Jelgavas pilsētas lielo ģimeņu centrs „Spiets”.
Vēl viena svarīga nevalstiska organizācija „Cerību stars” funkcionē, kā bērnu biedrība un jauniešu centrs, šī biedrība saistīta ar kristīgo ticību un rīko pasākumus, lai veicinātu bērnu un jauniešu atbalstīšanu.
Jelgavas Bērnu fonds Jelgavas nodaļa arī ir būtisks atbalsta punkts, kas gan atbalsta daudzbērnu ģimenes, gan bez vecākiem palikušos bērnus, jauniešus un maznodrošinātas ģimenes.
Arī mūsu intervijas „Darbs ar ģimenēm un bērniem” eksperte un G. Balode nodarbojas ar tām daudzbērnu ģimenēm, kurās ir dažādas sociālas problēmas. Tomēr G. Balode ir arī ir sastapusies ar ļoti augstu vērtējamām daudzbērnu ģimenēm, kuras ir parādījušas, ka lielas ģimenes un tajās esošie jaunieši, ar mīlestību un centību var gan iegūt augstāko izglītību, gan pilnvērtīgi nodrošināt savas bērnus. Uzslavas vērta ir kāda septiņu bērnu ģimene, kura ir aktīva gan pasākumos, gan arī tās jaunieši iegūst lielus panākumus izglītības jomā.
Protams, savā darbā G. Balode ir sastapusies ar vairākām ģimenēm, kurās valda alkoholisms un daudzos gadījumos vecāki nav spējuši pierādīt, ka ir spējīgi savus bērnus pilnvērtīgi nodrošināt un izglītot. Eksperte uzsvēra ka alkoholisma problēma neattiecas tikai uz daudzbērnu ģimenēm
2. PRAKTISKĀ DAĻA
2.1. ANKETĀS IEGŪTO DATU APKOPOJUMS UN ANALĪZE
Izlasi izvēlējāmies trīs vidējās izlītības mācību iestādes – Jelgavas Valts ģimnāzijas, Kalnciema vidusskolas un Ozolnieku vidusskolas 10,11,12 klašu skolēnus. Anketējām jauniešus vecuma posmā no 15-19 gadiem, kopā 161 respondentus, no kuriem 61 respondets ir no daudzbērnu ģimenes un 100 respondentu ir no viena un divbērnu ģimenes
Jauniešiem uzdevām 8 jautājumus, kurus sīkāk izpētijām pētnieciskās daļas diagrammās.
Respondentu iedalījums pēc skolas, dzimuma un skaita
2.1.1 attēls. skaits, skola
No aptaujāto respondentu skaita 47% jaunieši un 53% ir jaunietes. Ozolnieku vidusskolā jauniešu respondentu ir vairāk, kas ir 53%, tātad par 6% vairāk vīriešu. Kalnciema vidusskolā mūsu respondentu vidū jauniešu bija par 8% mazāk nekā jaunietes. Tas nozīmē, ka 54 % ir jaunietes, un jauniešu 46%. Jelgavas Valsts ģimnāzijā mūsu respondentu vidū, gandrīz divas reizes vairāk jaunietes, tas ir 65%, jauniešu ir 35%.
Tātad jauniešu respondentu ir mazāk, nekā jaunietes
Respondenti no daudzbērnu ģimenēm
2.1.2. attēls. Respondentu iedalījums pēc ģimenes lieluma un skolas.
Kalnciema vidusskolā 51% jauniešu nāk no daudzbērnu ģimenes, attiecīgi no viena vai divbērnu ģimenes nāk 49% respondentu. Ozolnieku vidusskolā 32% jauniešu nāk no daudzbērnu ģimenes, 68% respondentu nāk no viena vai divbērnu ģimenes. Jelgavas Valts ģimnāzijā 31% no daudzbērnu ģimenēm un 69% – no viena vai divbērnu ģimenēm.
Kalnciema vidusskolas respondentiem, vairāk kā puse jauniešu nāk no daudzbērnu ģimenes. Tas ir lielākais īpatsvars starp mūsu aptaujātajām skolām.
Kopējais daudzbērnu ģimeņu skaits
2.1.3.attēls. Respondentu kopējais procentuālais īpatsvars pēc ģimenes lieluma.
38% respondentu ir no daudzbērnu ģimenes,62% respondentu ir no viena un divbērnu ģimenes.
Secinam, ka no mūsu respondentiem vairāk kā puse nāk no viena vai divbērnu ģimenes
Attieksme pret jaunieti no daudzbērnu ģimenes
2.1.4.attēls.
6% respondentu reizēm jūtas nēerti lielās ģimenes dēļ. 94% nekad nav jutušies neērti ģimenes dēļ. Secinām, pārsvarā jaunieši nav jutušies nēerti savas ģimenes dēl.
Daudzbērnu ģimene un jauniešu izglītības iespējas
2.2.4.attēls. jauniešu viedoklis no daudzbērnu ģimenes.
Ozolnieku vidusskolas 55% respondentu, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm uzskata, ka viņiem ir grūtāk sasniegt savus mērķus, piemēram, izglītībā. 18% uzskata, ka viņiem nav grūtāk sasniegt savus mērķus. Savukārt 27% no respondentu izvelējās citu variantu.
Kalnciema vidusskolas 21% respondentu, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm uzskata, ka viņiem ir grūtāk sasniegt savus mērķus, piemēram, izglītībā. 70% uzskata, ka viņiem nav grūtāk sasniegt savus mērķus. Savukārt 9% no respondentu izvelējās citu variantu.
Jelgavas Valsts ģimnāzijas 5% respondentu, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm uzskata, ka viņiem ir grūtāk iegūt izglītību. 70% uzskata, ka viņiem nav grūtāk sasniegt savus mērķus. Savukārt 25% no respondentu izvelējās citu variantu.
Ozolnieku vidusskolas jaunieši, vairāk kā puse, uzskata, ka viņiem ir grūtāk iegūt izglītību ģimenes dēļ. Savukārt leilākā daļa Kalnciema vidusskolas un Jelgavas Valsts ģimnāzijas jauniešu uzskata, ka iegūt izglītību viņiem nav grūtāk.
2.1.5.attēls. jauniešu viedoklis no viena vai divbērnu ģimenes.
Ozolnieku vidusskolas respondenti, kuri nāk no viena vai divbērnu ģimenes, 19% respondentu uzskata, ka jauniešiem no daudzbērnu ģimenes ir grūtāk iegūt izglītību ģimenes dēl, 72% respondentu uzskata, ka nav grūtāk iegūt izglītību, un 9% atbildēja ar citu variantu.
Kalnciema vidusskolas respondenti, kuri nāk no viena vai divbērnu ģimenes, 25% respondentu uzskata, ka jauniešiem no daudzbērnu ģimenes ir grūtāk iegūt izglītību ģimenes dēl, 69% respondentu uzskata, ka nav grūtāk iegūt izglītību, un 6% atbildēja ar citu variantu.
Jelgavas valsts ģimnāzijas respondenti, kuri nāk no viena vai divbērnu ģimenes, 9% respondentu uzskata, ka jauniešiem no daudzbērnu ģimenes ir grūtāk iegūt izglītību ģimenes dēl, 69% respondentu uzskata, ka nav grūtāk iegūt izglītību, un 22% atbildēja ar citu variantu.
Lielākā daļa respondentu, kuri nāk no viena vai divbērnu ģimenes, uzskata, ka jaunietim no daudzbērnu ģimenes nav grūtāk iegūt izglītību.
Cits variants
Apvienojot visu respondentu viedokļus, kuri atbildēja izsakot faktorus izglītības sasniegšanā:
ja jauniešu ģimenē ir daudz, tad visiem grūti apmaksāt mācību maksu:
tas atkarīgs no ģimenes materiālā stāvokļa (apmēram, 80% no respondentiem, uzsvēra tieši šo faktoru);
atkarīgs no vecāku intereses par jaunieša (sava bērna) nākotni;
atkarīgs no jaunieša centības un motivācijas;
atkarīgs no jaunieša.
Jauniešu, no viena vai divbērnu ģimeņu, attieksme pret daudzbērnu ģimenes jauniešiem
2.1.6.attēls.
Jelgavas Valsts ģimnāzijā 7% respondentu uzskata, ka tas ir iemels viņu atstumt, ja jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes, tomēr 75% respondentu uzskata, ka tas nav iemesls, un 18% nav par to domājuši.
Kalnciema vidusskolā 13% respondentu uzskata, ka tas ir iemels viņu atstumt, ja jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes, savukārt 80% respondentu uzskata, ka tas nav iemesls, un 7% nav par to domājuši.
45% Ozolnieku vidusskolas respondentu uzskata, ka tas ir iemels viņu atstumt, ja jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes, bet 80% respondentu uzskata, ka tas nav iemesls, un 7% nav par to domājuši.
Secinām, ka lielākā daļa respondentu uzskata, ka atsumšanas faktors nesaistās ar faktu, ka jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes, tādēļ tas nav iemesls.
Daudzbērnu ģimenes vērtējums jauniešu vidū
2.1.7 attēls. Respondentu (no daudzbērnu ģimenēm) vērtējums par daudzbērnu ģimenēm
57% respondentu no daudzbērnu ģimenēm pozitīvi vērtē daudzbērnu ģimenes, 39% respondentu vērtē daudzbērnu ģimenes neitrāli, bet 4% vērtē negatīvi.
Secinām, ka lielākoties jaunieši no daudzbērnu ģimenēm pozitīvi novērtē daudzbērnu ģimenes.
2.1.8 attēls. Respondentu (ne no daudzbērnu ģimenēm) vērtējums par daudzbērnu ģimenēm
30% respondentu, kuri ir no viena vai divbērnu ģimenēm, daudzbērnu ģimenes vērtē pozitīvi, savukārt 61% respondentu daudzbērnu ģimenes vērtē neitrāli un 9% vērtē negatīvi.
Lielākā daļa jaunišu no viena vai divbērnu gimenes, vērtē daudzbērnu ģimenes neitrāli
2.1.9 attēls. Kopējais respondentu viedoklis.
51% repsondentu daudzbērnu ģimenes vērtē neitrāli, 44% no visiem respondentiem, daudzbērnu ģimenes vērtē pozitīvi, un 5 respondentu vērtē negatīvi.
Vairāk kā puse respondentu, daudzbērnu ģimenes vērtē neitrāli.
Vai daudzbērnu ģimene ietekmē jaunieša uzvedību
2.1.10 attēls. Jauniešu viedoklis, kuri ir no daudzbērnu ģimenēm.
43% respondentu, kuri nāk no daudzbērnu ģimenes, uzskata, ka slikta audzināšana nav atkarīga no bērnu daudzuma ģimenē.Savukārt 3% jaunieši no daudzbērnu ģimenes, uzskata, ka jaunietis, kas nāk no daudzbērnu ģimenes ir slikti audzināts. 54% respondentu uzskata, ka jaunietis no daudzbērnu ģimenes, nav sliktāk audzināts.
Secinām, ka vairums repsondentu uzskata, ka jaunietis no daudzbērnu ģimenes, nav sliktāk audzinats.
2.1.11. attēls. Jauniešu viedoklis, kuri nav no daudzbērnu ģimenēm.
5% jauniešu, kas nav no daudzbērnu ģimenes uzskata, ka jaunietis, kas nāk no daudzbērnu ģimenes ir slikti audzināts. Savukārt 47% uzskata, ka tas nav atkarīgs no bērnu daudzuma ģimenē, un 48% uzskata, ka jaunietis nav sliktāk audzināts.
Secinām, ka lielākā daļa jauniešu uzskata, ka slikta uzvedība nav atkarīga no bērnu skaita ģimenē.
Daudzbērnu ģimeņu popularitāte jauniešu vidū
2.1.12 attēls. Viedoklis no jauniešiem, kuri nāk no daudzbērnu ģimenes
Respondenti, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm, uz jautājumu vai veidotu daudzbērnu ģimeni, ja materiāli varētu to uzturēt atbildēja sekojoši. 50% no respondetiem atbildēja, ka vēlētos, 19% respondentu atbildēja, ka nav pārliecināti, 18% atbildēja, ka nevēlētos, savukārt 13% atbild, ka tas būtu atkarīgs no vīra,sievas.
Puse respondentu, veidotu daudzbērnu ģimenes, ja viņi finansiāli to varētu atļauties.
2.1.13 attēls. Viedoklis no jauniešiem, kuri nenāk no daudzbērnu ģimenes
Tie respondenti, kuri nenāk no daudzbērnu ģimenēm atbildēja uz jautājumu vai veidotu daudzbērnu ģimeni, ja materiāli varētu to uzturēt atbildēja sekojoši: 37% respondentu atbildēja, ka nevēlētos veidot daudzbērnu ģimeni, pat ja materiāli varētu to nodrošināt. 23% uzskata, ka tas būtu atkarīgs no otrās pusītes, un 22% nezin vai to vēlētos, un tikai 18% no respoindentiem, kuri nenāk no daudzbērnu ģimenes atbildēja, ka to vēlētos.
Vairums repsondentu, pat ja finansiāli varētu nodrošināt daudzbērnu ģimeni, to neveidotu.
Salīdzinot abas diagrammas, mēs secinam ka katram jaunietim ir populārs savs ģimenes modulis.
STEREOTIPS IETEKMĒ PRIEKŠSTATU PAR JAUNIETI NO DAUDZBĒRNU ĢIMENES
Pirmais priekšstats par jaunieti, kurš nāk no daudzbērnu ģimenes
Respondentiem tika uzdots jautājums (ja tevi iepazīstinātu ar kādu vienaudzi, un pateiktu, ka viņš nāk no daudzbērnu ģimenes, kā tas ietekmētu tavu pirmo priekšstatu par viņu), uz kuru jaunieši atbildēja uzrakstot savu viedokli. Atbildes bija daudz, un daudzos gadījumos tās ietvēra līdzīgus viedokļus:
jaunieti pieņemtu bez jebkādiem aizspriedumiem
neietekmētu, jo tas nav kritērijs vērtēšanai un tas nav svarīgi
vērotu uzvedību
iepaids būtu pozitīvs, jo jaunieši no daudzbērnu ģimenēm ir draudzīgāki nekā tie jaunieši kas nāk no viena vai divbērnu ģimenes.
vērtētu pozitīvi, jo uzskata, ka jauniešiem no daudzbērnu ģimenes piemīt īpašības
cilvēku skaits ģimenē neietekmē priekšstatu, tātad neitrāli
iepazītu, tad spriestu
uzskatītu, ka ir nabadzīgs, jeb materiāli slikti situēts, tā pārsvarā ir
būtu prieks iepazīties
nevēlētos ar viņu kontaktēties
nodomātu, ka bija grūta bērnība.
Īpašibas, kuras pieminēja izsakot viedokli par priekšstatu ietekmēšanu:
nav izlutināts
ļoti draudzīgs
atbildīgs
saprotošs
komunikabls
nav izlepis
nav iedomīgs
sirsnīgs
rūpība
Pēc respondentu viedokļa analīzes izsecinājām, ka vairums jauniešu uzskata, ka fakts, ka jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes neietekmē priekšstatu, bet tomēr starp viedokļiem bija arī tādi, kas paskaidroja, ko nodomātu par jaunieti, zinot šo faktu, kas ir stereotipu līmenī. Vairums skatītos pēc uzvedības, jo no ģimenes nav atkarīgs kāds jaunietis ir. Mūs iepriecināja, ka tomēr liela daļa respondentu ne tikai apgalvo, ka jaunietis no daudzbērnu ģimenes ir ar labām īpašībām, kas nepiemīt no viena vai divbērnu ģimenes nākušam jaunietim. Respondenti piebilda, ka liela ģimene nav faktors spirešanai par jaunieti, un ir citi svarīgi faktori, kuri ir primārāki.
Nobeigums
Mūsu zinātniski pētniecisko darbu var turpināt, pētot jaunieša grūtības ņemot vērā faktu, ka viņš nāk no daudzbērnu ģimenes un kā tas ietekmē viņa izglītības iespējas, socioloģisko attīstību un vai valsts ir ieinteresēta atbalstīt jauniešus no daudzbērnu ģimenēm, lai veicinātu to augstākās izaugsmes iespējas, piemēram izglītībā.
Darbu var izmantot skolā mācību stundās, piemēram, ētikas stundās, psiholoģijas stundās un dažādās mācību priekšmetos, kur notiek diskusijas par dažādām sociālajām problēmām.
Secinājumi
Teorētiskās daļas secinājumi:
• Ģimene, vismaz vienā dzīves posmā, ir katra indivīda ausgtākā vērtība;
• daudzbērnu ģimene, pat ja tā ir finansiāli vāja, reti kad izjūk, jo bērni stirpina laulību;
• jauniešu vecumposms sākas līdzās ar identitātes meklējumiem, kas ir no 15 – 18 gadiem;
• jaunietis cits citu ietekmē, to domas, jūtas, vērtējumus, viedokļus, dažādos veidos gan mazās grupās, gan lielās grupās;
• uzvedību ietekmē jaunieša domāšana, jūtas, problēmu risināšana, vēlmes, atcerēšanās un tā saistās ar sociālo grupu;
• motivācija mudina mūs rīkoties divos atšķirīgos veidos, saņemot konkrētu atalgojumu (ārējā motivācija), vai gūstot pašam no tā prieku ( iekšējo motivāciju);
• jauniešiem izglītība ir ļoti svarīga, jo tā veicina izaugsmes iespējas nākotnē;
• uzskati ir ļoti saistīti ar stereotipiem, jo no stereotipiem veidojas uzskati par noteiktām sabiedrības minoritāšu grupām;
• ģimenes politikas galvenie uzdevumi ir stipras un stabilas ģimenes veidošana, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un nelabvēlīgo sociālo parādību mazināšana;
Praktiskās daļas secinājumi:
• puse mūsu rerspondentu nāk no viena vai divbērnu ģimenes;
• pārsvarā jaunieši uzskata, ka neatkarīgi no tā, ka jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes, viņš var iegūt izglītību, ja ir iekšējā motivācija;
• ļoti maz respondentu uzskata, ka jaunietis ir slikti audzināts, ja nāk no daudzbērnu ģimenes;
• jauniešiem nākotnei populārs ir savs ģimenes modulis, kurā ir audzis;
• fakts, ka jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes neietekmē priekšstatu vienaudžu vidū;
• mūsu zinātniskā darba pētāmā problēma tika apgāzsta, jo no mūsu respondentu viedokļa, jaunietis ja nāk no daudzbērnu ģimenes, var iegūt izgltību, nav mazāk motivēts un nav ar sliktu uzvedību
Annotation
The point of our work is to find out, if children are from big family more than 2-3 kids, are bad motivated, with bad habits and so on. And what are opinions about those kind children who are from many kids families. In our school we did kind of questionnaire about this problem, even experts were involved in that work. We were checking and analyzing literature, to understand why the opinions are almost the same about those children.
And results were quite good, we understood how they deal with inside and outside group, and what is the main thing which make those kinds of opinions. Analyzing different information, we find out that each person have opportunity to get education, the main thing which can make that more difficult is not enough money, everyone can rich his purpose. We get touch with many child families, we had to find out about them like social groups, same time we were trying to find out what are the government position in this thing.
Our group which was analyzing information from questionnaires, made diagrams which shows us, what the opinions about those families are. We can continue work under this problem, analyzing problems which they have, how it will affect there studies, and communication with other people, and government are interested to help those families, to make education level higher in all country.
We find out that there are many those kind families in Latvia, that means that each person can use our dates to understand what really are life in many children families, what are there opportunities and education future.
IZMANTOTĀS VĒRES
GRĀMATAS:
1. Airaksinens T. „Filosofijas pamati”, Rīga, „Zvaigzne ABC”, 200X gads
2. Autoru kolektīvs, ”Cilvēks un dzīve. Socioloģijas skatījumā”, Rīga, „SIA RANTI”, 1996
3. Autoru kolektīvs. Ideju vārdnīca. „ Domātāji, teorijas un jēdzieni filozofijā, zinātnē reliģijā, politikā, vēsturē un mākslā” Zvaigzne ABC, rīga, 1999
4. Autoru kolektīvs, „Latviešu valodas vārdnīca”, Rīga: „Izdevniecība Avots”, 2006
5. Autoru kolektīvs, Psiholoģijas pamati, „Psihe- garīgā pasaule”, Rīga, „Zvaigzne ABC”, 1998
6. Autoru kolektīvs, „Psiholoģijas vārdnīca”, Rīga:”Mācību grāmata”, 1999
7. Balsons M. „Kā izprast klases uzvedību” Lielvārds – Lielvārde, 1996
8. Borns. L.E., Ruso N.F., Psiholoģija „Izturēšanās un tās konteksts” I daļa, Rīga, „ Raka”, 2000
9. Borns. L.E., Ruso N.F., Psiholoģija „Izturēšanās un tās konteksts” III daļa , Rīga, „Raka”, 2001
10. Borns. L.E., Ruso N.F., Psiholoģija „Izturēšanās un tās konteksts” 4.daļa Rīga, „ Raka”, 1998
11. Eglītis I. „Psiholoģijas vārdnīca” Rīga, „ Mācību grāmata” , 1999
12. Geidžs N.L., Berliners D.C., Pedagoģiskā psiholoģija. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999Šiļņevas L
13. Gudjons H. „Pedagoģijas pamatziņas” „ Zvaigzne ABC” , Rīga, 1998
14. Karpova Ā. „Teorijas un to radītāji” Riga, Zvaigzne ABC, 1998
15. Svence G. „Attīstības psiholoģija” Rīga, Zvaigzne ABC, 1999
16. Šiļņevas L. Virsredakcijā SDSPA „ Attīstība”, „ Dzīves jautājumi” 3 daļa, Rīga – 1998
17. Vuorinens R, Tūnala E., Psiholoģijas pamati, „Cilvēka attīstība posmi”, Rīga, „Zvaigzne ABC”, 1999
18. Zvidriņš P. „Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21.gadsimta sākumā” Rīga „Zinātne” – 2006
INTERENTA RESURSI:
19. http://www.bm.gov.lv/lat/valsts_programmas/realizetie_projekti/ (16.12.07)
20. http://www.staicele.lv/socialais_dienests.php (27.01.2008)
21. http://www.lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=141219&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=7d82f444214d94ced3226de5f31e3c&print=on&PHPSESSID=7d82f444214d94ce3226de5f31e3c (30.01.08)
22. http://www.gimenei.lv/lv/entry.php?id=30&w=publik%C4%81cijas (30.01.08)
23. HTTP://WWW.AILAB.LV/VARDNICA/SERVLET/VARDNICA (30.01.08)
24. http://social.lv/archive.php?func=readarticle&id=60&day=23&month=05&year=2007 (05.01.08)
25. http://www.katedrale.lv/index.php?id=6899 (05.01.08)
pielikums
Sveiki, mēs esam 11.c klases skolnieces no JVĢ, Laura un Kristīna, mēs veicam zinātniski pētniecisko darbu par jaunieti no daudzbērnu ģimenes. Būsim ļoti pateicīgas, ja aizpildīsiet mūsu aptauju, apvelkot savu izvēlēto variantu. Jau iepriekšējs paldies!
Dzimums:_______
Skola:__________
Klase:__________
1.) Vai Tu nāc no daudzbērnu ģimenes? Ja jā, tad cik bērnu ģimenē Jūs esat?
a) Jā,____________________
b) Nē
2.) Ja Tu nāc no daudzbērnu ģimenes, vai ir bijušas situācijas, kurās plašās ģimenes dēļ Tu esi juties neērti, piemēram, skolā?
a) Nekad
b) Reizēm
c) Bieži
3.) Tavuprāt, ja jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes vai viņam ir mazākas iespējas sasniegt savus mērķus, piemēram, izglītībā?
a) Nē
b) Jā
c) Cits variants__________________________________________________________
4.) Tavuprāt, ja jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes, vai tas ir iemesls viņa atstumšanai?
a) Neesmu par to domājis
b) Nē
c) Jā
5.) Kā Tu vērtē ģimenes, kurās ir vairāk kā divi bērni?
a) Tas ir apsveicami
b) Neitrāli
c) Tas nav nepieciešams
6.) Kā Tu domā, ja jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes, tad vai viņš ir slikti audzināts?
a) Jā
b) Nē
c) Tas nav atkarīgs no bērnu skaita ģimenē
d) Cits variants _________________________________________________________
7.) Vai Tu vēlētos nākotnē, veidot daudzbērnu ģimeni, ja Tu to finansiāli varētu atļauties?
a) Akarīgs no sievas vai vīra
b) Nē
c) Jā
d) Nezinu
8.) Ja Tevi iepazīstinātu ar kādu vienaudzi un pateiktu, ka viņš nāk no daudzbērnu ģimenes, kā tas ietekmētu tavu pirmo priekšstatu par viņu?