LATVIJAS UNIVERSITĀTE
EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE
FINANŠU INSTITŪTS
Aktīvu un pasīvu struktūras analīze AS Hansabankā par
2000. – 2006. gadu
DIPLOMDARBS
Autors: Profesionālo studiju programmas
Finanšu menedžments 5.kursa PLK students Mareks Pujāts
Stud. apl. Nr. EkFM 020207
Darba vadītājs: Žanete Glaudiņa
RĪGA 2007
Saturs
Anotācijas…………………………………………………………………………………………3
Ievads………………………………………………………………………………………………6
1. Hansabankas pozīcija Latvijas komercbanku tirgū …………………………………………………………..8
2. Hansabankas aktīvu un pasīvu struktūras izvērtējums …………………………………………………….15
2.1. Aktīvu struktūras analīze ……………………………………………………………………………….15
2.2. Pasīvu struktūras analīze ……………………………………………………………………………34
2.3. Hansabankas darbības rādītāju salīdzinājums ar banku sektora rādītājiem…………….54
Secinājumi un priekšlikumi …………………………………………………………………………………………….59
Izmantotās literatūras un avotu saraksts…………………………………………………….……62
Galvojums …………………………………………………………………………………………………………………….63
Pielikumi ………………………………………………………………………………………………………………………64
Anotācija
Straujā ekonomikas attīstība valstī un iekšzemes pieprasījums pēc naudas resursiem ir viens no svarīgākajiem iemesliem banku sektora straujajai attīstībai pēdējo gadu laikā. 2006. gada laikā visstraujāk ir pieauguši banku nozares aktīvi.
Ņemot vērā Latvijas banku sektora straujo attīstību , par diplomdarba tēmu darba autors ir izvēlējies ”Aktīvu un pasīvu struktūras analīze AS Hansabankā par 2000. – 2006.gadu”.
Diplomdarba mērķis ir uz Hansabankas un Latvijas Komercbanku asociācijas sniegto datu analīzes pamata censties izstrādāt priekšlikumus Hansabankas darbības attīstībai.
Pētījuma rezultātā autors ir nonācis pie sekojošiem secinājumiem:
• Hansabankas aktīvu tirgus daļa sastāda 24 % no kopējiem Latvijas komercbanku aktīviem.
• 2006. gada beigās banku sektora pasīvos lielāko īpatsvaru sastādīja klientu noguldījumi, savukārt Hansabankas pasīvos lielākais īpatsvars bija saistībām pret kredītiestādēm.
• Būvniecības apjomu pieaugums un privātpersonu pieprasījums pēc naudas līdzekļiem valstī, Hansabankai nodrošināja izsniegto kredītu apjoma pieaugumu ļoti straujos tempos. Straujo pieaugumu Hansabankai nodrošināja jau esošais klientu un filiāļu skaits, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem Hansabankas attīstībā.
• Hansabankas darbība ir vērsta uz optimālu likviditātes nodrošināšanu un maksimālu peļņas gūšanu.
Lai Hansabankai nerastos problēmas ilgtermiņā ar optimālas likviditātes saglabāšanu, tai vairāk ir jāpievērš uzmanība izsniegto kredītu kvalitātei, jo izsniegto kredītu īpatsvars kopējos Hansabankas aktīvos sastāda 80 %.
Hansabankai nākotnē par prioritāti ir jāizvēlas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību projektu finansēšanu, līdz ar straujo nekustamo īpašumu tirgus attīstību un ar to saistīto risku pieaugumu ilgtermiņā.
Аннотация
Стремительное развитие экономики и внутригосударственный спрос на денежные ресурсы, являются одними из основных причин стремительного развития банковского сектора в последние года. В 2006 году стремительней всего выросли активы банковского сектора.
Беря во внимание стремительное развитие банковского сектора, автор дипломной работы выбрал тему “Анализ структуры пассивов и активов A/S Hansabanka за 2000-2006 года”.
Целью дипломной работы является разработка путей развития деятельности Hansabanka A/S на основе анализа данных A/S Hansabanka и Латвийской ассоциации комерческих банков.
В результате исследования автор пришел к следующим выводам:
• Рыночная доля активов A/S Hansabanka составляет 24% от суммы активов всех комерческих банков Латвии.
• В конце 2006 года большую часть пасивов банковского сектора составили вклады клиентов, в свою очередь основну часть пасивов Hansabanka A/S составили кредитные обязательства в других банках.
• Прирост темпов строительства и увеличение спроса на денежные средства обеспечило A/S Hansabanka стремительные темпы роста объемов кредитования.
• Деятельность A/S Hansabanka направлена на обеспечение оптимальной ликвидности и получение максимально прибыли.
Для предотвращения проблем с сохранением оптимальной ликвидности в долгосрочном периоде предприятию A/S Hansabanka необходимо привлечь внимание к качеству выдоваемых кредитов, так как удельный вес выданных кредитов составляет 80% от общих активов.
В связи со стремительным развитием рынка недвижимости и связанными с этим рисками, A/S Hansabanka должен обеспечить приоритет для проектов с финансированием отраслей производства, сельского хозяйства,а так же государственных проектов .
Ievads
Straujā Latvijas ekonomikas izaugsme sekmē banku sektora attīstību, jo bankas ir viens no ekonomikas veicinošiem faktoriem.
Straujais būvniecības apjomu pieaugums un nekustamo īpašumu cenu kāpums, kā arī privātpersonu tieksme pēc labākiem dzīves apstākļiem, rada pieprasījumu iekšzemē pēc papildus naudas resursiem. Dažādu projektu vai vajadzību apmierināšanai, trūkstošos naudas resursus privātpersonas un uzņēmumi nodrošina aizņemoties no Latvijas bankām.
Mūsdienās bankas aizdodot naudas resursus vēlas pēc iespējas gūt lielāku atdevi no aizdotajiem resursiem, peļņas veidā. Bankas peļņa vistiešākajā veidā ir saistīta ar to, cik efektīvi bankas piesaistītos resursus izvieto savos aktīvos.
Bankas ir finanšu starpnieki, kas piesaista resursus noguldījumu vai citā veidā un izvieto tos aktīvajās operācijās ar mērķi gūt peļņu.
Pēdējos gados Latvijas komercbanku sektorā ir bijis lielākais aktīvu kāpums Latvijas banku sistēmas pastāvēšanas vēsturē. Straujais aktīvu kāpums ir saistīts ar lielo pieprasījumu iekšzemē pēc resursiem.
Lai nodrošinātu nepieciešamos resursus bankām tie ir jāpiesaista. Viens no populārākajiem resursu piesaistīšanas veidiem bankām ir klientu noguldījumi.
Ņemot vērā Latvijas banku sektora straujo attīstību , par diplomdarba tēmu darba autors ir izvēlējies ”Aktīvu un pasīvu struktūras analīze AS Hansabankā par 2000. – 2006. gadu”.
Diplomdarba mērķis ir uz Hansabankas un Latvijas Komercbanku asociācijas sniegto datu analīzes pamata censties izstrādāt priekšlikumus Hansabankas darbības attīstībai.
Lai sasniegtu diplomdarba izvirzīto mērķi, veikti sekojoši uzdevumi:
• noteikt Hansabankas pozīciju Latvijas komercbanku tirgū un salīdzināt ar lielākajiem nozares konkurentiem;
• salīdzināt Hansabankas bilances aktīvu posteņus pēc apjoma un izmaiņām ar banku sektora aktīviem;
• analizēt bilances aktīvu posteņu izmaiņas un īpatsvaru Hansabankā;
• salīdzināt Hansabankas bilances pasīvu posteņus pēc apjoma un izmaiņām ar banku sektora bilances pasīviem;
• analizēt bilances pasīvu struktūru pēc īpatsvara un izmaiņām Hansabankā;
• salīdzināt Hansabankas darbības rādītājus ar banku sektora vidējiem rādītājiem;
• uz analīzes pamata izstrādāt priekšlikumus Hansabankas darbības attīstībai.
Analizējot Hansabankas aktīvu un pasīvu struktūru ir svarīgi to salīdzināt ar banku nozares aktīvu un pasīvu dinamiku, jo ir iespēja salīdzināt Hansabankas un banku sektora attīstības tendences. Bankas bilances aktīvu un pasīvu posteņu īpatsvars atspoguļo bankas veikto pasākumu gala rezultātu, tāpēc ir svarīgi veikt aktīvu un pasīvu struktūras analīzi. Salīdzinot Hansabankas darbības rādītājus ar banku vidējiem rādītājiem ir iespējams noteikt, cik efektīvi banka strādā salīdzinot ar konkurentiem.
Lai īstenotu izvirzītos uzdevumus un nosakot Hansabankas attīstības tendences, autors darbā izmanto statistiskās, salīdzinošās, analītiskās un grafiskās metodes, ar kuru palīdzību sniedz savu vērtējumu, salīdzinājumu.
Diplomdarba analīze veikta, galvenokārt izmantojot Hansabankas gada pārskatus un Latvijas Komercbanku asociācijas sniegtos datus, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, materiālus, kas atspoguļo banku darbību. Līdztekus tam diplomdarba analīzē autors izmantojis personīgo darba pieredzi, kas saistīta ar banku darbību.
Darbs sastāv no ievada, divām daļām, kā arī secinājumiem un priekšlikumiem. Pirmajā daļā autors ir noteicis Hansabankas pozīciju Latvijas komercbanku tirgū. Hansabankas pozīciju autors ir noteicis pēc kopējiem aktīviem, izsniegtajiem kredītiem un piesaistītajiem noguldījumiem. Nodaļas beigās autors ir salīdzinājis Hansabankas attīstības tendences ar lielākajiem banku sektora konkurentiem.
Otrajā nodaļā autors ir veicis Hansabankas bilances aktīvu un pasīvu posteņu salīdzināšanu ar banku sektora bilances posteņiem, padziļināti analizējis Hansabankas aktīvu un pasīvu struktūru pēc īpatsvara un izmaiņām, kā arī salīdzinājis Hansabankas darbības rādītājus ar vidējiem banku darbības rādītājiem nozarē.
Diplomdarbs aptver Hansabankas aktīvu un pasīvu struktūras analīzi 2000. – 2006. gados.
1. Hansabankas pozīcija Latvijas komercbanku tirgū
Hansabanka ir universāla banka, kura apkalpo visas klientu grupas, īpaši fokusējoties uz vidēja lieluma uzņēmumiem un privātpersonām ar vidējiem un augstiem ienākumiem.
2006. gada laikā Hansabanka ir nostiprinājusi Latvijas vadošās finanšu institūcijas pozīcijas banku sektorā gan pēc aktīvu apjoma, gan izsniegto kredītu, gan piesaistīto noguldījumu apjoma. Straujš biznesa apjomu pieaugums (finansēšanas portfeļa pieaugums, maksājumu un karšu skaits) vienlaikus ar efektīvu pamatdarbības izdevumu vadību un kredītportfeļa augsto kvalitāti ļāva sasniegt vēl nebijušu un lielāko peļņas rādītāju Latvijas banku sektorā. Pasaules praksē lielākā daļa no komercbanku aktīvajām operācijām ir kredīta operācijas,
to īpatsvars svārstās no 19 % līdz 83 % no banku aktīviem. Otro vietu banku aktīvos ieņem investīcijas vērtspapīros, apmēram no 2 % līdz 24 %. Trešajā vietā ir kases aktīvi – no 0 līdz 13 % no visiem kopējiem aktīviem. Citu aktīvu īpatsvaru nosaka banku uzskaites īpatnības un tie var ietvert sevī plašu operāciju loku – no ieguldījumiem pamatlīdzekļos līdz bankas norēķinu operācijām. Citu aktīvu īpatsvars svārstās no 2 % līdz 78 %, bet parasti tas nav lielāks par 10 %.
Šajā sadaļā tiks apskatīti un salīdzināti Hansabankas sniegtie finanšu pārskatu dati par darbības rezultātiem ar Latvijas banku sektora kopējiem darbības rādītājiem. Izpētes periods ir 2000 – 2006. gadi. Galveno uzmanību šajā nodaļā autors ir vērsis uz kopējo aktīvu pieaugumu, izsniegto kredītu apjomu, piesaistīto noguldījumu apjomu.
Aktīvi Latvijas banku bilancē ir izvietoti, ievērojot to likviditātes samazinājuma principu. Aktīvās operācijas ir operācijas, ar kuru palīdzību bankas izvieto to rīcībā esošos resursus, lai saņemtu peļņu un uzturētu likviditātes līmeni.
Latvijas banku sistēma attīstās līdz ar straujo ekonomikas attīstību valstī. Kopējie banku aktīvi uz 2006. gada 31. decembri sastādīja turpat 16 miljardi latu, kas salīdzinot ar 2000. gadu ir pieauguši gandrīz astoņas reizes. Visstraujākais banku aktīvu kāpums ir vērojams pēdējo gadu laikā, līdz ar straujo iekšzemes pieprasījumu pēc banku aizdevumiem. Hansabankas aktīvu kāpumu šajā periodā salīdzinot ar kopējo banku sektoru, var teikt, ka Hansabankas kopējie aktīvi uz 2006. gada beigām sastādīja ceturto daļu no kopējiem banku sektora aktīviem un veidoja turpat 4 miljardi Ls ( 25 % kopējos banku aktīvos).
1.1.attēls. Hansabankas un banku sektora aktīvu apjoms tūkst. Ls 2000-2006. gados
Lai precīzāk noteiktu Hansabankas pozīciju Latvijas banku sektorā kopējos aktīvos, autors ir izveidojis tabulu, kurā ir atspoguļota Hansabankas pozīcija komercbanku sektorā pēc aktīvu apjoma, izteikta procentos. Tabulā 1.1. ir redzams, ka Hansabankas pozīcija pēc aktīvu apjoma 2006.gadā ir pieaugusi līdz 24 %, salīdzinot ar 2005. gadu, kopējie aktīvi ir pieauguši par 3,5 %, absolūtu skaitļu izteiksmē pieaugums sastāda 1 597 931 tūkst. Ls pret 2005. gadu, kas ir lielākais aktīvu pieaugums Hansabankas vēsturē.
1.1 tabula
Hansabankas pozīcija Latvijas banku tirgū pēc aktīvu apjoma tūkst.Ls
Gads Hansabankas
aktīvi Kopējie banku
sektora aktīvi Tirgus daļa %
2000 360 116 2 698 516 13,3 %
2001 556 673 3 458 495 16,1 %
2002 676 051 4 422 513 15,3 %
2003 950 956 5 716 687 12,1 %
2004 1 294 353 7 850 123 16,5 %
2005 2 245 497 10 942 873 20,5 %
2006 3 843 428 1 5907 300 24,0%
2006. gada beigās banku aktīvu struktūrā lielākais īpatsvars bija kredītiem – 68.4%, banku prasībām pret monetārajām finanšu institūcijām (MFI) – 12.9% un ieguldījumiem vērtspapīros – 7.6% (2005. gada 31. decembrī – 63.6%, 17.6% un 9.9%) , tāpēc tālāk tiks apskatīta Hansabankas pozīcija banku sektorā pēc izsniegto kredītu apjoma.
Hansabanka 2006. gadā turpināja aktīvi piedāvāt finansēšanas produktus, un kopējais finansēšanas portfelis 2006. gada beigās sasniedza 3 090 556 tūkst.Ls, kas ir par 1 402 217 tūkst. Ls vairāk nekā 2005. gada beigās. Salīdzinot Hansabankas kredītportfeli ar kopējo banku sektora kredītportfeli ir redzams, ka Hansabankas kredītportfelis visvairāk ir pieaudzis pēdējo divu gadu laikā. Hansabankas izsniegto kredītu īpatsvars uz 2006. gadu sastāda 28,6 % no kopējiem izsniegtajiem kredītiem banku sektorā, kas liecina par to, ka Hansabanka par primāro darbības uzdevumu ir noteikusi kredītu izsniegšanu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.(skat.att.1.2.). Detalizētāk Hansabankas aktīvu struktūru un posteņu īpatsvaru autors analizēs 2. nodaļā.
1.2. attēls Hansabankas izsniegto kredītu neto īpatsvars kopējā banku sektora kredītportfelī (tūkst. Ls)
No makroekonomikas viedokļa, komercbankas ir patstāvīgi ekonomiskie subjekti, kas vadoties no uzstādītajiem mērķiem ( peļņas gūšana un citi), pērk ( aizņemas ) finansu resursus ( noguldījumus, starpbanku kredītus u.tml.) un pārdod ( aizdod ) aktīvus ( kredītus, starpbanku kredītus, investīcijas u.tml.), ietekmējot ekonomisko vidi. Bankas kā finansu starpnieki izpilda svarīgu funkciju, nodrošinot naudas kapitāla pārdali starp nozarēm un reģioniem, ne tikai nacionālajā, bet arī starptautiskajā līmenī.
Komercbankas piedalās naudas kapitāla plūsmas regulēšanas procesā kā starpnieki, apkalpojot sektorus gan ar naudas resursu pārpalikumu, gan ar naudas resursu trūkumu. Piesaistot naudas līdzekļus no dažādiem avotiem, komercbankas rada kapitāla piedāvājumu, ko pieprasa sektori, kas jūt naudas resursu trūkumu, tādējādi regulējot naudas kapitāla plūsmu.
Gan Latvijā, gan visā pasaulē bankas darbojas kā universālas komercbankas, piedāvājot tradicionālo pakalpojumu klāstu – kredītu un noguldījumu operācijas, kontu atvēršanu, maksājumu norēķinus u.c.
Komercbanku resursu lielākā daļa ir piesaistītie jeb aizņemtie naudas līdzekļi. Naudas resursu piesaistīšana bankās notiek:
• piesaistot noguldījumus no privātpersonām un uzņēmumiem (klientiem),
• aizņemoties naudu no citām bankām,
• emitējot parādsaistību vērtspapīrus.
Tā banka veido savu resursu bāzi. Banka piesaistītos resursus novirza uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu vajadzību apmierināšanai pēc papildus naudas līdzekļiem. Banku resursu piesaistīšana un to izvietošana aktīvajās operācijās ir banku biznesa pamats. Latvijas komercbanku galvenais resursu avots ( 65 % no kopējiem pasīviem ) ir klientu noguldījumi.
Procenti, kurus banka maksā par piesaistītajiem resursiem, ir mazāki par tiem procentiem, kurus banka saņem, izvietojot savus līdzekļus aktīvajās operācijās.
Piesaistot resursus no fiziskām un juridiskām personām, banka iegūst vislētākos resursus, jo norēķinu kontu apkalpošanas izmaksas ir minimālas. Ja klienti nogulda naudu uz laiku, izmaksas bankai pieaug, toties uzlabojas pasīvu termiņstruktūra.
Ievērojams piesaistīto resursu daudzums rada bankai līdzekļus, kurus tā ar izdevīgiem noteikumiem var izvietot aktīvajās operācijās. Tas veido pamatu bankas sekmīgai darbībai un attīstībai.
Noguldījumu apmērs banku sektorā 2006. gadā palielinājās par 1 556 500 tūkst. Ls jeb par 25.1% un gada beigās sasniedza 7 761 800 tūkst. Ls.
Hansabankas noguldījumu portfelis 2006.gadā sasniedza 1 541 752 tūkst.Ls (skat.1.3.att).
Lai arī banku sektorā noguldījumu apjomi pieaug katru gadu, tomēr noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos samazinās. Tas izskaidrojams ar to, ka noguldījumi privātpersonām nav pievilcīgi ar zemām noguldījumu procentu likmēm, cilvēki sāk izmantot alternatīvus ieguldījumu veidus (ieguldījumu fondi, uzkrājošā apdrošināšana). 1.3. attēlā straujāks noguldījumu kāpums gan banku sektorā, gan Hansabankai ir vērojams pēdējos divos gados. Salīdzinot Hansabankas noguldījumu pieaugumu ar noguldījumu pieaugumu banku sektorā, var secināt, ka banku sektorā noguldījumu apjoma pieaugumi ir straujāki.
1.3.attēls Hansabankas noguldījumu apjoms kopējā banku sektorā (tūkst. Ls) 2000.-2006.gados
Analizējot Hansabankas tirgus daļu periodā no 2000. gada līdz 2006. gada beigām, tabulā nr. 1.2. ir redzams, ka Hansabankas noguldījumu tirgus daļa ir palielinājusies pēdējos divos gados (2005. gadā līdz 19,2 % un 2006. gadā līdz 19, 9 %). Noguldījumu kāpumu var izskaidrot ar to, ka 2005 un 2006. gadā Hansabanka lika uzsvaru uz klientu skaita palielināšanos, tas ir, jaunu klientu piesaistīšana. Klientu apjoma pieaugumu ir sekmējis tas, ka Hansabanka pēdējos divos gados ir atvērusi daudz jaunu filiāļu un norēķinu grupu, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ir sekmējis noguldījumu un klientu pieaugumu bankā.
1.2. tabula
Hansabankas noguldījumu tirgus daļa Latvijas komercbanku kopējos noguldījumos milj.
Ls 2000. – 2006. gados
Gads Noguldījumi
banku sektorā milj. Ls Noguldījumi
Hansabankā
milj. Ls Tirgus daļa % Gads Noguldījumi
banku sektorā milj. Ls Noguldījumi
Hansabankā milj. Ls Tirgus daļa %
2000 1887,1 285,7 15,1 2004 5099,6 785,6 15,4
2001 2351,0 424,0 18,0 2005 6205,3 1193,2 19,2
2002 3090,3 475,4 15,4 2006 7761,8 1541,0 19,9
2003 3737,3 592,8 15,9
Lai pilnīgāk novērtētu Hansabankas pozīciju banku sektorā, tad ir jāsalīdzina Hansabankas kopējie aktīvi, izsniegtie kredīti un klientu noguldījumi ar lielākajiem konkurentiem banku sektorā.
2006. gada beigās Hansabankas aktīvi sastādīja 3 825 637,2 tūkst. Ls jeb 24 % no kopējiem banku sektora aktīviem. Aiz Hansabankas sekoja SEB Latvijas Unibanka un kā trešā lielākā banka pēc aktīvu apjoma bija Parex banka.
SEB Latvijas Unibanka kopējie aktīvi uz 2006. gada beigām sastādīja 2 537 359,7 tūkst. Ls jeb 16 % no kopējiem banku sektora aktīviem, attiecīgi Parex bankas kopējie aktīvi uz 2006. gada beigām sastādīja 2 376 481,3 tūkst. Ls jeb 14,9 % no kopējiem banku sektora aktīviem.
2006. gada kopējo aktīvu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu Hansabankai sastādīja 71,1 %, SEB Latvijas Unibankai 33,6 % un Parex bankai 33,2 %.
Hansabankas bruto kredītportfelis 2006. gada beigās sastādīja 3 111 372,0 tūkst. Ls jeb 28,6 % no izsniegtajiem kredītiem banku sektorā. SEB Latvijas Unibanka tirgus daļa pēc izsniegtajiem kredītiem sastādīja 18,3 % un attiecīgi Parex bankas tirgus daļa sastādīja 12,2 %. 2006. gada izmaiņas attiecībā pret 2005. gadu Hansabankai sastādīja 82,2 %; SEB Latvijas Unibankai 26,3 % un Parex bankai 59,6 %.
Klientu noguldījumu pieaugums 2006. gadā banku sektorā nebija tik straujš kā izsniegto kredītu apjomu pieaugums. Hansabankas klientu noguldījumi uz gada beigām sastādīja 1 545 709,2 tūkst. Ls jeb 19,9 % no noguldījumiem banku sektorā. Parex bankas tirgus daļa 2006. gada beigās sastādīja 18,3 % un SEB Latvijas Unibanka 14,5 % kopējos noguldījumos banku sektorā. Pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu Hansabankai bija 29,2 %, Parex bankai 16 % un SEB Latvijas Unibankai 36,6 %.
Izvērtējot Hansabankas pozīciju Latvijas komercbanku sektorā var secināt, ka Hansabanka ir viena no lielākajām bankām Latvijas komercbanku sektorā. Hansabankas aktīvu tirgus daļa sastāda 24 % no kopējiem komercbanku aktīviem, kas ir augstākais bankas pastāvēšanas vēsturē.
Salīdzinājumā ar konkurentiem Hansabankas aktīvi 2006. gadā ir auguši daudz straujāk, kas liecina par to, ka Hansabanka ir absolūts līderis banku sektorā pēc aktīviem.
Pēc izsniegto kredītu apjoma Hansabanka ir līderis banku sektorā un pieauguma tempi ir straujāki attiecībā pret 2005. gadu, ko apliecina Latvijas Komercbanku asociācijas sniegtie dati (1.pielikums).
Pēc klientu noguldījumiem absolūtos skaitļos Hansabanka ir līderis, tomēr Parex banka pēc tirgus daļas ir turpat līdzās Hansabankai, ko apliecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati (2.pielikums).
Bankas ir starpnieki, kas cenšas aizņemties līdzekļus par zemākām procentu likmēm, tālāk līdzekļus aizdodot par augstākām procentu likmēm. Galvenie komercbanku resursu avoti ir noguldījumi, kurus bankas izmanto, lai izsniegtu kredītus un gūtu peļņu.
Nākošajā nodaļā autors salīdzinās Hansabankas bilances aktīvu un pasīvu posteņus ar banku sektora bilances posteņiem un veiks Hansabankas bilances lielāko pēc īpatsvara aktīvu un pasīvu posteņu padziļinātu analīzi.
2. Hansabankas aktīvu un pasīvu struktūras izvērtējums
Komercbanku finansu darbības analīze uzskata bankas aktīvus par analīzes objektu un bilances aktīvu par informācijas bāzi. Var atzīmēt, ka literatūrā var sastapt dažādas aktīvu definīcijas, kuras vienkārši atspoguļo aktīvu sastāvu, nerunājot par kritērijiem, pēc kuriem posteņi tiek atzīti par aktīviem. Vispilnīgāk kategoriju – aktīvi – definē grāmatvedības uzskaite. Tas ir saistīts ar to, ka grāmatvedības uzskaites jeb bankas uzskaites uzdevums ir konsekventi atspoguļot visas izmaiņas vai nu bilances aktīvajos un pasīvajos kontos, vai nu operāciju kontos, kuros tiek grāmatoti ieņēmumi un izdevumi.
Uzskatīsim, ka bilance ir informācijas bāze gan bankas aktīvu stāvokļa analīzei, kura katru dienu atspoguļo visas notikušās izmaiņas, gan lēmumu pieņemšanai par to struktūras pilnveidošanu. Bilances informācijas lietderība ir atkarīga no tā, cik kvalitatīvi un secīgi tajā ir attēloti dati. Tas padara iespējamu veikt ilglaicīgu salīdzinošo analīzi un adekvāti salīdzināt dažādus datu rādītājus. Piemēram, viens no bankas darbības pamatrādītājiem ir tās aktīvu apjoms. Bankai, kas dinamiski un pozitīvi attīstās, ir raksturīga aktīvu vidējā apjomu palielināšanās. Straujas, lēcienveidīgas aktīvu kopējā lieluma izmaiņas liecina par lielu klientu esamību, vai lielu operāciju veikšanu, kas var būtiski ietekmēt bankas kopējo risku līmeni. Savukārt , vidējo aktīvu apjoma samazināšanās var liecināt par bankas klientu bāzes zudumu.
Šajā nodaļā autors salīdzinās Hansabankas nozīmīgākos pēc apjoma bilances aktīvu un pasīvu posteņus ar banku sektora bilances aktīvu un pasīvu posteņiem un veiks padziļinātu Hansabankas aktīvu un pasīvu analīzi. Analīze tiks veikta laika periodam no 2000 līdz 2006. gadam, ieskaitot. Aktīvu un pasīvu posteņu analīzi autors veiks, pielietojot vertikālo un horizontālo analīzes metodi.
2.1. Aktīvu struktūras analīze
2006. gadā Latvijas banku aktīvi attiecībā pret 2005. gadu pieauga par 45,37 %, kas liecina par banku sektora straujo attīstību.
Nozīmīgākais bilances aktīvu postenis kopējos banku aktīvos ir izsniegtie kredīti. Izsniegto kredītu īpatsvars kopējos banku aktīvos uz 2006. gada beigām sastādīja 68,35 %. Salīdzinot ar 2005. gadu izsniegto kredītu īpatsvars banku sektorā ir pieaudzis par 4,74 procentu punktiem.
2.1. tabula
Banku sektora aktīvi milj. Ls un to īpatsvars kopējos aktīvos 2005. – 2006. gados
Nosaukums 2005. gada aktīvi milj.Ls 2006. gada aktīvi milj.Ls Izmaiņas pret 2005, % Īpatsvars % 2005. gadā Īpatsvars
% 2006.
gadā
Nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā 659,6 1 382,7 109,63% 6,03 8,69
Prasības pret kredītiestādēm 1 930,0 2 052,4 6,34% 17,64 12,90
Kredīti 6 960,3 10 872,9 56,21% 63,61 68,35
Parāda vērtspapīri 1 048,8 1 151,6 9,80% 9,58 7,24
Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 37,7 61,5 63,13% 0,34 0,39
Līdzdalība uzņēmumu pamatkapitālā 59,6 77,3 29,70% 0,54 0,49
Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi 157,7 153,7 -2,54% 1,44 0,97
Pārējie aktīvi 48,0 91,0 89,58% 0,44 0,57
Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi 41,1 64,3 56,45% 0,38 0,40
Aktīvi kopā 10 942,9 15 907,30 45,37% 100,00 100,00
Kā otrais nozīmīgākais banku aktīvu postenis ir prasības pret kredītiestādēm, kura īpatsvars uz 2006. gada beigām kopējos banku aktīvos bija 12,9 %. Attiecībā pret 2005. gadu prasību pret kredītiestādēm īpatsvars kopējos aktīvos ir samazinājies par 4,74 procentu punktiem.
Kā trešais nozīmīgākais aktīvu postenis banku sektorā seko nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā, kuru īpatsvars kopējos aktīvos sastādīja 8,69 % 2006. gada beigās. Parāda vērtspapīru postenim ir līdzīga nozīme banku sektora aktīvos ar posteni nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā. Parāda vērtspapīru īpatsvars uz 2006. gada beigām sastādīja 7,24 %. Salīdzinot šo divu aktīvu posteņu īpatsvaru ar 2005. gada beigām, tad parāda vērtspapīru īpatsvars ir samazinājies kopējos banku aktīvos.
Hansabankas bilances aktīvos nozīmīgākais postenis tāpat kā banku aktīvos ir izsniegtie kredīti, kura īpatsvars uz 2006. gada beigām sastādīja 80,41 %. Salīdzinot ar 2005. gadu Hansabankas izsniegto kredītu īpatsvars kopējs aktīvos ir pieaudzis par 5,23 procentu punktiem. Kā otrs nozīmīgākais aktīvu postenis Hansabankas bilancē seko nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā.
2.2. tabula
Hansabankas aktīvi tūks. Ls un to īpatsvars kopējos aktīvos 2005. – 2006. gados
Nosaukums 2005. gada aktīvi tūkst. Ls 2006. gada aktīvi tūkst. Ls Izmaiņas pret 2005, % Īpatsvars % 2005. gadā Īpatsvars % 2006. gadā
Nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā 133 506,0 367 313,0 175 5,95 9,56
Prasības pret kredītiestādēm 193 840,0 171 203,0 -12 8,63 4,45
Kredīti 1 688 399,0 3 090 556,0 83 75,19 80,41
Parāda vērtspapīri 170 852,0 140 764,0 -18 7,61 3,66
Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 157,0 236,0 50 0,01 0,01
Līdzdalība uzņēmumu pamatkapitālā 0,0 0,0 0 0,00 0,00
Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi 30 134,0 30 973,0 3 1,34 0,81
Pārējie aktīvi 5 502,0 7 882,0 43 0,25 0,21
Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi 23 167,0 34 501,0 49 1,03 0,90
Aktīvi kopā 2 245 497,0 3 843 428,0 71 100,00 100,00
Aiz noguldījumiem Latvijas Bankā seko prasības pret kredītiestādēm un parāda vērtspapīri.
Salīdzinot Hansabankas bilances aktīvu nozīmīgākos posteņus ar banku sektora bilances aktīvu posteņiem var secināt, ka Hansabankas izsniegto kredītu posteņa īpatsvars kopējos aktīvos ir augstāks nekā banku aktīvos.
Noguldījumi Latvijas Bankā posteņa īpatsvaram ir tendence pieaugt gan Hansabankas, gan banku sektora aktīvos, kas izskaidrojams ar Latvijas Bankas obligāto rezervju palielināšanu.
Parāda vērtspapīru un prasību pret kredītiestādēm posteņu īpatsvaram ir tendence samazināties gan Hansabankas, gan banku sektora aktīvos. Hansabankai parāda vērtspapīru un prasību pret kredītiestādēm posteņu īpatsvars kopējos aktīvos ir krietni zemāks nekā banku sektora aktīvos. Tas izskaidrojams ar to, ka Hansabankas darbība ir vērsta uz optimālas likviditātes uzturēšanu, jo obligāto rezervju palielināšana no Latvijas Bankas puses sekmē to, ka Hansabanka samazina prasības pret kredītiestādēm un parāda vērtspapīru īpatsvaru kopējos aktīvos.
Turpmāk autors analizēs Hansabankas kopējos aktīvus un lielākos aktīvu posteņus pēc to īpatsvara.
Hansabankas aktīvi
Gada laikā Hansabankas aktīvi pieauga par 71 %, kas bija viens no labākajiem banku nozares rādītājiem. Absolūtos skaitļos 2006. gada beigās Hansabankas kopējie aktīvi sastādīja 3,8 miljardus latu (skat.2.1.att.). Galvenokārt kas sekmēja Hansabankas kopējo aktīvu pieaugumu bija tas, ka Hansabanka 2006. gadā turpināja aktīvi izsniegt aizdevumus saviem klientiem. Jaunu filiāļu atvēršana un jaunu klientu piesaiste, bija viens no faktoriem, kas sekmēja kopējo aktīvu pieaugumu.
2.1. attēls. Hansabankas kopējo aktīvu apjomi tūkst. Ls perioda beigās 2000 – 2006. gados
Lai pārskatāmāk varētu redzēt kopējo aktīvu apjoma izmaiņas, autors ir izveidojis tabulu, kurā ir skaidri redzams, ka lielākais aktīvu pieaugums ir bijis 2005 un 2006. gadā attiecībā pret iepriekšējo periodu (skat.tab.2.3.). Laika periodā no 2000. gada līdz 2006. gada beigām, Hansabankas kopējie aktīvi pret 2000. gada beigām ir pieauguši 10 reizes, kas norāda uz to, ka banku sektors šajā periodā ir ļoti strauji attīstījies. Galvenais banku peļņas avots šajā laika periodā ir izsniegtie kredīti. Banku sektoram attīstoties, bankas vēlas piesaistīt arvien jaunus klientus, kas nodrošinātu banku ar papildus peļņu. Attīstoties kreditēšanai valstī, lai piesaistītu papildus klientus, bankas ievieš arvien jaunus produktus, maina produktu nosaukumus, kas sekmētu kredītu izsniegšanu. Pēc 1998. gada Krievijas krīzes bankas vairāk uzmanību sāka pievērst tieši vietējam tirgum, kas sekmēja banku likviditātes paaugstināšanos, privātpersonām un uzņēmumiem izsniegto kredītu apjomu.
2.3. tabula
Hansabankas kopējo aktīvu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo pārskata periodu
(izteikts %)
Gads 2001/2000 2002/2001 2003/2002 2004/2003 2005/2004 2006/2005
Izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo periodu. % 55% 21% 41% 36% 73% 71%
Aktīvu apjomu pieaugums ir izskaidrojams ar ļoti straujo kreditēšanas attīstību valstī. Attēlā nr. 2.2. ir redzams izsniegto kredītu apjoms absolūtos skaitļos kopējā aktīvu apjomā. 2006. pārskata gada beigās izsniegto kredītu īpatsvars kopējos aktīvos sastādīja 80,41 %, 2005. gada beigās 75.19 % un 2004. gada beigās 73,03 %.
2004. gadā Hansabanka prognozēja, ka 2005. gadā viens no galvenajiem attīstību veicinošajiem faktoriem būs kreditēšana. Hansabankas stratēģiskie mērķi bija skaidri izteikti un Hansabanka turpināja veiksmīgi kreditēt privātpersonas un uzņēmumus.
Viens no Hansabankas 2005. gada mērķiem bija saglabāt līderpozīcijas privātpersonu un uzņēmumu apkalpošanā un būt labākais sadarbības partneris Latvijas klientiem. Vienu no svarīgākajiem darbības virzieniem Hansabanka noteica privātpersonu kreditēšanu , kas tika arī darīts. 2006. gada beigās Hansabanka bija līdere privātpersonu kreditēšanas jomā (skat.att.2.2.).
2.2. attēls Izsniegto kredītu apjoms kopējos aktīvos Hansabankā(tūkst. Ls)
Kase un noguldījumi Latvijas Bankā.
Nauda kasē ietver nacionālās un ārvalstu valūtu banknotes un monētas, tostarp naudas zīmes bankomātos.
Noguldījumi Latvijas Bankā ir prasības pret Latvijas Banku. Tie var būt :
• pieprasījuma noguldījumi;
• termiņnoguldījumi Latvijas Bankā;
• prasības, kas radušās reverso repo darījumos ar Latvijas Banku.
Kases operācijas ir saistības ar skaidrās naudas saņemšanu un izsniegšanu. Kases operācijas ir operācijas, kuras saistītas ar skaidrās naudas līdzekļu kustību, kā arī ar naudas līdzekļu formēšanu, izlietošanu un izvietošanu dažādos bankas aktīvu kontos, ieskaitot kasi un korespondentkontus citās bankās, un komercbankas klientu kontos.
Prasības pret kredītiestādēm ir prasības, kas radušās darījumos ar kredītiestādēm un ārvalstu centrālajām bankām, tostarp aizdevumi, avansi, noguldījumi, prasības, kuras radušās reverso repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, neapgrozāmie kredītiestāžu un ārvalstu centrālo banku emitētie parāda vērtspapīri.
Minētās aktīva pozīcijas (nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā, kā arī prasības pret kredītiestādēm un ārvalstu centrālajām bankām) ietilpst banku primārajās rezervēs. Primārajā rezervē tiek iekļauti tie aktīvi, kurus var nekavējoties izmantot, lai izmaksātu noguldījumus un apmierinātu pieprasījumus pēc kredītiem.
Naudas līdzekļi ir absolūti likvīdi aktīvi, jo ar šiem līdzekļiem var nekavējoties segt tekošās un īstermiņa saistības pret klientiem, kā arī mobilizēt šos līdzekļus kā maksāšanas līdzekli radušos parādu segšanai. Krīzes situācijās, kad īstermiņa likviditāte ir izjaukta , banka veic visus pasākumus ātrākai naudas līdzekļu mobilizācijai un tādas situācijas novēršanai, kad tā nespēj nokārtot saistības. Tāpēc gan skaidrās, gan bezskaidrās naudas līdzekļi ir komercbankas primārās rezerves. Nepieciešamības gadījumā primārās rezerves tiek papildinātas, izmantojot citu banku vai Centrālās bankas kredītus, aktīvu pārvešanu uz pirmo grupu no citām grupām ar zemāku likviditāti.
2006. gadā Latvijas Banka izmainīja obligāto rezervju prasību bāzi un, lai izpildītu šīs prasības, Hansabanka bija spiesta ievērojami palielināt prasību pret centrālo banku apjomu. 2006. gada beigās kopējās prasības pret Latvijas Banku sastādīja 326 798 tūkst. Ls, kas salīdzinot ar 2005. gadu (95 798 tūkst. Ls) bija pieaugušas gandrīz par 3,5 reizēm (skat.att.2.3.).
2.3. attēls HB Prasību pret Latvijas banku izmaiņas 2000. – 2006. gados (tūkst. Ls)
Noguldījumu pieaugums Latvijas Bankā izskaidrojams ar to, ka bankas kase un noguldījumi Latvijas Bankā, kā arī prasības pret kredītiestādēm un ārvalstu centrālajām bankām ietilpst banku primārajās rezervēs. Primārajās rezervēs tiek iekļauti tie aktīvi, kurus banka var nekavējoties izmantot, lai izmaksātu noguldījumus un apmierinātu pieprasījumu pēc kredītiem.
2005. gada beigās Latvijas Banka palielināja obligāto rezervju normu līdz 8 %, līdz ar to uz gada beigām Hansabanka bija spiesta palielināt šo aktīvu posteni atbilstoši Latvijas Bankas prasībām. Uz 2005. gada beigām prasības pret Latvijas Banku sastādīja 95 798 tūkst. Ls.
Autors uzskata, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē to, ka palielinās prasības pret Latvijas Banku ir tas, ka Hansabankai katru gadu paplašinās filiāļu skaits, tiek uzstādīti jauni bankomāti( gan izmaksu, gan iemaksu ), klientu pieaugums bankā. Iepriekš uzskaitītie faktori rada nepieciešamību pēc skaidras naudas, kas bankai rada papildus pienākumus nodrošināt likvīdus līdzekļus.
Kases atlikumi Hansabankā uz 2006. pārskata gada beigām sastādīja 40 515 tūkst. Ls, kas bija arī lielākais 2000 – 2006. gadu laikā. Kases atlikumiem ir tendence palielināties Ls izteiksmē (skat.att.2.4). 2006. pārskata gada kases atlikumi ir tikai divas reizes lielāki attiecībā pret 2000. gada beigām, tas nozīmē, ka banka nepievērš īpašu uzmanību atlikumiem kasē (skat.att.2.4.).
2.4. attēls Kases atlikumi uz perioda beigām 2000. – 2006. gados(tūkst. Ls)
Kā ir redzams tabulā nr. 2.4. kases atlikumu īpatsvars kopējos aktīvos uz 2006. gada beigām ir 1,5 %. Salīdzinot ar 2000. gadu, īpatsvars uz 2006. gadu kopējos aktīvos ir samazinājies par 5 %. Kopējo aktīvu pieaugums ir pašsaprotams pie tik straujas kreditēšanas attīstības valstī. Autors prognozē, ka arī turpmāk iespējams būs kases posteņa pieaugums Hansabankā un īpatsvara kopējos aktīvos pakāpenisku samazinājumu. Šāda tendence ir acīmredzama un autors uzskata, ka tuvākajos gados šāda tendence saglabāsies.
2.4. tabula
Hansabankas kases atlikumu īpatsvars kopējos aktīvos tūkst. Ls 2000.-2006. gados
Gads 31.12.00. 31.12.01. 31.12.02. 31.12.03. 31.12.04. 31.12.05. 31.12.06.
Kase tūkst. Ls 21 773 29 400 30 378 30 594 28 920 37 708 40 515
Aktīvi tūkst. Ls
360 116
556 673
676 051
950 956
1 294 353
2 245 497
3 843 428
Kases atlikumu īpatsvars kopējos aktīvos % 6,05 5,28 4,49 3,22 2,23 1,68 1,05
Prasības pret kredītiestādēm.
Šīs aktīvu pozīcijas straujš kāpums ir vērojams 2005. gada beigās, kad Hansabankas Grupas prasības pret kredītiestādēm sastādīja 193 840 tūkst. Ls (skat. att. 2.5.).
2.5. attēls Prasības pret kredītiestādēm neto 2000 – 2006. gadi(tūkst. Ls)
Uz 2006. gada beigām noguldījumi kredītiestādēs sastādīja 171 203 tūkst. Ls, kas salīdzinot ar 2005. gada beigām bija par 11,6 % mazāk. 2005. gadu salīdzinot ar 2004. gada beigām, tad prasības pret kredītiestādēm bija pieaugušas gandrīz piecas reizes.
Lielākā daļa no prasībām pret kredītiestādēm sastāda korespondējošie konti citās bankās, kas nozīmē, ka Hansabankas uzmanība ir pievērsta likviditātei. Ja bankai rodas likviditātes problēmas, tās rīcībā ir sekojoši likviditātes avoti:
• skaidrā nauda bankas kasē;
• nauda Hansabankas korespondentkontos maksātspējīgās bankās.
Korespondējošos kontos bankas glabā savas valūtas rezerves, lai pēc nepieciešamības varētu segt savas saistības attiecībā pret klientiem. 2006. gada beigās prasības pret kredītiestādēm korespondējošos kontos sastādīja 120 700 tūkst. Ls, 2005. gada beigās Hansabankas atlikumi komercbanku korespondējošos kontos sastādīja 121 300 tūkst. Ls. Atlikumi kredītiestāžu korespondējošos kontos sastāda lielāko īpatsvaru prasībās pret kredītiestādēm (2006. gada beigās 70 %; 2005. gada beigās 62 %; 2004. gadā 48 %).
Prasību pret kredītiestādēm īpatsvars kopējos aktīvos 2006. gada beigās ir samazinājies līdz 4,45 %. Sākot no 2000. gada prasību pret kredītiestādēm īpatsvars kopējos aktīvos ir svārstījies robežās no 8,1 % 2000. gadā līdz 12,28 % 2001. gadā un attiecīgi pēc 2001. gada sekojis prasību pret kredītiestādēm samazinājums, līdz 4,45 % 2006. gada beigās. (skat. att. 2.6).
2.6. attēls Hansabankas prasību pret kredītiestādēm īpatsvars kopējos aktīvos (izteikts %)
2005. un 2006. gadā Hansabankas aktīvi ir strauji pieauguši, kases, prasību pret kredītiestādēm īpatsvars kopējos aktīvos ir samazinājies, attiecīgi izsniegto kredītu īpatsvars kopējos aktīvos pēdējos gados ir strauji pieaudzis, tas izskaidrojams ar to, ka Hansabankas Grupa efektīvi spēj pārvaldīt savu likviditāti, nodrošinot nepieciešamos resursus, lai segtu saistības pret klientiem
Likviditātes riska pārvaldē banka ievēro piesardzības principu. Savus aktīvus banka izvieto tā, lai jebkurā brīdī, bez lieliem izdevumiem varētu tikt apmierinātas tās kreditoru pamatotas prasības. Banka pārvalda likviditāti sekojošos veidos:
• turot pietiekošu daudzumu ātri pieejamas skaidras naudas vai augstas likviditātes aktīvu;
• izmantojot dažādas metodes (piemēram, sadalot naudas plūsmu pa termiņiem, veicot dažādu scenāriju analīzi utt.), prognozējot nākotnes naudas plūsmu un ar dažādu finanšu instrumentu palīdzību harmonizējot termiņus nākotnes prasībām un saistībām;
• uzturot labas attiecības ar citām finanšu institūcijām un nodrošinot pietiekošas kredītlīnijas no tām, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams uzturēt likviditāti, aizņemoties resursus no šīm institūcijām.
Autors uzskata, ka kopējo aktīvu pieaugumu galvenokārt ir sekmējis pieprasījums pēc kredītiem. Kases un prasību pret kredītiestādēm posteņi absolūtos skaitļos ir pieauguši, bet to īpatsvars kopējos aktīvos perioda laikā no 2000. – 2006. gadam ir samazinājies, tas izskaidrojams ar to, ka banka ar katru gadu gūst lielāku pieredzi likviditātes pārvaldē, izstrādā un pielieto kritērijus likviditātes pārvaldē. Prasību pret Latvijas Banku pieaugums ir izskaidrojams ar Latvijas Bankas obligāto prasību palielināšanu pēdējo gadu laikā.
Vērtspapīri.
Investīciju operācijas ir saistītas ar bankas pašas līdzekļu investēšanu vērtspapīros, lai veiktu kopējo saimniecisko finansiālo un komerciālo darbību, kā arī komerciālo līdzekļu izvietošanu citās kredītiestādēs noguldījumu veidā. Investīciju operācijas atšķiras no kredīta operācijām ar darbības iniciatoru, jo investīciju operāciju veikšanas iniciatore ir banka, bet kredīta saņemšanā ir ieinteresēti tās klienti, un banka tikai apmierina esošo pieprasījumu pēc tiem.
Vērtspapīri ir privāttiesību dokumenti, kas apliecina emitenta saistību pret dokumenta turētāju. Komercbankas iesaistās vērtspapīru operācijās dažādu mērķu sasniegšanai :
• pirmkārt, vērtspapīri ir pelnošs aktīvs. Tā tirgus vērtība dažādu faktoru ietekmē mainās, tādēļ bankas iesaistās vērtspapīru darījumos ar mērķi palielināt ieņēmumus no to turēšanas vai tirdzniecības ar tiem;
• otrkārt, augsta reitinga vērtspapīri ir likvīdi aktīvi, tādēļ bankas tos tur likviditātes uzturēšanas vajadzībām;
• treškārt, vērtspapīri ir procentu instrumenti, tādēļ banka tos var izmantot procentu pozīcijas regulēšanai;
• ceturtkārt, iegādājoties citu kompāniju daļas, bankas kļūst par šo kompāniju līdzīpašniekiem ar tiesībām ietekmēt uzņēmumu attīstību;
• piektkārt, banka var piesaistīt līdzekļus, emitējot vērtspapīrus.
Darījumi ar vērtspapīriem ir kļuvuši par nozīmīgu līdzekļu ieguldīšanas veidu, par ko liecina vērtspapīru portfeļa īpatsvars aktīvos. Latvijas komercbankās vērtspapīru portfeļi laikā no 1995. – 2003. gadam bija vidēji 18 % no bankas kopējiem aktīviem un tiem kopumā tendence bija pieaugt. 2006. gada beigās vērtspapīru portfeļa īpatsvars kopējos banku aktīvos sastādīja 7,24 %, salīdzinot ar 2005. gadu 9,58 % vērtspapīru portfelim ir tendence samazināties kopējos aktīvos. Tas ir izskaidrojams ar to, ka bankas izvēlas izsniegt pēc iespējas vairāk kredītus palielinot izsniegto kredītu īpatsvaru kopējos aktīvos.
Apskatot tabulu 2.5. ir skaidri redzams, ka Hansabankas ieguldījumu vērtspapīros īpatsvars uz 2006. gada beigām kopējos aktīvos ir samazinājies, kas sastāda 3,6 % kopējos aktīvos. 2006. un 2005. gadā ir īpaši vērojams ieguldījumu vērtspapīros samazinājums kopējos aktīvos, ko var izskaidrot ar Hansabankas mazo interesi par augsti likvīdiem vērtspapīriem.
2.5. tabula
Hansabankas ieguldījumu vērtspapīros īpatsvars kopējos aktīvos 2000.-2006.gados
Gads 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006.
Ieguldījumi
Vērtspapīros tūkst. Ls 102 678 67 508 74 860 144 409 181 312 171 009 141 000
Aktīvu kopsumma HB tūkst. Ls 360 116 556 673 676 051 950 956 1 294 353 2 245 497 3 843 428
Īpatsvars % 28,51 12,13 11,07 15,19 14,01 7,62 3,67
Vērtspapīru ieguldījumos lielākais īpatsvars ir vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu, kā piemēram, valsts parāda vērtspapīriem, kredītiestāžu obligācijām un pārējo finansu institūciju obligācijām. Bankas bilancē šie vērtspapīri atspoguļojas postenī – tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi.
Kopš 2001. gada atbilstoši FKTK noteikumiem bankām jāsadala vērtspapīru portfeļi pēc to turēšanas nolūka bankas portfelī un tirdzniecības portfelī. Tirdzniecības portfelī iekļauj tirdzniecības nolūkos iegādātos vērtspapīrus. Tas būtībā ir bankas spekulatīvais portfelis. Vairākās Latvijas komercbankās lielākā turēto vērtspapīru daļa ir tirdzniecības portfeļa instrumenti. Tas nozīmē, ka bankās ir jābūt tādam riska lieluma novērtēšanas metodēm, kuras lietojot bankas varētu katru dienu noteikt pašreizējo riska līmeni, prognozēt risku un vajadzību pēc kapitāla.
Par likviditātes nodrošināšanas instrumentu labi kalpo centrālo valdību obligācijas, piemēram, Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, kuras savā īpašumā iegādājas daudzas Latvijas komercbankas. Latvijas Banka ne tikai apņemas šos vērtspapīrus izpirkt primārajā tirgū to dzēšanas termiņa beigās, bet arī, lai nodrošinātu papildus likviditāti, ievērojot noteiktos darījumu limitus, uzpirkt tās otrreizējā tirgū. Līdz ar to Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes ir uzskatāmas par likviditātes pārvaldīšanas instrumentu, kas nodrošina iespēju saņemt īstermiņa aizdevumus līdz pat 80 % no bankai piederošo parādzīmju nominālvērtības.
Attēlā 2.7. ir skaidri redzams vērtspapīru apjoma kritums kopējos aktīvos 2000. gada beigās 28,5 % līdz 3,7 % 2006.gada beigās.
2.7. att. HB ieguldījumu vērtspapīros īpatsvars kopējos aktīvos 2000. – 2006. gados (izteikts %).
Autors uzskata, likvīdo vērtspapīru apjoma kritums kopējos aktīvos pēdējo divu gadu laikā ir saistīts ar to, ka Latvijas Banka pēdējos gados ir palielinājusi komercbanku obligātās rezerves Latvijas Bankā. Nodrošinot obligātās rezerves Latvijas Bankā, Hansabanka izvēlas mazāk ieguldīt likvīdos vērtspapīros, vienlaicīgi saglabājot likviditāti optimālajā līmenī. Nodrošinot likviditāti Hansabanka izvēlas mazāk ieguldīt likvīdos vērtspapīros, līdz ar to bankai atbrīvojas naudas līdzekļi, ko tā var novirzīt palielinot izsniegto kredītu apjomu, ar mērķi gūt lielāku peļņu.
Hansabankas kredītportfelis
Aizdevumu operācijas ir populārākie komercbanku pakalpojumi kam bankas pievērš īpašu uzmanību. Kreditēšana ir nozīmīga banku darbības joma no paša banku sektora izveidošanas sākuma. Izsniegtie kredīti ir visnozīmīgākais aktīvu postenis, līdz ar to autors tam veltīs īpašu uzmanību.
Autors uzskata, lai analizētu Hansabankas kredītportfeli ir svarīgi atspoguļot Hansabankas pozīciju starp lielākajiem banku sektora dalībniekiem.
Hansabankas kredītportfelis strauju kāpumu ir sasniedzis pēdējos trīs gados, kas liecina par bankas straujo attīstību banku sektorā. Pēdējos divos ( 2005. – 2006.) gados Hansabanka ir absolūts līderis banku sektorā pēc izsniegto kredītu apjoma. Attiecīgi tirgus daļa 2005. gadā sastādīja 24,5 % no kopējiem izsniegtajiem kredītiem banku sektorā, 2006. gadā Hansabanka savu tirgus daļu palielināja par 4,1 % līdz 28,6 %. Var atzīmēt arī 2004. gadu, kad Hansabanka arī bija tirgus līderis pēc izsniegtajiem kredītiem, bet nebija absolūts līderis pēc izsniegtajiem kredītiem. 2004. gadā Hansabankas tirgus daļa sastādīja 22,1 %, turpat aiz Hansabankas sekoja SEB Latvijas Unibanka ar 21,7 % tirgus daļu. Attiecīgi Latvijas Unibankas tirgus daļa 2005. gadā sastādīja 22,6 % un 2006. gadā 18,3 %. Ir svarīgi atzīmēt arī Parex banku, jo Parex banka ir trešais lielākas tirgus spēlētājs, kura izsniegto kredītu tirgus daļa uz 2006. gada beigām sastādīja 12,2 %, kas lecina par to, ka Hansabanka ir absolūts līderis banku sektorā pēc izsniegto kredītu apjoma.
Absolūtos skaitļos Hansabankas izsniegto kredītu apjoms uz 2006. gada beigām sastādīja 3 090 556 tūkst. Ls, kas bija lielākais Hansabankas pastāvēšanas vēsturē. Hansabankas straujais pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka Hansabanka veic agresīvu politiku attiecībā pret saviem klientiem, piedāvājot visu veidu kredītproduktus. 2006. gadu salīdzinot ar 2005. gadu, Hansabankas kredītportfelis ir pieaudzis gandrīz divas reizes. 2005. gadu, salīdzinot ar 2004. gadu, pieaugums ir salīdzinoši liels, kas absolūtos skaitļos sastāda 743 108 tūkst. Ls. Apskatot izsniegto kredītu pieaugumu no 2000. gada līdz 2004. gadam, var secināt, ka šajos gados pieaugums attiecībā pret iepriekšējo periodu bankai bija iespaidīgs, bet tos nevar pielīdzināt pēdējos trīs gados izsniegto kredītu apjomam absolūtos skaitļos (skat. att. 2.8.).
2.8. att. Hansabankas izsniegtie kredīti neto 2000 – 2006. gados (tūkst. Ls)
2006. gada beigās izsniegto kredītu īpatsvars kopējos Hansabankas aktīvos sastādīja 80,4 %, salīdzinot ar 2005. gadu 75,2 % un 2004. gadu 73 %, attiecībā pret 2005. gadu izsniegto kredītu apjoms kopējos bankas aktīvos bija pieaudzis par 5 procentu punktiem, pret 2004. gadu pieaugums ir sastādījis 7 procentu punktus. Hansabankas izsniegto kredītu apjoms ir lielākais banku nozarē. 2006. gada beigās Hansabankas klientu skaits sasniedza 750 tūkst. klientu , kas arī ir viens no faktoriem, kas sekmēja izsniegto kredītu apjoma pieaugumu. Izsniegto kredītu apjoma īpatsvaram kopējos aktīvos ir tendence pieaugt, kas liecina par to, ka Hansabanka par primāro mērķi ir izvirzījusi patēriņa un hipotekāro kredītu izsniegšanu (skat.tab.2.6.).
2.6. tabula
Hansabankas izsniegto kredītu neto īpatsvars kopējos aktīvos 2000 – 2006. gados
(izteikts %)
Gads 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006.
Izsniegtie
kredīti tūkst. Ls. 163 958 322 042 450 354 622 371 945 231 1 688 339 3 090 556
Kopējie aktīvi tūkst. Ls 360 116 556 673 676 051 950 956 1 294 353 2 245 497 3 843 428
Īpatsvars % 45,53 57,85 66,62 65,45 73,03 75,19 80,41
Izsniegtie kredīti sadalījumā pa nozarēm
2006. gadā īpaši strauji ir pieauguši privātpersonām izsniegtie kredīti, kas gada beigās sastādīja 1,28 miljardus Ls, salīdzinot ar 2005. gadu kopējas izsniegto kredītu apjoms privātpersonām bija pieaudzis par 647 000 tūkst. Ls jeb 98 %. Attiecībā pret 2004. gada 300 000 tūkst. Ls, 2006. gada pieaugums ir gandrīz 1 miljards Ls. Lielākais īpatsvars izsniegtajos kredītos sadalījumā pa nozarēm ir privātpersonām 41 % 2006. gadā; 38 % 2005. gadā; 20 % 2004. gadā. Otrais postenis pēc privātpersonām seko nekustamā īpašuma iegāde un remonts. 2006. gadā šī posteņa īpatsvars kopējos izsniegtajos kredītos sastāda 19 % un tam ir tendence pieaugt. Kā trešais lielākais postenis ir tirdzniecības kreditēšana(skat. att. 2.9.).
2.9. att. Nozīmīgākie posteņi izsniegtajos kredītos Hansabankā pēc īpatsvara 2004. – 2006. gados (izteikti %)
Pēc attēlā redzamajiem datiem var secināt, ka Hansabankas primārais mērķis ir privātpersonu kreditēšana, kā arī hipotekāro kredītu izsniegšana. Hansabankas filiāļu un norēķinu grupu skaits uz 2006. gada beigām ir 76. Lai palielinātu izsniegto kredītu apjomu, bankai ir jāatklāj jaunas filiāles, kā arī norēķinu grupas, lai varētu realizēt savu kredītpolitiku, piesaistot pēc iespējas vairāk klientu un izsniedzot tiem īstermiņa un ilgtermiņa kredītus.
Hansabankas kredītportfelis tiek iedalīts divās grupās – 1) nozīmīgas kompānijas un turīgi klienti; 2) standartizētie kredītprodukti. Kreditēšanas process šīm grupām ir atšķirīgs, jo atšķirīgs ir arī vidējais riska apjoms katrā no grupām. Standartizētajiem kredītproduktiem jābūt iespējami standartizētiem un efektīviem. To analīze tiek veikta, izmantojot statistiskās metodes. Nozīmīgu kompāniju un turīgu klientu gadījumā kreditēšanas process ir elastīgāks un mazāk standartizēts. Īpaša uzmanība kredītrisku vadībā tiek pievērta īpaši lieliem, kompleksiem vai vāji nodrošinātiem darījumiem. Tomēr visos gadījumos, pieņemot lēmumu par kredīta pieprasījumu, primārais ir klientu menedžera un lēmējinstitūcijas viedoklis, un statistiskās metodes ir uzskatāmas tikai par palīginstrumentu.
Hansabankas komerciālais princips attiecībā pret klientu nosaka, ka klienta un bankas attiecības tiek veidotas uz savstarpēja ilgtermiņa izdevīguma principa. Attiecības ar klientiem tiek balstītas, pamatojoties uz saprātīgas robežas starp risku un ienesīgumu, kas ir attiecināms gan uz ikdienas, gan ilgtermiņa darījumiem. Banka uzņemas tikai novērtējamus un pārvaldāmus riskus. Paaugstināta procentu likme nespēj kompensēt pārlieki augstu risku.
Stabila rentabilitāte tiek nodrošināta, veidojot un nostiprinot savstarpēji komerciāli izdevīgu sadarbību ar “labiem” klientiem, kā arī pārtraucot attiecības ar “sliktiem” klientiem.
Procentu likmei vienmēr būtu jānosedz vismaz piesaistīto resursu izmaksas, uzkrājumus, minimālās kapitāla izmaksas un administrēšanas izmaksas. Procentu likmei obligāti ir jāsedz resursu izmaksas un uzkrājumus.
Hansabankas viens no stratēģiskajiem mērķiem 2007. gadā ir palielināt filiāļu skaitu Rīgā un ārpus tās, ko Hansabanka veiksmīgi arī realizē.
Kopumā ir iespējams atzīmēt, ka banku sektorā saasinās konkurence, bankas tiecas piesaistīt klientus ar bezmaksas pakalpojumiem, cerot uz atdevi nākotnē.
Apskatot izsniegto kredītu apjomu var secināt, ka Hansabanka, sākot ar 2000. gadu nepārtraukti ir palielinājusi savu kredītportfeli, kas īpaši ir palielinājies pēdējos divos gados. Kredītportfeļa pieaugums ir sasniegts, kreditējot privātpersonas un izsniedzot hipotekāros kredītus, kā arī uzņēmumu finansēšana.
Valsts ekonomikai kopumā tās ir pozitīvas tendences. Bankas ir viens no faktoriem, kas stimulē ekonomikas attīstību valstī, tomēr bankām, palielinot izsniegto kredītu apjomu, tas nozīmē ienesīguma samazināšanos. Bankai nākas kārtot desmitiem tūkstošu sīku klientu lietu dažu desmitu lielo vietā, kas daudzkārt paaugstina izdevumus. Kreditēšanas ienesīgumu negatīvi ietekmē arī maržas starp noguldījumu un izsniegto kredītu procentu likmēm samazināšanos. Tas notiek starpbanku konkurences cīņas ietekmē, kā arī korporatīvo parādu saistību tirgus pieaugošās lomas dēļ. Šajā gadījumā vērtspapīru emitentam ir lētāk piesaistīt investorus par vērtspapīru ienesīguma likmi nekā ņemt kredītu bankā. Tāpēc samazinās kredītu procentu likmes, lai nezaudētu klientus, kas var izmantot alternatīvos finansēšanas veidus.
Pie visām kredītportfeļu palielināšanās pozitīvām tendencēm nedrīkst neatzīmēt acīmredzamus draudus, kas saistīti ar kredītu – bumu.
Galvenokārt, tā ir kredīta riska palielināšanās. Tas ir saistīts ar ilgtermiņa kreditēšanas draudiem. Šobrīd bankas izsniedz ilgtermiņa kredītus līdz 40 gadiem, ar mērķi palielināt savu kredītportfeli. Bankas riski tik ilga laika kredītu termiņu gadījumā ir saistīti ar aizņēmēja ienākumiem, kuri var kristies līdz ar aizņēmēja vecuma palielināšanos vai darba pazaudēšanu. Starptautiskā kreditēšanas praksē pazīst kreditēšanas termiņus līdz 50-60 gadiem.
Autors uzskata, šobrīd ir tas laiks, kad Latvijas bankām, ieskaitot Hansabanku , ir jāsāk domāt par aktīvu struktūras izmaiņām. Pārāk straujais kredītu bums var nest negatīvu ietekmi Latvijas ekonomikai, kas šobrīd jau ir jūtama, saistībā ar straujajiem cenu kāpumiem nekustamo īpašumu tirgū un inflācijas līmeni valstī. Šobrīd Hansabankas kredītu politiku varētu interpretēt kā – kamēr ir pieprasījums, tikmēr arī būs piedāvājums. Hansabankas kredītu īpatsvars kopējos aktīvos ir sasniedzis 80 % (skat.tab.2.6.). Ja šobrīd Hansabanka spēj saglabāt likviditāti optimālā līmenī, tad problēmas ar likviditātes pārvaldīšanu var rasties ilgtermiņā, ja Hansabanka turpinās agresīvi izsniegt kredītus privātpersonām.
Ir svarīgi noskaidrot, kādus pasākumus Hansabanka ir izstrādājusi gadījumos, kad bankai radusies individuāla likviditātes krīze, kas radusies sakarā ar nespēju pagarināt esošās saistības vai piesaistīt līdzvērtīgas jaunas saistības, kā arī gadījumos, ja tiek zaudēti bankas aktīvi.
Hansabanka var veikt sekojošos pasākumus :
• skaidrā nauda bankas kasē;
• nauda Hansabankas korespondentkontos maksātspējīgās bankās;
• īstermiņa aizņēmumi starpbanku tirgū no bankām;
• ja bankai kādā no valūtām ir pārpalikums, nepieciešamo valūtu var iegūt ar valūtas mijmaiņas darījumu palīdzību;
• ja bankas īpašumā ir likvīdi un neapgrūtināti vērtspapīri, tos iespējams pārdot, veikt repo darījumus vai arī izmantot Latvijas Bankas lombarda kredītu;
• ja starpbanku naudas tirgū izsīkst latu likviditāte un Latvijas Banka nepiedāvā pietiekamā daudzumā iespējas veikt mijmaiņas vai repo darījumus, pastāv iespēja EUR konvertēt uz Ls;
• viens no potenciāli drošiem likviditātes avotiem ir Hansapank;
• pārtraukt kredītu izsniegšanu un klientiem pieprasīt atmaksāt kredītlīnijas;
• sliktākā gadījumā ir jāizskata iespēju pārdot bankas kredītus un pamatlīdzekļus.
Papildus tam tiek veikti sekojoši administratīvie pasākumi:
– nekavējoši tiek sasaukta bankas aktīvu un pasīvu pārvaldes komiteja, kas izvērtē situāciju un izstrādā krīzes pārvarēšanas plānu;
– ja ir pamatotas aizdomas, ka banka ar saviem spēkiem nespēs pārvarēt likviditātes krīzi, par to ir nekavējoties jāinformē Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka.
Izvērtējot Hansabankas lielākos aktīvu posteņus pēc apjoma (tūkst. Ls) var secināt, ka lielāko īpatsvaru kopējos aktīvos ieņem izsniegtie kredīti, kas sastāda 80 %. Aiz izsniegtajiem kredītiem seko prasības pret Latvijas Banku, kuru īpatsvars kopējos aktīvos uz 2006. gada beigām sastādīja 8,5 %, prasības pret kredītiestādēm 4,5 %, ieguldījumi vērtspapīros 3,7 % un atlikuma kasē īpatsvars sastādīja 1,05 %.
Hansabanka savu likviditāti uztur optimālā līmenī, to var spriest pēc tā, cik Hansabanka iegulda augsti likvīdos vērtspapīros, jo uz Latvijas bankas obligāto rezervju normu palielināšanu, Hansabanka ir reaģējusi, attiecīgi samazinot ieguldījumus augsti likvīdos vērtspapīros, līdz ar to palielinot izsniegto kredītu īpatsvaru kopējos aktīvos.
2006 un 2005. gads Hansabankai ir bijuši veiksmīgākie to pastāvēšanas vēsturē, ko apliecina bankas pozīcija kopējā banku sektorā. Atsaucoties uz bankas mērķiem 2005. gadā, viena no bankas prioritātēm bija palielināt privātpersonu mājokļu kreditēšanas portfeli no 60 līdz 70 %, ko banka sekmīgi sasniedza. 2006. gada mērķos Hansabanka nelika tik lielu uzsvaru uz kreditēšanas apjomu palielināšanu, bet liels uzsvars tika likts uz privātpersonu izglītošanu investīciju un apdrošināšanas jomā. Autors uzskata, ka straujais būvniecības apjomu pieaugums un privātpersonu pieprasījums pēc naudas līdzekļiem valstī, Hansabankai bez īpašiem pūliņiem nodrošināja izsniegto kredītu apjoma pieaugumu ļoti straujos tempos. Šādu straujo pieaugumu Hansabankai nodrošināja jau esošais klientu un filiāļu skaits, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem Hansabankas attīstībā.
Autors uzskata, ka 2007. gadā Hansabankai ir īpaša uzmanība jāvelta kredītu kvalitātei, jo tuvākajos gados ir iespējama izsniegto kredītu īpatsvara samazinājums kopējos aktīvos, saistībā ar valsts izstrādātajiem noteikumiem par privātpersonas oficiāli atzīstamajiem ienākumiem.
Lai analizētu resursus, kas nodrošina Hansabankas izsniegto kredītu straujo pieaugumu, ir jāanalizē Hansabankas pasīvu struktūru. Nākošajā apakšnodaļā autors analizēs pasīvu struktūru pēc lielākajiem posteņiem pasīvu struktūrā.
2.2. Pasīvu struktūras analīze
Pasīvi Latvijas banku bilancē ir izvietoti, ievērojot to saistību termiņa pieauguma principu.
Bankas ar pasīvo operāciju palīdzību veido savus resursus. Vēl nesen pasīvajām operācijām netika pievērsta īpaša uzmanība salīdzinājumā ar aktīvajām operācijām jo valdīja uzskats, ka bankas nevar ietekmēt piesaistīto resursu veidošanu. Tāpēc bankas pasīvās operācijas neņēma vērā kā objektu, kuru nepieciešams efektīvi pārvaldīt. Saskaņā ar šo koncepciju bankas noguldījumu apjomi veidojas atkarībā no bankas klientu vajadzībām un iniciatīvas. Klienti paši nosaka savu noguldījumu apjomus un veidus. Galvenā sfēra bankas lēmumu pieņemšanā bija saistīta nevis ar noguldījumiem, bet gan ar aktīviem.
Mūsdienās uzskats par šo problēmu ir mainījies – jautājumi par resursu potenciāla pieaugumu un to stabilitātes nodrošināšanu ar efektīvu pasīvu pārvaldīšanas palīdzību kļūst īpaši aktuāli. Pašreiz bankas uztver savus aktīvu un pasīvu portfeļus kā vienotu kopumu, kas nosaka bankas kopējā portfeļa nozīmi tās galveno mērķu sasniegšanā – lielāka peļņa un pieņemama riska pakāpe. Aktīvu un pasīvu kopējā pārvaldīšana dod iespēju bankai aizsargāt noguldījumus un aizdevumus no biznesa aktivitātes ciklu svārstību un sezonālo svārstību ietekmes, kā arī dod bankai resursus aktīvu portfeļu veidošanai, kas sekmē bankas mērķu sasniegšanu.
Banku pasīvi ir pašu kapitāls un piesaistītie fizisko un juridisko personu līdzekļi, kuri piesaistīti uz atmaksāšanas pamata ar pasīvo operāciju palīdzību un paredzēti aktīvo operāciju veikšanai.
Pašu kapitāls pieder bankai tās darbības laikā, piesaistītajiem resursiem ir pagaidu raksturs.
Bankas pašu kapitāls kalpo par nodrošinājumu neparedzētu zaudējumu gadījumā. Tas ir statūtu kapitāls, rezerves fondi, nesadalītā peļņa un citi pašu avoti, kuri veido pirmā līmeņa kapitālu jeb pamatkapitālu, kā arī otra līmeņa kapitāla elementi jeb rezerves.
Tomēr banku pasīvu struktūrā lielāko daļu ieņem nevis pašu kapitāls, bet gan piesaistītie līdzekļi. Ar šādu pasīvu struktūru bankas atšķiras no pārējiem uzņēmumiem. Ja banku pašu kapitāla īpatsvars ir līdz 20 % no kopējiem pasīviem, tad komercuzņēmumiem normāli tas sasniedz 50-60 % no kopējiem pasīviem. Tas izskaidrojams ar to, ka bankas, pildot finanšu starpnieka lomu, rīkojas pārsvarā nevis ar pašu resursiem, bet gan ar piesaistītajiem resursiem. Resursu piesaiste bankām izmaksā lētāk, nekā operācijas, kas saistītas ar pašu kapitāla palielināšanu.
Šajā apakšnodaļā autors apskatīs un salīdzinās banku sektora bilances pasīvu posteņus ar Hansabankas bilances pasīvu posteņiem, un analizēs Hansabankas pasīvu struktūru pēc īpatsvara kopējos pasīvos un pēc pieauguma absolūtos skaitļos, pievēršot īpašu uzmanību starpbanku kredītiem, piesaistītajiem noguldījumiem, kapitālam un rezervēm un peļņas rādītājiem.
Banku sektora bilances pasīvos lielākais īpatsvars uz 2006. gada beigām bija noguldījumiem, kuru īpatsvars sastādīja 48,79 %. Salīdzinot noguldījumu īpatsvaru banku sektorā ar 2005. gada beigām, noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos gada laikā bija samazinājies par 7,92 procentu punktiem.
Saistības pret kredītiestādēm postenis uz 2006. gada beigām sastādīja 37,33 % no kopējiem banku sektora pasīviem, īpatsvara pieaugums pret 2005. gadu sastādīja 7,26 procenta punktus. Absolūtos skaitļos saistību pret kredītiestādēm izmaiņas pret 2005. gadu sastādīja 80,5 %, noguldījumu apjomi bija pieauguši lēnāk, tikai par 25,1 %, kas liecina par to, ka banku vidū populārāki kļūst aizņēmumi starpbanku tirgū.
Trešais lielākais postenis pēc īpatsvara kopējos pasīvos ir kapitāls un rezerves, kura īpatsvaram kopējos banku pasīvos salīdzinot ar 2005. gadu ir tendence samazināties.
2.7. tabula
Banku sektora pasīvi milj. Ls un to īpatsvars kopējos pasīvos 2005. – 2006. gados
Nosaukums 2005. gada pasīvi milj.Ls 2006. gada pasīvi milj.Ls Izmaiņas pret 2005, % Īpatsvars % 2005. gadā Īpatsvars % 2006. gadā
Saistības pret kredītiestādēm, centrālajām bankām 3290,1 5 938,5 80,50% 30,07 37,33
Noguldījumi 6205,3 7 761,8 25,10% 56,71 48,79
Emitētie parāda vērtspapīri 173,9 319,8 83,90% 1,59 2,01
Pārējās saistības 187,4 314,8 68,00% 1,71 1,98
Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi 56,0 97,2 73,40% 0,51 0,61
Uzkrājumi parādiem un saistībām 88,8 92,6 4,20% 0,81 0,58
Pakārtotās saistības 107,8 173,5 60,90% 0,99 1,09
Kapitāls un rezerves 833,5 1 209,1 45,10% 7,62 7,60
Pasīvi kopā 10 943,0 15 907,30 45,40% 100,00 100,00
Hansabankas bilances pasīvu nozīmīgākais postenis pēc īpatsvara uz 2006. gada beigām bija saistības pret kredītiestādēm, kura īpatsvars sastādīja 47,89 % kopējos pasīvos. Izmaiņas pret 2005. gadu Ls bija 139,38 %. Aiz saistībām pret kredītiestādēm sekoja klientu noguldījumi, kuru īpatsvars kopējos pasīvos bija 40,11 %.
Attiecībā pret 2005. gadu Hansabankas nozīmīgāko pasīvu posteņu īpatsvarā notika izmaiņas. 2005. gadā lielākais pasīvu postenis pēc īpatsvara Hansabankā bija klientu noguldījumi, kura īpatsvars sastādīja 53,14 % un saistību pret kredītiestādēm īpatsvars 34,24 %.
Kapitāla un rezerves posteņa īpatsvara pieaugums attiecībā pret 2005. gadu bija nenozīmīgs, kas sastādīja 0,51 procentu punktus. Kapitāla un rezervju izmaiņas Ls pret 2005. gadu sastādīja 83,31 % (skat.att.2.8.).
2.8. tabula
Hansabankas pasīvi tūkst. Ls un to īpatsvars kopējos pasīvos 2005. – 2006. gados
Nosaukums 2005. gada pasīvi tūkst. Ls 2006. gada pasīvi tūkst. Ls Izmaiņas pret 2005, % Īpatsvars % 2005. gadā Īpatsvars % 2006. gadā
Saistības pret kredītiestādēm, centrālajām bankām 768 898,0 1 840 610,0 139,38 34,24 47,89
Noguldījumi 1 193 215,0 1 541 752,0 29,21 53,14 40,11
Emitētie parāda vērtspapīri 15 923,0 0,0 -100,00 0,71 0,00
Pārējās saistības 47 736,0 81 948,0 71,67 2,13 2,13
Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi 32 749,0 57 686,0 76,15 1,46 1,50
Uzkrājumi parādiem un saistībām 1 614,0 1 301,0 -19,39 0,07 0,03
Pakārtotās saistības 24 598,0 25 431,0 3,39 1,10 0,66
Kapitāls un rezerves 160 764,0 294 700,0 83,31 7,16 7,67
Pasīvi kopā 2 245 497,0 3 843 428,0 71,16 100,00 100,00
Salīdzinot Hansabankas bilances pasīvu posteņus ar banku sektora bilances pasīvu posteņiem, var secināt, ka Hansabankas saistības pret kredītiestādēm ir pieaugušas straujāk nekā banku sektorā.
2006. gada beigās banku sektora pasīvos lielāko īpatsvaru sastādīja klientu noguldījumi, savukārt Hansabankas pasīvos lielākais īpatsvars bija saistībām pret kredītiestādēm.
Kapitāla un rezervju pieaugums Hansabankā attiecībā pret 2005. gadu ir straujāks nekā banku sektorā.
Straujo kredītu pieprasījumu iekšzemē Hansabanka nespēj nodrošināt ar piesaistītajiem noguldījumiem, līdz ar to Hansabankai ir jāaizņemas starpbanku tirgū.
Turpmāk autors analizēs Hansabankas nozīmīgākos pasīvu posteņus pēc to īpatsvara.
Aizņemtie līdzekļi starpbanku tirgū
Populārākais veids naudas līdzekļu piesaistīšanai ir starpbanku kredīts. Ar brīvu kredītresursu pārdošanu nodarbojas tās bankas, kurām ir resursu pārpalikums. Lai šie brīvie līdzekļi dotu ienākumus, bankas cenšas piedāvāt tos citām bankām. Savukārt, tās bankas, kuras grib apmierināt savu klientu vajadzības pēc aizņemtajiem līdzekļiem, kā arī uzlabot savu likviditāti, pērk resursus.
Starpbanku tirgus :
• dod kreditoriem iespēju salīdzinoši droši izvietot naudas līdzekļu pārpalikumus, saņemot procentu ieņēmumus,
• pārdala resursus banku sistēmā, novirzot tos tur, kur tie ir nepieciešami.
Starpbanku kredītu atdošanas termiņi var būt ļoti dažādi ( no 1 dienas līdz dažiem gadiem).
Kredītprocentu likme ir vienošanās rezultāts starp kredīta devēju un kredītņēmēju, taču, nosakot likmi, banka vadās galvenokārt no tekošajām likmēm starpbanku tirgū, pieļaujot zināmas svārstības, kuras ir atkarīgas no konkrētas situācijas – vai bankai ir nepieciešami papildus resursi, vai tai ir resursu pārpalikums.
2006. gada beigās kopējās saistības pret kredītiestādēm absolūtos skaitļos sastādīja 1,84 miljardus latu, attiecībā pret iepriekšējo pārskata gadu saistības bija pieaugušas par 1,1 miljrd. Ls jeb 146 %. 2005. gada beigās Hansabanka bija piesaistījusi resursus no kredītiestādēm 748,9 milj. Ls apmērā, kas ir par 439 milj. Ls jeb 142 % vairāk nekā 2004. gada beigās. 2006. gadu salīdzinot ar 2000. gada beigām, saistību pret kredītiestādēm apjoms absolūtos skaitļos ir pieaudzis 170 reizes. Starpbanku straujo kredītu pieaugumu ir sekmējis pieprasījums pēc kredītiem. Lai nodrošinātu augsto pieprasījumu pēc kredītiem, Hansabankai naudas līdzekļi ir jāaizņemas no citām kredītiestādēm, lai nodrošinātu augošo kredītportfeli. Ar straujo ekonomikas attīstību valstī, kas turpinās pēdējos gados, rodas liels pieprasījums pēc banku kredītiem, tas vistiešākajā nozīmē ir saistīts ar straujo saistību pret kredītiestādēm pieaugumu.(skat. att. 2.10.).
2.10. att. Hansabankas saistības pret kredītiestādēm 2000-2006 gados (tūkst. Ls)
Vislielākais pieaugums attiecībā pret iepriekšējo periodu % ir vērojams 2003. gadā, kad Hansabanka bija piesaistījusi resursus no kredītiestādēm 169 388 tūkst. Ls apmērā, kas ir par 236 % jeb 118 903 tūkst. Ls vairāk nekā pirms gada. 2006 un 2005. gada izmaiņas pret iepriekšējo periodu sastādīja attiecīgi 146 % 2006. gadā un 142 % 2005. gadā, kas liecina par aktīvo kreditēšanu. Lai pārskatāmāk varētu redzēt izmaiņas % pret iepriekšējo periodu, autors ir izveidojis tabulu, kurā ir atspoguļots pieaugums attiecībā pret iepriekšējo periodu un izteikts procentos.
2.9. tabula
Saistību pret kredītiestādēm pieaugums Hansabankā attiecībā pret iepriekšējo periodu 2000. – 2006. gados
Gads 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006.
Saistības pret kredītiestādēm tūkst. Ls 10 835 35 177 50 485 169 388 309 511 748 898 1 840 610
Pieaugums % pret iepriekšējo
periodu. 225 44 236 83 142 146
Lai nodrošinātu aktīvu kreditēšanu Hansabanka nepieciešamos resursus piesaista no AS Swedbank, tas ir, mātes bankas. 2006. gadā 1 751 000 tūkst. Ls bija aizņēmums no AS Swedbank un 30 000 tūkst. Ls no AS Hansapank, kas kopā veidoja 99 % no Hansabankas aizņēmumiem. 2005. gada beigās 733 000 tūkst. Ls bija piesaistīti starpbanku depozītu un kredītu veidā. No starpbanku kredītiem un depozītiem 562 000 tūkst. Ls bija aizņēmums no AS Swedbank un 160 000 tūkst. Ls no AS Hansapank, kas kopā veidoja 96 % no aizņēmumiem. Tas liecina par to, ka banka nespēj piesaistīt nepieciešamos resursus piesaistot klientu noguldījumus, lai veicinātu aktīvu kreditēšanu. Bankas ātrākais un izdevīgākais risinājums ir piesaistīt resursus no mātes bankas, kā to dara arī citas Latvijas bankas. Pēc Hansabankas datiem lielākais kredīts uz 2006. gada beigām no AS Swedbank sastādīja 210 841 tūkst. EUR ar procentu likmi 6 mēnešu EURIBOR (Eiropas starpbanku likme) + 011 procentu punkti. Ja pieņemt, ka EURIBOR likme uz 2006. gada beigām bija 3,5 %, tad kopējā aizņēmuma procentu likme sastādīja 3,61 %. Šajā gadījumā Hansabankas piedāvātajai procentu likmei noguldījumiem jābūt mazākai, jo banka nav ieinteresēta maksāt vairāk, ja ir iespējams aizņemties lētāk. Aizņemoties no mātes bankas Hansabankai nerodas papildus izdevumi par klientu noguldījumu piesaistīšanu un administrēšanu.
Lai varētu analizēt klientu noguldījumu īpatsvaru kopējos pasīvos ir jānosaka saistību pret kredītiestādēm īpatsvaru kopējos pasīvos. Šobrīd ir tendence palielināties saistībām pret kredītiestādēm kopējos pasīvos un samazinās piesaistīto noguldījumu apjoms kopējos pasīvos. Tas ir izskaidrojams ar to, ka privātpersonu un uzņēmumu interese par noguldījumiem bankā samazinās. Viens no galvenajiem iemesliem noguldījumu īpatsvara samazinājumam kopējos pasīvos ir zemās procentu likmes, ko par noguldījumu atlikumiem piedāvā Hansabanka.
No 2000. gada saistību īpatsvaram kopējos pasīvos ir tendence pieaugt. 2006. gada beigās saistības pret kredītiestādēm kopējos pasīvos ir pieaugušas līdz 48 %. Straujie kreditēšanas apjomu pieaugumi ir iemesls tam, ka Hansabanka katru gadu palielina savas saistības pret kredītiestādēm (skat.att.2.11.).
2.11. att. Hansabankas saistību pret kredītiestādēm īpatsvars kopējos pasīvos 2000-2006. gados (izteikts % )
Analizējot saistību īpatsvaru kopējos pasīvos Hansabankā, var secināt to, ka saistību pret kredītiestādēm īpatsvaram kopējos pasīvos ir tendence augt. Pieaugums ir sagaidāms arī nākotnē, ja izsniegto kredītu apjomi palielināsies vai paliks līdzīgā līmenī, tas būs atkarīgs no kopējās ekonomikas izaugsmes valstī un pieprasījuma pēc kredītiem no privātpersonām un uzņēmumiem.
Autors uzskata, ka tuvākajā nākotnē Hansabanka varētu pievērst lielāku uzmanību uzņēmumu finansēšanai, kas varētu palielināt Hansabankas kredītportfeli un tā kvalitāti. Tas nenozīmē, ka Hansabanka šobrīd neizsniedz kredītus uzņēmumiem, pēc autora domām, nepieciešams vairāk pievērst uzmanību tieši mazajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar ražošanu. Tas vairāk ir saistīts ar izmaksām, kas rodas administrējot kredītus. Privātpersonu administrēšana ir darbietilpīgs un dārgs process, pievēršoties vairāk uzņēmumu finansēšanai būtu iespējams izlīdzināt šīs izmaksas. 2006. gada beigās lielākais izsniegto kredītu apjoms ir izsniegts tieši privātpersonām. Brīvi pieejamie resursi jebkurā bankā nedisciplinē privātpersonas. Šobrīd ir situācija, ka bankas brīvi aizdod īstermiņa kredītus privātpersonām, kas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, saistībām pret kredītiestādēm, pieaugumam, jo bankas pēc iespējas vairāk apmierina klientu pieprasījumu pēc resursiem.
Lai varētu veikt plašāku pasīvu analīzi ir jānosaka klientu noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos.
Piesaistītie noguldījumi Hansabankā
Lai panāktu stabilu resursu bāzes izveidošanu, bankas izstrādā resursu piesaistīšanas politiku, kuras mērķis ir piesaistīt resursus un efektīvi vadīt šo procesu. Resursu piesaistīšanas politika ietver sevī banku resursu piesaistīšanas stratēģiju un taktiku.
Resursu piesaistīšanas politika stratēģija nosaka resursu avotus un to pietiekamo apjomu:
• no kurienes banka var iegūt līdzekļus ar mazākām izmaksām? Tā ir lētāko resursu avotu noteikšana. Banka par saviem potenciālajiem klientiem var izvēlēties privātus noguldītājus vai uzņēmumus un citas juridiskās personas, kā arī gan vienus gan otrus,
• kā banka var nodrošināt tādu resursu piesaistīšanas apjomu, kāds ir pietiekams vēlamo kredītu apjomu un citu finanšu pakalpojumu nodrošināšanai?
Taktika ir vērsta uz bankas likviditātes nodrošināšanu, izmantojot piesaistītos resursus, un likviditātes riska novēršanu. To var panākt, nodrošinot piesaistīto resursu nepieciešamo diversifikāciju, kā arī uzturot strukturālo līdzsvaru starp bankas aktīviem un pasīviem pēc termiņiem un procentu likmēm.
Piesaistīto resursu politikas uzdevumi var būt :
a) bankas bilances likviditātes uzturēšana,
b) resursu piesaistīšana ar minimālām izmaksām,
c) nepieciešamā resursu daudzuma piesaistīšana uz iespējami ilgāku laiku posmu,
d) piesaistīto līdzekļu stabilitātes nosacījumu nodrošināšana nākotnē u.c.
Stabilu atlikumu uzturēšanu klientu kontos var stimulēt, piemēram, ar lielāku procentu likmi uz noteiktu līdzekļu atlikumu kontā vai ar procenta diversifikācijas palīdzību atkarībā no minimālā atlikuma apmēra.
Bankas no klientiem, privātpersonām un uzņēmumiem, piesaista resursus noguldījumu veidā, lai pēc tam tos efektīvi izmantotu izsniedzot kredītus vai veiktu cita veida finansēšanu.
Noguldījums ir naudas līdzekļu glabāšana bankas kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem.
Noguldījumu veidi :
• pieprasījuma noguldījumi – uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma;
• termiņnoguldījumi :
– uz noteiktu laiku,
– uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.
Bankām noguldījumu pieņemšana ir galvenais pasīvo operāciju veids un pamatresurss aktīvo operāciju veikšanai.
Pieprasījuma noguldījumi ir ļoti mobili un tāpēc nav pietiekami stabili. Līdzekļu augstās mobilitātes dēļ atlikumi pieprasījuma kontos reizēm ir ļoti mainīgi. Šī iemesla dēļ procentu likme par tekošajiem noguldījumiem parasti tiek noteikta vai nu ļoti neliela, vai arī vispār netiek noteikta. Noguldījumu piesaistīšanas jomā pieaug konkurence, tāpēc komercbankas cenšas piesaistīt klientus un stimulēt pieprasījuma noguldījumu pieaugumu, piedāvājot klientiem papildus pakalpojumus, piemēram, norēķinu kartes, kas atvieglo operācijas ar norēķinu kontiem. Piesaistīto līdzekļu struktūrā noguldījumiem uz pieprasījumu ir lielākais īpatsvars.
Hansabankas noguldījumu apjoms 2006. gada beigās sasniedza 1 541 752 tūkst. Ls, kas bija par 350 000 tūkst. jeb 29 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vislielākais pieaugums attiecībā pret iepriekšējo periodu ir bijis 2005. gadā, kad klientu noguldījumu apjoms sastādīja 1 193 215 tūkst. Ls un attiecībā pret iepriekšējo periodu bija pieaudzis par 52 %.
Noguldījumu apjoms tūkst. Ls 2006. gada beigās attiecībā pret 2000. gadu ir pieaudzis par 5,5 reizēm. (skat.att.2.12.).
2.12. att. Noguldījumu apjoms tūkst. Ls Hansabankā 2000 – 2006. gados
Straujāko noguldījumu pieaugumu attiecībā pret iepriekšējo gadu tūkst. Ls, kas sastādīja 52 % 2005. gada beigas pret 2004. gada beigām, galvenokārt nodrošināja tas, kas 2005. gadā Hansabankas viens no primārajiem mērķiem bija privātpersonu piesaistīšana. Piesaistot jaunus klientus, banka iegūst papildus resursus, kas atrodas klientu norēķinu vai algas kontos, ko var izmantot cita veida finansēšanai. Klientu piesaistīšana bankās notiek visdažādākajos veidos, galvenokārt, lielākās bankas piedāvā kādu noteiktu produktu klāstu, atverot kontu bankā, bez maksas. Bankai ir svarīgi, lai piesaistītais klients aktīvi izmantotu bankas piedāvātos produktus, jo banka gūst papildus peļņu no tā. Piemēram, Hansabankā viens no populārākajiem piedāvājumiem ir, piesakoties otrajam pensiju līmenim Hansabankā, klients bez maksas var atvērt kontu bankā, pieslēgt visus attālinātos pakalpojumus, kā arī pirmo gadu saņemt norēķinu karti bez maksas.
Klientu noguldījumu apjomam absolūtos skaitļos ir tendence katru gadu pieaugt (skat.att.2.12.). Noguldījumu apjoms pieaug līdz ar klientu skaita palielināšanos bankā, tomēr noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos katru gadu samazinās.
2000. gada beigās klientu noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos sastādīja 79 % jeb 285 763 tūkst. Ls, salīdzinot ar 2006. gada beigām noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos ir samazinājies līdz 40 %. Periodā no 2000. gada beigām līdz 2006. gada beigām noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos ir samazinājies divas reizes (skat.tab.2.10.).
2.10. tabula
Noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos Hansabankā 2000-2006. gados
( izteikts % )
Gads Pasīvu apjoms tūkst. Ls Noguldījumu apjoms pasīvos tūkst. Ls Noguldījumu īpatsvars izteikts % Gads Pasīvu apjoms tūkst.. Ls Noguldījumu apjoms pasīvos tūkst.. Ls Noguldījumu īpatsvars izteikts %
2000 360 116,0 285 763,0 79,4 2004 1 294 353,0 785 584,0 60,7
2001 556 673,0 424 002,0 76,2 2005 2 245 497,0 1 193 215,0 53,1
2002 676 051,0 475 434,0 70,3 2006 3 843 428,0 1 541 752,0 40,1
2003 950 956,0 592 842,0 62,3
Klientu noguldījumu apjoms absolūtos skaitļos tūkst. Ls kopējos pasīvos katru gadu pieaug, tomēr noguldījumu īpatsvaram ir tendence samazināties kopējos pasīvos, kas liecina par to, ka klientu interese par noguldījumiem mazinās, jo procentu likme termiņdepozītiem klientiem šķiet nepievilcīga.
Procentu aprēķināšana par konta atlikumiem un par noguldījumiem ir viens no efektīvākajiem komercbanku pasīvu pārvaldīšanas instrumentiem. Teorētiski procentu likmju palielināšana salīdzinājumā ar konkurentu procentu likmēm noved pie noguldījumu pieplūdes, bet samazināšana – pie noplūdes. Taču praksē procentu likmes tirgū parasti izlīdzinās. Mūsdienās kraso procentu likmju pieaugumu noguldītāji var vērtēt kā negatīvu signālu, kas liecina par bankas grūto finansiālo stāvokli, jo bankai nav pieejami lēti resursi. Tai pašā laikā bankai ir nepieciešams diversificēt procentu likmes pēc noguldījumu veidiem atkarībā no pieprasījuma pēc kredītresursiem, līdzekļu noguldīšanas termiņiem, noguldītāju kategorijas, summām utt.
Bankas procentu likmju politikas veidošanā jāņem vērā procentu risks. Parasti procentu likme ir jo lielāka, jo garāks ir līguma termiņš vai brīdināšanas termiņš par līdzekļu izņemšanu. Bieži vien procentu likme ir jo augstāka, jo lielāka noguldījuma summa. Lielās bankas var piedāvāt procentu likmes, kas ir zemākas nekā citu banku piedāvātās likmes par noguldījumiem vai starpbanku tirgus procentu likmes. Bankas, kas īsteno agresīvu mārketinga politiku noguldījumu piesaistīšanā, parasti piedāvā augstākas procentu likmes, lai pārvilinātu klientus no konkurentiem. Procentu likmes ietekmē gan vispārējie faktori (naudas pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, inflācijas līmenis, Centrālās bankas naudas politika un kredītpolitika attiecīgajā periodā utt.), gan individuālie faktori. Bankai procentu likmju līmenis tiek noteikts ar aktīvo operāciju procentu likmēm, noguldījumu termiņu un lielumu, bankas drošību.
Līdz ar straujo ekonomikas attīstību valstī un straujais pieprasījums pēc resursiem iekšējā tirgū bankām liek vairāk aizņemties starpbanku tirgū. Bankas ir spiestas aizņemties vairāk, jo klientu noguldījumi nespēj nodrošināt, pieprasījumu pēc kredītiem, apjomu.
2005. gads bija pārmaiņu gads Hansabankai pasīvu posteņu īpatsvara izmaiņām kopējos pasīvos. 2005. gads bija pirmais gads bankas pastāvēšanas vēsturē, kad starpbanku kredītu apjoms pārsniedza piesaistīto klientu noguldījumu apjomu. Tas ir izskaidrojams ar straujo pieprasījumu pēc kredītiem iekšzemē. Straujais pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem un būvniecības apjomu straujais kāpums bija viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmēja straujo starpbanku kredītu apjoma pieaugumu Hansabankā.
Autors uzskata, ka šajā gadījumā, kad radās straujais pieprasījums pēc kredītiem, Hansabanka izvēlējās ātrāko un lētāko resursu piesaistīšanas veidu, proti, aizņemoties resursus no mātes bankas AS Swedbank.
Atsaucoties uz Hansabankas minētajiem iemesliem par nerezidentu noguldījumu īpatsvara samazināšanos 2005. gadā, ietekmēja tas, ka tika veiktas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas aktivitātes, kas prasīja detalizētu informāciju par klienta un viņa saimnieciskās darbības pārzināšanu. Šī iemesla dēļ nerezidentu noguldījumu apjoms gada laikā pieauga tikai nedaudz, par 6 % un pēc 5 gadu pārtraukuma rezidentu noguldījumu apjoms pirmo reizi pārsniedza nerezidentu noguldījumu apjomu.
Nerezidentu noguldījumu apjoma samazināšanos var minēt kā vienu no faktoriem, kas ir samazinājis noguldījumu īpatsvaru kopējos pasīvos pēdējo gadu laikā.
Klientu noguldījumu apjoma pieaugums absolūtos skaitļos ir samērā neliels. Noguldījumu apjomam ir tendence palielināties, tomēr šis pieaugums nav tik straujš kā starpbanku kredītu posteņa pieaugums gan absolūtos skaitļos gan procentos (skat.att.2.13.).
Noguldījumu apjoma pieaugums att. 3.12. ir vērojams samērā vienmērīgs, kas arī varētu turpināties nākotnē pie augstākām noguldījumu procentu likmēm.
Starpbanku kredītu apjoms absolūtos skaitļos attiecībā pret klientu noguldījumiem ir audzis daudz straujāk. Pie šāda kredītu pieprasījuma valstī, šī posteņa pieaugums varētu turpināties arī nākotnē. Pieaugums varētu nebūt tik straujš, jo autors uzskata, ka Hansabankas darbība tuvākajos gados varētu būt vērsta uz kredītportfeļa kvalitātes nodrošināšanu, nevis uz kvantitāti.
2.13. att. Saistību pret kredītiestādēm un klientu noguldījumu apjomi tūkst. Ls Hansabankā 2000-2006. gados
Apskatot klientu noguldījumu struktūru ir skaidri redzams, ka lielākais īpatsvars klientu noguldījumos ir tieši pieprasījuma noguldījumiem, kas uz 2006. gada beigām Hansabankā sastādīja 1 140 000 tūkst. Ls, salīdzinot ar termiņnoguldījumiem, to apjoms uz 2006. gada beigām sastādīja 400 000 tūkst. Ls, kas ir gandrīz trīs reizes mazāks par pieprasījuma noguldījumiem.
Pieprasījuma noguldījumu apjomam ir tendence pieaugt, kas turpināsies arī nākotnē. Galvenais pieprasījuma noguldījumu avots ir atlikumi klientu kontos. Līdz ar klientu pieaugumu, pieaug arī kontu atlikumi bankā, kurus banka var sekmīgi izmantot. Lai panāktu, ka uzņēmumi savu darbinieku darba algu skaita uz konkrēto banku, bankas starp darba devējiem un banku slēdz speciālus darba samaksas organizēšanas līgumus, kas savā veidā uzņēmumiem atvieglo darba samaksas organizēšanu. Uzņēmumiem tiek piedāvātas dažāda veida atlaides darbinieku kontu atvēršanai, lai stimulētu uzņēmumus pārskaitīt darbinieku darba algu uz konkrēto banku. Lai samazinātu skaidras naudas darījumus bankā, Hansabanka piedāvā saviem klientiem dažādu veidu norēķinu kartes, kas atvieglo klienta darījumus ar skaidro naudu. Tas arī ir viens no veidiem kā saglabāt klientu kontu atlikumus bankā. Autors no savas pieredzes var teikt, ka viens no lielākajiem Hansabankas konkurentiem Parex banka ir panākusi, ka lielākā daļa valsts uzņēmumu, piemēram, Valsts policija, pārskaita savu darbinieku algu uz Parex banku, kas automātiski palielina pieprasījumu noguldījumu apjomus bankā.
Termiņnoguldījumu pieaugumam Hansabankā ir tendence izlīdzināties, kas uz 2006. gada beigām sastādīja 397 376 tūkst. Ls (skat.att.2.14.).
2.14. att. Termiņnoguldījumu un pieprasījuma noguldījumu apjoms tūkst. Ls kopējos noguldījumos Hansabankā 2000-2006. gados
Termiņnoguldījumi 2006. gada beigās salīdzinot ar 2005. gadu pieauguši ir salīdzinoši maz. Pieaugums salīdzinājumā ar 2005. gadu sastāda 29 220 tūkst. Ls jeb 8 %. 2006. gadu salīdzinot ar 2000. gadu, termiņnoguldījumi ir pieauguši trīs reizes. Termiņnoguldījumu niecīgais pieaugums ļauj secināt, ka klientu vidū šis ieguldījumu veids ir visai nepopulārs. To var izskaidrot ar Hansabankas salīdzinoši mazajām termiņnoguldījumu procentu likmēm. Klienti izvēlas citas bankas, kuras piedāvā lielākas procentu likmes. Viens no svarīgiem iemesliem kāpēc klientu vidū termiņnoguldījumi ir visai nepopulārs naudas ieguldīšanas veids ir lielais inflācijas līmenis valstī. Noguldot naudu uz garāku termiņu, nauda zaudē savu pirktspēju pēc ilgāka laika perioda. Klienti arvien vairāk izvēlas citus ieguldījumu veidus.
Lai atspoguļotu pieprasījuma un termiņnoguldījumu īpatsvaru kopējos noguldījumos autors ir izveidojis tabulu (skat. tab. 2.11.).
2.11. tabula
Pieprasījuma un termiņnoguldījumu īpatsvars kopējos klientu noguldījumos Hansabankā 2000-2006. gados ( izteikts % )
Gads Noguldījumu
apjoms milj. Ls Pieprasījuma noguldījumi milj. Ls Termiņnoguldījumi
milj. Ls Pieprasījuma
noguldījumu īpatsvars pasīvos % Termiņnoguldījumu īpatsvars pasīvos izteikts %
2000 285,8 159,0 127,0 55,6 44,4
2001 424,0 267,0 157,0 63,0 37,0
2002 475,4 327,0 149,0 68,7 31,3
2003 593,0 398,0 195,0 67,1 32,9
2004 785,6 551,0 234,0 70,2 29,8
2005 1 193,2 825,0 368,0 69,2 30,8
2006 1 542,0 1 144,0 397,0 74,3 25,7
Tabulā 2.11. ir redzams kā 2000.-2006. gados mainās pieprasījuma un termiņnoguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos. No 2000. gada beigām līdz 2006. gada beigām termiņnoguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos samazinājies vidēji par 3,6 procentu punktiem gadā. Attiecīgi pieprasījuma noguldījumu apjoms kopējos noguldījumos ir pieaudzis līdz 74,3 % 2006. gada beigās.
Autors uzskata, ka pieprasījuma noguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos turpinās pieaugt, varētu sagaidīt, ka tuvākajos gados īpatsvars varētu nostabilizēties. Ja valstī tiks realizēts plāns inflācijas apkarošanai, tad varētu sagaidīt arī termiņnoguldījumu īpatsvara palielināšanos kopējos noguldījumos.
Analizējot Hansabankas klientu noguldījumu apjomu var secināt, ka lielākais īpatsvars noguldījumos ir tieši pieprasījuma noguldījumiem. Pieprasījumu noguldījumu lielāko daļu nodrošina uzņēmumu un privātpersonu atlikumi bankas kontos. Noguldījumu īpatsvaram kopējos pasīvos ir tendence samazināties, kas liek secināt, ka Hansabankas procentu likmes par kontu atlikumiem bankā ir nepievilcīgas klientiem. Lielākie klienti, kā piemēram, lielie uzņēmumi, pārved savus naudas līdzekļus uz tām bankām, kur procentu likmes par norēķinu kontu atlikumiem ir augstākas. Šobrīd lielu popularitāti Hansabankā ir ieguvis vienas nakts depozīts, par kuru ir noteikta procentu likme un kuru izmanto liela daļa uzņēmumu. Uzņēmumi izvēlas šāda veida depozītus, lai pēc iespējas saņemtu lielāku atdevi no saviem apgrozāmajiem līdzekļiem.
Termiņnoguldījumu īpatsvara samazinājums kopējos noguldījumos ir saistīts ar klientu mazo interesi par termiņnoguldījumiem. Viens no iemesliem ir salīdzinoši mazas procentu likmes. Termiņnoguldījumus visvairāk izvēlas cilvēki, kas pēc savas būtības ir ļoti konservatīvi un kuri nevēlas uzņemties papildus riskus, lai palielinātu savu naudas līdzekļu ienesību. Otrs svarīgs iemesls termiņnoguldījumu īpatsvara samazinājumam ir inflācijas līmenis valstī. Ja gada inflācijas līmenis sastāda 9 %, tad lai saglabātu lata pirktspēju termiņnoguldījuma procentu likmei būtu jāsastāda 9 %. Neviena banka, ieskaitot Hansabanku, šobrīd nespēj piedāvāt tik augstas procentu likmes. Mazākās bankas, kas nespēj ātri un lēti aizņemties no mātes bankām ir spiestas palielināt termiņnoguldījumu procentu likmes, lai piesaistītu nepieciešamos resursus.
Par vienu no iemesliem noguldījumu samazinājumam var minēt nerezidentu noguldījumu samazinājumu Hansabankā 2005. gadā, kad tika veiktas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas aktivitātes. Nespēja pierādīt līdzekļu izcelsmi nerezidentiem lika pārvest savus aktīvus uz citām valstīm vai bankām.
Hansabankas piesaistīto resursu politikas galvenais mērķis ir piesaistīt nepieciešamos resursus, lai nodrošinātu augošo kredītportfeli, ātrāk un lētāk, ko Hansabanka arī praktizē, aizņemoties no mātes bankas AS Swedbank.
Ja kreditēšanas apjomiem saglabāsies līdzīgi attīstības tempi, tad ir sagaidāms, ka Hansabankas saistības pret kredītiestādēm pieaugs līdzīgā tempā. Hansabankai ir izdevīgāk aizņemties no mātes bankas EUR valūtā un izsniegt kredītus iekšzemē arī EUR valūtā. EUR valūtā Hansabanka izsniedz vairāk ilgtermiņa kredītus kā, piemēram, mājokļu iegādei un remontam vai uzņēmumu finansēšanai. Ja Hansabankai trūkst LVL valūtas, tad banka veic konvertāciju no EUR vai citas ārzemju valūtas, lai nodrošinātu pieprasījumu.
Hansabankas noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos samazinās, tas ļauj secināt, ka šobrīd Hansabanka nav ieinteresēta piesaistīt resursus iekšzemē, palielinot noguldījumu procentu likmes.
Noguldījumu apjomus Hansabankā ietekmē arī tas, ka Hansabanka šobrīd piedāvā alternatīvus ieguldījumu veidus kā ieguldījumu fondi, uzkrājošā apdrošināšana. Šie produkti klientiem, kas uzņemas arī zināmu risku, spēj nodrošināt lielāku ienesīgumu nekā termiņnoguldījumi. Izglītojot klientus alternatīvos ieguldījumu veidos, ir iespējams, ka tuvākajā nākotnē klientu termiņnoguldījumu apjoms Hansabankā varētu samazināties.
Lai pārskatāmāk izanalizētu bankas pasīvu posteņus ir jāanalizē bankas kapitāls un rezerves, kā arī pārskata gadu peļņas rādītāji.
Kapitāls un rezerves Hansabankā.
Bankas stabilitāte ir cieši saistīta ar bankas pašu kapitālu, tā lielumu un kvalitāti. Pašu kapitāls ir jebkuras komercbankas nepieciešama un neatņemama finanšu resursu daļa, un tā veidošana pamatkapitāla veidā ir obligāts posms vēl pirms bankas darbības uzsākšanas. Bankas pašu kapitāla lielums ir būtisks ne tikai klientu – noguldītāju drošībai, bet arī pašas bankas drošībai, lai dažādas īslaicīgas finansiāla rakstura problēmas nevarētu ietekmēt tās darbību.
Kredītiestādes pašu kapitāls raksturo maksimālo pieļaujamo zaudējumu summu, līdz kuras sasniegšanai kredītiestāde spēj pilnīgi izpildīt saistības pret noguldītājiem.
Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.
Bankas pašu resursiem ir primāra nozīme tās stabilitātes un darbības efektivitātes nodrošināšanā. Pašu kapitāls akciju kapitāla veidā ir nepieciešams bankas darbības uzsākšanai, kad dibinātājiem rodas izdevumi, bez kuriem banka nevar sākt savu darbību. Turpmāk komercbankas darbības paplašināšana un aktīvo operāciju pieaugums ir tieši atkarīgs no bankas pašu kapitāla. Turklāt bankas kapitāls ir nepieciešams gan paredzēto, gan neparedzēto zaudējumu segšanai, kas radušies dažādu risku rezultātā.
Komercbanku pašu kapitāls ir nepieciešams normālam darbam, bankām ar pietiekami lielu pašu kapitālu ir vieglāk piesaistīt noguldītājus, kuri tai vairāk uzticas. Tomēr jāatzīmē, ka pašu kapitālam kopējos bilances pasīvos ir neliels īpatsvars. Turpmāk tekstā autors apskatīs un analizēs Hansabankas būtiskāko no pašu kapitāla daļām – kapitālu un rezerves.
2.12. tabula
Kapitāla un rezervju īpatsvars kopējos pasīvos Hansabankā 2000 – 2006. gados
(izteikts %)
Gads Pasīvu apjoms milj. Ls Kapitāla un rezervju apjoms milj. Ls Kapitāla un rezervju īpatsvars kopējos pasīvos % Gads Pasīvu apjoms milj. Ls Kapitāla un rezervju apjoms milj. Ls Kapitāla un rezervju īpatsvars kopējos pasīvos %
2000 360,1 30,4 8,4 2004 1 294,3 120,0 9,3
2001 556,7 48,6 8,7 2005 2 245,5 161,0 7,2
2002 676,1 65,0 9,6 2006 3 843,4 295,0 7,7
2003 951,0 79,3 8,3
Hansabankas kapitāla un rezervju posteņa īpatsvars kopējos pasīvos laika periodā no 2000. līdz 2006. gada beigām sastāda līdz 10 %. Šim postenim šajā laika periodā ir tendence svārstīties. 2005. gada beigās ir vērojams īpatsvara samazinājums no 9,3 % 2004. gada beigās līdz 7,2 % 2005. gada beigās. 2006. gadā ir vērojams īpatsvara kāpums līdz 7,7 % kopējos pasīvos.
Autors uzskata, ka īpatsvara kāpums kopējos aktīvos ir vērojams tad, kad Hansabanka gada beigās izlemj neizmaksāt dividendes un palielināt apmaksāto pamatkapitālu. Iepriekšējo periodu nesadalītā pelņa tiek pieskaitīta pie kopējā kapitāla un rezervēm, kas attiecīgi palielina kapitāla un rezervju posteni absolūtos skaitļos.
Nesadalītā peļņa ir bankas nopelnītā peļņas daļa, kas nav izmaksāta dividendēs, nodokļos vai pārskaitīta rezervēs. Šī rezerve (ārzemju finanšu literatūrā nesadalīto peļņu sauc arī par rezervēm) palielinās ar katru gadu, jo lielākā daļa banku visu peļņu dividendēs nesadala. No tās var maksāt dividendes : ja banka vienu gadu cieš zaudējumus, dividendes ir iespējams izmaksāt no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas.
Pašu kapitālam piemīt funkcija, kas ir viena no svarīgākajām funkcijām – aizsargājošā funkcija. Šī funkcija nodrošina noguldītāju kreditoru intereses gadījumā, ja banka nonāk finansiālajās grūtībās, iestājas tās maksātspēja vai banka bankrotē. Tā kā Latvijas komercbankas darbojas kā akciju sabiedrības, tad bankas īpašnieki jeb akciju turētāji ir atbildīgi par bankas darbību un tās finansiālo stāvokli. Banku akcionāriem arī ir jāuzņemas saistības pret savem klientiem. Var teikt, ka pašu kapitāls tiek uzskatīts par lielumu, kura robežās banka garantē savu saistību izpildi.
Hansabankas kapitāla un rezervju apjoms 2006. gada beigās sasniedza 295 milj. Ls, kas ir augstākais Hansabankas pastāvēšanas vēsturē. 2006. gads Hansabankai ir bijis ļoti aktīvas darbības gads gan kreditēšanas, gan klientu piesaistīšanas un izglītošanas jomā. 2006. gada kapitāla un rezervju apjomu salīdzinot ar 2005 un 2004. gadu, tad pieaugums attiecīgi ir sastādījis 83 % pret 2005. gadu un 34 % 2005. gads pret 2004. gadu. Vislielākais kapitāla un rezervju posteņa pieaugums attiecībā pret iepriekšējo pārskata periodu ir vērojams 2006. gadā (skat.att.2.15.).
2.15. att. Kapitāls un rezerves tūkst. Ls Hansabankā 2000. – 2006. gados
Hansabankas kapitāla un rezervju palielinājums ir izskaidrojams ar straujo bankas attīstību pēdējo gadu laikā, kad kredītportfeļa apjoms ir pieaudzis līdz 3 090 556 tūkst. Ls. Hansabankas primārais mērķis ir nodrošināt kapitālu un rezerves optimālā līmenī. Līdz ar straujo kreditēšanas un piesaistīto resursu apjomu pieaugumu, akcionāri pašu kapitālu palielina līdz optimālajam līmenim, lai nodrošinātu uzticību noguldītāju vidū.
Pārskata gada peļņa 2006. gadā Hansabankai sasniedza 63 936 tūkst. Ls. 2006. pārskata gadā peļņas pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu ir iespaidīgākais Hansabankas pastāvēšanas vēsturē. 2006. pārskata gada peļņu salīdzinot ar 2000. gadu, peļņa absolūtos skaitļos ir pieaugusi par 59 000 tūkst. gadā. Laika periodā no 2000. gada līdz 2006. gadam tas ir ļoti iespaidīgs pieaugums. No 2000. gada beigām līdz 2003. gada beigām peļņas apjoma pieaugums ir samērā vienmērīgs. Straujāks peļņas pieaugums ir vērojams sākot ar 2004. gada peļņu (skat.att.2.16.).
2.16.att. Hansabankas peļņa tūkst. Ls 2000-2006. gados
Autors uzskata, ka lielākais peļņas apjomu pieaugums ir izskaidrojams ar straujo ekonomikas izaugsmi valstī. Iekšzemes pieprasījums pēc aizņemtajiem resursiem palielina bankas kredītportfeli. Izvietojot efektīvi piesaistītos resursus banka cenšas iegūt maksimālu peļņu no izvietotajiem resursiem aktīvos.
Viens no svarīgākajiem peļņas avotiem ir bankas klienti, kas izmanto bankas piedāvātos produktus un pakalpojumus. Banka saviem klientiem ( privātpersonām ) piedāvā dažāda veida īstermiņa kredītus, kuru vidējais atdošanas termiņš ir līdz vienam gadam un gada vidējā procentu likme sastāda 20 % no atlikušās kredīta summas. Hansabanka ir ieinteresēta privātpersonu kreditēšanā, jo procentu likmes īstermiņa kredītiem ir samērā augstas un atdošanas termiņš ir īss, lai pēc iespējas gūtu lielāku atdevi.
Kā otru iemeslu var minēt bankas piedāvātās norēķinu kartes. Hansabanka ir ieinteresēta klientiem izsniegt tāda veida kartes, no kuru izmantošanas tā gūst pēc iespējas lielāku peļņu. Kā piemēru var minēt starptautisko norēķinu karti VISA CLASSIC. Klientu skaita pieaugums bankai nozīmē arī norēķinu karšu pieaugumu, kas nodrošina bankas peļņas pieaugumu.
Autors uzskata, ka šāds peļņas apjomu pieaugums varētu būt arī pēdējais šāda apjoma attiecībā pret iepriekšējo periodu. Saistībā ar valsts izstrādātajiem noteikumiem par privātpersonu oficiāli atzīstamiem ienākumiem, banku sektorā varētu sagaidīt izsniegto kredītu apjoma tempu samazināšanos, kas var novest pie tā, ka bankas meklē alternatīvus peļņas avotus.
Hansabankas peļņas rādītājus var ietekmēt arī konkurenti. Šobrīd konkurējošās bankas aktīvi iesaistās klientu pārvilināšanā, izstrādājot dažāda veida piedāvājumus jaunajiem klientiem.
Autors uzskata, ka lielākā daļa Latvijas privātpersonu jau ir izvēlējušās savu banku, līdz ar to bankai ir jāievieš kas īpašs, lai pārvilinātu klientu no citas bankas.
Ikviena banka, ieskaitot Hansabanku, nosaka sev minimālos vai optimālos darbības rādītājus, kas atspoguļo cik efektīvi banka strādā, cik lielu atdevi akcionāri gūst uz katru ieguldīto latu.
Lai to noskaidrotu, nākošajā apakšnodaļā autors salīdzinās Hansabankas kapitāla pietiekamības, ROA un ROE darbības rādītājus ar Latvijas banku vidējiem rādītājiem 2001. -2006. gados.
2.3. Hansabankas darbības rādītāju salīdzinājums ar banku sektora vidējiem rādītājiem
Kapitāla pietiekamība atspoguļo tos bankas kapitāla resursus, kas nepieciešami, lai nodrošinātos pret kredītrisku un citiem līdzīgiem riskiem, kuri saistīti ar bankas aktīvu portfeli un ārpusbilances posteņiem. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu FKTK pieprasa Latvijas bankām uzturēt kapitāla pietiekamības rādītāju 8 % apjomā no riska svērtajiem aktīviem.
Kredītiestāžu pašu kapitālu veido pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaitīts pašu kapitāla samazinājums un kura ar FKTK piekrišanu var tik palielināta ar izmantoto trešā līmeņa kapitālu.
Līdz 1998.gadam dažādu valstu centrālās bankas kapitāla pietiekamības normatīvus noteica patstāvīgi. Katra valsts risināja šo problēmu citādi, tomēr cenšoties saskaņot dažādas pieejas, nosakot attiecīgo rādītāju lielumus. Pieaugot starptautisko operāciju apjomiem, kapitāla pietiekamības problēma, kā starpbanku attiecību risku un banku sistēmas risku samazināšanas priekšnosacījums, kļuva aktuāla visai banku sistēmai visā pasaulē. 1998. gadā Bāzelē Banku uzraudzības komiteja pieņēma – starptautisku dokumentu par banku kapitāla aprēķināšanas unificēšanu.
Kapitāla pietiekamības koeficients Hansabankā 2006. gada beigās bija nokrities līdz 9,03 %, kas ir zemākais rādītājs no 2001. gada beigām. No 2001. gada beigām šim darbības rādītājam ir tendence kristies. Kapitāla pietiekamības koeficients uz 2000. gada beigām sastādīja 14,1 % (skat.att.2.17.).
2.17.att. Hansabankas kapitāla pietiekamības koeficientu salīdzinājums ar banku vidējiem rādītājiem 2000. – 2006. gados (procentos)
Attēlā 2.17. nav vērojami strauji kritumi Hansabankas kapitāla pietiekamības koeficientam, kas liecina par to, ka Hansabanka šajā laika periodā ir spējusi nodrošināt kapitāla pietiekamību. Līdz 2003. gada beigām FKTK noteiktais minimālais kapitāla pietiekamības koeficients bija 10 % . Kapitāla pietiekamības koeficienta samazinājumu banku sektorā no 2000. gada beigām līdz 2003. gada beigām ietekmēja tas, ka bankas veiksmīgāk sāka izvietot un pārvaldīt savus aktīvus iekšzemē, līdz ar to mazāk tika pievērsta uzmanība pašu kapitāla palielināšanai.
2004. gadā ir vērojams neliels kāpums kapitāla pietiekamības rādītajam, līdz 12,1 % Hansabankai, ko var izskaidrot ar to, ka 2004. gads banku sektorā bija nozīmīgs darbības gads.
Bankas aktīvi iesaistījās iekšzemes tirgus apgūšanā, piesaistot klientus un piedāvājot savus pakalpojumus. Pieaugot bankas kredītportfelim, Hansabanka palielināja bankas kapitāla resursus, lai nodrošinātos pret kredītrisku un citiem riskiem.
2006. gada beigās Hansabankas kapitāla pietiekamība bija 9, 03 %, kas ir par 1 procentu punktu lielāks nekā minimālais noteiktais 8 % un par 1 procentu punktu mazāk nekā nozares vidējais rādītājs. 2006. gada pārskatā Hansabanka atsaucās galvenokārt uz to, ka rādītājs ir virs minimāli noteiktā, kas liek secināt, ka Hansabanka ir pārliecināta par savu darbību un pārvalda ar to saistītos riskus un pietiekamas likviditātes nodrošināšanas instruments ir mātes banka AS Swedbank.
Hansabankas aktīvu atdeves rādītājs ROA 2006. gada beigās sasniedza 2,2 robežu, kas ir 0,1 procentu punkts virs banku vidējā rādītāja. Hansabankas ROA rādītājam līdz 2004. gada beigām bija tendence pieaugt, kad ROA rādītājs sasniedza 2,7 robežu un bija par 1 procentu punktu virs banku vidējā rādītāja. Banku sektora ROA vidējam rādītājam no 2001. gada beigām ir tendence pieaugt un 2006. gada beigās ROA banku vidējais darbības rādītājs sastādīja 2,1 robežu (skat.att.2.18.).
2.18. att. Hansabankas ROA darbības rādītāju salīdzinājums ar banku sektora vidējiem rādītājiem 2000. – 2006. gados
ROA darbības rādītājs banku sektorā atspoguļo banku vidējo aktīvu atdevi uz vienu ieguldīto akcionāru naudas vienību. Šo darbības rādītāju bankas aprēķina, bet tas nav viens no svarīgākajiem. Hansabankas ROA rādītājam ir tendence izlīdzināties ar banku vidējo ROA darbības rādītāju. Viens no iemesliem, kāpēc ROA darbības rādītājiem ir tendence izlīdzināties banku sektorā ir tas, ka bankas katru gadu izvietojot savus piesaistītos resursus, gūst lielāku pieredzi, līdz ar to arī pārējās bankas var konkurēt banku sektorā ar efektīvu aktīvu pārvaldīšanu.
Otrs iemesls, kas ir ietekmējis Hansabankas aktīvu atdeves rādītāja ROA atdevi, ir Hansabankas straujais kopējo aktīvu kāpums sākot no 2004. gada. Lai palielinātu aktīvu atdevi ir jāpalielina bankas peļņa, jo ROA rādītājs aprēķinās pārskata gada peļņu dalot ar gada vidējiem aktīviem. Hansabanka ROA darbības rādītāju uztur virs banku vidējā rādītāja, kas nozīmē, ka banka efektīvi spēj pārvaldīt savus aktīvus.
Bankas parasti cenšas strādāt ar optimālo, t.i., mazāko pašu kapitālu. Jo mazāks ir pašu kapitāls, jo augstāks ir bankas darbības rentabilitātes līmenis. Viens no rentabilitātes rādītājiem ( ROE ), kas parāda pašu kapitāla atdevi, tiek noteikts, attiecinot peļņu pret pašu kapitālu.
2001. gada beigās ROE darbības rādītājs sastādīja 15 %, kas bija par 4 procentu punktiem mazāks nekā banku vidējais rādītājs, kas sastādīja 19 %. Sākot no 2001. gada beigām Hansabankas ROE rādītājs uz 2006. gada beigām ir sasniedzis 26,8 %. Vislielāko pašu kapitāla atdevi Hansabanka ir sasniegusi 2004. gada beigās, kad pašu kapitāla atdeves rādītājs sasniedza visaugstāko robežu 29,9 %. Sākot no 2002. gada Hansabankas pašu kapitāla atdeves rādītājs ir bijis krietni virs banku vidējā rādītāja. Tikai 2006. gada beigās ROE darbības rādītājs ir pietuvinājies banku vidējam rādītājam (skat.att.2.19.).
2.19. att. Hansabankas ROE darbības rādītāju salīdzinājums ar banku sektora vidējiem rādītājiem 2000. – 2006. gados
Analizējot Hansabankas darbības rādītājus var secināt, ka Hansabankas pašu kapitāla pietiekamības rādītājs atbilst FKTK prasībām. Pašu kapitāla pietiekamības koeficientam ir tendence samazināties, kas nozīmē, ka banka spēj efektīvāk pārvaldīt savus aktīvus.
ROA darbības radītājam ir tendence izlīdzināties ar banku vidējo rādītāju, kas nozīmē, ka bankas efektīvāk izmanto savus aktīvus.
Hansabankas ROE darbības rādītājs salīdzinot ar banku sektora vidējo rādītāju ir augstāks. No tā izriet, ka Hansabanka spēj efektīvāk izmantot pašu kapitālu. ROE darbības rādītājs vissvarīgākais ir tieši bankas akcionāriem, kas ar ROE darbības rādītāju rezultātiem nosaka to, cik nopelnījis ir katrs ieguldītais Ls pašu kapitālā.
2000. – 2006. gados Hansabanka ir kļuvusi par vienu no lielākajām bankām Latvijā. Viens no galvenajiem faktoriem, kas sekmējis Hansabankas attīstību, ir ekonomikas izaugsme valstī. Efektīva aktīvu un pasīvu struktūras pārvaldīšana un optimālas likviditātes uzturēšana ir rezultāts tam, ka Hansabanka ir viena no pelnošākajām bankām Latvijas banku sektorā.
Secinājumi un priekšlikumi
Pētījuma rezultātā autors secinājis:
1. Hansabankas tirgus daļa pēc aktīviem sastāda 24 % kopējā banku sektorā.
2. 2006. gadā Latvijas Banka izmainīja obligāto rezervju prasību bāzi un, lai izpildītu šīs prasības, Hansabankai bija ievērojami jāpalielina prasību pret centrālo banku apjomu. 2006. gada beigās kopējās prasības pret Latvijas Banku bija pieaugušas gandrīz par 3,5 reizēm.
3. Kases un prasību pret kredītiestādēm posteņi absolūtos skaitļos ir pieauguši, bet to īpatsvars kopējos aktīvos perioda laikā no 2000. – 2006. gadam ir samazinājies, tas izskaidrojams ar to, ka banka ar katru gadu gūst lielāku pieredzi likviditātes pārvaldē, izstrādā un pielieto kritērijus likviditātes pārvaldē.
4. Hansabanka, sākot ar 2000. gadu nepārtraukti ir palielinājusi savu kredītportfeli, kas īpaši ir palielinājies pēdējos divos gados un uz 2006. gada beigām sastādīja 3 090 556 tūkst. Ls. Kredītportfeļa pieaugums ir sasniegts, kreditējot privātpersonas un izsniedzot hipotekāros kredītus, kā arī finansējot uzņēmumus.
5. Nodrošinot obligātās rezerves Latvijas Bankā, Hansabanka izvēlas mazāk ieguldīt likvīdos vērtspapīros, vienlaicīgi saglabājot likviditāti optimālajā līmenī. Nodrošinot likviditāti Hansabanka izvēlas mazāk ieguldīt likvīdos vērtspapīros, līdz ar to bankai atbrīvojas naudas līdzekļi, ko tā var novirzīt palielinot izsniegto kredītu apjomu, ar mērķi gūt lielāku peļņu.
6. Hansabankas tirgus daļa 2005. gadā sastādīja 24,5 % no kopējiem izsniegtajiem kredītiem banku sektorā, 2006. gadā Hansabanka savu tirgus daļu palielināja par 4,1 procentu punktiem līdz 28,6 %.
7. 2006. gada beigās izsniegto kredītu īpatsvars kopējos Hansabankas aktīvos sastādīja 80,4 %, salīdzinot ar 2005. gadu 75,2 % un 2004. gadu 73 %.
8. Būvniecības apjomu pieaugums un privātpersonu pieprasījums pēc naudas līdzekļiem valstī, Hansabankai nodrošināja izsniegto kredītu apjoma pieaugumu ļoti straujos tempos. Straujo pieaugumu Hansabankai nodrošināja jau esošais klientu un filiāļu skaits, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem Hansabankas attīstībā.
9. 2006. gada beigās banku sektora pasīvos lielāko īpatsvaru sastādīja klientu noguldījumi, savukārt Hansabankas pasīvos lielākais īpatsvars bija saistībām pret kredītiestādēm.
10. Straujā ekonomikas attīstība valstī, kas turpinās pēdējos gados, veicina lielu pieprasījumu pēc banku kredītiem, tas vistiešākajā nozīmē ir saistīts ar straujo saistību pret kredītiestādēm pieaugumu Hansabankā. 2006. gada beigās kopējās saistības pret kredītiestādēm sastādīja 1,84 miljrd. Ls, attiecībā pret iepriekšējo pārskata gadu saistības bija pieaugušas par 1,1 miljrd. Ls jeb 146 %.
11. Hansabankas piesaistīto resursu politikas galvenais mērķis ir piesaistīt nepieciešamos resursus, lai nodrošinātu augošo kredītportfeli, ātrāk un lētāk, ko Hansabanka arī praktizē, aizņemoties no mātes bankas AS Swedbank. 2005. gads bija pirmais gads Hansabankas pastāvēšanas vēsturē, kad starpbanku kredītu apjoms pārsniedza piesaistīto klientu noguldījumu apjomu.
12. Klientu noguldījumu apjomam absolūtos skaitļos ir tendence katru gadu pieaugt, tomēr noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos katru gadu samazinās. 2000. gada beigās Hansabankas klientu noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos sastādīja 79 %, salīdzinot ar 2006. gada beigām noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos ir samazinājies līdz 40 %.
13. Pieprasījuma noguldījumu apjomam ir tendence pieaugt, kas turpināsies arī nākotnē. Galvenais pieprasījuma noguldījumu avots ir atlikumi klientu kontos. Līdz ar klientu pieaugumu, pieaug arī kontu atlikumi bankā, kurus banka var sekmīgi izmantot.
14. Termiņnoguldījumu nelielais pieaugums ļauj secināt, ka klientu vidū šis ieguldījumu nav populārs. To var izskaidrot ar Hansabankas salīdzinoši mazajām termiņnoguldījumu procentu likmēm un augsto inflācijas līmeni valstī.
15. Noguldījumu apjomus Hansabankā ietekmē arī tas, ka Hansabanka šobrīd piedāvā alternatīvus ieguldījumu veidus kā ieguldījumu fondi, uzkrājošā apdrošināšana. Šie produkti klientiem, kas uzņemas arī zināmu risku, spēj nodrošināt lielāku ienesīgumu nekā termiņnoguldījumi.
16. Hansabankas kapitāla pietiekamības rādītājam ir tendence samazināties, tomēr tas ir virs minimālā noteiktā, kas ļauj secināt, ka Hansabanka ir pārliecināta par savu darbību un pārvalda ar to saistītos riskus un pietiekamas likviditātes nodrošināšanas instruments ir mātes banka AS Swedbank.
17. Hansabanka ROA darbības rādītāju uztur virs banku vidējā rādītāja, kas nozīmē, ka banka efektīvi spēj pārvaldīt savus aktīvus.
18. Hansabankas ROE darbības rādītājs salīdzinot ar banku sektora vidējo rādītāju ir augstāks. No tā izriet, ka Hansabanka spēj efektīvāk izmantot pašu kapitālu.
Autors izvirza sekojošus priekšlikumus Hansabankas darbības attīstībai:
1. Lai palielinātu izsniegto kredītu apjomu, bankai ir jāatklāj jaunas filiāles, kā arī norēķinu grupas, lai varētu realizēt savu kredītpolitiku, piesaistot pēc iespējas vairāk klientu un izsniedzot tiem īstermiņa un ilgtermiņa kredītus.
2. Lai samazinātu klientu rindas filiālēs Hansabankai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība skaidras naudas iemaksu un izmaksu bankomātu skaita palielināšanai, kas samazinātu skaidrās naudas apgrozījumu filiālēs.
3. Hansabankai nākotnē filiāles un norēķinu grupas ir jāveido par konsultāciju centriem, kas sekmētu kvalitatīvāku un individuālu klientu apkalpošanu Hansabankā.
4. Lai Hansabankai nerastos problēmas ilgtermiņā ar optimālas likviditātes saglabāšanu, tai vairāk ir jāpievērš uzmanība izsniegto kredītu kvalitātei, jo izsniegto kredītu īpatsvars kopējos Hansabankas aktīvos sastāda 80 %.
5. Hansabankai nākotnē par prioritāti ir jāizvēlas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību projektu finansēšanu, līdz ar straujo nekustamo īpašumu tirgus attīstību un ar to saistīto risku pieaugumu ilgtermiņā.
Izmantotās literatūras un avotu saraksts
1. Kudinska M. Komercbanku riski un to atbilstība pašu kapitālam. Monogrāfija. – R.: Datorzinību centrs,2005. 98. – 102.lpp.
2. Saksonova S. Banku darbība – Rīga: Latvijas Komercbanku asociācijas Konsultāciju un mācību centrs,2006. – 46.- 48;74. – 90.lpp.
3. Saksonova S. Latvijas komercbanku aktīvi – attīstība, struktūras pārvaldības iespējas. – R.: LZA EI,2003. – 29;90.lpp.
4. Gada pārskats par 2000.g.:Hansabanka, 2001.g.
5. Gada pārskats par 2001.g.:Hansabanka, 2002.g.
6. Gada pārskats par 2002.g.:Hansabanka, 2003.g.
7. Gada pārskats par 2003.g.:Hansabanka, 2004.g.
8. Gada pārskats par 2004.g.:Hansabanka, 2005.g.
9. Gada pārskats par 2005.g.:Hansabanka, 2006.g.
10. Gada pārskats par 2006.g.:Hansabanka, 2007.g.
11. www.bankasoc.lv – resurss apskatīts 2007. gada 12. aprīlī.
12. www.fktk.lv – resurss apskatīts 2007. gada 25. martā.
13. www.hansabanka.lv – resurss apskatīts 2007. gada 6. aprīlī.
Galvojums
Ar šo es galvoju, ka diplomdarbs ir izpildīts patstāvīgi, bez citu palīdzības, no svešiem avotiem ņemtie dati un definējumi ir uzrādīti darbā. Šis darbs nekādā veidā nekad nav iesniegts nevienai citai pārbaudījuma komisijai un nekur nav publicēts.
____________________
(paraksts, datums)
200__ gada ________________
1. Pielikums
Banku izsniegtie kredīti uz 2006.gada 31.decembri, tūkst. Ls
Nr. Bankas nosaukums 31.12.2006. Izmaiņas salīdzinājumā ar 31.12.2005. Tirgus daļa, %
tūkst.Ls %
1. HANSABANKA 3 111 372,00 1 403 417,70 82,2 28,60%
2. SEB Latvijas Unibanka 1 987 670,50 413 884,00 26,3 18,30%
3. Parex banka 1 326 705,60 495 330,30 59,6 12,20%
4. DnB NORD Banka 1 127 356,10 494 936,60 78,3 10,40%
5. Nordea Bank Finland Latvijas filiāle 848 369,00 321 643,10 61,1 7,80%
6. Aizkraukles banka 494 362,80 215 837,60 77,5 4,50%
7. Latvijas Hipotēku un zemes banka 491 377,30 109 456,60 28,7 4,50%
8. Rietumu Banka 373 494,90 124 073,60 49,7 3,40%
9. HVB Bank Latvia 263 704,40 53 387,50 25,4 2,40%
10. Latvijas Krājbanka 193 931,80 38 501,50 24,8 1,80%
11. NORVIK BANKA 183 270,60 73 788,80 67,4 1,70%
12. Sampo Banka 115 280,60 71 028,80 160,5 1,10%
13. BALTIC TRUST BANK 114 454,80 25 162,00 28,2 1,10%
14. PARITATE BANKA 58 527,30 27 102,30 86,2 0,50%
15. TRASTA KOMERCBANKA 45 110,50 16 946,40 60,2 0,40%
16. Reģionālā investīciju banka 42 694,00 24 012,80 128,5 0,40%
17. Baltic International Bank 32 513,70 11 820,90 57,1 0,30%
18. MULTIBANKA 23 585,10 6 182,30 35,5 0,20%
19. Latvijas Biznesa banka 18 499,70 4 790,60 34,9 0,20%
20. Komercbanka Baltikums 16 137,60 2 328,10 16,9 0,10%
21. VEF banka 4 358,60 -2 114,70 -32,7 0,04%
22. Latvijas tirdzniecības banka 78 -1 839,70 -95,9 0,00%
23. GE Money Bank AB Filiāle Latvijā 0 – – –
24. Skandinaviska Enskilda Banken Rīgas filiāle 0 – – –
Banku sektors kopā 10 872 854,90 3 912 515,40 56,2 100%
2. Pielikums
Noguldījumi bankās uz 2006.gada 31.decembri, tūkst. Ls
Nr. Bankas nosaukums 31.12.2006. Izmaiņas salīdzinājumā ar 31.12.2005. Tirgus daļa, %
tūkst.Ls %
1. HANSABANKA 1 545 709,20 349 426,60 29,2 19,90%
2. Parex banka 1 424 005,10 196 833,70 16 18,30%
3. SEB Latvijas Unibanka 1 122 812,00 300 557,20 36,6 14,50%
4. Rietumu Banka 691 587,30 98 594,90 16,6 8,90%
5. Aizkraukles banka 641 942,80 163 837,30 34,3 8,30%
6. Latvijas Krājbanka 323 736,80 125 580,40 63,4 4,20%
7. DnB NORD Banka 307 618,30 126 779,80 70,1 4,00%
8. Latvijas Hipotēku un zemes banka 271 009,80 77 746,90 40,2 3,50%
9. Nordea Bank Finland Latvijas filiāle 261 179,50 90 675,40 53,2 3,40%
10. Latvijas tirdzniecības banka 231 358,70 47 736,60 26 3,00%
11. TRASTA KOMERCBANKA 225 315,50 64 884,00 40,4 2,90%
12. NORVIK BANKA 193 001,90 20 147,00 11,7 2,50%
13. BALTIC TRUST BANK 168 083,10 6 830,80 4,2 2,20%
14. PARITATE BANKA 70 627,00 12 843,60 22,2 0,90%
15. Baltic International Bank 61 473,90 -1 532,40 -2,4 0,80%
16. Reģionālā investīciju banka 49 309,00 24 424,70 98,2 0,60%
17. HVB Bank Latvia 43 914,60 4 326,90 10,9 0,60%
18. Komercbanka Baltikums 35 498,20 15 687,40 79,2 0,50%
19. Sampo Banka 30 353,60 3 273,70 12,1 0,40%
20. Latvijas Biznesa banka 30 194,50 -3 999,20 -11,7 0,40%
21. MULTIBANKA 23 613,80 6 462,50 37,7 0,30%
22. VEF banka 9 106,20 2 411,90 36 0,10%
23. GE Money Bank AB Filiāle Latvijā 380 380 – 0,01%
24. Skandinaviska Enskilda Banken Rīgas filiāle 0 – – –
Banku sektors kopā 7 761 831,00 1 556 578,70 25,1 100%
Diplomdarbs „Aktīvu un pasīvu struktūras analīze AS Hansabankā par 2000. – 2006.gadu” izstrādāts LU Ekonomikas un vadības fakultātē.
Ar savu parakstu apliecinu, ka pētījums veikts patstāvīgi, izmantoti tikai tajā norādītie informācijas avoti un iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai.
Autors: Mareks Pujāts ____________________
(paraksts, datums)
Rekomendēju darbu aizstāvēšanai
Vadītāja: Žanete Glaudiņa ______________________
(paraksts, datums)
Recencents: Dr.ekon. Uģis Zālītis ___________________
(paraksts, datums)
Darbs iesniegts Finanšu institūtā __________________
Lietvede: Ilze Mozule ___________
Darbs aizstāvēts Valsts pārbaudījumu komisijas sēdē
_______________ Prot. Nr. ________ vērtējums ______________
Komisijas sekretāre: lektore Anda Kociņa ____________________