Eseja vēsturē “Roma nav mirusi, tā dzīvo mūsos”
A. Franss rakstīja: “Roma nav mirusi, tā dzīvo mūsos.” Šim apgalvojumam var pilnībā piekrist, jo jaunas paaudzes un laikmeti ir mantojuši romiešu sasniegumus mākslā, izglītībā, amatniecībā, literatūrā un citās nozarēs.
Senajā Romā pirmo reizi realizēja ideju, izveidot vienotu sabiedrību un civilizāciju. Tika uzsvērta doma, ka sabiedrībai jābūt vienotai gan politikā, gan ekonomiskajā ziņā. Mūsdienās šī ideja ir saglabājusies, tāpēc katras valsts vēlme ir, lai būtu vienota tauta.
Par Seno Romu vēl joprojām vēsta arhitektūra, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Piemēram, mūsu ēras 75.-80. gadā celtais kolizejs, kur notika gladiatoru cīņas ir saglabājies kā arhitektūras piemineklis arī mūsdienās. Tāpat saglabājusies arī ideja par termām jeb pirtīm, kuras atrodamas Itālijā arī mūsdienās. Pirtis, protams, ir ne tikai Itālijā, bet arī daudzās citās valstīs, bet tās ir izveidotas dažādākas.
Saglabājusies un plaši lietota ir latīņu valoda. No tās ir pārņemti dažādi vārdi, kā, piemēram – credo, duo, benedictus, pater, populus, proffesor. Kā arī daudz izteicienu, piemēram – “Veni, vidi, vici”, kas nozīmē “Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju”, “Amor vincita omnia”, kas nozīmē “Mīlestība uzvar visu”.
Senās Romas literatūru ir iespējams lasīt arī mūsdienās. Romiešu literatūras darbi tika sarakstīti latīņu valodā, bet vēlāk tos tulkoja.
Kristietību, precīzāk Kristietības rietumu (katoļu) variantu var uzskatīt par vienu no galvenajiem Rietumromas atjaunošanas faktoriem pēc Senās Romas impērijas sabrukuma. Kristietība ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda aprakstīta Jaunajā Derībā.
Svarīgs guvums no Romas ir arī romiešu cipari.
Daļā no Senās Romas teritorijas tagad atrodas pundurvalstiņa Vatikāns. Tiek uzskatīts, ka šī senatnē neapdzīvotā Romas teritorija (ager vaticanus) vienmēr tika uzskatīta par svētvietu, arī pirms kristietības rašanās. Tagad Vatikānā dzīvo Romas pāvests Benedikts XVI. Par valsts valodu ir saglabājusies latīņu valoda, kas, manuprāt, arī ir ļoti nozīmīgi, jo tas liecina par senajiem laikiem, kad Senās Romas iedzīvotāji labi pārvaldīja latīņu valodu.
Rakstot šo eseju, es sapratu, cik daudz Senā Roma ir devusi mūsdienu kultūrai un attīstībai, cik daudz lietas ir saglabājušās no Senajiem laikiem – vēstures pieminekļi, literatūras darbi, reliģija u.c. Es pilnībā piekrītu A. Fransa teiktajam: “Roma nav mirusi, tā dzīvo mūsos.”