Jēdzieni ģeogrāfijā

DEMOGRĀFISKAIS SPRĀDZIENS” – strauja dzimstības un iedzīvotāju dabiskā pieauguma palielināšanās dažādu sociālu un ekonomisku apstākļu dēļ.
AGLOMERĀCIJA – pilsētkopa ar saplūstošu apbūvi, vienotu satiksmes ceļu tīklu un ciešiem savstarpējiem sakariem. Tā var būt viens organizējošs centrs – mono centriska aglomerācija – vai vairāki – poli centriska aglomerācija.
BĒGĻI – personas, kas pamatoti baidās no vajāšanas savas rases, reliģiskās piederības vai tautības dēļ, piederības dēļ sociālajai grupai vai politiskās pārliecības dēļ.
CILVĒKU RASES – noteiktā teritorijā vēsturiski izveidojušās cilvēku kopas, kurām ir līdzīgas fiziskās pazīmes. Šīs pazīmes veidojušās pakāpeniski, piemērojoties apdzīvotās teritorijas dabas apstākļiem.
DABISKAIS PIEAUGUMS (ATAUDZE) – starpība starp gada laikā piedzimušo un mirušo iedzīvotāju skaitu, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem. To izsaka promilēs ‰ .
DARBIETILPĪGA NOZARE – saimniecības nozare, kuras produkcijas ražošanas izmaksās lielāko daļu veido izlietotā darba vērtība.
DARBSPĒJĪGIE IEDZĪVOTĀJI – visi iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam.
DEMOGRĀFIJA – zinātne par iedzīvotāju skaitu un sastāvu, to izmaiņu cēloņiem.
DEMOGRĀFISKĀ POLITIKA – sociāli ekonomisku pasākumu sistēma, kuras mērķis ir panākt vēlamu demogrāfisko procesu attīstības tendenci.
DEPOPULĀCIJA – valsts iedzīvotāju skaita absolūta samazināšanās.
DEPORTĀCIJA – pamatiedzīvotāju izsūtīšana un iebraucēju izraidīšana no valsts.
DZIMSTĪBAS KOEFICIENTS – skaitlis, kurš raksturo gadā piedzimušo bērnu skaitu, rēķinot uz 1000iedzīvotājiem.
EKONOMISKI AKTĪVIE IEDZĪVOTĀJI – dažādās sfērās nodarbinātie darbspējīgie iedzīvotāji.
EKSTENSĪVĀ LAUKSAIMNIECĪBA – lauksaimniecības attīstības virziens, kurā produkcijas daudzums pieaug, paplašinot apstrādājamās platības un skaitliski palielinot ganāmpulku.(Ganību lopkopība ASV)
EMIGRĀCIJA – piespiedu vai brīvprātīga iedzīvotāju izceļošana no savas valsts.
ENERGOIETILPĪGA NOZARE – saimniecības nozare, kas patērē lielu daudzumu kurināmo enerģisko resursu.
ENERĢĒTIKA – saimniecības nozare, kura nodarbojas ar energoresursu ieguvi, to pārstrādi elektroenerģijā un šīs produkcijas piegādi patērētājiem.
ETNOSS – bioloģiski sociāla cilvēku kopa, kas izveidojusies ilgstošas vēsturiskās attīstības rezultātā noteiktā dabas vidē un kuru vieno kopēja kultūra, valoda, mentalitāte, vienādas antropoloģiskas īpatnības.
FEDERATĪVA VALSTS – valsts, kurā ir politiski patstāvīgas teritoriālās vienības (štati, provinces) ar zināmām pašnoteikšanās tiesībām.
FERTILAIS KOEFICIENTS – rāda, cik bērnu vidēji ir vienai sievietei produktīvajā vecumā (15-49).
GLOBALIZĀCIJA – process, kura galvenā pazīme ir intensīva pasaules tirdzniecības izaugsme salīdzinājumā ar valsts iekšējo tirdzniecību.
INTENSĪVĀ LAUKSAIMNIECĪBA – lauksaimniecības attīstības virziens, kurā produkcijas daudzums palielinās, ceļot kultūraugu ražību un lopu produktivitāti.(Polderi Nīderlandē)
KRAVU APGROZĪBA – transporta ekonomisko darbību raksturojošs rādītājs, kuru iegūst, reizinot pārvadātās kravas lielumu un pārvadājumu attālumu un izsaka tonnkilometros.
KRAVU PĀRVADĀJUMI – transporta ekonomisko darbību raksturojošs rādītājs, kuru izsaka masas vienībās – tonnās.
MATERIĀLIETILPĪGA NOZARE – rūpniecības nozare, kuras attīstībai nepieciešams liels izejvielu daudzums.
MAŽSAIMNIECĪBA – saimniecības nozare, kurā nodarbinātie veic mežu stādīšanu, kopšanu un nodrošina racionālu mežu izmantošanu.
MEGAPOLE – pilsētu aglomerāciju grupa ar poli centrisko struktūru.
METALURĢIJA – rūpniecības nozare, kura nodarbojas ar metālu ražošanu un pirmapstrādi.
MEŽAINUMS – mežu platība procentos no kopējās teritorijas kopplatības ( valsts, kontinenta..)
MEŽRŪPNIECĪBA – nozare, kas ietver kokmateriālu sagatavošanu, koksnes pārstrādi zāģmateriālos un gatavās produkcijas ražošanu.
MIGRĀCIJA – iedzīvotāju pārvietošanās vienas valsts teritorijā vai pārceļošana no vienas valsts uz citu valsti.
MIRSTĪBAS KOEFICIENTS – skaitlis, kurš raksturo gadā mirušo iedzīvotāju skaitu, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem.
NĀCIJA – uz vienas vai vairāku tautu pamata izveidojusies cilvēku sabiedrība, kuru vieno vēsturiskās attīstības, valodas, kultūras, saimnieciskās un politiskās dzīves kopība.
PASAULES SAIMNIECĪBA – sarežģīta ekonomiskā sistēma, kuru veido savstarpēji saistītu un savstarpēji atkarīgu nacionālo saimnieku kopums.
PASAŽIERU APGROZĪBA – rādītājs, kurš raksturo pasažieru pārvietošanās apjomu un attālumu km, izmantojot transporta līdzekļus. To izsaka pasažierkilometros.
PILNA CIKLA METALURĢIJAS UZŅĒMUMS – uzņēmums, kurā attīstās visas ražošanas stadijas – no čuguna līdz gatavu izstrādājumu ražošanai.
RAŽOŠANAS KOOPERĀCIJA – darba organizācijas veids, kurā notiek sadarbība viena darba procesa ietvaros vai savstarpēji saistītos darba procesos.
REEMIGRĀCIJA – bijušo emigrantu atgriešanās atpakaļ dzimtenē. Tā notiek politisku vai ekonomisku pārmaiņu dēļ.
SĀHELA – dabas apgabals: ziemeļu puslodes sausās savannas, kuras robežojas ar tuksnesi. (Čada, Nigēra)
STARPTAUTISKĀ DARBA DALĪŠANA – augstākā darba dalīšanas forma, kurā katra no pasaules valstīm specializējas savas noteiktas produkcijas ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot ar tiem arī pārējās valstis.
TAUTA – uz etnosa pamata vēsturiski izveidojies noteiktas valsts iedzīvotāju kopums.
TIRDZNIECĪBAS BILANCES SALDO – starpība starp eksportu un importu. Ja eksports pārsniedz importu, saldo ir pozitīvs. Ja imports ir lielāks par eksportu, saldo ir negatīvs.
TRANSPORTA MEZGLS – vieta, kur sazarojas vairāku veidu nozīmīgi transporta ceļi.
ŪDENSIETILPĪGA NOZARE – rūpniecības nozarē, kura ražošanas tehnoloģiskajos procesos patērē daudz ūdens.
UNITĀRA VALSTS – valsts, kuru veido teritoriālas vienības bez pašnoteikšanās tiesībām vai arī kuras sastāvā nav atsevišķu pašpārvaldes vienību.
URBANIZĀCIJA – straujš pilsētu iedzīvotāju skaita pieaugums, pilsētu skaita, robežu un funkciju paplašināšanās, rūpniecībai koncentrējoties lielās pilsētās.
ZINĀTŅIETILPĪGA NOZARE – saimniecības nozare, kura nosaka zinātniski tehnisko progresu, kā arī nozare, kura savā attīstībā izmanto jaunākos zinātnes sasniegumus.

Scroll to Top