Jūgendstils

Šis stils, kas 19.g.s. beigās un 20. gs. sākumā aptvēra gan arhitektūru, gan citas mākslas jomas, Rīgā dominēja neilgu laiku, bet atstāja ārkārtīgi spilgtus arhitektūras paraugus. Tas sakrita ar periodu, kad Rīgā strauji attīstījās daudzstāvu dzīvojamo ēku celtniecība, un organiski ieņēma vietu Rīgas arhitektūrā. Jūgendstils radies kā reakcija uz iepriekšējiem stiliem, īpaši eklektismu, kas prasīja sekot konkrētiem vēsturiskiem stiliem. Savukārt jūgenstilā tiek uzsvērta pilnīga radoša brīvība, ekspresīva, atraisīta fantāzija ar tieksmi visus utilitāros būves elemntus radīt kā māksliniecisku vērtību. Jūgendstilam raksturīgās ie

e
ezīmes – vijīgas līnijas, ģeometriski ornamenti – Rīgā sadalījās divos izteiktākos novirzienos – dekoratīvajā un nacionāli romantiskajā jūgendstilā. Nacionālā romantisma pārstāvji, latviešu arhitekti E. Laube, K. Pēkšēns, A. Vanags, radīja īpatnējus nacionālās arhitektūras paraugus (Tērbatas 15/17, Brīvības 47; 58; 62). Dekoratīvā jūgendstila raksturīgākais piemērs ir M. Eizenšteina celtie nami Alberta ielā.

Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās XIX gs. beigās Eiropā. Jūgendstils ir ornamentāls stils, kam pamatā liektas līnijas, asimetriska kompozīcija, neregulāri līniju ritmi. Stils radās lietišķajā mākslā, pēc tam pārejot uz tēlotāju mākslu un
n
n arhitektūru. Arhitektūrā jūgendstilam raksturīga funkcionalitāte, karkasveida konstrukcijas, jaunu materiālu izmantojums. Nereti jūgendstilā tika veidots viss nams, sākot ar pašu ēku un tās interjeru un beidzot ar galda piederumiem. Tēlotājā mākslā jūgendstils pamatā izpaudās grafikā (ilustrācijās, plakātos), kur īpaši raksturīgi st
t
tilizēti augu motīvi, gaismēnu trūkums, dekoratīvas, liektas līnijas.

Jūgendstils attīstījās dažādās Eiropas valstīs, tajās iegūstot atšķirīgus nosaukumus: Jugendstil Vācijā, Art noveau Francijā, modernismo Spānijā, Sezessionsstil Austrijā, Stile Liberty vai Stile Floreale Itālijā, Młoda Polska Polijā. Katalonijā par jūgendstila centru kļuva Barselona, kur darbojās ievērojamais arhitekts Antonio Gaudi. Liela nozīme jūgendstilam bija arī Austrumeiropā; īpaši jāmin čehu mākslinieks Alfonss Muha. Jūgenstils bija nozīmīgs mākslas virziens arī Latvijā (Rīgā ir vairāk nekā 800 jūgendstila ēku). Tāpat kā Skandināvijā arī Latvijā jūgendstils saistīts ar nacionālās pašapziņas palielināšanos.

Rīgas jūgendstils ir Eiropas līmeņa arhitektūra. Tas radās un attīstījās vienlaicīgi ar pasaules tā laika novitātēm. Simtiem vietējo meistaru darbu veido nozīmīgu, izcilu un neatņemamu eiropeiskās kultūras mantojuma sastāvdaļu.

Šis laiks Rīgai ir bijis īpašs – bagāta ostas pilsēta, tirdzniecības tr
r
ranzīta centrs, mašīnbūves rūpnīcu pilsēta (aviācijas, vagonu velosipēdu automobiļu būves), porcelāna ražošanas centrs, izcilu zinātnieku un izglītības darbinieku laiks.

Vāciski – krieviski – latviskā Rīga.

Rīgas jūgendstils atspoguļo gan Vācijas, Austrijas, gan arī Somijas ietekmes un pilsētas arhitektūrā sastopams visos tā izteiksmes veidos. Krievijas guberņas pilsētā tolaik triju dažādu tautību arhitekti strādāja trijām atšķirīgām klientu grupām.

Rīga 19.gadsimta un 20.gadsimta mijā kļuva par arhitektu sacensības vietu. Eiropā nav Rīgai līdzvērtīgu pilsētu jūgendstila celtņu daudzuma (vairāk nekā 1/3 no pilsētas centra apbūves ir jūgendstila ce
e
eltnes), blīvuma un mākslinieciskās kvalitātes ziņā Rīga ir īsta jūgendstila metropole.

Jūgendstils Vecrīgā

Rīga ir slavena ar savu jūgendstila dažādību. Gandrīz uz katras ielas Jūs atradīsiet interesantu jūgendstila ēku, arī Rīgas senākajā daļā – Vecrīgā.

Tieši šeit 19. un 20. gs. mijā sākās jūgendstila uzvaras gājiens Rīgā.

1. Audēju ielā 7 (1899, A.Ašenkampfs, M.Šervinskis). Tā ir pirmā jūgendstila ēka Rīgā. Jūgendstilu tajā varam iepazīt “klasiskā” veidā ar raksturīgiem stilizēto augu (īrisu, ziedošu koku, vilkvāļu) motīviem un maskām(cilvēku sejām ar fantastisku noskaņu).

2. Audēju ielā 9 (1900, K. Pēkšēns). Ēkai ir interesants jūgendstilam raksturīgais saules motīvs, kas simbolizē jaunās dzīves uzplaukumu. Saules motīvu mēs varam aplūkot daudzās jūgendstila ēkās.

3. Teātra iela 9 (1903, H. Šēls, F. Šēls). Šī nama rota ir mitoloģijas tēli – Atēna un Hermejs. Ēku vainago Atlantu figūras, kas tur uz pleciem no stikla un cinka darināto, vakaros izgaismoto zemeslodi.

4. Kalēju ielā 23 (1903, P.Mandelštams). Ēka izceļas ar koka lapotnes formā veidoto stūra portālu un apzeltītu saules dekoru.

5. Kalēju ielā 6 Ēkas fasādē mēs varam redzēt vēlam jūgendstilam raksturīgo iegrebto ornamentu ar ziedu motīvu. Saglabājies interesants metālā kalts karoga kāta turētājs stilizēta pūķa formā.

6. Kaļķu ielā 6 (1898, V.Bokslafs). Lai gan ēkai ir stilizēts viduslaiku tēls, taču tās plānojums atspoguļo jūgendstila principus Ēku rotā augu ornaments, dažādas cilvēku un dzīvnieku figūras. Tās stūra zelminī uzmanību piesaista skursteņslauķis un bēgošais kaķis

7. Kaļķu ielā 11 (1902, E.Pēkšēns). Nama fasādē ir iekombinēti vairāki jūgendstilam raksturīgie ornamenti, kas netiešā veidā simbolizē īpašnieka turību.

8. Kaļķu 22 ( 1912 – 1913, P. Mandelštams) un Kaļķu 24 – (1913 – 1917,

H.Timers, M. Deibners) Abas ēkas ir celtas stateniskajā jūgendstilā. Tie ir tipiski biroju nami ar neoklasicisma elementiem, vēlāk pārbūvēti, bet saglabājuši oriģinālo veidojumu.

9. Kaļķu ielā 15 (1913, J. Alksnis). 20 gs. sākumam raksturīga tipiska komerciāla rakstura neoklasicisma stilā celta ēka, viena no pirmajām Rīgā, kuras būvniecībā izmantota monolīta dzelzsbetona karkasa konstrukcija.

10. Meistaru 10 ( 1909, F. Šefels). Ēku dēvē arī par “Kaķu namu”, jo tās stūru tornīšus rotā kaķu figūras, kas savā laikā demonstrēja nama īpašnieka pārākumu pār Lielās ģildes saimniekiem. Viduslaiku noskaņā veidotajā nama fasādē iekombinēti atsevišķi jūgendstila dekoratīvie motīvi, īpaši portālā.

Viens no portāliem rotāts ar jūgendstilam raksturīgajām maskām.

11 .Vaļņu 2 (1911, E. Frīzendorfs). Uzmanību piesaista ieejas portāls ar skulpturālajiem ciļņiem – viens no izteiksmīgākajiem jūgendstila ciļņiem Rīgā. Vara kalumā veidotie sengrieķu mitoloģijas tēli – Asklēpijs (ārstniecības dievs) un moira Atropa (likteņa dieviete), simbolizē cilvēka dzīves ritējumu, veselību un darbu.

12. Smilšu 1/3 (1906, Pēterburgas arhitekts N. Proskurņins). Ēkā ir kombinēti dažādi jūgendstila izteiksmes motīvi. Celtnes vidū alegoriskā Cerības figūra.

13. Smilšu 2 (1902) Ēka ir viens no Rīgas jūgendstila arhitektūras labākajiem paraugiem. Nama fasādi grezno pāva atveidojums, viens no jūgendstila skaistuma un pašapziņas simboliem. Ēka erkeru balsta koki, kuru stumbri pāraug Atlanta un Kariatīdes figūrās. Ciļņos attēlotas dažāda hibrīdas būtnes, bet mansarda logus rotā saules motīvs. “Nama sargātāji” ir maskas ar suņa atveidu. Hermu zem erkera speciālisti uzskatīta par skaistāko sievietes tēlu Rīgas jūgendstila arhitektūrā.

14. Smilšu 3 (1910, A.Mēdlingers, H.Zeiberlihs). Ēka celta kā Ziemeļu banka.

Ieejas portālu no Smilšu ielas puses rotā ciļņi, kuros ietverta ideja par banku kā starptautisku iestādi.

15. Smilšu ielā 6 (1912, V. Bokslafs). Ēka celta kā Rīgas Pirmās savstarpējās kredītbiedrības banka. Zeltītais ornaments atspoguļo neoklasicisma ietekmi.

16. Smilšu 8 (1902, H. Šēls, F. Šēls,) Nams bagātīgi rotāts ar maskām, hibrīdām būtnēm, augu elementiem. Virs sānu erkera novietotas divas sieviešu figūras ar vainagu izstieptajās rokās. Abus portālus rotā jūgendstilam raksturīgs melanholiskas sievietes tēls ar aizvērtām acīm. Ieejas gaiteņa rotājumu speciālisti uzskata par jūgendstila ornamentālo formu paraugu.

17.Smilšu 10 (1910, Pole).Ēkas augšējā stāva fasādes apdarē lietoti stilizēti neoklasicisma elementi.

18. Šķūņu 4 (1911, P. Mandelštams) Savā laikā tas bija viens no četriem daudzstāvu universālveikaliem Rīgā. Kāpņu telpas logus rotā jūgendstilam raksturīgās vitrāžas.

19. Šķūņu 10/12 (1902, H.Šēls, F. Šefels). Ēkas fasādi rotā īpašnieka H.

Detmaņa iniciāļi, maskas un augu motīvi. Virs erkera ēkas zelminī suņa figūra “sargā” namu.

20. Tirgoņu 4 (1900, H. Šēls, F. Šefelds, V. Hāns). Arī H. Detmana īres ēka un veikals ar atšķirīgu fasādes noformējumu.

21. Doma laukumā 8 (1913, P. Mandelštams) Šajā neoklasicisma stilā celtajā bijušajā Rīgas komercbankas nama zelminī varat aplūkot jūgendstilam raksturīgo alegorisko kompozīciju.

22. Jaunielā 25/29 (1903, V.Bokslafs) Ēkā dažādu vēsturisko stilu elementi kombinēti ar jūgendstila ornamentāliem rotājumiem. Lai ēka iekļautos Vecrīgas arhitektūrā, autors to sadalījis trīs daļās un optiski samazinājis tās augstumu. Vizuālā iespaida veidošanā būtiska ir maska ar saules motīvu fonā.

23. M. Pils iela 6 Pastaigu noslēdzot, kafijas veikaliņā, varat nobaudīt tasi kafijas un aplūkot mājīgo jūgendstila interjeru, kura rekonstrukcija veikta 1996. gadā, bet Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, Palasta 4 (24) nesen atklātajā nelielajā ekspozīcijā iepazīt jūgendstila interjera oriģinālos priekšmetus.