Kārlis Skalbe

Dzimis 7.novembrī Vecpiebalgas Incēnos kalēja ģimenē. Agri zaudējis tēvu, iepazinis rūpes un cīņu par eksistenci. Mācījies Veļķu pagastskolā. Strādājis par laukstrādnieku, vēršu dzinēju, rakstveža palīgu, reizēm palicis bez darba un maizes.

1901.g. pašmācības ceļā ieguvis tautskolotāja tiesības un sācis strādāt par skolotāju Ērgļu pamatskolā.

1905.g. priekšvakarā bijis revolucionārā ideālisma pārņemts piedalījies žurnālā ,,Kāvi“ tapšanā, rediģējis to.

1906.g. -1909.g. emigrējis uz Šveici, Somiju, Norvēģiju.

1909.g. atgriezies Rīgā, literatūras žurnālā publicēja pasakas un dzejoļus.

1911.g. apcietināts un notiesāts par darbīb u,,Kāvi“. Arī apcietinājumā intensīvi strādājis. Atbrīvots pēc di

i
iviem gadiem, bet 1916.g. nonācis latviešu strēlnieku pulkos.

1918.g.cīnījies par Latvijas valsts izveidi, bijis viens no dedzīgākajiem Latvijas valsts idejas paudējiem. Bijis Latvijas Nacionālās gvardes loceklis, vēlāk Saeimas deputāts.

Vienlaikus nodevies rakstniecībai, strādājis laikrakstā, „Jaunākās ziņas”,vadījis arī literāru žurnālu ,,Piesaule“.

1941.g. smagi pārdzīvojis tautas traģēdiju -14 000 Latvijas iedzīvotāju izsūtīšanu uz Sibīriju.

Vācu okopācijas laikā vadījis literāru žurnālu ,,Latvijas Mēnešraksts” censdamies sargāt un saglabāt tautas garīgo spēku.