1. Klimata izmaiņu izraisītāji un izpaušanās.
Klimata izmaiņas ir visnopietnākie draudi mūsu planētai. Globālā sasilšana veicina jūras līmeņa celšanos, izraisot postošus plūdus, vētras, ilgstošus sausuma periodus un saslimšanas ar tropiskajām slimībām. Daudzviet pasaulē jau šobrīd ir izjūtamas traģiskās globālās sasilšanas sekās. Mums ir jārīkojas, lai nepieļautu, ka situācija kļūst vēl daudz ļaunāka!
Klimata izmaiņas vai globālā sasilšana ir process, ko izraisa pieaugošais ogļskābās gāzes (C2O) un citu piesārņojošo gāzu līmenis atmosfērā. Šīs gāzes aiztur saules siltumu Zemes atmosfērā, kā rezultātā Zeme to neatstaro un notiek atmosfēras sasilšana.
Ja siltumnīcas efektu izraisošās gāzes nokļūst atmosfērā, tās tur paliek vairākus gadus. Tā kā pieaug šo gāzu koncentrācija atmosfērā, pieaug arī planētas temperatūra.
Būtiskākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju cēloņi ir naftas produktu, ogļu un dažādu gāzu intensīva izmantošana saimnieciskajā darbībā, kā arī lietus mežu izciršana. Lietus meži tiek dēvēti par „planētas plaušām”, jo tie absorbē lielāko daļu no pasaules ogļskābās gāzes emisijām. Tomēr lietus mežu platības strauji sarūk. Lietus meži pašreizējā bioloģiskajā formā pastāv jau vairāk nekā 100 miljonus gadu. Vēl pirms dažiem tūkstošiem gadu tropiskie lietus meži apjoza zemeslodi kā zaļa josla, aizņemdami 14% no mūsu planētas virsmas. Tagad to platība ir ievērojami samazinājusies un aizņem apmēram 55% no kādreizējās teritorijas. Katru sekundi tiek zaudēta teritorija, kas ir tik pat liela kā futbola laukums.
Pastāvīgi pieaugošā temperatūra uz Zemes maina klimatu. Zinātnieki ir modelējuši sarežģītas datorsimulācijas, lai prognozētu, kādas varētu būt klimata izmaiņu sekas. Viņi secināja, ka celsies jūras līmenis un applūdīs milzīgas teritorijas. Tādas dabas katastrofas, kā vētras, orkāni un plūdi kļūs arvien biežāka parādība. Savukārt citviet pasaulē valdīs ilgstoši sausuma un karstuma periodi. Izmaiņas saldūdens sistēmās ietekmēs dzeramā ūdens krājumus un, iespējams, arī tā kvalitāti. Jau šobrīd 40 miljoni pasaules iedzīvotāju cieš no ūdens trūkuma. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā 2 miljardi cilvēku izjutīs ūdens resursu trūkumu.
2. Ietekme uz savvaļas dabu
Klimata izmaiņas apdraud arī savvaļas dabu. Daudzas augu un dzīvnieku sugas nespēj pielāgoties straujajām klimata izmaiņām. Tās nespēj migrēt uz piemērotākiem klimatiskajiem apstākļiem, kā rezultātā daudzām sugām draud izmiršana. Arī jūrās un okeānos paaugstinās vidējā ūdens temperatūra, kas apdraud dažu zivju sugu eksistenci.
Klimata izmaiņas ir potenciāli visnopietnākais drauds augu un dzīvnieku pasaulei. Globālās sasilšanas ietekmē mainās klimats visā pasaulē, tomēr daudzām augu un dzīvnieku sugām ir nepieciešami noteikti klimatiskie apstākļi to pastāvēšanai. Šie augi un dzīvnieki nespēj pielāgoties straujajām klimata izmaiņām un iet bojā. Klimata izmaiņas veicina arī citu sugu ienākšanu konkrētās teritorijās, kas nomāc un apdraud atsevišķu sugu pastāvēšanu.
Globālās sasilšanas ietekmē paaugstinās ūdens temperatūra jūrās un okeānos. Ir zivju sugas, kas nespēj pielāgoties šīm izmaiņām un ir apdraudētas.
Paaugstinātās ūdens temperatūras iznīcina koraļļu rifus, kas nespēj pielāgoties ūdens temperatūras izmaiņām. Šādi tiek apdraudētas ne tikai veselas ekosistēmas, bet arī cilvēku labklājība, jo koraļļu rifi aizsargā krastus no vētru izraisītajiem bojājumiem.
3. Globālās sekas nākotnē
Ja siltumnīcas efektu izsaucošo gāzu emisijas turpināsies palielināties (modelējot noskaidrots), tad, piemēram, CO2 līmenis divkāršosies nākošā gadsimta beigās. Ja ņem vērā citu papildfaktoru ietekmi kā, piemēram, pieaugošo ūdens tvaiku daudzumu, tad pēc aptuveniem aprēķiniem vidējā globālā temperatūra palielināsies par 1,5oC līdz 4,5 oC, visticamāk par ~ 2,5oC
Temperatūras palielināšanās savukārt ietekmēs arī citus ar klimata izmaiņām saistītus faktorus
Pasaules okeāna līmenis pacelsies par 50 cm nākošajā gadsimtā un turpinās pacelties arī tālākajā nākotnē. Zemāk esošā piekrastes zona applūdīs un da˛as vietas apdzīvojošās sugas (piemēram, solončakos), ja par tām neparūpēsies, ies bojā
Varētu būt sagaidāmas straujas klimata maiņas izraisītas parādības: stipra karstuma periodi, plūdi, sausums, vētras u.c.
Varētu mainīties pasaules veģetācijas zonas – pārvietosies robe˛as starp pļavu, me˛u un ar krūmājiem apaugušām platībām
Klimats tuksnešos kļūs karstāks, pieaugs tuksneša platības, šis process kā prognozē, varētu būt ar neatgriezeniskām sekām
1/2 no pasaules ledus daudzuma izkusīs, Artikas ledus segas biezums saruks, līdz ar to Saules radiācijas līmenis paaugstināsies, arī globālā sasilšana pieaugs
Izmaiņas saldūdens sistēmās ietekmēs biodaudzveidības samazināšanos, dzeramā ūdens krājumus un, iespējams, arī tā kvalitāti
Lauksaimniecības produktivitāte saglabāsies tāda pati, taču varētu mainīties lauksaimniecības kultūru audzēšanas rajoni, kā arī palielināties atšķirības starp sausajiem un mitrajiem reģioniem
Pārmērīga cilvēku migrācija no sausajiem un slapjajiem reģioniem izsauks konfliktus un veselības problēmas
Cilvēku un dzīvnieku slimības “pārceļos” uz citiem reģioniem
4. Klimata izmaiņas Latvijā
Arī Latviju ietekmē vispārējās klimata izmaiņas, ko pierāda veiktie pētījumi un statistikas dati,
Latvijā ir vērojama temperatūras paaugstināšanās, pēdējo 50 gadu laikā temperatūra ir kāpusi par 0,8-1,4 grādiem. Latvijā pieaudzis arī nokrišņu daudzums, it sevišķi ziemas periodā, tas šobrīd paaugstinājies par 7,5%, tādejādi radot mitrāku klimatu Latvijā.
Klimata izmaiņu radītās problēmas ir arī sniega segas biezuma samazināšanās ziemas periodā, kā arī ūdens līmeņa paaugstināšanās Baltijas jūrā. Ūdens līmenis Baltijas jūrā katru gadu pieaug par vidēji diviem milimetriem. Arī ūdens temperatūra jūrā cēlusies par 0,5 grādiem.
Klimata izmaiņu rezultātā Latvijā mainās arī bioloģiskā daudzveidība, proti, samazinās skujkoku īpatsvars un palielinās lapu koku īpatsvars.
Galvenie veicamie pasākumui, lai apturētu klimata izmaiņas Latvijā un Eiropā ir energoefektivitātes paaugstināšanu, samazinot energotrūkumus. Tāpat arī jāievieš labākās pieejamās tehnoloģijas, kurām ir zemas emisijas, jāattīsta atjaunojamie energoresursi, aktīvāk jāiesaistās videi draudzīgās biodegvielas izmantošanā, sacīja Vējonis.
Ir nepieciešams radīt attiecīgos fondus, lai varētu modernizēt tehnoloģijas.
Latvija jau šobrīd iesaistās starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, kas tai ļauj pārdot liekās emisiju kvotas un līdz ar to iegūtos līdzekļus ieguldīt energoefektivitātes palielināšanai. Pēc ANO starptautiskās klimata pārmaiņu konferences Monreālā 2005.gada decembrī ir aizsācies starptautisks process, lai apspriestu ilgtermiņa sadarbību un rīcību saistībā ar klimata pārmaiņām.
Eiropas Savienības (ES) pirmais solis ir apņemšanās saskaņā ar Kioto protokolu samazināt agregētos siltumnīcefekta gāzu izmešus par astoņiem procentiem zem 1990.gada līmeņa 2008.-2012.gadam – pirmajā saistību periodā, preses konferencē .
Baltijas valstis pašlaik sasniedz samazināšanas mērķus saskaņā ar Kioto protokolu, taču, lai nodrošinātu inovācijas Eiropas ekonomikā un stabilizētu globālo siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju, būs nepieciešama vēl lielāka samazināšana.
5. Vispārzināmi fakti
• Vidējā temperatūra pasaulē paaugstinājusies par 0,6o C pēdējo 130 gadu laikā
• Oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā pieaudzis apmēram par 25% pēdējos 200 gados, palielinoties no 280 ppm līdz 356 ppm
• Metāna daudzums pēdējo 100 gadu laikā ir divkāršojies
• Slāpekļa oksīdu daudzums katru gadu palielinās apmēram par 0,25 %
• Ogļskābā gāze, metāns un slāpekļa oksīdi pieder pie siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm
• Ogļskābā gāzes, metāna un slāpekļa oksīdu daudzums palielinājies galvenokārt cilvēka rīcības rezultātā, kas saistīta ar enerģijas iegūšanu un patēriņu, transporta attīstību un lauksaimniecisko darbību
• Cilvēka darbības sekas globālajā sasilšanā – oglekļa oksīdi (70%), metāns (20%), slāpekļa oksīdi un citas gāzes (10%)
• Temperatūras paaugstināšanos izsauc ne tik daudz, kā sagaidāms, ogļskābās gāzes daudzuma palielināšanās atmosfērā, bet gan, kā domājams, sīko cieto daļiņu pieaugošais daudzums, (piemēram, industriālā darbība vai vulkāna izvirdumi u.c.) kas atstaro Saules starojumu
• Ogļskābās gāzes daudzuma divkāršošanās teorētiski varētu ietekmēt vidējās globālās temperatūras palielināšanos par 1-2o, ja citi ietekmējošie faktori paliktu nemainīgi.
6. Kioto protokols
Ir nepieciešams rīkoties, lai novēstu klimata izmaiņu izraisītās traģēdijas. Viena no līdz šim nozīmīgākajām starptautiskajām iniciatīvām ir Kioto protokols. Kioto protokols ir starptautiska vienošanās starp valstīm ar mērķi cīnīties ar klimata izmaiņām. Kioto protokols stājās spēkā 2005. gada 16. februārī. Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka Kioto protokols nav pilnīgs globālās sasilšanas novēršanas instruments, tomēr tas ir labs sākums cīņai ar klimata izmaiņām. Kioto protokola ietvaros tiek uzstādīti mērķi maksimāli samazināt ogļskābās gāzes emisijas. Kioto protokolu parakstījušās valstis ir apņēmušās līdz 2012. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par 5,2% salīdzinot ar 1990. gadu. Eiropas Savienība ir uzstādījusi sev mērķi šo gāzu emisijas samazināt par 8% un panākt, lai temperatūra uz Zemes gadsimta laikā nepaaugstinātos par vairāk kā 2 grādiem pēc Celsija. Diemžēl pasaules lielākais piesārņotājs Amerikas Savienotās Valstis nav parakstījušas šo vienošanos, uzskatot, ka šīs vienošanās parakstīšana var sagraut ASV ekonomiku.