Par dabu
Daba ir ļoti daudzveidīga… Ir daudz brīnišķīgu vietu, kas nodrošina mājas un barību savvaļas iemītniekiem, tīru gaisu, pārtiku un ārstniecības līdzekļus un citus noderīgus resursus cilvēku labklājībai.
Pēc interneta datiem pasaulē cilvēku kļūst ar vien vairāk un vairāk. Ar vien vairāk tiek būvētas mājas, biroju ēkas, ceļi. Katrai jaunai mājai ir nepieciešams tīrs ūdens un elektroenerģija. Lai nodrošinātu ūdeni, uz upēm tiek būvēti dambji, kas maina upes tecējumu un straumi. Lai ražotu elektrību un nodrošinātu mājās siltumu, tiek dedzināti naftas produkti, ogles un koksne, kā rezultātā gaisā nonāk kaitīgas gāzes. Cilvēki bieži vien neapzinās, cik lielā mērā ir saistīti ar dabu un neapdomīgi izmanto dabas resursus un piesārņo to. Mums šķiet, ka mēs drīkstam neierobežoti izmantot dabas resursus, lai uzlabotu savu labklājību ….
Dabas daudzveidība
Ar jēdzienu dabas daudzveidība jeb bioloģiskā daudzveidība saprot augu un sugu daudzveidību noteiktā laikā un telpā.
“Zaļās Jostas” reportieri raksta, ka zinātnieki ir atklājuši apmēram 1,4 miljonus dažādu sugu. Tomēr vēl arvien ir daudz tādu augu un dzīvnieku sugu, kuras cilvēks nepazīst. Daba tiecas pēc līdzsvara un katrai sugai dabā ir sava vieta un funkcijas. Ja kāda no tām izzūd, tad līdzsvars tiek izjaukts, un tas nozīmē, ka tiek apdraudētas arī citas sugas. Par galvenajiem iemesliem, kas ietekmē bioloģiskās daudzveidības samazināšanos uzskata cilvēku darbību, piesārņojumu, svešu sugu ienākšanu ekosistēmās, kur tās nav agrāk bijušas, kā arī dzīves vides izmaiņas, ko lielā mērā ietekmē gan klimata izmaiņas, kā arī izmaiņas dabiskajā vidē, ko radījusi saimnieciskā darbība.
Ir daudz tādu sugu, kuru izdzīvošanai ir nepieciešamas lielas platības. Piemēram, lielajam lācim ikdienā jāpārstaigā lielas bambusu audžu platības, lai sagādātu sev nepieciešamo pārtiku. Jūras ērglim nepieciešami vismaz 30 hektāri nesadrumstalotu mežu. Vairākām ķērpju sugām nepieciešami dziļi meži, kuros ir samērā vienmērīgs gaisa mitrums un augtspēja. Šie ķērpji nevar augt meža malā, kur saule un vējš tos izžāvēs. Diemžēl meži tiek strauji izcirsti un līdz ar to arvien mazāk paliek tādu nesadrumstalotu teritoriju, kurās varētu mitināties tādu augu un dzīvnieku sugas, kā iepriekšminētās, un tādēļ tās tiek pakļautas iznīcībai.
Tropisko lietus mežu izciršana
Daudzās interneta vietnēs ir rakstīts, ka vislielākā dabas daudzveidība ir novērojama tropiskajos lietus mežos. Tropiskie meži klāj aptuveni 7% no Zemes virsmas, taču šajās teritorijās mājvietas ir atradušas vairāk kā puse no zināmajām augu un dzīvnieku sugām. Tomēr daudzu šo sugu pastāvēšana ir apdraudēta, jo tropiskie lietus meži visā pasaulē tiek ļoti strauji izcirsti. Zinātnieki uzskata, ka katru dienu bojā aiziet aptuveni 140 tropisko mežu augu un dzīvnieku sugu.
Zinātnieki uzskata, ka lietus mežu izciršana apdraud ne tikai bioloģisko daudzveidību, bet arī veicina klimata izmaiņas. Tropiskie lietus meži tiek dēvēti par “pasaules plaušām”, jo tie spēj absorbēt ievērojamu daudzumu ogļskābās gāzes, kas ir visnopietnākais klimata izmaiņu cēlonis.
Pēc zinātnieku domām būtiskākie iemesli lietus mežu izciršanai ir koksnes ieguve un lauksaimniecība. Ja mērenajos klimatiskajos apstākļos lielākā daļa dzīvībai nepieciešamo uzturvielu atrodas augsnē, tad tropisko lietus mežu teritorijās vairums barības vielu atrodas augos un kokos. Kad koki tiek nocirsti, laukstrādnieki tos sadedzina, lai nodrošinātu barības vielu palikšanu augsnē. Tomēr lietus ar laiku šīs barības vielas aizskalo un zeme tiek noplicināta. Visbiežāk jau pēc pāris gadiem lauksaimniecības nolūkos izcirstās teritorijas kļūst neauglīgas un vairs nedod ražu, kā rezultātā zemnieki atkal izcērt mežus, lai varētu nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu. Lai noplicinātajās augsnēs atkal ataugtu mežs, ir nepieciešams ilgs laiks – aptuveni puse gadsimta.
Kā klimats apdraud dabu?
Daudzi dabas mīļotāji savas domas izsaka daudzos interneta blogos sakot, ka klimata izmaiņas ir potenciāli visnopietnākais drauds augu un dzīvnieku pasaulei. Globālās sasilšanas ietekmē mainās klimats visā pasaulē, tomēr daudzām augu un dzīvnieku sugām ir nepieciešami noteikti klimatiskie apstākļi to pastāvēšanai. Šie augi un dzīvnieki nespēj pielāgoties straujajām klimata izmaiņām un iet bojā. Klimata izmaiņas veicina arī citu sugu ienākšanu konkrētās teritorijās, kas nomāc un apdraud atsevišķu sugu pastāvēšanu.
Globālās sasilšanas ietekmē paaugstinās ūdens temperatūra jūrās un okeānos. Ir zivju sugas, kas nespēj pielāgoties šīm izmaiņām un sapūst.
Paaugstinātās ūdens temperatūras iznīcina koraļļu rifus, kas nespēj pielāgoties ūdens temperatūras izmaiņām. Šādi tiek apdraudētas ne tikai veselas ekosistēmas, bet arī cilvēku labklājība, jo koraļļu rifi aizsargā krastus no vētru izraisītajiem bojājumiem.
Kas vēl apdraud dabu.
Ir vienkārši ieraudzīt, kā tiek izpostīta daba, ja tiek izcirsti meži lielās platībās vai tai pārbrauc pāri buldozers. Tomēr ir arī mazāk pamanāmi, bet vienlīdz bīstami veidi, kā tiek nodarīts milzīgs ļaunums dabai:
• Intensīvā lauku saimniecība.
Lauksaimnieciskajā ražošanā tiek izmantotas lauksaimniecības ķimikālijas, kas nogalina kaitēkļus un nezāles, tomēr saindē augus, dzīvniekus un zivis, kas mīt šajās teritorijās vai tuvumā esošajos purvos.
Tirdzniecības noteikumu un lielveikalu ietekmē zemnieki izmanto intensīvās lauksaimniecības paņēmienus, lai saražotu pēc iespējas vairāk produkcijas par zemu cenu. Lai to izdarītu, zemnieki lielos apjomos lieto lauksaimniecības, kas nonāk apkārtējā vidē, iznīcina augu un dzīvnieku sugas, piesārņo augsni un ūdeņus.
• Ģenētiski modificētie organismi.
Lai izaudzētu ģenētiski modificētās kultūras, bieži ir jālieto spēcīgas lauksaimniecības ķimikālijas, kas iznīcina nezāles. Audzējot ģenētiski modificētus augus, kas ir izturīgi pret šādām ķimikālijām (herbicīdiem), laukos nav nezāļu. Iespējams, lauksaimniekiem šī doma šķiet itin jauka, tomēr no ekoloģiskā viedokļa tas ir nevēlami. Daudzi kukaiņi zaudēs barību. Pazūdot kukaiņiem, badu cietīs putni, kas pārtiek kukaiņiem. Arī lidoņu izdzīvošana var būt apdraudēta.
Daudzi uzņēmēji un kompānijas, vēloties nopelnīt lielu naudu, nedomā par dabu. Viņi nozāģē zarus, lai ražotu papīru un koksni. Viņi cenšas nozvejot pēc iespējas vairāk zivju, izmantojot milzīgus zvejas tīklus. Šādi tiek apdraudētas iespējas arī turpmāk iegūt lomus, jo zivis gadu no gada kļūst arvien mazāk. Lielās kompānijas piesārņo gaisu, augsni un jūru ar ķimikālijām un kaitīgām emisijām, kas apdraud ne tikai dzīvo dabu, bet arī cilvēku labklājību.
Kā pasargāt dabu?
Zinātnieki izpētījuši, ka jo vairāk jaunu dabas resursu cilvēki iegūst, jo apdraudētāka un augu pasaule un savvaļas dzīvnieki. Tādēļ taupīgāk izlieto ūdeni, elektroenerģiju, papīru, plastmasas izstrādājumus. Pērc lietas no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Zinātnieki uzskata, ka ir nepieciešams samazināt visu dabas resursu izmantošanu. Ja viņi to panāks, samazināsies piesārņojums un nākamajām paaudzēm mēs atstāsim daudzveidīgāku dabu un vairāk dabas resursu. Aicini sev apkārtējos cilvēkus pirkt bioloģiskos produktus – augļus un dārzeņus, ievārījumus, kas ir veselīgi un nav apstrādāti ar lauksaimniecības ķimikālijām. Audzējot bioloģisko pārtiku, tiek domāts par to, lai saudzētu dabu, lai nevajadzētu lieki domāt par tās mūžīgo saudzēšanu. Iegādājies tikai tās lietas, kuras tev ir patiesi nepieciešamas. Tā tu patērēsi mazāk dabas resursu un samazināsi atkritumu daudzumu. Atkritumus var šķirot un izmantot atkārtoti jaunu lietu ražošanai.