UZŅĒMUMU APVIENOŠANĀS
Uzņēmumu apvienošanās ir process, kad tiek apvienoti līdz šim saimnieciski un tiesiski neatkarīgi uzņēmumi lielākās saimnieciskās vienībās. Šāda veida uzņēmumu apvienošanos ekonomikā dēvē par integrāciju. Apvienošanās var notikt uz brīvprātības pamata un relatīvi vaļīgā formā, veidojot gadījuma sabiedrības, lai īstenotu vienu vai līgumā noteiktu ierobežotu skaitu projektu.
Integrācija ir atsevišķu, diferencētu daļu savstarpēja apvienošana vienotā veselumā, sistēmā, katrai daļai papildinoties un pielāgojoties. Integrācija nozīmē tādu sadarbību, kurā iesaistījušies uzņēmumi pamazām apvienojas, tiek pakļauti kopējai vadībai, pilnīgi vai daļēji zaudējot savu saimniecisko un juridisko patstāvību. 1
Uzņēmumu apvienošanai par pamatu kalpo galvenokārt tikai viens galvenais mērķis, piemēram, ražošanas racionalizācija vai iegādes un realizācijas koordinēšana, taču dažkārt apvienošanās pamatā var būt arī vairāki mērķi.
Uzņēmumu mērķus nosacīti var iedalīt pa uzņēmuma darbības sfērām:
• mērķi sagādes sfērā;
• mērķi ražošanas sfērā;
• mērķi finansēšanas sfērā;
• mērķi noieta jeb realizācijas sfērā;
• mērķi saistībā ar nodokļiem;
• pārējie mērķi, kuros ietilpst:
– kopīga reklāma,
– kopīgu uzņēmējdarbības pasākumu, nodomu īstenošana (piemēram, uzņēmumu salīdzināšana, tirgus izpēte, izglītība),
– kopīgi informācijas un ziņu dienesti, kopīgs sabiedriskais darbs
Atkarībā no izvirzītajiem mērķiem uzņēmumiem ir svarīgi izvēlēties saviem mērķiem atbilstošāko integrācijas formu (apvienošanās veidu).
Eksistē vairākas integrācijas formas- vertikālā integrācija, horizontālā integrācija un ir arī tāda uzņēmumu apvienošanās forma kā konglomerāts.
Vertikālā integrācija
Vertikālā integrācija nozīmē to, ka organizācija ražo savas izejvielas (pretplūsmas integrācija jeb integrācija atpakaļ) vai pati realizē savu produkciju (plūsmas integrācija jeb integrācija uz priekšu)2
_______________________________________________________________________
1 Vedļa A., Uzņēmējdarbības kurss, Rīga. 2000. 368.lpp.
2 Caune J., Dzedons A., Stratēģiskā vadīšana. Funkcionālā, biznesa un korporatīvā līmeņa stratēģija, Rīga. 2004. 81.lpp
Vertikālās integrācijas stratēģiskie ieguvumi:
• Iegūstot kontroli pār izejmateriāliem, vai izplatīšanas kanāliem tiek samazināta konkurentu ietekme tirgū un potenciāli jauniem tirgus dalībniekiem grūtāk iekļūt tirgū.
• Uzlabojas produkta kvalitāte
• Uzlabojas darba plānošana
Vertikālās integrācijas stratēģiskie mīnusi:
• Izmaksu palielināšanās (piemēram, ārējo piegādātāju cenas var būt zemākas)
• Zaudējumi, kas rodas tehnoloģijai pārāk ātri mainoties
• Zaudējumi, kas rodas neprognozēta pieprasījuma gadījumā
Horizontālā Integrācija
Horizontālā integrācija – dažādu uzņēmumu pirkšana un apvienošanās, tie ir tādi uzņēmumi, kas ražo vienādus produktus, sniedz vienādus pakalpojumus.
Tas ir populārs korporatīvās stratēģijas paraugs. Šāda integrācija veicina uzņēmumu koncentrēšanos atsevišķajā nozarē
Horizontālās integrācijas stratēģiskie ieguvumi:
• Samazināšanās izmaksas (fiksētās izmaksas uz lielāku produkcijas apjomu paliek nemainīgas, samazinās administratīvās izmaksas)
• Produkta vērtība palielinās (diferencētāks piedāvāto produktu klāsts)
• Samazinās konkurence nozarē (samazinās tirgus dalībnieku skaits)
• Samazinās pircēju un piegādātāju ietekme
Konglomeratīvā integrācija
Konglomerāts – Apvienošanās starp firmām, kuras neražo līdzīgus produktus un kuras nav daļa no viena un tā paša kopīgā ražošanas procesa.3
Konglomerāta ietilpst uzņēmumi, kas ražo ļoti atšķirīgus produktus, tomēr šiem produktiem var būt nepieciešamas vienas izejvielas, piemēram, sulu ražošanas uzņēmums nopērk šokolādes ražotni, abi uzņēmumi ražošanā izmanto cukuru, tātad var samazināties iepirkuma cena cukuram.
_____________________________________________________________
3 Vedļa A., Uzņēmējdarbības kurss, Rīga. 2000. 370.lpp.
Integrācijas apvienību formas
Lai integrācija būtu pēc iespējas efektīvāka un pēc iespējas labāk kalpotu kopējiem mērķiem, tad svarīgi ir izvēlēties piemērotāko uzņēmumu apvienošanās formu.
Izšķir daļēju integrāciju (Holdingkompānijas, koncerni, karteļi, sindikāti, konsorciji) un pilnīgi integrāciju (korporācijas, tresti, asociācijas)
Holdingkompānijas – Tās ir kompānijas kas savu kapitālu izmanto lai pārņemtu savā kontrolē citas kompānijas. Pārņemšana notiek uzpērkot pārņemamā uzņēmuma akcijas (vismaz 51% pārņemamā uzņēmuma akcijas kontrolpaketes iegūšanai). Akcijas var iegūt ne tikai uzpērkot (izmantojot „skaidru naudu“), bet arī maiņas ceļā piedāvājot sava uzņēmuma akcijas apmaiņā pret pārņemamā uzņēmuma akcijām.
Izšķir tīrās holdingkompānijas un jauktās holdingkompānijas. Tīrās holdingkompānijas neko neražo, un tām nepieder savi ražošanas uzņēmumi. To saimnieciskā darbība aprobežojas ar viņu pārziņā esošā svešā kapitāla (kustamā īpašuma un vērtspapīru) izmantošanas kontroli un pārvaldi. Holdings te pilda specifisku jumta sabiedrības lomu. Jauktās holdingkompānijas vienlaikus ar augstāk minētajām funkcijām, veic arī patstāvīgu uzņēmējdarbību savos uzņēmumos ar savu kapitālu. 4
Kartelis – Tā ir vienas nozares uzņēmumu horizontāla apvienības forma, kuras dalībnieki uz līguma pamata ierobežo un regulē savstarpējo konkurenci, piemēram, nosakot ražošanas kvotas, cenas, kvalitātes standartus un noieta tirgu. Karteļa mērķis ir pasargāt karteļa biedrus no neregulētas konkurences sekām, piemēram, dempinga cenām.
Tāpat karteļa mērķis ir noturēt un stiprināt tā dalībnieku pozīcijas tirgū, veicot darbības, kuru mērķis vai sekas ir tieši pretējas konkurences tiesību mērķiem.
Sindikāts – Tā ir tāda pati apvienības forma, kā kartelis, tikai visi ar komerciālo darbību saistītie jautājumi tiek kārtoti centralizēti. Šādā apvienībā uzņēmums daļēji zaudē savu komerciālo patstāvību.
Konsorcijs – Tā ir neatkarīgu uzņēmēju pagaidu apvienības forma ar mērķi veikt kādu konkrētu ekonomisku aktivitāti, piemēram, celtniecībā kāda liela projekta būvniecībai. Pēc uzdevuma izpildes koncorcijs vai nu tiek slēgts, vai arī tam tiek noteiks jauns mērķis.
Koncerns – Uzņēmumu apvienība, kura sastāv no vairākiem juridiski patstāvīgiem uzņēmumiem un kuru, ņemot vērā komercdarbības mērķus, vada (kontrolē) mātesuzņēmums. Koncerna sastāvā ir mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi.5
________________________________________________________________________
4 Vedļa A., Uzņēmējdarbības kurss, Rīga. 2000. 371.lpp.
5 http://termini.lza.lv/term.php?term=koncerns&list=koncerns〈=LV
Trests – Uzņēmumu apvienība, kurā ietilpstošie dažādie uzņēmumi saplūduši vienā lielā kompleksā, zaudējot savu juridisko un saimniecisko patstāvību. Viens no uzņēmumiem kļūst par galveno uzņēmumu, kam pārējie apvienotie uzņēmumi ir pakļauti. Galvenais uzņēmums vada ražošanu, ar to saistīto pakalpojumu, tirdzniecības nozari. Trests var apvienot gan vienas nozares, gan dažādu (arī pavisam atšķirīgu) nozaru uzņēmumus. Tā kā tresti veicina monopolu rašanos, dažās valstīs (piem., ASV un Vācijā) tie ir aizliegti.6
Asociācija – Jebkuru organizāciju vai personu apvienība ar kopēju saimniecisko mērķi – aizstāvet kopīgas intereses, izveidot kopēju stratēģiju.
Asociācijas parasti veidojas vienu nozaru uzņēmumu starpā, piemēram, „Latvijas kempingu asociācija“ – asociācija, kuras mērķis ir profesionālo interešu aizstāvībai apvienot kempingu īpašniekus un sekmēt kempingu attīstību Latvijā.
________________________________________________________________________
6 http://termini.lza.lv/term.php?term=trests&list=〈=LV
KOOPERĀCIJA
Kooperācija ir ne tikai brīvprātīga fizisko un juridisko personu sabiedrība, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru ekonomiskās un sociālās vajadzības materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanai, bet arī apvienošanās mehānisms un sadarbības līdzeklis, kas palīdz atrisināt mazo uzņēmumu ekonomiskās problēmas. Šāda apvienība tiek veidota, lai veiktu kopīgas ekonomiskas darbības, kuras kooperācijas atsevišķiem biedriem ir grūti vai pat neiespējami veikt bez apvienības atbalsta.
Kooparācijas var veikt daudzpusīgu komercdarbību, dibinot uzņēmumus visdažādākajās jomās. Kooperācijai piederošās ražotnes, paklpojumu sniegšanas organizācijas cenšas gūt peļņu, tomēr to galvenais mērķis ir sniegt atbalstu kooperācijas biedriem ar izdevīgiem noteikumiem. Kooperāciju uzņēmumi ir viena īpašnieka uzņēmumi.
Kooperāciju priekšrocības
• Kooperējoties tiek iegūta lielāka patstāvība, neatkarība un interešu aizstāvība no produkcijas uzpircējiem
• Tiek optimizēta pamatlīdzekļu (galvenokārt tehnikas) iegāde un izmantošana
• Atsevišķi specializēti darbi, kas nav nepieciešami ikdienā (piemēram, būvju, tehnikas remonts, celtniecība), kooperācijā ir veicami lētak un kvalificētāk
• Izdevīgāki kredītnosacījumi
• Atsevišķu kooperācijas biedru interešu aizstāvība
Kooperāciju trūkumi
• Kooperācijas dalībnieki reizēm ir pārāk atkarīgi no kooperācijas
• Kooperācijās ir svarīgi, lai uzņēmumi atrastos tuvu viens otram
• Svarīgi, lai kooperācijas biedri būtu specializējušies vienā jomā
• Strap kooperāciju biedriem ne vienmēr pastāv savstarpējs godīgums
• Vienlīdzīga peļņas sadale
SECINĀJUMI
Pastāv vairākas uzņēmumu apvienošanās formas, kas ir piemērotas dažādu veidu uzņēmumiem. Mazām un zemnieku, lauksaimnieku sabiedrībām piemērotākais un iespējamais apvienošanās veids ir kooperācija, savukārt lieliem uzņēmumiem, lai izvēlētos sev piemērotāko apvienošanās veidu, ir jāizstrādā stratēģiskās attīstības plāns un skiadri jāapzinās savi mērķi, kurus viņi vēlas realizēt, veicot šo apvienošanos. Vadoties pēc konkrētiem mērķiem, jāizvēlas attiecīgā uzņēmumu apvienošanas forma.
Manuprāt, nevienam uzņēmumam nevajadzētu koncentrēties tikai uz vertikālu vai horizontālu integrāciju, jo, tehnoloģijām strauji attīstoties un mainoties, uzņēmuma ir grūti pielāgoties jaunajām tirgus prasībām. Es uzskatu, ka labākais veids būtu paralēli attīstīties abos virzienos, tā diversificējot iespējamos ieguvumus un zaudējumus, kas piemīt katrai atsevišķai integrācijas veidam. Pēc manām domām, stabilākais un drošākais apvienības veids ir holdingkompānijas, jo šādām kompānijām ir zemākas bankrota iespējas, salīdzinot ar pārējām apvienošanās formām.
Kooperācijas ir ļoti labs veids, kā mazie un individuālie zemnieku, lauksaimnieku uzņēmumi, izmantojot savus ierobežotos resursus, spēj rast tādas pašas priekšrocības kā lielie uzņēmumi. Lielākā problēma šajās kooperācijās parasti ir savstarpējās attiecības (uzticēšanās, savstarpējā atkarība, darba un peļņas dalīšana).
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
• Vedļa A., Uzņēmējdarbības kurss, Rīga. 2000.
• Caune J., Dzedons A., Stratēģiskā vadīšana. Funkcionālā, biznesa un korporatīvā līmeņa stratēģija, Rīga. 2004.
• Stenleiks Dž. F., Ekonomikas pamati, Zvaigzne ABC. 1997.
• http://termini.lza.lv