Klimats ir ilgstošs metereoloģisko apstākļu modelis katram pasaules reģionam. Saules starojuma ietekme, Zemes rotācija, gaisa masu sastāvs, okeānu tuvums un lielums, kalnu augstums un ieleju dziļums – visi šie faktori sastāda to, ko mēs saucam par klimatu. Kopš cilvēks parādījās uz Zemes, tā dzīves apstākļus ir noteicis klimats. Arī tagad, lai kas un kur mēs arī būtu, klimats joprojām nosaka mūsu dzīves veidu. Mājas, kuras mēs ceļam, drēbes, ko valkājam, pārtika, ko lietojam, pat mūsu temperaments ir cieši saistīts ar klimatu.Klimata izmaiņu tēma, iespējams, ir viens no vissvarīgākajiemm un neatliekamākajiem vides problēmjautājumiem. Zemes gaisa, ūdens un sauszemes sistēmas vienmēr ir pastāvējušas dinamiskā līdzsvarā. Klimata pētījumi pagātnē rāda, ka arī tad ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi. Klimata pārmaiņas bijušas gan straujākas, gan lēnākas, taču vienmēr saistītas ar dabā notiekošajiem procesiem. Šodienas pētījumu to apstiprina, tikai aktuāls kļūst jautājums, cik lielā mērā šīs pārmaiņas ietekmējusi cilvēka darbība.
Pēdējā laikā arvien vairāk informācijas parādās par to, ka mēs paši katrs atsevišķi un visi kopā ietekmējam klimata mainību. Vienam tas šķiet absurds, bet cits sāk domāt, un saprot, ka īsti bez vainas jau neesam.Tīra vide ir būtiska cilvēka veselībai un labklājībai. Tomēr mijiedarbība starp vidi un cilvēku veselību ir ļoti sarežģīta un grūti novērtējama. Tas piešķir piesardzības principa ievērošanai īpašu nozīmi. Vislabāk zināmās ietekmes uz veselību ir saistītas ar gaisa piesārņojumu, sliktu ūdens kvalitāti un nepietiekamu attīrīšanu. Daudz mazāk ir zināms par bīstamu ķimikāliju ietekmi uz veselību. Troksnis kļūst par vides un veselības problēmu. Klimata pārmaiņas, stratosfēras ozona noārdīšana, bioloģiskās daudzveidības izzušana un zemes degradācija arī var ietekmēt cilvēku veselību.Sīkas cietvielu vai šķidrumu daļiņas atmosfērā un zemes līmeņa ozons ir galvenie draudi cilvēka veselībai no gaisa piesārņojuma. ES programma Tīrs gaiss Eiropai (CAFE) vērtēja, ka sakarā ar PM2.5 (sīku cietvielu vai šķidrumu daļiņu atmosfērā) iedarbību gadā kopā tiek izraisīti 348000 priekšlaicīgas nāves gadījumi. Ar šādu iedarbības līmeni vidējais mūža garums tiek saīsināts apmēram par vienu gadu.
Svarīgi katram rūpēties par sevi un dabu, tikai tad mēs varēsim mazināt gaisa piesārņojumu, un arī klimata izmaiņas, kuras būtiski ietekmē mūsu veselību.