Gustavs Klimts un viņa darbi.
Vīnes Albertinas muzejā glabājas pasaulē lielākā grafiku kolekcija: 1,5 miljoni dažādās tehnikās darināti grafikas darbi, kā arī ap 44 000 zīmējumu un akvareļu. Tās kolekciju tapšanas pirmsākumi ietiecas 17.gs. Līdz 1999.gadam Albertina ir slēgta restaurācijai, bet tās krājumi turpina atrasties pilvērtīgā izstāžu apritē. Gustavs Klimts ¬ ievērojamākais Austrijas jūgendstila mākslinieks. Viņa māksla un Vīnes 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma tēls ir nedalāmi jēdzieni:
“Vīne Gustava Klimta laikā ¬ tā ir saistošākais laikmets mākslā un kultūrā. Šī pilsēta ar diviem miljoniem iedzīvotāju, kas tolaik bija otra lielākā Eiropā, pieredzēja līdz tam nebijušu kultūras uzplaukumu. Mākslinieki un intelektuāļi, dzīvojot starp realitāti un ilūziju, attīstīja milzīgu radošo enerģiju. Vīne kļuva par “Apokalipses laboratoriju”, par pēdējo uzplaukuma un sacelšanās vietu pirms sabrukuma. /../ Šajā laboratorijā arī radās Gustava Klimta māksla, un tajā ir vīzijas, kas sakņojas dzīvē, vienlaikus apzinoties arī nāves tuvumu. Viņa mākslā apvienojās tradīcijas un modernisms, tajā vienlaikus bija redzama gan aizejošā, gan sevi piesakošā pasaule.”
Gluži vai ar hipnotisku spēku G.Klimta lielformāta gleznas saista ikvienu, kurš Belvederas pilī apmeklējis Austrijas galeriju ¬ 19.¬ un 20.gs. mākslas ekspozīciju. Viena no tām ir pasaulslavenais “Skūpsts” ¬ zeltā un sudrabā ietvertā stūraini vijīgā jūtu pilnība. Bet Vīnes Mākslas vēstures muzejā ieejot, acis nepacietībā veras augšup ¬ kopš 1890.gada muzeja galveno kāpņu telpu rotā G.Klimta griestu gleznojums.
G.Klimta dzīvē netrūkst daudzu zīmīgu, savās izpausmēs pretrunīgu norišu, kā vienmēr laikos, kad aiziet vecais un nāk jaunais. Veicot vairākus lielus pasūtījuma darbus monumentālajā glezniecībā, G.Klimts guva plašu sabiedrības ievērību. 1888.gadā viņš pat saņēma Austrijas monarha Franča Jozefa dāvāto Zelta krustu. Bet 1893.gadā mākslinieks piedzīvoja valdības atteikumu ¬ savai apstiprināšanai par Vīnes mākslas akadēmijas profesoru. 1890.gadā viņa gleznu “Filozofija” izstādē noraidīja Austrijas profesūras zieds, bet Vispasaules izstādē Parīzē to apbalvoja ar zelta medaļu.
1897.gadā G.Klimts kopā ar saviem domubiedriem izveidoja mākslinieku apvienību ¬ Vīnes secesionu, līdz 1905.gadam būdams tās prezidents. Secesioni bija vācu un austriešu mākslinieku apvienības, kuras veidojās 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā, vērošoties pret mākslā valdošo akadēmismu un pārstāvot mākslas jaunos virzienus. Vīnes secesions apvienoja austriešu jūgendstila pārstāvjus.
G.Klimts atveido sievieti kā seksuālu objektu. Klimta gleznās parasi vēroju kailu vai pusapģērbtu būtni, kura izrāda savu ķermeni. Klimta rīcībā vienmēr bijušas divas trīs modeles. Laikā, kad netika zīmēts, viņas slaistījās apakšveļā vai bez drēbēm, pārsteidzot apmeklētājus, kas Klimta studijā ienāca pirmo reizi.
G.Klimts neizprata savu talantīgo sekotāju, kura daiļrade strauji uzplauka un jūgendstilu vērta ekspresionismā. Brieda traģēdija, kurā atbalsojās ja ne Hābsburgu valdīšanas drīzais gals, tad vismaz paša E.Šīles pāragrā nāve no spāņu gripas 1918.gadā. Arī G.Klimta dzīve aprāvās spēji un tajā pašā gadā. Viņš mira ar sirdstrieku.
Es izvēlējos aprakstīt gleznu “Der Kuss” jeb “Skūpsts” (1907-1908). “Skūpsts”ir Klimta visslavenākais darbs. Klimts to gleznoja sava “zelta perioda” laikā. Mīlētāji stāv uz klints, viņi saplūst kopā. Ap viņiem abiem ir zelta aura, kas viņus nošķir no apkārtējās pasaules. Ap viņiem ir debesis, viņi paši šķiet kā daļa no dabas un visuma. Atšķirībā no citām Klimta gleznām šajā vīrietis ir dominējošais, vīrieša tērpu veido “stingrākas” un noteiktākas formas: kvadrāti, taisnstūri. Savukārt sievietes tērps ir veidots no “maigākām” – krāsainiem apļiem, ziediem. Sieviete notupusies uz zemes simbolizē viņas pakļaušanos un uzticību savam vīrietim. Darbs pieder pie jūgendstila, jo darbā eksperimentē ar jauniem materiāliem, jaunu ornamentiku, tā ir māksla, kas balstās uz kompozīciju, liektām līnijām un jaunas mākslas meklēšanu. Glezna, kas ataino vīrieša un sievietes saplūsmi bezlaika maiguma izplatījumā, neraksturīgi pieņēma arī Klimta laika citkārt noraidošā mākslas vide. No jūgendstila gleznā vēroju ziedu motīvus, plūstošas un maigas līnijas. Darbs ir atainots gaiši brūnos un pasteļtoņos, kontrastējot ar tumšāk brūniem laukumiem. Gleznā novēroju arī impresionisma pazīmes, jo tajā es nesaskatīju melno krāsu, krāsas nebija klātas plāna un caurspīdīgā kārtiņā, bet gan biezi un nosedz visu lauku. Noskaņa darbam ir maiga un mīlestības pilna, redzama arī sievietes pakļaušanās vīrietim un siltums starp abiem šiem cilvēkiem.