Eiropieši jaunatklātajās Amerikas kontinentu zemes izveidoja raktuves, kar ieguva zeltu un sudrabu, un lielas lauku saimniecības, ko sauca par plantāciju. Tur audzēja kultūras, kuras kļuva arvien vairāk pieprasītas Eiropa- kokvilnu, tabaku u.c. Raktuves un plantācijas kolonizatori saka nodarbināt vietējos iedzīvotājus – indiāņus. Smaga darba un no Eiropas ienākošo slimību dēļ daudzi indiāni aizgāja boja. Tad kolonijas saka izmantot vergu darbaspēku. Melnādaino Āfrikas vergu ievešana ieguva arvien plašāku mērogu un deva lielu pelnu vergu tirgotajiem un vergu darba izmantotajiem. Jau 15.gs. beigas portugāli bija uzcēlusi cietoksni Gana, kas kļuva par vergu medību un tirdzniecības bāzi. Cilvēkus vergu tirgotajiem peļņas nolūkā nereti piegādāja ari vietējie valdnieki. 17. un 18. gadsimta vergu tirdzniecību aktīvi attīstīja angli, iesaistot tajā ari pirātus. Lai ari tirgošanas ar vergiem 19.gs pirmajā puse vairākas valstis aizliedza ar likumu, tā tomēr turpinājās. Manuprāt, tas nebija pareizi un vajadzēja sodīt tos, kuri bija pārkāpuši likumu.