Klusais okeans

Klusais okeāns klāj vairāk nekā vienu trešdaļu zemeslodes virsmas un lieluma ziņā krietni vien pārspēj pārējos okeānus. Tas stiepjas no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Antarktīdai dienvidos, no Āzijas un Austrālijas līdz Ziemeļamerikai un Dienvidamerikai. Klusais okeāns ir arī pats dziļākais okeāns pasaulē, un tas satur vairāk nekā pusi pasaules sālsūdens. Pa visu Kluso okeānu ir izkaisīts vairāk nekā 25 000 salu. Havaju salu pamatiedzīvotāji ir polinēzieši. Vēsturnieki uzskata, ka polinēzieši bijuši pirmie cilvēki, kas apmetušies uz dzīvi Klusā okeāna salās. Viņi atkuģoja no Dienvidaustrumāzijas pirms vairāk nekā 2000 gadiem un pārvarēja milzīgas okeāna platības no Havaju salām līdz Jaunzēlandei un pāri Klusajam okeānam līdz Lieldienu salai. 1521.gadā portugāļu jūrasbraucējs Fernans Magelāns kļuva par pirmo eiropieti, kas kuģojis pāri šim lielajam okeānam. Tas bija rāms ceļojums no Dienvidamerikas gala līdz Filipīnu salām. Magelāna trīs kuģus pāri siltajiem ūdeņiem virzīja liega vēja pūsma, tāpēc viņš deva Klusajam okeānam nosaukumu, kas nozīmēja “mierīgs, rāms”. Taču ne vienmēr šā okeāna ūdeņi ir tik miermīlīgi. Tā virsmu nereti sabango stipras vētras. Kādas vētras laikā Klusajā okeānā viļņu augstums atklātajā jūrā sasniedza 34 metrus. Zemeslodes pati dziļākā vieta atrodas netālu no Klusā okeāna salas – Guamas. Okeanogrāfi – zinātnieki, kas pētī okeānus, -nosaukuši šo vietu par Čelindžera dzelmi. Tā ir okeāna gultnes ielejas – Marianas dziļvagas – zemākā daļa. 1960.gadā batiskafs Trieste uzstādīja pasaules rekordu niršanā, nolaižoties dziļvaga 10916 metru dziļumā. Senos laikos, lai izmērītu ūdeņu dziļumu, no kuģa tika nolaistas tauvas. Mūsdienās dziļumu parasti mēra ar hidrolokatoru iekārtām, kas raida skaņas signālus. Tie atstarojas no okeāna dibena, un, analizējot atbalsis, tiek veidota okeāna gultnes karte.

Scroll to Top