Skola
Klase
Vārds Uzvārds
ĢENĒTISKI MODIFICĒTAS PĀRTIKAS UN ĶĪMISKO VIELU IETEKME UZ CILVĒKA ORGANISMU
Rīga 2007
Saturs
Ievads……………………………………………………… 1
Ģenētiski modificēta pārtika
Kas ir gēnu inženierija?…………………………………… 2
Gēnu inženierijas vēsture ………………………………… 3
Ģenētiski modificētas pārtikas izmantošana……………… 5
Ģenētiski modificēta pārtika Latvijā……………………… 7
Interesanti fakti par ģenētiski modificētu pārtiku………… 7
Pārtikas piedevas
Kas ir pārtikas piedevas? ………………………………… 9
Pārtikas piedevu ietekme uz veselību…………………….. 9
Nobeigums………………………………………………… 11
Izmantotā literatūra……………………………………….. 12
Pielikums………………………………………………….. 13
Ievads
Attīstoties ražošanai, palielinās arī uzņēmēju iespējas uzlabot produktu īpašības, piemēram, pievienojot pārtikai dažādas piedevas vai to ģenētiski modificējot, bet saimniecības un kosmētikas līdzekļiem pievienojot ķīmiskas vielas, tā radot patērētājam lielākas izvēles iespējas un padarot to lietošanu ērtāku.
Ķīmiskas vielas atrodas visos populārākajos produktos, tādēļ, izdarot izvēli. Ir svarīgi apzināties visus iespējamos riskus. Neskatoties uz maz pieejamo informāciju, patērētāji aizvien vairāk sāk domāt un satraukties par to, cik veselīgus, videi nekaitīgus produktus lieto ikdienā. Patērētājs sāk pievērst uzmanību arī produkta marķējumam un sastāvam, kas šifrētā veidā informē par produkta ražošanā izmantotajām izejvielām. Bet, ieraugot dažādus iepriekš neredzētus un neizprotamus apzīmējumus un svešvārdus, piemēram, E160a, nātrija laureāt/lauril sulfāts, pircējs var itin viegli apjukt, tā arī nesaņemot atbildes par sev vēlamā produkta sastāvu.
Iespējams, pie vainas ir informācijas trūkums, nezināšana vai ne ieinteresētība, kas dod iespēju ražotājam noklusēt kuras vielas tiek izmantotas produkta ražošanā, ja ir iespēja, ka tās kaitīgi ietekmēs cilvēka veselību un apkārtējo vidi.
ĢENĒTISKI MODIFICĒTA PĀRTIKA
Kas ir gēnu inženierija?
Gēnu veido dezoksiribonukleīnskābe jeb DNS, kura atrodas šūnā. Zinātnieki ir iemācījušies noteikt gēnus, kuri ir „atbildīgi” par kādu noteiktu organisma īpašību. Viņi spēj šos gēnus nošķirt un tos ievietot citā organismā. Gēnu inženierija ir tehnoloģiju komplekts, kas ļauj manipulēt ar DNS jeb t.s. ģenētisko materiālu, piemēram, izmainīt, kopēt, pavairot, pārvietot vai pievienot. Ar biokatalizatoru (enzīmu) tiek pārrauta X organisma DNS dubultspirāle, no kuras izņemto gēnu, kurš nosaka vēlamo īpašību, pārvieto uz organismu Y, kur tas tiek nostiprināts ar enzīmu palīdzību, radot jaunu organismu Z.
X─────►Y = Z
Tātad Z Ir Y jeb recipients, kam piemīt dažas donora X īpašības, kuras tiks saglabātas arī turpmākajās paaudzēs. Manipulācijas parasti tiek veiktas, lai uzlabotu Y sastāvu vai īpašības.
Galvenā gēnu inženierijas atšķirība no tradicionālās krustošanas ir tā, ka ir iespējams “pārkāpt” pierastās sugu robežas. Tradicionālajā krustošanā tiek mainīts viena gēna dažādas formas starp tuvu radniecīgam sugām, bet gēnu inženierija ļauj ieviest pilnīgi jaunus gēnus, kas pārveidotajā organismā nebūtu nonākuši dabiski. Lai gan nav tiešu pierādījumu, ir skaidrs, ka šāda rīcība var ietekmēt organisma fizioloģiju un bioķīmiju neparedzamā veidā.
Straujajai biotehnoloģijas attīstībai ir vairāki iemesli:
Mūsdienās no pārtikas trūkuma cieš ap 800 miljoniem cilvēku, savukārt Zemes apdzīvotība ar katru minūti vidēji palielinās par 200 cilvēkiem. Ir aprēķināts, ka apmēram 50 gadu laikā pārtiks produktu pieprasījums palielināsies 50 reizes. Tāpēc tiek meklēti veidi, lai palielināu lauksaimniecības ražošanas apjomus.
Pētījums, par pircēju paradumiem arī apliecina, ka galvenais arguments, pērkot pārtikas produktus, ir cena; pēc tam seko garšas īpatnības un tikai tad- rūpes par produkta ietekmi uz veselību.
Bez pārtikas sagādes apjomu palielināšanas, gēnu inženierija cenšas atrisināt arī produktu uzglabāšanas problēmas, radot augus, kas aug ātri, izskatās pievilcīgi, dod lielas ražas un dažādu apstākļu ietekmē nebojājas, kā arī ir izturīgi pret slimībām, kaitēkļiem. Ar ģenētiskās modifikācijas paņēmieniem ir iespējams radīt organismus ar visdažādākajām vēlamajām īpašībām, piemēram, sala izturīgus kartupeļus ar lielāku cietes saturu, kas ir „imūni” arī pret kaitēkļiem (kolorado vaboles).
Gēnu inženierijas vēsture.
1944. gadā amerikāņu Osvalds Everijs atklāja, ka cilvēka ģenētiskais materiāls sastāv no hromosomām un gēniem. Gēnu biotehnoloģijas saknes meklējams 1953. gadā, kad Džeimss Vatsons un Frensiss Kērks atšifrēja DNS struktūras. Savukārt 1966. gadā tika atšifrēts arī ģenētiskais kods.
Kad 1977. gadā vācu biologs Karls Ilmenzejs apgalvoja, ka klonējis trīs peles, aizsākās ideja par zīdītāju klonēšanu, lai gan jau pirms 15 gadiem biologs Džons Gordons teicās esam klonējis vardi, izmantojot pieauguša īpatņa ģenētisko materiālu. Aizsākās mēģinājumi klonēt zīdītājus, kas vainagojās panākumiem 1996. gadā, kad tika klonēta aita Dollija un pēc diviem gadiem cilvēku klonēšanu aizliedz 20 valstis.
Kas attiecas uz ģenētiskajām manipulācijām, 1978. gadā tika dibināta pirmais biotehnoloģiju uzņēmums „Genetech”. Par pirmo gēnu inženierijas objektu tiek uzskatīta cilvēka zarnu trakta nūjiņa, kurā tika ievadīts svešs DNS materiāls. Kopš tā laika biotehnoloģijas, t.sk. arī gēnu inženierija strauji attīstījās – tika veidoti dažādi organismi, piemēram, īrusi, mikroorganismi, augi un dzīvnieki ar dažādām jaunām īpašībām.
Jau 25 gadus pēc pirmajiem eksperimentiem laboratorijās 34 pasaules valstīs tika audzētas 56 transgēnas jeb pārveidotas lauksaimniecības kultūras, galvenokārt Ziemeļamerikā. Pirmā tranģenētiskā kultūra bija tomāti ar aizkavētu nogatavošanos, kas 1994. gada maijā tika atzīta ASV. Pārtikas un zāļu administrācija novērtēja modificētos tomātus un atzina tos par tikpat drošiem kā parastie tomāti, kā arī deva atļauju modificēto tomātu komerciālai realizācijai.
1997. gadā ASV sāka eksportēt ģenētiski modificētu soju un kukurūzu uz Rietumeiropu.
Ģenētiski modificētas pārtikas izmantošana.
Viena no visbiežāk izmantotajām izejvielām pārtikas rūpniecībā ir soja, galvenokārt tās olbaltumvielas. Sojas produkti ietilpst ap 20000 līdz 30000 dažādos izstrādājumos, t.i., apmēram 60% plaši lietotās pārtikas precēs (margarīnā, majonēzē, salātu mērcēs, saldumos, zīdaiņu pārtika, maizes produktos u.c.). Sojas olbaltumvielas satur sausais un mākslīgais piens un daudzi gaļas izstrādājumi ( šķiņķi, desas un cīsiņi u.tt.). Savukārt no sojas ražotais lecitīns ietilpst kakao dzērienos, saldējumos, jogurtos u.c.
Arī modificēta kukurūza tiek izmantota plaša produktu klāsta ražošanā – tomātu mērcēs, čipsos, ātri pagatavojamajā pārtikā, konditorejā.
Biotehnoloģijai attīstoties, tirgū ir parādījušies daudzi produkti ar uzlabotu uzturvērtību, tādi kā:
Tomāti ar paaugstinātu vitamīnu saturu;
Zemesrieksti ar samazinātu alergēnu daudzumu;
Kartupeļi ar palielinātu cietes saturu;
Kvieši ar palielinātu folijskābes daudzumu;
Rīsi ar palielinātu A vitamīna saturu;
Sojas eļļa ar augstu oleīnskābes daudzumu.
Ģenētiski pārveidoti ir arī āboli, arbūzi, avenes, baklažāni, bietes, brokoļi, burkāni, cukurbietes, līdz ar to arī cukurs, dzērvenes, gurķi, kāposti, kvieši, ķirbji, melones, mieži, pipari, pupiņas, rapši, rīsi, salāti, saulespuķes, vīnogas, zemenes, zirņi un saimniecībā izmantojami augi – tabaka, kokvilna, kā arī mājlopi – cūkas, vistas, zivis (laši, karpas).
Ģenētiski modificētas pārtikas un pārtikas piedevu ietekme uz cilvēka veselību un vidi.
Ikdienā jāpiesargājas no nesabalansēta, stabilizatorus, krāsvielas un konservantus saturošas uztura izmantošanas, kas, kā zināms, var nelabvēlīgi ietekmēt veselību un radīt organisma darbības traucējumus un kaitēt videi.
Lai arī pagaidām nav būtisku pierādījumu tam, ka ģenētiski modificētas pārtikas lietošana atstātu sliktas sekas uz cilvēka veselību. Iespējams, paies vairāki gadu desmiti, lai pārliecinātos, jo, lai arī gēnu inženierijas produkti tiek izmantoti neskaitāmos veidos, cilvēce tos pazīst samērā nesen. Iespējas arī, ka šādu produktu kaitīgas vielas dzīvos organismos nogulsnējas tikai laika gaitā, piemēram , toksīni, pesticīdi no pārtikas vai darva plaušās no smēķēšanas. Tomēr, šķiet, ka visi dzirdējuši stāstus par to, ka ģenētiskās modificēšanas „dzimtenē” ASV cilvēku līķi ir it kā iekonservējušies un vairs nesadalās pietiekami ātri no pārāk lielās dažādu mākslīgi radītu pārtikas piedevu koncentrācijas organismā.
Runājot par pārtikas piedevām, šķiet, ka tās lielu postu nenodara, bet, ja jau pierādīts, ka produktā esošais konservants nogalina pūšanu izraisošas baktērijas, tad ļoti iespējams, ka tas iznīcina arī organisma šūnas un zarnu trakta baktērijas. Sekas ir viegli paredzamas: imunitātes zudums, audzēji, čūlas un citas gremošanas sistēmas kaites. Pārtikas piedevas ir antioksidanti, konservanti, biezinātāji, cietinātāji, emulgatori, garšas pastiprinātāji, irdinātāji, krāsvielas, saldinātāji un stabilizētāji u.tt.
Tiek uzskatīts, ka pašu mājās ražotie produkti ir daudz veselīgāki par ievestajiem, tāpēc rūpīgi jāizpēta simboli uz iesaiņojuma. Zināms, ka viena un tā pati kompānija var vienu un to pašu produktu ražot trīs kategorijās:
1. iekšējam patēriņam:
2. eksportam uz citām attīstītajām valstīm:
3. izvešanai uz jaunattīstības valstīm (Protams – ar viszemākajiem kvalitātes rādītājiem).
Trešajā kategorijā ietilpst ap 80% pārtikas preču, cigarešu, dzērienu, medikamentu. Tā, piemēram, Vācijā ražotā kola un margarīns, kuri paredzēti Austrumeiropas tirgum, tātad, arī Latvijai, tiek iekonservēti ar vēzi izraisošu emulgatoru, kuru uz iesaiņojuma apzīmē ar E330. Augsti attīstītajās valstīs šī produkcija būtu aizliegta. Ražotāji gan brīdina, ka patērētājs pats izlemj vai nu pirkt lētāko preci, vai to, kura ir dārgāka, bet arī kvalitatīvāka.
Ģenētiski modificēta pārtika Latvijā
Oficiāli, lai ģenētiski modificēts jeb pārveidots produkts “ienāktu” Latvijā, importētājam robežpunktā muitas darbiniekiem jāuzrāda dokumenti, kas pierāda, ka produkts nesatur ģenētiski pārveidotas vielas vai arī, ja tā sastāvā ir šādas vielas, uz iepakojuma jānorāda pārveidoto izejvielu nosaukumi.
No 2001. gada 1. jūlija Latvijā šādas preces jāmarķē ar GM (genetically modified). Tomēr ir skaidrs, ka ne vien preču ievedēji, bet arī ražotāji nav ieinteresēti apzīmēt savu preci. Arī citās Eiropas Savienības valstīs veiktās pārbaudes liecina, ka daudzi modificētie produkti netiek marķēti atbilstoši noteikumiem. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, vienas un tās pašas kompānijas produkti, kas ražoti vai tiek tirgoti dažādās valstīs, bieži tiek gatavoti no dažādām izejvielām.
Interesanti fakti par ģenētisko modifikāciju
ASV veiktā pētījumā ar žurkām, kuras ilgstoši tika barotas ar modificētu pārtiku, atklājās, ka dzīvniekiem palielinājusies muskuļu masa un strauji pieaugusi agresivitāte, bet samazinājies zarnu trakts un, galvenais, smadzeņu apjoms!
Krievijā veiktos pētījumos izstrādāts saraksts ar kompānijām, kas ražošanā izmanto ģenētiski modificētu pārtiku un nav nodomājušas to pārtraukt. Krievu ekologu „melnajā sarakstā” iekļuvušas tādas starptautiski pazīstams kompānijas, kā: Coca~ Cola, Danone, McDonalds, Pepsi, Stimorol, Nestle, Wrigley’s u.c. Nemaz nav pārsteidzoši, ka visas iepriekšminētās ir amerikāņu korporācijas.
ASV, kur, kā zināms, ģenētiski pārveidota pārtika irīpaši izplatīta, aizliegts jebkādā veidā informēt patērētāju par šādu vielu klātbūtni produktos.
PĀRTIKAS PIEDEVAS
Kas ir pārtikas piedevas?
Pastāv uzskats, ka pārtikas piedevas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka organismu. Pārtikas piedevas ir vielas, kuras lielākoties netiek patērētas kā atsevišķi pārtikas produkti, bet gan pievienotas produktiem ar nolūku ietekmēt tā īpašības. Produktu marķējumā tās tiek atzīmētas ar burtu E, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē „ēdams”(edible).
Pārtikas piedevas tiek iedalītas 23 grupās, ņemot vērā to izmantošanas mērķi, piemēram, konservanti pagarina produkta uzglabāšanas laiku, emulgatori nodrošina produkta viendabīgu konsistenci (saldējumi, mērces).
Pārtikas piedevu ietekme uz veselību
Lai gan Pārtikas un Veterinārā dienesta informatīvajā bukletā minēts, ka pirms piedevu nonākšanas ES tirgū to ietekme uz patērētāja veselību tiek rūpīgi izvērtēta, ir skaidrs, ka šajā nozarē valda tāda pati ne ieinteresētība kā jautājumos par ģenētiski modificētu pārtiku. Nevar sacīt, ka visas piedevas ir kaitīgas, jo ar simbolu E uz etiķetēm bieži vien tiek apzīmētas arī ikdienā tik pierastas, piemēram, sāls un citronskābe. Dažas, piemēram, E 162, tiek iegūtas no dabiskām izejvielām, citām tiek radītas līdzīgas vai sintētiskas piedevas (saharīns E945, aspartams).
Kopumā pasaulē ir klasificēts ap 1500 piedevu, no kurām Latvijā atļauts lietot ap tūkstoti. Par pārtikas piedevu lietošanas atļaujām ir atbildīga starptautiska organizācija JECFA (Expert Comitee on Food Additives), kura nosaka katras pārtikas piedevas pieļaujamo dienas patēriņu mg uz 1 g ķermeņa masas, lai gan jāizvērtē cilvēka jūtība pret konkrēto piedevu. Arī pasaules valstu atļauto piedevu normatīvi ir visai atšķirīgi. Lai gan ES ir kopēji „aizliegto” piedevu saraksti, atsevišķas valstis ieviesušas izņēmumus. Kurus iespējams aplūkot sekojošajā tabulā:
VALSTS AIZLIEGTĀ PIEDEVA
Norvēģija Aizliegtas visas sintētiskās krāsvielas
ASV
E104(hinolīna dzeltenais), E123(amarants), E124, E131, E142(zaļais S), E151, E153,E155(brūnais HT) u.c.
Austrija E 102, E123, E133, E151(augogle), E155
Portugāle E142, E151, E155
Zviedrija E133, E142, E151, E155
Francija E133,E151, E155
Vācija E133, E151, E155
Krievija E123, E127 (eritozīns)
Ir arī piedevas, par kurām skaidri zināms, ka tās traucē organisma pilnvērtīgu funkcionēšanu, piemēram, ādas kairinājumu jeb alerģisku reakciju var izraisīt aspartāms ( E951, saldinātājs) vai konservants E230 (difenils).
Nobeigums
Izzinot informāciju par daudzo vielu ietekmi uz veselību un to lietošanas iespējamajām sekām, patērētājam pašam jālemj par to lietošanu vai izvairīšanos no tām. Veikalos iespējams izpētīt produktu sastāvu, cerot, ka tas uzrakstītas patiesi un pilnīgi. Jāuzmanās no precēm bez norādīta marķējuma vai sastāva, no svaigiem produktiem ar neticami garu derīguma termiņu un no pārāk „košiem produktiem” kā limonādes, pārāk krāsaini saldumi u.c. Bez tam, arī Latvijā aizvien populārāka sāk kļūt veselīga dzīvesveida tematika, bioloģiski audzētas kultūras un veikali (veikals „Biotēka”).
Izmantotā literatūra
1. Enerģija un pasaule, žurnāls Nr.1 2004
2. Kas ir E vielas, PVD informatīvais buklets
3. Kas ir E vielas, PVD informatīvais buklets
4. Kosmetik Baltikum, žurnāls Nr.3 2000
5. Rītdiena, laikraksts Nr.7 2006
6. Santa, žurnāls janvāris 2003
7. www.gene.ch