IEVADS
Mēs dzīvojam pasaulē, kura ir dīvainības un fantastikas pilna. Visapkārt šajā pasaulē mīt dzīvība – gan gaisā, gan tuksnes i, gan ūdenī, gan arī uz zemes. Visapkārt lidoo putni, ūdenī mīt zivis. Mežos dzīvnieki, pa ielām staigā cilvēki. Tikai vēl jo projām nav īstas skaidrības ka tas viss radies, ka radusies pirmie dzīvnieki, ka radusies mūsu planēta, un galvenokart ka vispār ir radies cilvēks. Pasaulē pastāv vairākas teorijas par cilvēka rašanos. Tacu galvenās teorijas ir trīs: Darvinisma – evolūcijas teorija, Bībeliskā teorija, un uz 21. gadsimta sliekšņa radusies arī kosmosa teorija.
Daudzi no mums pat nedomā par šo jautajumu, un viņus tas nemaz neinteresē. Bet domas par to, ka radies cilvēks ietekme ari viņa turpmako dzīvi. Piem., tie kas tic Bībeliskaj teorijaj, tic Dievam un daļu savas dzīves velta viņam – iet uz baznīcu, skaita lūgšanu utml.
Cilveces attīstības vesture vel joprojam nav noskaidrota. Tā ir mulstosa, neatbilstību, mīklu un interesantu faktu parpilna. Zinatnieki cenša uzzināt jaunus faktus katru dienu, lai atklātu kaut ko jaunu par planētas Zemes rašanos, kas tad notika, kā beidzot šeit varēja attīstīties dzīvība. Vēl pagājušaja gadsimtā daudziem, un it īpaši baznīcas piekritejiem, bija neizprotama darvinisma teorija, kura dazos radīja izbrīnu un sašutumu. Tik viegli saprotamā un visiem pieņemama teorija, ka pasauli radījis Dievs, tika uzskatīta par vienīgo patiesību, kuru sludināja baznīcās. Tomēr nesena pagātnē ir radusies vēl viena teorija – kosmosa teorija, kur ir viena no grūtāk pierādāmajām, bet tomēr loti reāla un tai ir daudz piekritēju. Dažādiem zinatniekiem ir dažādi uzskati par dzīvības rasanos no Visuma vai Marsa. Galvenokārt pēc kosmosa teorijas dzīviba uz Zemes ir radusies:
• Pirms 4 miljardiem gadu, kad Zemi bombardēja asteroīdi un komētas, dzīvībaj vajadzēja parādīties bombardēšanas kulminācijā
• Saduroties milzu asteroīdam ar Marsu un izveidojoties sprādzienam, sašķīstot miljardiem tonnu iežiem, no kuriem daži nokrita uz zemes
• No starpzvaigžņu putekliem, citi uzskata, ka no tuvākas kaimiņplanētas Marsa
• Uz Zemes nolaižoties citplanetiešiem
Šajā referātā izpētīsim to, vai tik tiešām ir iespejams, tas, ka mūsu senci ir marsieši, un vai ir iespējams tas , ka cilveka rašanās ir saistīta ar kosmosu. Arī to, kā izveidojās pirmie mikro organismi un baktrijas, ka tie vareja atceļot uz planētu Zeme
KĀ MIKROORGANISMI VARĒJA NONĀKT UZ ZEMES?
VAI TIEM IR IESPĒJA IZDZĪVOT KOSMOSĀ?
Pirms 4 miljardiem gadu Zemi bombardeja asteroīdi un komētas. Kosmisko ķermeņu kustības intensitate tolaik bija milijons reižu lielaka. Skaidrs, ka dzīviba radās nevis siltumnīcas apstāklos, bet gan spēcīgu sadursnju laikā. Ar grutībām var iedomāties, ka dzīviba varēja rasties tad, kad globālo sadursmju laikā sāka iztvaikot okeāni.
Ja dzīvība ir nākusi no kosmosa, tad no kurienes īsti? Daži zinatnieki domā, ka no starpzvaigžņu putekļiem, citi uzskata, ka no tuvakas kaimiņplanetas Marsa. Pirms divdesmit gadiem stāsts par ceļojosiem Marsa mikrobiem tiktu apsmiets, bet ne tagad.
Katru gadu Antarktīdas ledājos atrod līdz tūkstotim metiorītu. Lielāka dala tiek nosūtīta uz Hjūstonas Kosmiskā centra Metioritu bāzi. Kāds 1984. gadā metiorīts bija īpašs – tas bija marsa gabals. Zinātnieki no NASA tajā atrada kaut ko tādu, kam bija gruti noticēt, – dzīvības pazīmes. Tas pilnigi izsita no līdzsvara. Ja taja bijusi dzīvibas forma, tas liecinatu, ka musu saules sistēmā ir bijusi vēl viena apdzīvota planeta, – saka Everests Gipsons (Dr. Everett Gibson, NASA Johnson Space Center). Zinātnieki ir pilnīgi parliecinati, ka slavenais akmens celies no Marsa. Tas aostiprinajies, salidzinot grunts izpetes materiāliem, kurus savāca Vikingi. Lidz šim ir ateasti 13 Marsa izcelsmes metiorīti.
Ja nebūtu šo akmēņu, daudzi apgalvotu, ka tas nav iespejams. Bet te nu tie ir un liek mums aizdomaties, kādā veidā šeit nokļuvuši. Iespejams, ka asteroīdam vai komētai līdzīgs objekts ietriecās Marsā. Lielākā daļa atlauzu šķembu iztvaikoja. Bet dažiem gabaliem sprādziena enerģija deva paātrinajumu, kas izveda tos kosmosā nesagraujot, bet nesot tos kā dēli viļņu galotnē. Dažas nelielas Marsa šķembas saglabaja sprādziena enerģiju. To temperatūra bija pietiekami zema, lai baktērijas varētu izdzīvot, un pilnīgi iespejams, ka baktērijas vareja atlidot uz zemi.
Vai baktērijas vareja izdzīvot šaja ceļojumā? Kosmiskais vairums nav piemērots dzīvībai, īpaši sarežģītiem, skabekla prasmīgiem organismiem. Bez hermetiskā apvalka cilveks šāda vidē zaudes samaņu dažās sekundēs, bet pēc paris minutem nomirs. Bet nesen noskaidrots, ka vienšunu organismiem kosmoss nav tik bīstams. To dzivot speju pārbaudīja, uz sešiem gadiem nosutītu baktēriju koloniju. Izradījās, ja bakterijas ir pasargatas no spēcīgā saules ultroviolētā starojuma, tad tās vakumā jutas ļoti labi.
Metiorītā tās ir drošībā. Tomēr Kosmosā marsiešu bakterijām bija jāiztur bads un temperatūra, kas tuvojās absolūtajaj nullei. Gan viens, gan otrs ir naves spriedums sarežģītiem organismiem, bet ne baktēriām. Daži mikro organismi uz laiku var iegult dziļā miegā, veidojot sporas, kas izturīgas pret radiāciju. Kad sākās gruti laiki, mikroorganisma sporu veidojušā šūna zaudē šķidrumu. Pēc tam ap savu DNS tā veido izturīgu olbaltumvielu apvalku, lai aizsargātu gēnu kodu.
Baktērijas miega periods var būt ļoti garš. Sporām pavasaris atnāk ar ūdeni un barību vielu pieplūdi, kas rada vielmiņas procesu atdzimšanu. Sporas atdzima, atgriežoties dzīves aktīvajā fāzē pēc trīs miljonu gadu ilgas gulēšanas, kad tās atrada dzintarā iekonservētas senās bites gremošanas traktā. Tas ir neticami ilgs miegs. Lidojums no planētas uz planetu aizņema apmeram milijons gadu. Tāpēc, ja metiorītā no Marsa atradās izžāvētas sporas, tas ceļojumu varēja parciest.
Pēdējais pārdīvojums drosmīgajām Marsiešu baktērijām bija uguns tunelis, tuvojoties Zemej. Kad metiorīts iekļūst atmosfērā, tas berzes rezultātā sakarst. Mazakie metioriti sakarstot iztvaiko, bet lielākie iekspuse paliek vēsi. Izejot cauri atmosfēraj, apkart akmenim izveidojas biezs, sakusis apvalks, kas aizsargā akmeni līdzīgi kosmosa kuģim. Tātad temperatūra akmens vidiene mikroskopisko kosmonautu neapdraudēja.
VAI DZĪVĪBA NĀK NO KAIMIŅPLANĒTAS MARSA?
Zinatnieki nav pilnīgi pārliecinati, ka mikroorganismi var kursēt starp Marsu un Zemi, bet šķiet iespejams. Kaut gan šī ir jauna teorija, jautajums par to vai dzīvība uz Marsa pastāv, mūs ir nodarbinajusi vairakus gadsimtus. Pagājušā gadsimta 70. gaos, kad orbitālā stacija Viking nolaidās uz Marsa, tika saņemts ziņojums par planētas nejauko klimatu. Tās atmosfēra ir simts reižu retinātāka Zemes atmosfēra, vidēja temperatūra – 63 °c, virsma gandrīz zaudejusi ūdeni. Vai tur ir dzīvība? Sprižot pēc Viking savāktajām ziņām, dzīvības tur nav. Bet amerikāņu profesoram Stīvenam Džovanoni un viņa kolēģim izdevies atklāt mikrobus, kas dzīvo daudz kilometru dziļumā. Dzīvie organismi pazeme izmanto gāzes un šķidrumus, kas sūcas no Zemes dziļumiem. Šeit mītosie mikrobi spēj pārveidot neorganiskās vielas tieši dzīvotspējigā vielā, izmantojot tikaj ķīmisko enerģiju. Tas nozīmē: ja arī dzīvība nav atrodama uz Marsa virsmas. Tā var būt dziļi planētas iekšienē.
1997. gadā mobīlā petniecības stacija Rover izpētīja Marsa grunti. Pētijumi liecinaja, ka jaunibā Marss bijis daudz siltāks. Marsam bija bliva atmosfēra, aktivi vulkani, pats interesantākais ir tas, ka tai laikā, kad uz Zemes veidojās dzīvība, uz Marsa teceja upes, bet dzivība, kā zināms, ir atkarīga no ūdens. Siltums un mitrums ir ideāli apstākli dzīvības iedegļiem. Arī uz Zemes visvecākie mikrobi ir atrasti vulkanu pakajēs iežu spraugas okeāna dibenā. Lielakā daļa Marsa virsmas ir līdzena un plakana. Zemei ir līdzīga tapografija, tikai to nevar redzēt, jo to pārsvarā slepj okeāni. Okeānu dibeni galvenokar ir lieli, lidzeni reģioni. Dauzi uzskata, ka marsa līdzenumi ir okeāna dibeni – okeanu, kuri izzuduši globālās klimatiskās katastrofas laikā. Uz Marsa noticis kas šausmīgs. Tagad tas ir ledains tuksnesis. Lai gan šobrīd uz Marsa dzīvības nav, tomēr ir pilnīgi iespejams, ka pirms tam tā tur ir bijusi un pazudusi, kad planēta izžuvusi un sasalusi.
Zinatnieki uzskata, ka Marss ir labāks inkubātors nekā Zeme. Palūkojoties zvaigžņotajās debesīs, pirmo parast ieraugām Zemes dabīgo pavadoni Mēnesi. Bet pirms vairāk nekā 4 miljardiem gadu tā tur nebija. Mēness parādijās pēc traumas. Iespējams zeme sadurusies ar lielu ķermeni, apmēram Marsa lielumā, un no Zemes atdalījies gabals, kurš sāka griezties apkārt Zemei. Šai sadursmej vajadzēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, ja vien tā tobrīt būtu bijusi. Tolaik uz Marsa bija labvēlīgi apstākļi, un varbūt šajā agrīnajā laika posmā uz tā lēnām vareja rasties dzīvība.
Viena no mīklām par dzīvibas rašanos uz Zemes ir tās izveidošanās tik ātri pēc tam, kad pirms 3,8 miljardiem gadu mazinājās metiorītu plūsma. Uz Zemes nokļuva jau attīstītas bakterijas. Tās veidojās ilgā evolucijas posmā, bet ir arvien vairāk liecību, ka šā psma daļa varēja notikt ārpus Zemes. Austrālijas rietumos ir 3,5 miljardus gadu vecas klintis, kur atrodamas baktērijas. Dzīvibas ir atrodamas pat Genlandes iežos, kam ir 3,85 miljardi gadu. Ja dzīvība radās uz Marsa un baktērijas izveidojās pirms 4 miljardiem gadu, tad tām bija vēl daudz iespēju nokļut uz Zemes lodes. Iespējams, dzīviba no Marsa nokluva uz Zemes vairākkārt, bet to iznīcināja sadursmes ar citiem debess ķermeņiem. Daļa mikrobu varēja patveries jūru dziļumos, kur tie mīt arī tagad. No šiem pirmatnējiem organismiem izveidojās tā dzīvo būtņu dažādība, kas šodien ir uz Zemes.
VEIKTIE EKSPEREMENTI, LAI PIERĀDĪTU BAKTĒRIJU UN MIKROORGANISMU SPĒJU IZDZĪVOT KOSMOSĀ.
Eksperementos Ņūmeksikas štatā izmantojot īpašus lielgabalus, gūti pierādījumi, ka baktērijas izturētu ceļojumu ar metiorītu no Marsa uz Zemi. Izpētot no Marsa atlidojošos metiorītus, zinātnieki secinājuši, ka nevis no tiem bijuši pakļauti ārkārtīgi augstai temperatūrai, tāpēc vismaz daļai mikrobu butu bijui iespēja izdzīvot.
Tika izdarīti pētījumi, un tajos noskaidrots, ka starpzvaigžņu telpā atrodami izkaisīti dzīvības pirmelementu mākoņi. M odelējot kosmosa vidi, kurā valda superzema temperatūra, zinātnieki pierādījuši, ka sīkos ledus gabalīņos, ko apspīd ultraviolētā gaisma, var norisināties svarīgi procesi. Eksperementos no ātomu kombinācijām tika radīts proteīnu pamatkomponenti aminoskābes. Proteīnu molekulas ir tās, kas veido un uztur dzīvos organismus. Pēc zinatnieku domām, šādi ledus gabaliņi varēja nokļūt matērijas mākonī, no kura izveidojās musu saules sistēma, un galu galā palika uz Zemes, veicinot dzīvības aizsākšanos. Vairāki fakti liecina, ka dažus dzīvības pirmmateriālus uz Zemes nogādājuši metiorīti. Tomēr pagaidām vēl nebūt nav skaidrs, kā šie pirmelementi iekļuvušipašos metioritos. Šķiet, ka tas varēja notikt divejādi. Pēc vienas teorijas, Saules sistēmas veidošanās sākumposmā uz metioritu virsmas vai to ieksienē norisinājušies sarežģīti ķīmiskie procesi, kuros bija iesaistīt arī ūdens. Šajā reakcija radās dažādas aminoskābes. Piemēram, slavenā Mercisona metiorīta analīze rāda, ka tā sastāvā ir 70 veidu aminoskābes. Šo zinatnieku teorija saistīta ar ķīmiskām reakcijām, kas notiek ledus gabaliņos, kas sastopami starpsvaigzņu telpā. Zinātnieki veica eksperementus, kuros ar ultraviolētās radiācijas palīdzību un pazeminot vides temperatūru lidz mīnus 258°c, modelēja starpzvaigžņu telpas vides apstākļus. Šādos apstākļos tika ievietotas molekulas, kādas sastopamas ksmiskajā telpā, piemēram, oglrkļa monoksīda un amonjaka molekulas. Abu pētniecības grupu eksperementos no šīm molekulām tika iegūtas aminoskābes – glicīns, alanīns, serīns un prolīns. Tomēr abu grupu veiktie eksperementi nav bijuši gluži identiski. Viena zinātnieku grupa kā sākotnejo vidi izmantoja ar ūdeni bagātinātu maisījumu, turpretī otra grupa izmantoja savienojumu, kurā ūdens bija ļoti maz, un tieši šajā tika iegūts vairāk aminoskābju. Šie pētījumi papildina pierādījumus teorijaj, ka sarežģītu molekulu veidošanās var norisināties atšķirīgās vidēs kosmosā, un ir kārtējajs uzmundrinājums tiem, kuri uzskata, ka dzīvība nav sastopama tikaj uz Zemes, bet ir plaši izplatīta visumā.
Zinatnieki – Hitons un Blūms, veica eksperementu Bristoles universitātē. Abi zinātnieki vairākas stundas kaltēja kādas sugas odus līdz 100°c temperatūraj, pēc tam tos tūlīt iemeta helijā, kam, kā zināms, ir tāda temperatūra. Kā atklātā kosmosā. Pēc intensīvas apstarošanas viņi atgrieza odus to normālajos dzīves apstākļos. Un notika neiespējamais: kāpuriem turpinājās bioloģiskie dzīvības procesi. No tiem radās pilnīgi veseli odi.
Ir veikti arī ļoti daudz citu eksperementu, kuri ir izveidojušies veiksmīgi. Domaju, ka uz Zemes pirmie mikroorganismi ik tiešām varēja nokļūt no Kosmosa, jo, manuprāt, pietiekami daudzos eksperementos tas ir apstiprinājies.
VAI ZEME IR VIENĪGĀ PLANĒTA UZ KURAS PASTĀV DZĪVĪBA?
Kurš iesniedz pierādījumus, ka uz kādas citas planētas nevarētu būt labvelīgi apstākļi, lai attīstītos citāds vai līdzīgs intelekts? Kāpēc uz citām planētām mums nevarētu pastāvēt konkurence, līdzvērtīga vai pat pārāka par mums? Vai šādu iespēju drīkst atstāt neievērotu?
Neapšaubāmi, ka eksistē zemei līdzīgas planētas, ar līdzīgu gravitāciju, ar līdzīgu floru un varbūt pat faunu. Bet, vai dzīvība var eksistēt tikai uz planētām ar Zemei līdzīgiem apstakļiem? Pētījumos priekšroku guvis uzskats, ka dzīvība var attīstīties tikaj pie nosacījumiem, kas līdzīgi apstakļiem uz Zemes. Būtu kļūdaini domāt, ka bez ūdens un skābekļa dzīvība nevar eksistēt. Patiešām pat uz mūsu planētas Zemes ir dzīvas būtnes, kurām nav nepieciešams skābeklis. Tās ir anaerobās baktērijas. Noteikts skābekļa daudzums tām ir inde. Kāpēc gan nevarētu eksistēt augstākas dzīvības formas, kurām nav vajadzīgs skābeklis? Arvien no jauna iegūtās atziņas liek mums pārvarēt savu priekšstatu un jēdzienu sistēmu.
Īstenībā pieņēmums, ka tikai uz Zemes līdzīgām planētām var pastāvēt un attīstīties dzīvība, nav neapgāžams. Tiek uzskatīts, ka uz Zemes eksistē 2 miljoni dažādu dzīvu būtņu veidu. No tā apm. 1,2 milijoni ir zinātniski izprotamas.
Pateicoties atklājumiem, mums ir pienācis laiks apzināties savu niecību bezgalīgajā neizpētītajā kosmosā. Tikai tad mēs zinām, ka esam kā skudras visuma valstībā.
CITPLANĒTIEŠI
Ir daudz un dažādu faktu par to, ka debesīs ir redeti dažādi diski, apaļi, bumbas un citi neizskaidrojami priekšmeti. Bet vai tam ticēt? Katram ir tiesības uz savu viedokli, ja gribi – tici, ja ne tad ne… Daudz cilvēki tam sāk