Krājumu uzskaite

Krājumu uzskaites kārtību nosaka 2. Starptautisko finanšu pārskatu standarts.

Nodokļu maksātāji savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto arī dažādus krājumus. Krājumi ir preces, kas iepirktas un tiek turētas tālākpārdošanai, ieskaitot, piemēram, preces, kuras mazumtirgotājs iepircis un kuras tiek turētas tālākpārdošanai, vai zeme un cits īpašums, kurš tiek turēts tālākpārdošanai. Krājumi ir arī uzņēmuma saražotie gatavie ražojumi vai nepabeigtie ražojumi, kā arī materiāli un izejvielas, kas paredzētas izlietošanai ražošanas procesā. Parasti krājumu iegādi ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā uzreiz ieraksta izdevumos, neatkarīgi no tā

ā
ā, kad tie tiks izmantoti saimnieciskajā darbībā, un gada beigās izdevumus koriģē atkarībā no tā, cik daudz krājumu ir atlikumā uz gada beigām. Piemēram, uz gada sākumu pirkto krājumu atlikums ir 200 Ls vērtībā, bet uz gada beigām šo krājumu atlikums ir 150 Ls vērtībā. Tas nozīmē, ka gada laikā krājumu atlikums ir samazinājies par 50 Ls un par šo summu ir jāpalielina taksācijas gada izdevumi.

Gada laikā krājumu uzskaitei ir jāsastāda krājumu uzskaitei ir jāsastāda krājumu uzskaites reģistrs, kurā katram krājumu veidam jā
ānorāda at
tlikumi mēneša sākumā un beigās, kā arī saņemtais un izlietotais krājumu daudzums un vērtība.

Krājumi ir aktīvi, kas

1. paredzēti pārdošanai;

2. izgājuši pirmspārdošanas sagatavošanu;

3. materiāli, ko izmanto ražošanas procesā vai pakalpojumu sniegšanai.

Pakalpojumu sniegšanas gadījumā par krājumiem uzskatāmi izdevumi pakalpojumiem, par kuriem pasūtītājam vēl nav bi
ijis iz
zsniegts rēķins.

Galvenais jautājums krājumu uzskaitē ir izmaksu summa, kas jāatzīst par aktīvu un jāpārnes uz nākamajiem periodiem līdz attiecīgo ieņēmumu atzīšanai.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražotāju krājumus novērtē neto pārdošanas vērtībā noteiktos ražošanas posmos. Tas notiek, piemēram, kad novākti kultūraugi vai iegūti minerāli un to pārdošanu nodrošina saskaņā ar nestandartizētu nākotnes līgumu vai valsts garantiju, vai, ja tirgus ir aktīvs un risks, ka to neizdosies pārdot, ir neliels.

Preču brokeri – tirgotāju krājumi, kas tiek novērtēti pēc patiesās vērtības, atņemot pārdošanas izmaksas. Ja šādi krājumi tiek vērtēti pēc patiesās vērtības, atņemot pārdošanas izmaksas, izmaiņas patiesā vērtībā, atņemot pārdošanas izmaksas, ir uzrādāmas attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos. Šie krājumi principā tiek iegūti ar mērķi pārdot tos tuvākajā nākotnē un gūt peļņu no ce
enas sv
vārstībām vai brokeratirgotāja peļņas.

Preces, kas atrodas uzglabāšanas procedūrā muitas noliktavā, ir jāuzskaita, tiklīdz tās tiek ievestas muitas noliktavā. Uzskaite tiek nodrošināta, datus ar visām vajadzīgajām ziņām, kā arī tehniskos datus iekļaujot jebkādā informācijas nesējā, kas dod iespēju muitas iestādei uzraudzīt un kontrolēt procedūru, jo īpaši – preču plūsmu un statusa maiņu. Krājumu uzskaitē jāiekļauj visi dati, kas nepieciešami procedūras pareizai piemērošanai un pārraudzībai. Uzskaitē vienmēr jāatspoguļo tā brīža preču inventārs, kas joprojām pakļauts muitas noliktavas procedūrai. Uzskaites dokumentos ir jā
ābūt zi
iņām par preču pagaidu izvešanu un par dažāda statusa preču kopīgu uzglabāšanu.

• A, C, D, E tipa muitas noliktavās par krājumu uzskaiti atbild muitas iestādes nozīmēts noliktavas pārzinis (noliktavas turētājs),

• F tipa muitas noliktavās muitas uzskaiti veic apsaimniekojošais muitas punkts,

• B tipa muitas noliktavās deklarācijas par nodošanu procedūrai pārzina uzraudzības muitas iestāde,

• E tipa muitas noliktavās preces ņem uzskaitē, kad tās pienāk turētāja glabātavā.

Ja muitas noliktava darbojas arī kā pagaidu glabātava, preces ņem uzskaitē tad, kad tiek pieņemta deklarācija par procedūras piemērošanu.

Pakalpojumu sniedzēja gadījumā krājumos ietilpst pakalpojuma izmaksas par kurām uzņēmums vēl nav atzinis attiecīgos ieņēmumus. Krājumi jānovērtē izmaksu vērtībā vai neto pārdošanas vērtībā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks. Krājumu summa, kas atzīta par izdevumiem attiecīgajā periodā, bieži tiek saukta par ražošanas izmaksām, un iepriekš tiek iekļautas pārdoto krājumu novērtējumā. Šī summa ietver arī nesadalītas ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kā arī pārmērīgas krājumu ražošanas izmaksu summas. Uzņēmumā var pastāvēt apstākļi, kuru dēļ krājumu izmaksās nākas iekļaut citas izmaksas, piemēram, izplatīšanas izmaksas.

Preču, materiālu un gatavās produkcijas uzskaitei „1С:Grāmatvedībā 8.0 priekš Latvijas” tiek atbalstītas sekojošas krājumu novērtēšanas metodes:

• „pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO metode – First In – First Out);

• „pēdējais iekšā – pirmais ārā” (LIFO metode – Last-In, First-Out);

• pēc vidējās svērtās vērtības.

FIFI metode – krājumu iegādes izmaksu novērtēšanas metode, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka uzņēmumā vispirms tiek izlietoti un norakstīti krājumi atbilstīgi pirmās iepirktās partijas cenai, tad — otrās iepirktās partijas cenai utt., kamēr izlietoti visi krājumi, bet faktiskā krājumu izlietošanas secība netiek ņemta vērā. Ar šo metodi uzņēmumā veic periodiskas krājumu inventarizācijas, lai noteiktu krājumu atlikumu apjomu un to novērtētu pēdējās partijas iepirkšanas cenās.

Lai atbalstītu FIFO un LIFO novērtēšanas metodes, krājumu uzskaite kontos tiek kārtota pa partijām. Dažādas novērtēšanas metodes var būt pielietotas neatkarīgi katrai organizācijai.