SATURS
Ievads
1. Kreilība: kas ir kreilis?
2. Kreilības rašanās cēloņi
2.1 Iedzimtie faktori
2.2 Traumatiskais faktors
2.3 Sociālais faktors
3. Grūtības, ar kurām sastopas bērni kreiļi
4. Kreiļu pārmācīšana un tās sekas
5. Kas būtu jādara kreiļa vecākiem un skolotājiem
6. Kreilis uzvar Goliātu
Secinājumi
Izmantotā literatūra
IEVADS
Kreiļu problēmām kopumā Latvijā nepievērš vajadzīgo uzmanību. Joprojām daudzi vecāki un skolotāji seko vecajam uzskatam, ka labāk būt labrocim, nekā kreilim. Tāpēc daži vecāki un arī vecās paaudzes skolotāji cenšas savu bērnu kreili pārmācīt. Daudz saprātīgāk būtu censties iepazīt savu bērnu, saprast, ko nozīmē būt kreilim un kādas īpatnības viņiem piemīt, lai varētu bērnam palīdzēt pārvarēt grūtības, ar kurām viņam tik bieži nākas sastapties mūsu labrocīgajā pasaulē. Viens no iemesliem, kāpēc daudzi vecāki un skolotāji nepareizi uztver kreilību, ir literatūras trūkums, kas būtu veltīta šai tēmai. Runājot par iemesliem, kāpēc es izvēlējos tieši šo tēmu, es varu pateikt, ka tā man ir ļoti tuva jo mans četrarpusgadīgais brālis ir kreilis.
1. KREILĪBA: KAS IR KREILIS
Daļa cilvēku par vadošo izmanto kreiso roku. Bet rakstīšana ar labo vai kreiso roku nav pietiekams kritērijs, lai strikti pateiktu, ka bērns ir kreilis. Ja viss būtu tik vienkārši, tad nebūtu nekādu problēmu kreili pārmācīt par labroci, un otrādi. Tas ir daudz sarežģītāk, jo viss ir ļoti cieši saistīts ar galvas smadzeņu puslodēm un to funkcijām. Tieši galvas smadzeņu puslodes nosaka kreilību vai labrocību. Pie tam kreilība un labrocība nav tikai rakstīšana un uzdevumu pildīšana ar vadošo roku. Cilvēkam var arī noteikt vadošo aci, ausi un kāju. Pēc šiem četriem parametriem var spriest, kāda galvas smadzeņu puslode dominē šim cilvēkam.
Labā smadzeņu puslode (dominē kreiļiem) ir saistīta ar:
– kopējo laika un telpas izjūtu; sintēzi; zemapziņu;
– mākslinieciski radošām spējām – mūziku, ritmu, jaunradi, emocionālo, iracionālo, asociatīvo, tēlainām, intuitīvām spējām;
– orientāciju uz garīgo dzīvi;
– telpiski tēlaino domāšanu, iztēli, intuīcijas telpiski tēlainiem komponentiem;
– ģeometriju, trigonometriju, tehnisko zīmēšanu;
– ar varbūtēju apdraudējumu saistītām trauksmēm, šaubu, baiļu emocijām, bēdām un izmisumu;
– pārlieku spēcīgas spriedzes emocijām, kas ir saistītas ar neveiksmi un konfliktsituācijām garīga vai garīgi fiziska darba gaitā.
Kreisā smadzeņu puslode atbild par „vēso prātu”:
– uzmanību koncentrē uz atsevišķām detaļām;
– analizē;
– apziņa;
– loģiskās, racionālās, teorētiskās spējas;
– orientēta uz laicīgo vārdiskās informācijas, skaitļu un formulu uztvere un pārstrāde;
– precīza un daudzveidīga runāta un rakstīta valoda;
– loģiska un analītiski sintētiska domāšana (abstrakta domāšana);
– aritmētika, algebra, augstākā matemātika;
– pozitīvas emocijas – cerība, darba prieks, uzņēmība, apmierinājums un gandarījums par paveikto;
– zinātniska jaunrade;
– spriedzes emocijas, kas ir saistītas ar intensīvu garīgu un garīgi fizisku piepūli un veiksmes nodrošināšanu.
Kaut arī jāņem vērā, ka smadzeņu pusložu modelis ir stipri vienkāršots. Mēs nedomājam te ar kreiso, te ar labo smadzeņu puslodi. Mūsu domāšanā piedalās tūkstošiem smadzeņu centru, kuri, cerams, labi harmonē savā starpā.
2. KREILĪBAS RAŠANĀS CĒLOŅI
Cilvēka labās un kreisās rokas nelīdzvērtība izpaužas jau dažu mēnešu vecumā un gandrīz pilnībā izveidojas 1,5 – 2 gadu vecumam. Dažiem bērniem vadošā roka stabilizējas līdz 3-4 gadu vecumam.
Helsinku profesore M.Donnere uzskata, ka bērni piedzimst abrocīgi. Arī Latvijas docents E.Vītols saka, ka viņš neesot redzējis nevienu zīdaini, kurš būtu izteikts kreilis. Veselam, labi attīstītam zīdainim vajadzētu vienlīdz aktīvi darboties ar abām rokām.
Rodas jautājums – no kā ir atkarīgs tas, ka viens vai otrs bērns tomēr attīstās par kreili, cits – par labroci, vēl cits – vienlīdz labi darbojas ar abām rokām?
Dažādi pētījumi par noteicošiem uzskata:
• Iedzimtos faktorus;
• Traumatiskos faktorus;
• Sociālos faktorus.
2.1. Iedzimtie faktori:
• vecākiem, kuri ir labroči bērns kreilis sastopams 0,02% gadījumu;
• ja viens no vecākiem kreilis, šī iespēja palielinās līdz 0,17% gadījumu;
• bet, ja abi vecāki ir kreiļi, iespēja, ka bērns būs kreilis pieaug līdz 0,46% gadījumu. Šos rezultātus nevar uzskatīt par precīziem, jo nosakot vadošo roku, liela loma ir arī videi, kurā bērni dzīvo. Vecāki kreiļi var dot saviem bērniem ne tikai gēnus, bet arī dzīves pieredzi. Bērns skatās sev tuvajos cilvēkos kā spogulī un, iespējams, var izveidoties par kreili tāpēc, ka cenšas atdarināt. Tomēr ir pierādīts, ka tādā gadījumā bērnam noteikti ir bijusi nosliece uz kreilību. Tikai, tādēļ, ka gribēs kādu atdarināt, bērns, kuram vadošā ir smadzeņu kreisā puslode un labā roka, par kreili nekļūs.
2.2. Traumatiskais faktors
Viens no iemesliem, kādēļ varētu veidoties kreilība, ir dažādu nelabvēlīgu faktoru ietekme pirmsdzemdību vai dzemdību periodā. Augļa attīstībā ir laiks, kad straujāk veidojas smadzeņu labā puslode. Normālos apstākļos kreisā puslode to drīz “panāk, apsteidz” un turpina attīstīties arī pēc tam, kad labās puslodes attīstība jau beigusies, tātad bērnam būtu jāveidojas par labroci. Šai straujajai kreisās puslodes attīstībai ir arī “ēnas puses” – tā ir vājāka un vieglāk ievainojama nekā smadzeņu labā puslode.
Grūtniecības laikā augļa attīstību nelabvēlīgi var ietekmēt:
• sievietes veselības pasliktināšanās;
• sievietes un bērna rezus faktoru nesaderība;
• psiholoģiskas traumas;
• nepilnvērtīgs uzturs;
• neveselīgs dzīvesveids;
• fiziska vai emocionāla pārslodze;
• smēķēšana un alkohola lietošana.
Arī tad, ja gaidāmi dvīņi, pastāv lielāka iespēja, ka bērni būs kreiļi, jo sievietes organismam ir grūtāk nodrošināt viņus ar visu, kas nepieciešams pilnvērtīgai attīstībai. 20% dvīņu ir kreiļi.
Nozīme ir arī sievietes vecumam – jo vecāka ir topošā māmiņa, jo lielāka iespējamība, ka bērns būs kreilis. Ja mātes vecums ir no 17-24 gadiem, tad iespēja, ka bērns būs kreilis ir niecīga. Pēc 24. gadu vecuma šī iespēja aug un pēc 40. gadu vecuma sasniegšanas varbūtība ir par 120-140% lielāka nekā jaunajām mātēm.
Smadzeņu kreiso puslodi var traumēt:
• priekšlaicīgas dzemdības;
• ieilgušas dzemdības;
• spēcīgs dzemdību stress;
• dzemdību traumas;
• bērna smakšana dzemdībās.
Ja dzemdību laikā bērnam ir bijis asinsizplūdums smadzeņu kreisajā puslodē, tā funkcionē vājāk, kreisās puslodes funkcijas pārņem labā, un attīstoties bērns veidojas par kreili.
Bērns nosacīti var kļūt par kreili arī smagu roku traumu rezultātā, kad viņam ilgstoši bijusi liegta iespēja darboties ar labo roku. Kreisā roka pielāgojas veikt labās rokas funkcijas un var kļūt par vadošo.
2.3. Sociālais faktors
No vienas puses, kreilim vieglāk un ērtāk visu ir darīt ar kreiso, viņam galveno roku, bet, no otras puses, sabiedrība viņu “māca” visur lietot labo roku.
No vēsturiskā viedokļa labrocības rašanās tika izskaidrota ar audzināšanu vai tradīciju, ar paražu nēsāt bērnu uz labās rokas.
3. GRŪTĪBAS, AR KURĀM SASTOPAS BĒRNI KREIĻI
Bērns kreilis ar daudz ko atšķiras no saviem vienaudžiem un ne tikai ar spītību. Parasti tie ir īpaši mākslinieciski apdāvināti un ļoti emocionāli bērni. Ir doma, ka no 3.g.vecuma kreiļi daudz labāk nekā viņu vienaudži, zīmē un veido. Nereti kreiļiem ir ļoti labas muzikālās dotības un pat absolūtā dzirde.
Kreiļi parasti ir kustīgi, pēc rakstura “vētraini”. Šis trauksmainais raksturs nereti izraisa nevajadzīgas problēmas, stresus, pat psihisku nelīdzsvarotību. Garastāvoklis viņiem mainīgs, tas nereti dienas gaitā pasliktinās, tad atkal uzlabojas. Var rasties pat apātija. Nelīdzsvarotais garastāvoklis izskaidrojams ar to, ka kreilim aktīvāka ir labā galvas smadzeņu puslode. Kā zināms noskaņojumu kontrolē abas galvas smadzeņu puslodes. Pacilātība un prieks ir kreisās smadzeņu puslodes un zemgarozas pārziņā, bet apātija – labās smadzeņu puslodes kontrolē. Nelīdzsvarotība sevišķi raksturīga jaunākajam skolas vecumam. Uzmanība vairākumam kreiļu nav noturīga, zināmas grūtības sagādā tās pārslēgšana, bieži sastopama tāda īpatnība, kā atmiņas vājums. Dominējošā ir redzes atmiņa.
Īpaši jāpiemin kreiļu bagātā iztēle. Viņiem ir nosliece uz radošu darbu, kas saistīts ar daudzveidību. Labi attīstīta telpiskā iztēle. Kreiļi ļoti labi veic darbus, kuros vajadzīga liela precizitāte. Tādēļ kreiļu vidū ir daudz arhitektu, mākslinieku, skulptoru. Slikti padodas monotons darbs, tādēļ ieteicama bieža darbības maiņa.
Visi bērni – kreiļi ir daudz emocionālāki par labročiem. Viņi ir viegli iespaidojami un ievainojami, tādēļ viņi daudz vairāk ir pakļauti dažādām ietekmēm. Bērniem – kreiļiem baiļu sindroms ir sastopams 5-7 reizes biežāk nekā labročiem. Viņi nereti pārdzīvo emocionālu spriedzi, ko bieži vien var uzskatīt par īstu slimību, kas ieguvusi nosaukumu dekstrastress. Kreiļiem raksturīgs augstāks satraukuma līmenis. Kreiļi ir jūtīgāki pret medikamentiem, bērnībā vairāk alerģisku saslimšanu.
Fiziski kreiļi parasti ir smalki veidoti, šauriem pleciem, reti ar masīvu muskulatūru. Kustībās strauji, bet ekonomiski patērē savu enerģiju, tādēļ šķiet nenogurdināmi.
Pēc pārbaudēs (ar testu un izmēģinājumu) iegūtajiem rezultātiem ir secināts, ka izteiktajiem kreiļiem ir vērojamas dažas anatomiskas īpatnības, proti:
• kreisās rokas plauksta ir nedaudz lielāka par labo;
• nagi nedaudz platāki ir kreisajai rokai;
• mīmikas muskulatūra labāk izteikta kreisajā pusē; pieaugušam kreilim vēnas kreisajā rokā ir spēcīgāk attīstītas;
• šķielēšana sastopama 34% bērnu kreiļu;
• runas traucējumi – 2,3 bērnu kreiļu.
Ir jāņem vērā arī bērnu-kreiļu telpiskās uztveres īpatnības, kas izpaužas un bieži vien atklājas tikai skolā, mācību procesa laikā. Tās ir:
• jēdzienu “pa labi”, “pa kreisi” neizpratne vai nepilnīga izpratne;
• nespēja veikli sevi organizēt darbam
• lēns darba temps.
Problēmas rakstītprasmes apguves laikā:
• jauc lapas labo un kreiso pusi;
• rakstīt sāk pretējā virzienā t.i. no labās uz kreiso pusi;
• atsevišķus burtus raksta “apgriezti” t.i. spogulī, smagos gadījumos viss teksts tiek rakstīts spoguļrakstā;
• daudz burtu izlaidumu, zilbju pārstatījumu;
• garumzīmju trūkums (ļoti bieži);
• līdzīgu burtu jaukšana.
Problēmas lasītprasmes apguves laikā:
• nepareizs lasīšanas virziens t.i. no labās uz kreiso. To varētu nosaukt par spoguļlasīšanu;
• jauc līdzīgus burtus, nepareizi tos lasa (p,d,b), lasot pēkšņi kādu no zilbēm vārda vidū vai beigās sāk lasīt pretējā virzienā;
• lasītprasmes apguves sākumposmā vairāk cenšas vārdus uzminēt, ne izlasīt;
• atpaliek lasīšanas tempā.
Problēmas matemātikas apguves laikā:
• spoguļraksts ciparu rakstībā (ļoti bieži);
• virzienu jaukšana;
• divciparu skaitļi, piemēram, 26 un 62 tiek uztverti viennozīmīgi, vai arī pareizi iegūtu atbildi pieraksta nepareizi, piemēram, 4+19=32.
4. KREIĻU PĀRMĀCĪŠANA UN TĀS SEKAS
Nereti vecāki cenšas savu bērnu – kreili pārmācīt. To pierādīja arī vecāku anketēšanas dati, kur 25 no 30 vecākiem atzīst, ka ir centušies iemācīt bērnu darboties ar labo roku. Taču rodas jautājums, vai to vajag darīt un kādas pēc tam ir sekas? Pirms bērnu sākt pārmācīt, pieaugušajam ir jāzina, ka bērns nekļūs par labroci. Labākajā gadījumā var izveidoties abrocis. Apmācīt kreili darboties ar labo roku var tikai 7-9 mēnešu vecumā. Šajā laikā galvas smadzeņu funkcijas vēl ir ļoti plastiskas, bet galvas smadzeņu funkcionālās zonas – gandrīz viennozīmīgas.
Ja bērns ir izteikts kreilis un labā roka nav trenēta, nekādā gadījumā nedrīkst viņu “lauzt”, liekot viņam visu darīt ar labo roku! Par to brīdina visi speciālisti. Nav noslēpums, ka agrāk to darīja, turklāt reizēm ar ļoti nežēlīgiem paņēmieniem (bērniem kreiso roku sēja pie ķermeņa, sita pa pirkstiem).
Ja kreili ar varu pāraudzina, viņam šķiet, ka viņš visu dara nepareizi. Bērns sāk kaunēties no savas kreilības, viņam rodas mazvērtības komplekss, pazeminās pašvērtējums, pašcieņa. Ja nav pozitīva attieksme pret sevi, ja nav prieka, bērnam ar laiku zūd interese un patika iet skolā.
“Laužot” kreili skolas vecumā vai nedaudz agrāk, pieaugušajiem būtu jāzina, ka viņi riskē ar sava bērna veselību. Pārmācīšanas iespējamās sekas ir pietiekami nopietnas, lai tās ņemtu vērā:
• bērns kļūst nervozs;
• ātri uzbudināms;
• kaprīzs;
• protestē pret vecākiem un skolotājiem;
• var pasliktināties ēstgriba un miegs; • bērns kļūst raudulīgs;
• parādās galvassāpes;
• nogurums, pazeminās darbaspējas;
Smagākos gadījumos var parādīties:
• nakts enurēze;
• nervu tiks;
• stostīšanās;
• šķielēšana.
Šīs pazīmes var būt vairāk vai mazāk izteiktas, tas atkarīgs no bērna nervu darbības tipa. Jāatceras, ka “lauztais” kreilis piecas–sešas reizes biežāk saslimst ar neirozēm. “Laužot” kreili, tiek mainītas augstākās nervu sistēmas darbība.
5. KAS BŪTU JĀDARA KREIĻA VECĀKIEM UN SKOLOTĀJIEM
Jau pirms skolas gaitu uzsākšanas būtu speciāli jānodarbojas ar bērnu. Jāatceras, ka skolēnam kreilim jau tāpat būs pievērsta lielāka uzmanība, uzdodot mūžīgo jautājumu: „Vai tu ar kreiso roku raksti?” Tas savukārt pievērsīs arī pārējo skolēnu lielāko uzmanību. Šī uzmanība vēl palielināsies, ja skolēns kreilis bieži tiks stundās bārts neveiksmju dēļ. Pirms skolas gaitu sākšanas nopietni jāstrādā pie jēdzieniem „labā roka”, „kreisā roka”, „pa labi”, „pa kreisi”, „labā puse”, „kreisā puse”. Jāmāca šos jēdzienus ne tikai izprast, bet arī izpildīt dažādus darbības veidus un kustības atbilstoši nosauktajam jēdzienam. Papildus jāiemāca bērnam orientēties apkārtnē, papīra lapā, grāmatā, burtnīcā. Sākot mācīt rakstīt, jāļauj bērnam pašam izvēlēties, kā ērtāk turēt rakstāmo. Tas varētu notikt arī agrāk, jo daudzi kreili agrā vecumā sāk zīmēt. Šī brīvā izvēle pieļaujama svarīgu apsvērumu dēļ. Ja bērns neturēs rakstāmo ērti, sev piemēroti, viņš atpaliks rakstīšanas tempā no labročiem. Sevišķi svarīgs ir temps vecākajās klasēs. Ja vecāki, skolotāji redz, ka bērns jauc virzienus, ar krāsainu flomāsteru jāatzīmē kreisā puse, novelkot svītru, lai bērns zina, ka no šīs svītras vajadzētu sākt lasīt, rakstīt. Vēlāk svītru nevelk. Lai izvairītos no spoguļraksta, kreilim jādod speciali sagatavoti trafareti, paraugi. Papildus trafaretiem noder attēli, kuru uzdevums ir „saliec tādu pasu”, „uzzīmē tādu pašu”, „atrodi tādu pašu”. Pirmsskolas vecumā labi noder saliekamie kluči ar attēliem. Zīmējumus vēlāk var nomainīt didaktiskas spēles ar burtiem, cipariem, vārdiem un teikumiem. Mācot burtus, kreilim ir svarīgi ne tika redzēt, bet arī sataustāt, apvilkt, izveidot no aukliņām, izlocīt no drātīm, sameklēt mācīto burtu pēc taustes. Rakstos īpaša vērība ir jāpievērš garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm. Jāiemāca tās lietot uzreiz, tikko burts ir uzrakstīts. Kreilim nedrīkst atļaut rakstīt saistītajā rakstā, jo, rakstot ar kreiso roku, vārdi tiek aizsegti un, atgriežoties pie uzrakstītā, vajadzīgas zīmes netiek lietotas.
Lai izvairītos no pareizrakstības kļūdām ir daudz jāstrādā ar saliekamo ābeci.
Runājot par rakstīšanu, jāpiebilst, ka kreiļiem bieži sastopami neglīti rokraksti. Jāatceras, ka kreiļu rokrakstam ir pazeminātas prasības. Pieļaujamas novirzes kaligrāfijā. Skolēns kreilis drīkst rakstīt gan stāvus, gan ar nelielu slīpumu. Ar laiku kreiļu rokraksti izveidojas, kļūst glīti.
Lasīšanas stundās uzmanība atkal jāpievērš virzienam no kreisās uz labo pusi. Kreilim ilgāku laiku jāļauj sekot ar roku vai pirkstu. Ilgāk jālasa teksti, kas sadalīti zilbēs un teksti ar lielākiem burtiem.
Strādājot pie matemātisko priekšstatu veidošanas, galvenais ir sekot pareizam virzienam, nepieļaujot ciparu likšanu apgrieztā secībā (10, 9, 8 utt.).
Mācot ciparu rakstību, jāizmanto trafareti, ciparu apvilkšana, izlocīšana no drātīm, pareiza cipara atrašana līdzīgu ciparu virknē.
Nereti kreiļi raksta burtus un ciparus labrocim neierastā veidā, t.i. no apakšas, pretējā virzienā. Nevajadzētu pieprasīt pareizu rakstības virzienu izpildi, ja rezultāts (burts, cipars) neatšķiras no vispārpieņemtajām normām.
Lai skolēns kreilis justos labi un varētu sekmīgi mācīties, ir jāzina tīri sadzīviskas lietas. Kreilis sēdināms tikai sola kreisajā pusē, lai blakus sēdošo bērnu elkoņi netraucētu. Gaismai jākrīt no labās puses.
Pieaugušiem jābūt ir loti uzmanīgiem, minot par paraugu citus, kuri strādā ar labo roku. Tas kreilī var izraisīt spēcīgu mazvērtības kompleksu.
Īpaši ir jāpievēršas sociālas adaptācijas jautājumam. Ir zināms, ka bērni kreili ir emocionālāki, jūtīgāki, vairāk pakļauti stresam. Tādēļ viņi sevišķi jāpasargā no krasas ierastas vides maiņas. Pirms bērns kreilis sāk apmeklēt bērnudārzu vai skolu, jārada apstākli, kas atvieglotu adaptāciju:
• jāpieradina bērns pie vienaudžiem;
• jāattīsta viņa komunikatīvās spējas;
• pamazām jāiepazīstina un jāpieradina pie prasībām, normām, dzīves ritma, kāds būs skolā, bērnudārzā.
Jāatceras, ka kreilis neērtības cieš visur ikdienā, arī sadzīvē, jo visi sadzīves priekšmeti ir pielāgoti tikai labročiem. Piemēram, kreiļi pulksteni parasti nēsā uz labās rokas un to viņiem ir tiešām grūti uzvilkt. Skrūves, atslēga vienmēr ir jāgriež „nepareizajā” virzienā. Durvis veras „nepareizi”, rokturis tiem arī ir „nepareizajā” pusē. Zināmi ierobežojumi vēlāk sastopami arī profesijas izvēlē, jo visi darbarīki ir domāti labročiem. Kreilim ir visur jāsastopas ar pretrunu. No vienas puses, viņam ir viegli visu darīt ar kreiso roku, bet no otras, – sabiedrība „māca” lietot labo.
Liela nozīme tam, kā bērns vēlāk jutīsies skolā, sabiedrībā, ir ģimenei. Tikai ģimene var veidot savam bērnam kreilim pareizu attieksmi pret sevi un dzīvi.
Vecākiem jādara viss iespējamais, lai neradītu lieku emocionālo spriedzi, lai saudzētu savu bērnu.
• Jāievēro smalkjūtība pret bērnu.
• Jāuzmanās, lai neradītu „ārkārtējās situācijas”.
• Pēc iespējas mazāk vērības pievērst faktam, ka bērns ir kreilis. Pieņemt to, kā normu.
• Bērns nedrīkst izjust, ka ir „interesants”, jo raksta ar kreiso roku.
• Nekad neapspriest bērna kreilību viņa klātbūtnē.
• Neizteikt līdzjūtību vai nožēlu, ka viņš ir kreilis. Tas liks bērnam justies nepilnvērtīgam citu vidū.
• Neminēt par paraugu bērnus labročus – tas nostiprinās nepilnvērtības sajūtu.
6. KRELIS UZVAR GOLIĀTU
Var rasties doma, ka kreiļus dzīvē gaida nepatikšanas. Vēsturē ir daudz piemēru, kas liecina gluži pretējo. Kreiļiem ir izteiktas dotības matemātikā. ASV Aijovas pavalsts universitātes psihiatre Kamilla Benleo atklāja, ka matemātikas studentu vidū kreiļu ir 20 procenti. Kreiļu emocionalitātes ietekmē bieži atklājas spējas literatūrā, mūzikā, aktiermākslā. Izcils piemērs – Čarlzs Čaplins. Kreiļiem ir daudz efektīvāka telpiskās redzes uztvere – vinu vidū ir daudz arhitektu, pasaulslavenu gleznotāju: Mikelandželo, Leonardo da Vinči, Pikaso. Mikelandželo visiem zināmo skulptūru Dāvids izveidoja kā kreili, Dāvids lingu tur kreisajā rokā un ar to arī uzvar Goliātu.
Kreiļi ir bijuši teicami karavadoņi: Maķedonijas Aleksandrs, Jūlijs Cēzars, Kārlis Lielais, Žanna d’Arka, Napoleons. Lielisks piemērs kreiļu labajai redzes atmiņai ir Maķedonijas Aleksandrs, kas pēc izskata pazina visus savus karavīrus.
Daudzi kreiļi guvuši panākumus basketbolā, tenisā, boksā, atzīti par labiem akvalangistiem, efektīvāk veic darbus zem ūdens.
SECINĀJUMI
Pēc autora domām, būt kreilim nenozīmē būt sliktākam par citiem. Zināmā mērā ar to var pat lepoties. Vienīgais, ir jāatceras, ka bērniem kreiļiem ir nepieciešams vecāku un skolotāju atbalsts, sapratne un individuāla pieeja, jo kreiļi tiešām ir īpatnēji cilvēki. Pārmācot kreiļus, mēs nodarām viņiem tik lielu ļaunumu, ka nekādi labi nolūki un nezināšana nevar to attaisnot. Vecākiem un skolotājiem noteikti ir jāpaplašina savas zināšanas šajā jomā, lai zinātu, kādas psihiskās un fiziskās īpatnības piemīt bērniem kreiļiem, ar kādām problēmām viņi var sastapties, kā tās novērst un risināt, ja tās tomēr ir radušās.
Mans personīgais secinājums no visa izpētītā ir šāds: ir jāpieņem cilvēki tādi, kādi viņi ir, jācenšas viņi iepazīt, atrast citos kaut ko labu, nevis uzreiz kritizēt to, kas atšķiras no vispārpieņemtajām normām. Jo, visdrīzāk, ka tas atšķirīgais ir tikai normas otrā puse, kas to papildina, tāpat kā vienmēr pastāv diena un nakts, zeme un debesis, prieks un skumjas. Un ja kāda no divām sastāvdaļām pārstātu eksistēt, tad otrā arī zaudētu savu nozīmi un īpatnību. Tāpat arī ar kreilību un labrocību, kreiļi un labroči domā dažādi, bet viņi papildina viens otru. Pie tam noteikti jāatceras, ka katrā no mums dzīvo gan labrocis, gan kreilis, jo pat absolūti kreiļi un labroči nedomā tikai ar dominējošo puslodi. Jebkura fiziskā vai psihiskā darbība, ko mēs veicam, ir sarežģīts un daudzpusīgs process, kuru regulē abas smadzeņu puslodes.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
1. Krastiņa G. Divas pasaules – kreiļiem un labročiem // Diena. – 1998. – 27.augusts.
2. Nellke M. Kreativitātes metodes radošo spēju attīstīšanai. – R.: BALTAeko, 2003. – 14.-18.lpp.
3. Pfenninger K. Shubik R. The Origins of Creativity. – Oxford University Press, 2001.
4. Puškarevs I. Golubeva A. Bērna attīstība. – R.: Lielvārds, 1999. – 32.-33.lpp.
5. Račkovska A. Ar kreiso roku // Skola un Ģimene. – 1998. – Nr.3
6. Račkovska A. Kreiļu apmācības problēmas sākumskolā un viņu sociālā adaptācija // Izglītība un kultūra. – 1995. – 13.aprīlis.
7. Račkovska A. Spoguļdomāšana // Skola un Ģimene. – 1998. – Nr.4.
8. Račkovska A. Spoguļdomāšana // Skola un Ģimene. – 1998. – Nr.6.