Kristīne un Edgars Rūdolfa Blaumaņa novelē „Purva bridējs”
Visspilgtāk no Rūdolfa Blaumaņa daiļrades prātā iespiedusies novele „ Purva bridējs”, tā galvenokārt asociējas ar meistarīgi veidotiem raksturiem un pārdzīvojumu notēlojumiem. Atspoguļojot divu jaunu kalpotāju – istabmeitas Kristīnes un staļļa puiša Edgara dzīvi, rakstnieks izceļ vienkāršo darba cilvēku vērtīgās īpašības, atmasko muižu, aiz kuras greznības slēpjas cilvēciskuma pagrimums.
Ar purva bridēju domāts muižas staļļa puisis Edgars – brašs, drosmīgs, taisnīgs puisis, kas nodevies uzdzīvei. Viņš mīl istabmeitu Kristīni – skaidru, dziļa rakstura sievieti, tās ietekmē grib sākt jaunu dzīvi, bet nespēj vairs no vieglprātīgiem ieradumiem atbrīvoties: pa daļai tie kļuvuši jau par viņa otru dabu, pa daļai te vainojamas kučiera un sulaiņa intrigas, visa sasmakusī „purva” atmosfēra. Kristīne mīl Edgaru ar visu savu jūtu spēku, redz viņa vērtīgās īpašības, bet saprot, ka ļaunās ietekmes nezudīs, tamdēļ viņas un Edgara kopīgajai dzīvei draudētu nelaime. Abu cīņa par savu mīlestību ir noveles galvenā sižetiskā līnija. Kristīne pūlas audzināt Edgaru, viņš cenšas pārspēt savas iekšējās pretrunas, bet tās tiek aizvien iededzinātas no jauna. Edgara nespēja tikt galā ar savām kaislībām aizvaino Kristīni sadragā cerības mīļoto cilvēku labot, un izmisumā viņa apsolās kļūt par sievu bagātajam saimniekam Akmentiņam. Kristīnei paveras iespējas uz bagātību, uz vieglu, mierīgu dzīvi, bet viņa ilgojas nevis pēc bagātības, bet pēc krietna cilvēka, ko varētu mīlēt. Nespēdama un negribēdama liekuļo, Kristīne īsi pirms laulībām ar Akmentiņu izšķiras savu dzīvi tomēr saistīt ar Edgaru – nevis tāpēc, lai ietu tam līdzi bojā, bet cīnītos pret mīļotā un būtībā krietnā cilvēka grimšanu purvā.
Kristīnei ir skaidrs sievietes raksturs. Viņa ir sievietes vērtīgo īpašību nesēja, latvisks tēls. Viņa iziet cīņā pret tumsu, bruņota tikai ar savu jūtu spēku un ir it kā gaismas stars tumsā. Ar savu dziļo cilvēciskumu un skaidrību Kristīne ir spilgts pretstats sulainim, kučierim un citiem nelabvēļiem. Viņas neparastā rīcība, dienu pirms kāzām aizejot no bagātā līgavaiņa, liecina par vienkāršā darba cilvēka nepakļaušanos naudas varai un aizspriedumiem, rāda īstas mīlestības uzvaru pār pārejošām apvainojuma jūtām, rāda gribu dzīvot patiesīgi, kā arī drosmi cīnīties. Ņemot vērā ārējos apstākļus it īpaši Akmentiņa bagātību, varētu domāt, ka Kristīne noteikti aizies pie viņa, bet Kristīne viņu nemīl un pasaka :”Mamm, vai tad es par tiesu sevi lai pārdodu?” Lai gan toreizējie apstākļi bija tādi, kas neļāva cilvēkam dzīvot saskaņā ar sirdi, Kristīne šīm apstāklim nepakļaujas. Ar gaišu skatienu un stipru gribu viņa veido savu dzīvi pati. Kristīne iemīl Edgaru ne tikai viņa ārējā brašuma dēļ, bet viņa prot saskatīt aiz viņa vieglprātībām daudzās vērtīgās rakstura īpašības, kādas ir šajā iekšēju pretrunu pilnajā, šķietami pavisam noklīdušajā cilvēkā.
Edgars liekas nelabojams dzērājs, krietnam darbam un ģimenes dzīvei nederīgs cilvēks. Rūdolfs Blaumanis šo tēlu parādījis bez nekādiem izskaistinājumiem, tomēr, atklājot Edgara bezbēdību, nenosvērtību, pašsavaldīšanās trūkumu un citas kļūdas, rakstnieks parāda arī to cēloņus. Ka ne pats cilvēks ir ļauns, bet dziļākie ļaunuma cēloņi ir apkārt – „muižas purvā”, kas var samaitāta arī krietnu cilvēku.
„…domāju, ka neprecēts puisis tā drīkst dzīvot…”Edgars naivi stāsta Kristīnei par savām trakulībām. „Un tad nu tu nāc un saki, lai es tā nedzīvojot. Par ko? …ir prieks tā drusku patrakot. Kādēļ tad tu esi jauns un dzīvo pasaulē?” Ka tāds „prieks” aizved cilvēku bojā, to Edgars nesaprot. Kopdzīvē ar skaidro, gudro Kristīni viņš cer atrast savai dzīvei jaunu, labāku saturu, tāpēc viņš cīnās, lai nepazaudētu Kristīni. Lai gan izšķirīgos brīžos Edgaram vairakkārt pietrūkst spēka, tomēr viņš man patīk – viņa stipro jūtu un patiesīguma dēļ.
Kučieris un sulainis ir uzdzīvotāji un dzērāji. Nevarēdami ciest, ka cits par viņiem ir labāks, viņi velk Edgaru līdzi savās netīrajās gaitās, kad Edgars visiem spēkiem cenšas no tā izrauties. Kučieris ar sulaini, gribēdami Kristīni sāpināt, aprunā Edgaru, bet tas ir tik zemiski, ka rada nicinājumi pret viņiem pašiem.
“Purva bridējs” liek aizdomāties arī par šodienu. Vai tādas lietas pastāv mūsdienās? Šķiet, ka, jā! Blaumanis ir uzrakstījis darbu, kas savu aktualitāti nezaudē arī šodien – ir kāds, kurš mīl, ir kāds, kurš cenšas to izjaukt – tā savā starpā mijiedarbojoties visu laiku. Tāpēc arī tagad tiek runāts par Kristīni un Edgaru, par viņu īpašībām. Un tāpēc dzīvo Rūdolfa Blaumaņa daiļrade.