Kukaiņi
Kukaiņi pieder pie posmkāju tipa.Tiem ir posmots ķermenis un posmotas ekstremitātes.Odi, mušas, skudras, mārītes, spāres, sienāži, bites, utis, vaboles, tauriņi, tie visi ir kukaiņi.Kukaiņiem ir sarežģīta ķermeņa uzbūve.
Medusbites
To ķermenī izšķir galvu, krūtis un vēderu.Galva ir ovāla, tā ir atdalīta no pārējā ķermeņa ar kakla iežmaugu.Darbabitei ir snuķītis nektāra sūkšanai, tas ir vērsts uz leju.Savākto nektāru darbabite pārnes medus guzā.Galvas sānos ir lielas, saliktas acis.Pie galvas ir arī divi taustekļi.
Krūtis kopā ar vēdera pirmo segmentu no vēdera atdala iežmauga.Pie krūšu nodalījuma ir divi pāri spārnu – priekšpārni un pakaļsparni.Pakaļspārni ir mazāki.Pie krūtīm ir trīs pāri kāju.
Vēders sastāv no segmentiem.Vēderam galā ir dzelonis ar indes dziedzeru izvadu.Vēders ir ļoti kustīgs, tāpēc bite to var ļoti izveicīgi izmantot.Vēderā atrodas bites iekšējie orgāni.
Gremošanas orgānu sistēma ir cauruļveida kanāls, kas stiepjas cauri bites ķermenim.Šī kanāla dažādās daļas veic dažādas funkcijas.Gremošanas sistēma sākas ar muti, tai seko tieva rīkle un barības vads, kas stiepjas pa visu krūšu daļu līdz vēderam.Vēdera daļā gremošanas kanālam ir paplašinājums – medus guza.Guzā barība tiek daļēji sagremota.Tās saturu bite var attīrīt.Ar slēdzējmuskuli medus guza tiek norobežota no kuņģa.Kuņģī barība tiek sasmalcināta un filtrēta.Tālāk seko tievā zarna.Turpat ir arī Malpīgija vadi.Tie ir bite izvadorgāni. Pēc tievās zarnas seko resnā zarna.Tajā uzkrājas nesagremotās vielas.No tām bite atbrīvojas ārpus stropa.Svarīga gremošanas sistēmas daļa ir peru pieniņa dziedzeri.Tie izdala peru pieniņu ar ko bites baro tikko izšķilušos cirmeņus.
Elpošanas sistēma ir traheju sistēma.Tā ir sazarotu caurulīšu sistēma, pa kuru plūst gaiss.Uz ārpusi trahejas ir atvērtas ar elpatverēm jeb stigmām.Pa tām gaiss ieplūst bites ķermenī, tad pa caurulītēm traheju maisu sistēmā un pa traheju atzarojumiem gaiss tiek pievadīts orgāniem.Bite elpo ļoti intensīvi.Tās vēders kustas ļoti strauji.
Asinsrites sistēma ir vaļēja – bitēm nav asinsvadu.Asinis plūst pa visu ķermeni un apskalo orgānus.Vēdera mugurpusē ir sirds.Sirds ir caurulīte, tās pakaļgals ir slēgts, priekšgals atvērts.Šīs caurulītes virsmas ir atveres (ostijas).Sirds viļņveidīgi saraujas un izgrūž asinis uz priekšu, tad tās apskalo orgānus un atgriežas sirdī.
Nervu sistēma.Ietilpst nervu gangliji, no tiem atiet nervi pa visu ķermeni.Galvā ir virsrīkles ganglijs jeb smadzenes un apakšrīkles ganglijs.Krūšu daļā ir divi gangliji, vēderā-pieci gangliji.
Maņu orgāni ir ļoti labi attīstīti.Uz taustekļu posmiem ir ožas receptori.Garšas receptori atrodas uz mutes orgāniem un pat kājām.Bites atšķir trīs krāsas – zilviolētu, dzeltenu un zilzaļu.Sarkanu krāsu tās neredz, bet tākā sarkanie ziedi atstaro ultroviolētos starus , ko bites uztver , tās pielido pie sarkanajiem ziediem.
Dzimumsistēma.Ir šķirtdzimumiska.Medus bišu saimē ir trīs dažādas bites – trani, darbabites un bišu māte.Bet vairoties var tikai bišu māte.Tai ir divas olnīcas, divi olvadi, sēklas uztvērējs.Tas kopulācijas laikā piepildās ar trana spermu.Tranam ir divi sēklinieki, spermas vadi, spermas pūslītis un kopulācijas aparāts.Bites dzīve sākas no olas.Tās bišu māte dēj vaska šūnās.No olas izšķiļas kāpurs – cirmenis.Tas pēc laika iekūņojas un pārvēršas par kūniņu, kurā attīstās jaunā bite.No neapaugļotajām olām attīstās trani.Tie apaugļo bišu mātes, bet rudenī tiek izdzīti no stropa un iet bojā.No apaugļotām olām attīstās darbabites, tās baro un kopj bišu māti, vāc nektāru, ziedputekšņus, ražo vasku un apsargā stropu.Tomēr darbabites nespēj vairoties.
Gandrīz visi kukaiņi sākas no olas.No olas izšķiļas kāpurs.Kāpurs nav līdzīgs vecākiem.Tas ir kā mazs tārpiņš.Tas ir aktīvs, tas barojas, aug, kļust liels un kūtrs.Tad kāpurs pārtop kūniņā.Tā ir nekustīga.Tajā attīstās pieaugušam indivīdam ļoti līdzīgs kukainis.Tas izšķiļas un kļūst par imago.Tā ir dzimumnobriedusī forma.Šāda pārvēršanās ir pilnīga jeb pilnīgā metamorfoze.Bet, piemēram, blaktis un sienāži izšķiļas no olām jau līdzīgi pieaugušam indivīdam, tikai mazāki.Tos sauc par nimfām.Tie izaug, kļūst par imago.Tā ir nepilnīgā metamorfoze.
Blusas
Blusa ir asinssucējs ektoparazīts.Piemēram, tārpi parazitē saimnieka organismā, bet vairums kukaiņu parazitē uz saimnieka organisma.Šādus parazītus sauc par ektoparazītiem.Blusas ir ektoparazīti.Blusas barojas ar asinīm, tās ir asinssūcēji (hematofāgi).Asinis sūc gan mātītes, gan tēviņi.Blusas ir ļoti sīciņas.To ķermenis ir tikai dažus milimetrus garš.Paša lielākās blusas ir puscentimetru garas.
Blusai viss ir neparasts.Kājas ir dažāda garuma.Pakaļējais kāju pāris ir vislabāk attīstīts.Ar to palīdzību blusas var tālu lēkt.Blusa ir sāniski saplacināta.Ķermenis ir klāts ar cietu, tumšbrūnu hitīna apvalku.Uz tā ir daudz dzeloņu, sariņu un matiņu.
Blusas dzīve sākas ar olu. Blusu mātīte pēc asiņu ieturēšanas dēj olas grīdas spraugās, zem paklājiem un netīrumos.Attīstība notiek ar pilnīgo pārvēršanos, tā ilgst gandrīz mēnesi.Blusu sugu ir apmēram 1500.Latvijā ir 39 blusu sugas, varbūt arī vairāk.Uz cilvēka parazitē cilvēku, suņu un kaķu blusas.
Cilvēka blusa ir 1,5 – 3,5mm gara.Tā ir cilvēka parazīts.Tā spēj aizlēkt pusmetru.Tās kodums ir nepatīkams, niez.Blusa var pārnēsāt infekciju slimības, var būt parazītisko tārpu starpsaimniki.
Utis
Utis ir mazkustīgi kukaiņi.Tās turas pie matiem ar īsām, spēcīgām kājām.Noturēties utij palīdz arī kustīgs nadziņš, kas atrodas pie kāju posma.Kad uts ir izsalkusi, tā pārvietojas uz saimnieka ķermeni, ar asu snuķi caurdur ādu un sūc asinis.Diennaktī uts ēd 2-3 reizes.Uts ķermenis ir saplacināts muguras-vēdera virzienā.Ķermeņa forma ir ovāla, ķermenis ir klāts ar sariņiem, matiņiem un dzelksnīšiem.Ķermeņa krāsa ir dzelenīga.Uts attīstās ar nepilnīgo pārvēršanos.No olām izšķīlušies kāpuri ir līdzīgi pieaugušai utij.Tie izaug pēc dažām nedēļām.Zināms 3000 utu sugu, Latvijā zināmas 16 – 20 sugas.Uz cilvēka parazitē drēbju uts, galvas uts un kaunuma uts.
Drēbju uts ir 3 – 4 mm gara.Tā dzīvo drēbju vīlēs cilvēka tuvumā, gultas veļā.Ķermenis ir netīri iedzeltens, bet pēc asinssūkšanas tas ir sarkanīgs.Drēbju uts pārnēsā izsituma tīfa ierosinātāju.Drēbju uts no cilvēka uz cilvēku var pāriet tiešā kontaktā vai ar apģērbu.
Galvas uts dzīvo galvas matos.Tā ir pelēcīga, pēc asinssūkšanas sarkanīga.Tā ir dažus milimetrus gara.Olas – gnīdas piestiprinās pie mata ar īpašu līmvielu.Galvas utis izplatās ar ķemmēm, šallēm, cepurēm un citu apģerbu.Ja cilvēkam ir galvas uts, galva, it īpaši pakauša daļa ļoti niez, kasot var rasties ādas iekaisums.Galvas uts var pārnēsāt piecdienu drudža ierosinātāju.
Kaunuma uts ir mazāka par galvas un drēbju uti.Tā ir 1 – 1,5mm gara.Tā dzīvo kaunuma apmatojumā , padusēs, uzacīs, skropstās.Tās pārvietojas sāniski rāpojot.
Odi
Tie ir aktīvi asinssūcēji. Asinis sūc mātītes, tēviņi barojas ar augu sulu un nektāru. Mātītes var uzreiz izsūkt vairāk asiņu nekā ir tās ķermeņa masa. Asinis mātītei ir nepieciešamas jaunās paaudzes attīstībai. Pēc tā kā mātīte ir apaugļota, tā lūkojas pēc asinīm. Asinssūkšanas laikā gan dzīvnieka, gan cilvēka ķermenī no oda var nokļūt slimību ierosinātāji. Malārijodi invadē cilvēkus ar malārijas plazmoīdiem. No malārijas ir miris ļoti daudz cilvēku. Odu sugu ir daudz. Latvijā ir 27 sugas. Mājokļos cilvēkam visbiežāk uzbrūk parasais ods un pagraba ods. Odi kož sāpīgi un koduma vieta niez. Kasot būci, tur var nokļūt baktērijas. Odiem ir divi zīdaini un divi caurspīdīgi spārni. Odi ļoti labi lido. Ķermenis ir slaids, garas kājas, slaidas un trauslas. Uz galvas odiem ir grezni taustekļi. Ap saules rietu odu tēviņi spieto. Spietā ielido odu mātītes un sapārojas ar tēviņiem. Pēc apaugļošanās mātīte meklē asinis. Asinis nepieciešamas olu attīstībai. Kad olas nobriest, mātīt tās dēj ūdenī – dīķī, grāvī, upēs.Jaunie odi attīstās ar pilnīgo pārvēršanos.
Mušas
Mušas ir sastopamas visbiežāk, arī mājās. Istabas muša nav mājās gaidīta , jo tā var pārnēsāt baktērijas , kas ierosina slimības – diftēriju , tuberkulozi un citas. Pie mušu kājām var pielikt vienšūņu cistas. Mušas barojas ar ēdienu atliekām , meklē organisko vielu paliekas kūtsmēslos un fekālijās . Mušas ar savām netīrajām kājām notraipa pārtiku , traukus un citus priekšmetus. Telpās parasti ap nokareniem priekšmetiem -lampām lido mazas mušiņas. Tās ir mazās istabas mušas. Rudenī mājās sastopama vēl kāda muša ar sliktu raksturu – sīvā muša. Šīs mušas kož sāpīgi, mātītes sūc dzīvnieku un cilvēku asinis. Mušas vairojas ļoti ātri. Istabas muša var izdēt līdz 800 olām. Attīstība notiek ar pilnīgo pārvēršanos.
Vaboles
Vaboļu ķermeni sedz ciets hitīns. Vabolēm spārni arī ir cieti. Cieti ir segspārni, jeb priekšpārni. Lidspārni jeb pakaļspārni ir plēvveidīgi. Īstie spārni ir lidspārni, bet arī segpārni veicina lidošanu. Tāpēc šie kukaiņi ir lieliski lidotāji. Lidspārnus pēc lidojuma vaboles saloka un paslēpj zem priekšspārniem. Vaboles var ātri skraidīt pa zemi, grauzties sēnēs, rakties zemē, peldēt ūdenī.
Maijvaboles. To kāpuri dzīvo augsnē 4 – 5 gadus. Kāpuri ir balti un lieli 4,5 – 6 cm gari. Kāpuri attīstās augsnē un no ziemošanas vietas izlido maija sākumā. Kapuri ir ēdelīgi, tie ēd augu saknes un nodara postījumus. Vaboles ir divas reizes mazākas par kāpuriem, bet ir tikpat ēdelīgas. Tās grauž koku lapas. Latvijā ir zināmas 2 maijvaboļu sugas. Lauka un meža maijvabole, tās ir līdzīgas. To segspārni ir no rūsganiem līdz tumšbrūniem, galva un kājas ir melnas vai sarkanbrūnas, vēders ar baltiem plankumiem.
Mārītes. Tās ir plēsīgas vaboles.Gan pieaugušās mārītes, gan to kāpuri pārtiek no laputīm un ērcēm.Cilvēkiem mārītes ir ļoti noderīgi kukaiņi, jo tās iznīcina augu kaitēkļus.To segspārni ir sarkani, dzelteni, melni ar apaļiem plankumiem.Bieži var sastapt septiņpunktu mārīti un divpunktu mārīti.Septiņpunktu mārītes segspārni ir sarkanbrūni ar septiņiem melniem plankumiem.Šīm mārītēm ļoti garšo laputis.Ar laputīm barojas arī to kāpuri.Arī divpunktu mārītes galvenokārt pārtiek no laputim. Toties pašas mārītes nav ēdamas, jo kāju locītavu vietās tās izdala smirdīgu vielu. Segspārnu krāsa ir atkarīga no dzīves vietas. Piesārņotās vietās mārītes ir tumšas pat melnas ar sarkaniem plankumiem. Mazāk piesārņotās vietās mārītes ir sarkanbrūnas ar melniem plankumiem.
Tauriņi. Tiem ir divi krāšņi spārni. Spārni ir caurausti ar dzīslām, tos klāj krāsainas zvīņas, kas veido spārnu krāsu un rakstu. Dažu tauriņu spārni ir caurspīdīgi. Dažu – ar metālisku spīdumu. Tauriņi pārtiek pārsvarā ar šķidru barību – koka sulu, ziedu nektāru. Viens no krāšaņākajiem Latvijas tauriņiem ir čemurziežu dižtauriņš. Tas iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Šie tauriņi lido pļavās, mežmalās, ganībās maija vidū. To spārni ir dzelteni ar melnu zīmējumu, šo tauriņu kāpuri arī ir skaisti. Tie ir zaļi ar melnām šķērsjoslām, gar kurām ir oranžu plankumu rindas. Tos var atrast uz čemurziežu augiem. Acainais raibenis arī ir krāšņs, tā spārni ir sarkanbrūni ar spilgtiem plankumiem un robainām malām. Kāpuri barojas ar nātru lapām un ziediem. Kāpostu baltenis ir sastopams gandrīz katrā sakņu dārzā. To kāpuri grauž galviņkāpostu lapas. Pieaudzis taurenis ir ar baltiem spārniem ar tumšām dzīslām. Šie tauriņi izskatās cēli.