1. KURZEME (KURLAND)
Ģeogrāfija. Kurzeme ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumos, kas aptver Liepājas, Kuldīgas, Ventspils un Talsu rajonu, kā arī Saldus un Tukuma rajona lielāko daļu.
Rietumu pusē Kurzeme visgarām piekļaujas Baltijas jūrai, bet ziemeļaustrumos robežojas ar Rīgas jūras līci. Teritorijas ziemeļu daļai ir dabiskas pussalas veids, tādēļ to sauc arī par Kurzemes pussalu. Jūras ietekmi dabas apritē un cilvēku dzīvē te jūt spēcīgāk nekā citos Latvijas novados. Šī ietekme izpaužas vispirms jau klimatā, kas ir mitrāks, ar mērenākām temperatūras svārstībām nekā Latvijas austrumu daļā. (Ziemas Kurzemē mēdz būt maigas, bet vasaras – dzestras.)
Kurzemes piejūras stāvoklis jau kopš tālas senatnes izšķiroši ietekmējis arī iedzīvotāju migrācijas procesus, sakarus ar kaimiņiem un kultūras dzīvi. Kamēr vēl nebija sākusies jūrniecības attīstība, no jūras puses Kurzeme bija nepieejama. Grūti pārvarams šķērslis tolaik bija arī ar biezu, mitru mežu aizaugušais Zemgales līdzenums, ar kuru Kurzeme robežojas austrumos. Tālab visērtākie sakari novada iedzīvotājiem bija ar zemēm, kuras atradās dienvidos no Kurzemes, t.i., ar tagadējās Lietuvas rietumdaļu un Austrumprūsiju. Ar Lietuvu Kurzemei bija ērta satiksme pa Rietumkurzemes augstieni, bet ar Austrumprūsiju – gar jūras krastu (pa pludmali).
Aizsākoties jūras kuģniecībai, Kurzemes iedzīvotāji nodibināja kontaktus arī ar aizjūras tautām. Tie jūtami sekmēja vietējo cilšu valstiskās iekārtas, tirdzniecības un kultūras attīstību. Tajā pašā laikā kurzemnieki arī turpmāk bija pasargāti no sadzīviskiem sakariem ar svešu tautu lielām masām. Acīmredzot tieši tādēļ Kurzemes iedzīvotāju etniskais sastāvs līdz pat mūsu dienām palicis daudz noturīgāks nekā, teiksim, latviešiem Latgalē. Arī etnogrāfiskās paražas un tautu tērpu savdabība Kurzemes piejūras joslā (īpaši Rucavā, Bārtā un Alsungā) saglabājusies labāk nekā Latvijas austrumos.
Zemes virsa Kurzemē ir samērā nelīdzena. Kaut gan augstienes te nav tik izteiktas kā Vidzemē vai Latgalē, to relatīvais augstums pār upju ielejām un muldām augstieņu starpās, kā arī pār zemo piejūras līdzenumu ir ievērojams (80 – 150 m) un ainavā viegli samanāms. Kurzemes apgabalā pilnīgi vai pa daļai ietilpst šādas Latvijas reljefa lielformas: Rietumkurzemes, Austrumkurzemes un Dienvidkurzemes augstienes, Ventas-Usmas ieplaka un Dienvidkurzemes viļņotais līdzenums.
Upju Kurzemē nokrišņu bagātības dēļ ir samērā daudz, taču augstieņu tuvums jūrai tām neļauj apvienoties lielākās sistēmās. Izņēmums ir vienīgā Kurzemes lielupe Venta ar Abavu, kas sākas tālāk kontinenta iekšienē un ar savām dziļajām, platajām ielejām dziļi iešķeļ Kurzemes platformu, sadalot to vairākās daļās ar atsevišķām augstumu grupām katrā. Ezeru Kurzemē ir diezgan maz. Lielākais no tiem ir Usmas ezers, kas atrodas Ventas-Usmas ieplakā.
Vēsture. Pirmie iedzīvotāji Kurzemē ienāca 9. gt. beigās – 8. gt. sākumā pr. Kr. no dienvidaustrumiem, virzoties gar Baltijas ledus ezera krastu (tā robeža vēl šodien labi saredzama pie Medzes ciema). Savukārt ap 3000. gadu pr. Kr. te sāka ieplūst ciltis, kuras pārstāvēja ķemmes-bedrīšu keramikas kultūru. Arheologu atradumi Sārnates apmetnē šo cilšu dzīvesveidā ļauj konstatēt pirmās ražotājsaimniecības (lopkopības un zemkopības) pazīmes.
2. gt. pr. Kr. Kurzemē parādījās auklas keramikas un kaujas cirvju kultūras ciltis, kuras speciālisti uzskata par pirmajiem indoeiropiešiem, resp., baltu priekštečiem. Arheoloģiskie izrakumi Tojātu apmetnē liecina, ka viņi jau sākuši nodarboties arī ar vietmaiņas lopkopību, kaut gan pārsvarā vēl pieturējušies pie savācējsaimniecības (zvejas un medībām).
Kurzemes iedzīvotāju etnisko grupu robežas noteiktāk sāka iezīmēties tikai pirmajos gadsimtos pēc Kr. Mazkatužu kapulauka izpētē iegūtie dati rāda, ka Kurzemes dienvidrietumos ap to laiku dzīvojuši pirmkurši, bet ziemeļdaļa, spriežot pēc apbedījumiem akmeņkrāvumu kapos, – Baltijas somu senči (pirmlībieši).
Kā uzskata zviedru arheologi, ap 400. gadu sākušies regulāri sakari baltu cilšu un senzviedru starpā, savukārt laikposmā no 650. gada līdz 850. gadiem Grobiņā (iespējams, arī Kapsēdē) jau pastāvējušas skandināvu, resp., sveju un gotlandiešu kolonijas. Vēlākie vikingu sirojumi Kursā (kopš 7. gs.) veicinājuši militārās mākslas un agrīno valstisko veidojumu rašanos. Tā Saksis Gramatiķis “Dāņu vēsturē” raksta, ka ap 750. gadu Brovallas kaujā starp dāņiem un zviedriem Smolandē dāņu pusē piedalījušies līvi, bet zviedru pusē – Kurši. Savukārt Hamburgas un Brēmenes arhibīskapa Rimberta darbā “Svētā Anskara dzīve” pieminēta no piecām novadu zemēm sastāvoša kuršu valsts.
Pāvesta Gregorija IX nodoms bija jaunkristītās zemes, pirmām kārtām Kursu, ar legāta starpniecību pakļaut tieši pāvestam. Turpretī 1202. gadā dibinātais Zobenbrāļu ordenis, Rīgas domkapituls un rāte 1230. gadā slēdzot mieru ar deviņiem Austrumkursas (Vanema) novadiem, gribēja tos iegūt savā pārvaldījumā. Taču kurši izmantoja katru izdevību, lai atbrīvotos no svešās virskundzības.
Turpmākajos gadu desmitos Livonijas ordenis Kursas pakļaušanā jau piedalījās ar ievērojamiem militāriem spēkiem. 13. gs. vidū tas uzcēla pili Kuldīgā, kur nometināja garnizonu. Ordeņa centienus sagrābt pēc iespējas vairāk zemes Kursā atbalstīja arī Vācu Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II. Jau 1242. gadā pāvesta legāts Sabīnas (bijušais Modenas) bīskaps Vilhelms noteica, ka ordenim pienākas 2/3 no iekarotās Kursas teritorijas, bet Kursas bīskapam tikai 1/3. 1253. gadā ordenis un Kursas bīskaps tad arī tā sadalīja savā starpā kuršu novadus.
1260. gadā Durbes kaujā, kad kurši pārgāja žemaišu pusē, ordenis cieta smagāko sakāvi 13. gadsimtā. Drīz vien sākās lielā prūšu sacelšanās Erkus Manta vadībā, nedaudz vēlāk sacēlās sāmsalieši. Kuršiem uz īsu laiku bija izdevies atbrīvoties no ordeņa virskundzības. Taču 1267. gadā ordeņa mestrs Luterbergas Oto noslēdza mieru ar kuršiem, kuri apņēmās pakļauties ordenim, maksāt tam nodevas un pildīt klaušas.
Turpmākajos gadsimtos Kurzemes likteņi bija vairāk vai mazāk cieši saistīti ar visas svešzemnieku pakļautās un tikai 1918. gadā neatkarību atguvušās Latvijas likteņiem. Līdz 1561. gadam Kurzeme ietilpa Livonijas valstu konfederācijā. No 1561. gada līdz 1795. gadam tā atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā (formāli hercogiste bija Polijas karaļa lēnis, bet faktiski – patstāvīga valsts). 1795. gadā novada teritorija kļuva par Krievijas impērijas Kurzemes guberņu un šādu statusu saglabāja līdz 1918. gadam, kad nodibinājās Latvijas Republika. 1940. gadā neatkarīgās Latvijas teritoriju, tai skaitā arī Kurzemi, okupēja PSRS. Kopš 1991. gada augusta Kurzeme ir formāli atjaunotās Latvijas Republikas sastāvdaļa.
Kurzeme
Sv. Trīsvienības baznīca Liepājā
18. gs. vidū celtā baznīca lepojas ar greznu rokoko stilā darinātu kokgriezuma iekārtu un ērģelēm, kuras laikā no 1885. līdz 1912. g. bija lielākās pasaulē. Baznīcā notiek ērģeļmūzikas koncerti. No baznīcas 55 metru augstā torņa paveras labs skats uz pilsētu starp Liepājas ezeru un Baltijas jūru.
T. + 371 63480808, + 371 29402111, tourism@liepaja.lv, www.liepaja.lv/turisms
Liepājas Karosta
Liepājas pilsētas daļa, kas 19. gs. beigās veidojās kā pastāvīga pilsētvide Krievijas impērijas militārās flotes bāzei. Bez daudzajām militārajām būvēm te saglabājusies garnizona pareizticīgo katedrāle (1900-1903), cietums un aizsardzības fortu sistēma. Tūristiem piedāvā iejusties cietumnieka lomā Karostas cietumā, lāpu gaismā izstaigāt Ziemeļu fortu pazemes labirintus. Pieejams velomaršruts un velotandēmu noma.
T.+ 371 63480808, + 371 29402111, tourism@liepaja.lv www.karostascietums.lv, www.karosta.lv
Papes dabas parks
Papes ezera krastos iespējams vērot savvaļas zirgus, sumbrus un taurus, bet no īpaši būvēta torņa – gājputnus. Parks apskatāms gida pavadībā, ejot kājām, braucot ar riteni vai laivā pa ezerā speciāli marķētu maršrutu.
T. +371 29489775, +371 63461629 (Dabas māja), +371 26762054 (laivu noma)
dabas_parks_pape@inbox.lv ; www.pdf-pape.lv
Jūrkalnes stāvkrasts
Viena no gleznainākajām Baltijas jūras piekrastēm Latvijā ar klusu, civilizācijas neskartu pludmali un iespaidīgu līdz 20 m augstu stāvkrastu. Plašas iespējas gan mierīgai, gan aktīvai atpūtai.
T. + 371 63697131, tourism@ventspils.lv, +371 63607664, + 371 63622263, www.jurkalne.lv
Kalvenes ZOO “Cīruļi”
Rīgas Zooloģiskā dārza filiālē Kalvenē iespējams vērot lielāko kiangu ganāmpulku pasaulē, lāčus, vilkus un plēsīgos putnus. Te var atrast dabā reti sastopamās kokuvardes. Lieliska vieta ģimenes atpūtai.
T. + 371 63480808, + 371 29402111, tourism@liepaja.lv, + 371 63496280, +371 6527549 Biļešu kases: +371 9386963
Zilā karoga pludmale Ventspilī
Ventspils pilsētas pludmalei pirmajai Latvijā 1999.gadā piešķirts Zilā karoga pludmales statuss. Te iespējams peldēties, sauļoties un nodarboties ar sportu. Bērniem izveidoti rotaļu laukumi. Īpaša pludmales daļa atvēlēta sērfotājiem un nūdistiem. Līdzās pludmalei atrodas akvaparks, Piejūras brīvdabas muzejs, Piejūras kempings un Bērnu pilsētiņa.
T. + 371 63622263, +371 63607664, tourism@ventspils.lv, www.ventspils.lv
Ventspils Livonijas ordeņa pils
Livonijas ordeņa pils celta 1290. gadā. Pēc pēdējā desmitgadē veiktajiem rekonstrukcijas darbiem pilī izvietojies Ventspils muzejs, kura digitālā ekspozīcija par pils, pilsētas un ostas vēsturi uzskatāma par modernāko Baltijā.
T. +371 63622263, + 371 63622031, muzejs@ventspils.gov.lv, www.ventspilsmuzejs.lv
Radioastronomijas centrs Irbenē
Bijusī Padomju Armijas pilsētiņa, kurā zinātniskiem mērķiem joprojām kalpo divi paraboliskie radioteleskopi . Viens no tiem (diametrs 32 m) ir lielākais Ziemeļeiropā un astotais lielākais pasaulē.
T. +371 63682541, + 371 63622263, tourism@ventspils.lv, http://virac.venta.lv
Kolkasrags
Kolkasrags ir Kurzemes piekrastes tālākais ziemeļu punkts, vieta, kur saduras Baltijas jūras un Rīgas jūras līča viļņi. Aiz 6 km garā sēkļa paceļas 1884. gadā būvētā bāka. Kolkasrags atrodas Slīteres Nacionālā parka teritorijā, kur gida pavadībā iespējams apskatīt Latvijas mežu un purvu tipus, āpšu alas, bebru dambjus un retu sugu putnus.
T.+ 371 6329 1066, snp@slitere.gov.lv, www.slitere.gov.lv
Kuldīgas vecpilsēta, Ventas rumba un Kuldīgas vecais tilts
Kuldīgas vecpilsēta (17.-19. gs.) pretendē uz iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ventas rumba ir 249 metru plats un 2 metrus augsts ūdenskritums – lielākais Baltijā. To iespējams apskatīt gan tiešā tuvumā, gan no 1874. gadā celtā ķieģeļu tilta, kas ir viens no garākajiem (166 m) šāda tipa tiltiem Eiropā.
T. +371 63322259, tourinfo@kuldiga.lv, www.kuldiga.lv
Abavas ielejas dabas parks
Abavas upes ieleja ir teritorija ar izcilu ainavisko, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko vērtību, kā arī ar lielu biotopu daudzveidību. Upes krastos skatāmi krāšņi dolomīta un smilšakmens atsegumi – klintis, kraujas un alas. www.kandava.lv, www.sabile.lv
Kinopilsētiņa Cinevilla Studio
Pirmā kinopilsēta Latvijā, izveidota vēsturiskās spēlfilmas “Rīgas sargi” uzņemšanai. Ceļotājs var iepazīties gan ar filmas tapšanas gaitu un Rīgu abos Daugavas krastos 20.gadsimta sākumā un Pirmā pasaules kara laikā, gan pasēdēt krodziņā vai iepirkt kādu vietējā zemnieka labumu.
T. + 371 7147032 www.cinevilla.lv
Riežupes smilšu alas
Riežupes alu labirinti (460 m) ir garākie Latvijā. Sākotnēji dabiski veidojušās alas mākslīgi paplašinātas 19. gs., kad te ieguva baltās smiltis stikla ražošanai. Alu apskate sveču gaismā gida pavadībā.
T. +371 29243311, +371 63322259, tourinfo@kuldiga.lv
Saldus – gleznainu ainavu un saldumu pilsēta
Saldus kā gleznotāja Jaņa Rozentāla dzimtā pilsēta aicina iepazīt mākslinieka daiļradi viņa paša projektētajā darbnīcā, kur iekārtots J. Rozentāla muzejs (+371 3881547).
Saldū nobaudāmi arī dažādi saldumi un apskatāma saldējuma tapšana A/S „Druva” saldējuma ražotnē (+371 29242851) un piena konfekšu „Gotiņa” gatavošana Saldus Piena Kombinātā (+371 29262541).
Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs
Muzejs plešas Abavas upes ielejas gleznainajā krastā 200 ha platībā. Te apskatāmi muzeja veidotāja tēlnieka Ojāra Feldberga un citu autoru darbi, kas radīti Pedvāles starptautisko mākslas simpoziju laikā. muzejam piešķirta UNESCO balva par kultūrainavas saglabāšanu un attīstību.
T. +371 63252249, Kontakttelefons. +371 2622335, pedvale@pedvale.lv, www.pedvale.lv
Talsu vecpilsēta
Viena no skaistākajām Latvijas mazpilsētām, kas celta uz deviņiem pakalniem un spoguļojas divu ezeru ūdeņos. Šaurās, bruģētās ieliņas, vecie koka namiņi un iekoptie dārzi ļauj baudīt mazpilsētas mieru, sajust vēstures un šodienas harmoniju.
T. +371 3224165, talsutic@apollo.lv, www.talsi.lv
Laumu dabas parks
Ejot pa Bišu, Augu, Sporta, Meža un Putnu takām iespējams iepazīt dažādas dabas norises. Aktīvās atpūtas cienītājiem – makšķerēšana, velosipēdu noma, minigolfs, sporta laukums.
T. +371 26403240, +371 29477731, www.laumas.lv
Cieceres ezers
Iecienīta ūdenssporta un atpūtas vieta ar labām peldvietām. Iespējams iznomāt laivas un ūdensvelosipēdus. Viesu nami ezera krastos piedāvā naktsmājas, veselības kūres pirtīs, izjādes ar zirgiem un sporta laukumus.
T. + 371 29538230, +371 29559943, +371 29489740, radi@radi.lv,
info@zvejnieki2000.lv, www.radi.lv, www.zvejnieki2000.lv
Roja – sens zvejnieku ciems
Zvejnieku kuģītis “Lasis” ved tūristus uz Igaunijai piederošo Roņu salu, bet zvejnieku laivas – vizina pa Rojas upi. Iespēja baudīt mielastu no pašu ķertām zivīm.
T. +371 3269594, rojatic@inbox.lv, www.roja.lv
Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē
I un II Pasaules kara vēstures ekspozīcija ar militāro tehniku – lidmašīnu, bruņutransportieri, Sarkanās Armijas tanku u. c. Apskatāmi atjaunotie ierakumi un bunkuri. Piedzīvojumu cienītājiem iespējams tajos pārnakšņot.
T.+ 371 29442311, +371 3124451, tuktic@tukums.parks.lv
www.kurzemescietoksnis.viss.lv
Engures ezera dabas parks
No ezera krastā uzceltajiem skatu torņiem iespējams vērot putnus (186 dažādas sugas), bet, pastaigājoties pa 3,5 km garo Orhideju taku – savvaļas govis un zirgus.
T. +371 29474420, talsutic@apollo.lv, tuktic@tukums.parks.lv, www.eedp.lv
Jaunmoku pils
Toreizējā Rīgas pilsētas galvas Dž. Armitsteda medību pils celta 1901. gadā pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. Pilī skatāma ekspozīcija par Latvijas mežsaimniecību un medībām Latvijā.
T. +371 63107126, + 371 26187442, jaunmoku_pils@lvm.lv, www.jaunmokupils.lv
Šlokenbekas muiža
Sens nocietinātas muižas apbūves ansamblis, kura celtniecība uzsākta 15. gs. Tajā atrodas Latvijas ceļu muzejs ar ekspozīciju par Latvijas ceļu būvniecības un ceļu nozares attīstību.
T. +371 63144331, + 371 63144319, muzejs@lad.lv, www.tukums.lv/turisms
Jaunpils pils
1301. gadā Livonijas ordeņa celtā pils atrodas gleznainā vietā dzirnavu ezera krastā. Apmeklētājiem iespējama apskatīt pili un pils muzeju, 16. gs. beigās celto baznīcu un ūdensdzirnavas.
T. + 371 63107081, + 371 63107082, info@jaunpilspils.lv, www.jaunpilspils.lv
Durbes pils
1820.gadā pēc arhitekta J.Berlica projekta pārbūvētā klasicisma stilā Durbes pils atrodas Tukumā. Kungu namā apskatāms 19.gadsimta 2.puses interjers un iepazīstama muižnieku ikdienas dzīve, bet vienā no saimniecības ēkām – latviešu zemnieku sadzīve 19.gadsimtā.
T. + 371 63122633, tukmuz@apollo.lv, www.tukumamuzejs.lv