Kvalitātes nodrošinājums

___________________________________________________________________

ATZINĪBAS APLIECINĀJUMI

1.IEVADS
1.1.Pielietojamība
1.2. Klasificēta pieeja

2. PRINCIPI UN PROCESI
2.1. Mērķi, principi un struktūra
2.1.1.Kvalitātes nodrošinājuma mērķi un principi
2.1.2.Kvalitātes nodrošinājuma struktūra
2.2.Kvalitātes nodrošinājums un projekta stadijas
2.2.1.Pirmskoncepcijas pasākumi
2.2.2.Koncepcijas stadija
2.2.3.Izpildes stadija
2.2.4.Noslēguma stadija
2.2.5.Projekta stadijas apkopojuma tabulas
2.3.Līdzekļi

3. ATSAUCES

4. DEFINĪCIJAS

5. ATBALSTS

ATZINĪBAS APLIECINĀJUMI

Šīs paraugprakses vadlīnijas ir kopīgs Enerģijas departamenta Prakses vadības un
Projektu un pamatlīdzekļu menedžmenta biroju ekspertu grupas darbs , kurā pārstāvēti departamenta vadības biroji, ekspluatācijas un reģionālie biroji, kā arī būvuzņēmēji. Sekojošas personas ir tieši un patstāvīgi iesaistītas šo vadlīniju izstrādē. Prakses vadības birojs vēlas izteikt atzinību un pateikties viņiem par ievērojamo ieguldījumu.

1. IEVADS

Šīs Vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu Enerģijas departamenta (DOE) projektu menedžmenta grupām izstrādāt un pielietot savos projektos kvalitātes nodrošinājuma (QA) programmas. Lai arī Vadlīnijas ir paredzētas DOE projektu vadītāju un to personāla lietošanai, arī DOE būvuzņēmējiem tās var izrādīties noderīgas. Lai QA būtu iespējami noderīgāka projekta menedžmenta speciālistiem, tā sakārtota saskaņā ar dažādām projekta izstrādes stadijām.

Projekta kvalitāte ir tā pakāpe, kurā projekts atbilst vai pārsniedz klienta prasības un gaidīto. Savukārt, kvalitātes nodrošinājums ietver visas darbības un nepieciešamo kontroli, kas vajadzīga, lai būtu pārliecība, ka projekts atbilst iepriekšnoteiktajām prasībām un apmierinoši kalpos. QA programma (vai plāns) ir dokumentēta vadības sistēma, kas detalizē kvalitātes mērķus un kontroli, kas piemērojama dažādās projektēšanas darba stadijās. Tā nolūks ir nodrošināt kvalitāti visos darba procesos, izstrādājumos un pakalpojumos un atbalstīt nepārtrauktu kvalitātes uzlabojumu.

Šīs Vadlīnijas sniedz pārskatu par kvalitātes principiem, cik tie attiecas uz projektiem un ilustrē, kā tie var tikt lietoti efektīvu vadības sistēmu izstrādāšanā. Projektu vadītāji var lietot šīs Vadlīnijas, lai apvienotu projektu vadības un kvalitātes menedžmenta koncepcijas un pieredzi, lai panāktu atbilstību pirmrindas darba praksei, kas atbilstu DOE O 430.1, Dzīves cikla vērtības menedžmenta (LCAM) prasībām. Vadlīnijas koncentrējas uz sekojošām tēmām.

• QA mērķu un principu definēšana
• Struktūras un procesa apraksts, kurā tiek izstrādātas un ieviestas QA programmas.
• QA programmu darbību definēšana saistībā ar dažādām projekta attīstības stadijām.
• DOE O 5700.6C un 10 CRF 830.120 noteikto 10 kritēriju apraksts, kas veido vispusīgu QA programmu. Skat. Pielikumu A.

1.1. Pielietojamība.

Šīs nesaistošās Vadlīnijas var lietot visiem DOE projektiem, atbilstoši DOE O 5700.6C KVALITĀTES NODROŠINĀJUMAM un 10CFR 830.120 Kvalitātes nodrošinājumam (galvenajiem būvuzņēmēju projektiem). To var lietot, lai izstrādātu, pārskatītu un apstiprinātu QA programmas darbam DOE , tā būvuzņēmēju un to apakšuzņēmēju vadībā.

Darba piemēri, kuros bieži nepieciešama QA plānošana, ietver projektēšanu, būvniecību, ražošanu, testēšanu, ekspluatāciju, uzturēšanu, nodošanu ekspluatācijā un vides atjaunošanu. Jāatzīmē, ka ne katrs projekts prasa jaunu QA programmu. Daudzos gadījumos, sevišķi maziem vai zema riska projektiem, zināmā mērā var paļauties uz esošajām būvniecības QA programmām.

1.2. Dalīta pieeja

QA pielietojumam projektu vadībā jāietver dalīta pieeja. Projektu QA piemērojamais uzsvars un detaļas variē atkarībā no projekta lieluma un riska. Projektu vadītāju mērķis ir noteikt detaļu un resursu līmeni, kas nepieciešams lai nodrošinātu projektu kvalitātes mērķu sasniegšanu.

Riska analīze var palīdzēt noteikt projektam atbilstošo QA pielietojumu. Risks attiecas uz ar projektu saistīto rezultātu iespējamību un sekām. Riska analīze tiek veikta visam projektam kopumā un to var piemērot arī svarīgiem projekta komponentiem. Apsveramie riska elementi ietver: potenciālo ietekmi uz veselību un drošību, atbilstību vides un citiem piemērojamajiem noteikumiem, projekta sarežģītību, grafika nenoteiktības vai ierobežojumus, izmaksu nenoteiktības, spēju demonstrēt funkcionālu atbilstību, tehnoloģijas unikalitāti un īpašnieka gaidīto. Kad riski ir noteikti, tiem jābūt klasificētiem kā zemas, vidējas, vai augstas pakāpes riskiem. Attiecīgi jāizvēlas vadības kontroles un riska mazināšanas stratēģija. (Skat. Riska analīze un menedžments, GPG – FM – 007).

Papildus projektu riskam, QA pielietojumu var iedalīt pēc projektu lieluma. Visumā, lieliem projektiem ir nozīmīga, projekta izpildei pakārtota infrastruktūra un tam paredzēts projekta personāls, kamēr vidēji un mazi projekti to izpildes gaitā var vairāk paļauties uz jaukta tipa pastāvīgā un līgumpersonāla piesaisti, ar ierobežotu šim projektam vien paredzētu personālu. Liela apjoma projektiem var nebūt tam paredzēta projekta personāla (kaut arī viens projekta vadītājs var vienlaikus vadīt vairākus mazus projektus) un projekta izpildei bieži tiek slēgti līgumi.

Projekts kā īpaša QA programma, kas ietver visu QA struktūru būtu attiecināms uz stratēģisku sistēmu vairāku simtu miljonu dolāru vērtībā. Mazākam projektam (vai tādam, ka saistīts ar mazāku risku) projekts var vairāk paļauties uz esošo QA programmu, kas aptver kopējo būvniecību, kā arī būvuzņēmēju veikto projektēšanas darbu QA programmas. Pēc dalītās pieejas, lai nodrošinātu mazāka apjoma projektu kvalitāti, var paļauties uz programmu, kas specifiskas dotajam projektam un vispārēju būvniecības QA programmu, elementu sajaukumu.

Pielikums B ir Lēmumu struktūra, kuru var izmantot projektu vadītāji kā konceptuālu palīglīdzekli, piemērojot dalītu pieeju QA, ja runa ir par dažāda apjoma un riska projektiem.

2. PRINCIPI UN PROCESI

2.1.Mērķi un struktūra.

2.1.1.Kvalitātes nodrošinājuma mērķi un principi.

Kvalitātes nodrošinājuma mērķis ir nodrošināt pārliecību, ka projekta attīstība notiek kontrolētā veidā; komponenti, sistēmas un procesi tiek projektēti, izstrādāti, būvēti, testēti, ekspluatēti un uzturēti saskaņā ar inženiertehniskiem standartiem un tehniskajām specifikācijām un, ka to tehniskie dati ir pamatoti un pārbaudāmi. Kvalitātes nodrošinājums sākas projekta pirmskoncepcijas darbību laikā un turpinās visās tā projektēšanas, celtniecības, nodošanas ekspluatācijā un noslēguma stadijās.

Efektīvas QA programmas pamatu veido sekojoši principi.
• Projekta vadības personāls nosaka politiku un mērķus un nodrošina līdzekļus to realizācijai. Tas ietver arī QA programmas izstrādāšanu un īstenošanu.
• Projekta vadības personāls pilnvaro darba veicējus veicināt projekta mērķu sasniegšanu.
• Katrs darbinieks uzņemas atbildību par viņa / viņas darba kvalitāti.
• Darbs tiek novērtēts, lai nodrošinātu tā atbilstību gaidītajam rezultātam.
• Personāls darba veikšanai tiek atbilstoši kvalificēts, lai saņemtu attiecīgu apmācību, kā to nosaka projekta vajadzības.
• Viss personāls ir atbildīgs par nepārtrauktu kvalitātes uzlabojumu ievērošanu attiecībā uz izstrādājumiem, pakalpojumiem un darba praksi vai procesiem. Tas ietver kļūdu un trūkumu novēršanu, kā arī radušos kļūdu atklāšanu un labošanu.
• Projekta plānošana atbilst DOE programmas un prakses stratēģijas plānošanai, lai palīdzētu nodrošināt klientu prasības un gaidītais tiek izpildīts un, ka īpašnieku intereses tiek pienācīgi ievērotas.

2.1.2. Kvalitātes nodrošinājuma struktūra.

Šobrīd DOE ir divi QA prasību dokumenti: 10 CFR 830.120 (likums), kas tiek piemērots galveno ēku būvuzņēmējiem un DOE O 5700.6C, ko piemēro visām DOE organizācijām, kuras neaptver šis norādījums. Kvalitātes kritēriji, kas noteikti šajos divos dokumentos pēc būtības ir vieni un tie paši. Tos piemērojot, QA prasības nodrošina sistemātisku struktūru DOE un tā būvuzņēmēju veiktā darba izpildei. 10 kvalitātes kritēriji ir sakārtoti trīs sekojošās funkcionālās grupās.

• Menedžments: programmu elementi, personāla apmācība un kvalifikācija, kvalitātes
uzlabojums un dokumentu un pierakstu kontrole.
• Izpildījums: darba procesu kontrole, projektēšanas elementi, sagāde un
apskates un pieņemšanas testēšana.
• Novērtējums: menedžmenta novērtējums un neatkarīgais novērtējums.

Sakarā ar personāla pieredzi vai līgumu, projektu vadītāji, izstrādājot un ieviešot QA programmu, varētu vēlēties pieņemt citu nozaru QA standartus. Lietojot tādus standartus, kā NQA-1 vai Q9001 (kas norādīti sekcijā 3, Atsauces), QA programmas formāts varētu svārstīties no 10 kritēriju formāta, lai pielāgotu dažādu līmeņu detaļas. Ja šāds variants būtu pieņemams, projektu vadītājiem vajadzētu tomēr nodrošināt, lai DOE O 5700.6C vai likuma prasības tiktu ievērotas.To varētu panākt, izmantojot prasību shēmu vai pāreju, kas rādītu saistību starp projektu QA programmu un 10 kritērijiem.

Pielikums A nosauc 10 kritērijus un apraksta, kā QA darbības varētu tikt efektīvi piemērotas projektu vadībā.

2.2. Kvalitātes nodrošinājums un projekta stadijas

Kvalitātes nodrošinājums ir DOE projektu vadības sistēmas integrēta daļa. Lai saprastu QA programmas attīstības procesu, varētu palīdzēt projektu izstrādes procesa pārskats. Projektu vadībā DOE izmanto stadiju pieeju (t.i. pirmskoncepcijas darbības, koncepcijas stadiju, izpildes stadiju un noslēgumu). Skat. Projektu vadības pārskatu, GPG-FM-001. QA programmas attīstība ir piesaistīta šīm projekta stadijām. Kaut arī projekta stadiju apspriešana liek uzsvaru uz lielajiem projektiem, koncepcijas var piemērot arī mazajiem projektiem. Attēls 1 rāda projekta attīstības stadijas, kā tas attēlots piesaistes procesa kritisko lēmumu punktos Stratēģiskajām un Galvenajām sistēmām.

ATTĒLS 1. Projekta stadijas.

Pirmskoncepcijas darbības Koncepcijas stadija Izpildes stadija Noslēguma stadija

* * * *
Kritiskie lēmumi: Apstiprina Apstiprina Uzsāk Nobeigums/
misijas vajadzību pamatlīmeni celtniecību Ekspluatācijas sākums

2.2.1. Pirmskoncepcijas darbības

Šajā sākotnējā stadijā vēl nav iegūts apstiprinājums līdzekļu izdalīšanai koncepcijas izstrādei un nav vēl apstiprināta projekta vadītāja. Attiecīgās programmas iestāde, saistībā ar iestādi, kas piedāvā projektu, definē pieeju projektam, izstrādājot misijas vajadzības dokumentāciju. Šī dokumentācija parasti ietver: skaidru projekta mērķu izklāstu un aprakstu, kā projekts šos mērķus sasniegs, sagaidāmo rezultātu kopsavilkumu un no projekta gūtos ieguvumus, kā arī tehnisko funkciju, tehniskā izpildījuma mērķu un tehnisko saskares sfēru izklāstu. Šis sākotnējais funkcionālo prasību izklāsts veido pamatu tālākajām projekta darbībām un attiecīgajiem QA programmas elementiem, kas tiks lietoti, lai nodrošinātu kvalitāti projekta koncepcijas un izpildes stadiju laikā. Kaut arī projektam specifiskas QA programmas vēl nav, darba procesiem, kas tiek vadīti izstrādājot misijas vajadzības dokumentāciju, jāpaļaujas uz pastāvošajām reģionālajām un būvuzņēmēja QA programmām, kur tās reāli eksistē.

QA plānošana un īstenošana projektiem būtu jāuzskata par kopējās kvalitātes uzraudzības un stratēģiskās plānošanas struktūras daļu. Tā sākas pirmskoncepcijas darbību laikā. Svarīgi , lai pirmskoncepcijas darbību laikā projekta plānošana atbilstu DOE programmai un praktiskās stratēģijas plānošanai, ieskaitot integrāciju ar citiem projektiem un darbībām, lai nodrošinātu atbilstību DOE kopējās kvalitātes nodrošināšanas mērķiem. Projekts jāuzrāda kā programmas iestādes misijas un mērķu sastāvdaļa un tam jānosaka organizatora saskare starp programmu un praksi. Tas palīdz nodrošināt, lai projekts atbilstu tā klientu prasībām un gaidītajam un, ka visu īpašnieku intereses tiek pienācīgi ievērotas.

Citu DOE projektu mācības pārskats sākas pirmskoncepcijas darbību laikā. Projektam turpinoties, šīs mācības jāņem vērā. Jebkādas jaunas mācības, kas rastos projekta realizācijas laikā, jādokumentē tā noslēguma stadijā, lai DOE tās iespējams, varētu nākotnē izmantot.

Sekcija 3, Atsauces norāda DOE vadlīniju dokumentus Stratēģiskā plānošanā, Kopējās kvalitātes nodrošināšanā un iepriekšējo programmu kļūdu mācībās.

2.2.2. Koncepcijas stadija.

Apstiprinot misijas vajadzību pēc liela projekta, sākas koncepcijas stadija. (Tā ir līdzvērtīga vides atjaunošanas projektu novērtējuma stadijai). Uzsvars uz projekta vadību (t.i. atbildību par sekmīgu projekta nobeigumu) pāriet no programmas vadītāja uz nozīmēto pilnvaroto projekta vadītāju. Ievērojamas darbības ietver projekta koncepcijas izstrādi, kompromisu pētījumus, sākotnējās vides novērtējuma dokumentāciju, vietas raksturojumu, drošības stratēģijas, pamata līmeņa izstrādi (izmaksas, grafiku, apjomu) un riska analīzi. Kā jau iepriekš aplūkots, projekta riska analīzē kvalitātes nodrošinājumā nepieciešams ietvert riska pakāpju dalījumu.

Pamatojoties uz tehniskajām funkcijām, izpildījuma mērķiem un pirmskoncepcijas darbībās noteiktajām saskarsmes sfērām, tiek noteikta projekta personāla un būvuzņēmēju kvalifikācija. Līdztekus citiem specifiskiem resursiem, kas būs nepieciešami, lai sasniegtu projekta mērķus, tiek noteikta projekta darba grupa. Tiek noteikta projektam raksturīgā organizācijas struktūra, ieskaitot funkcionālo atbildību, pilnvaras un sakaru līnijas. Organizē nepieciešamo projekta apmācību un plāno dokumentu un pierakstu kontroles sistēmu.

Jāizveido piemērota projekta bāze, kas nosaka projekta pieņemamības kritērijus un izpildes iespējas. Šo informāciju lieto, lai noteiktu projekta specifiskos kritērijus kā funkcionālajām, tā ekspluatācijas prasībām un lai izstrādātu projekta galīgos parametrus. Projektam raksturīgās procedūras, darba instrukcijas un specifiskā dokumentācija tiek izstrādāta atbilstoši galīgā projekta kritērijiem, kas jāizstrādā kā Izpildes stadijas daļa.

Kontraktu izpildes pasākumi tiek izstrādāti, lai novērtētu projekta fizisko, tehnisko, grafika un izmaksu attīstību. Šo informāciju lieto izpildes stadijā, lai definētu projekta statusu un noteiktu iespējamās problēmas, novērtētu to ietekmi un ieteiktu korektīvās darbības. Izpildes pasākumi tiek arī lietoti kā kvalitātes uzlabojuma pamata mērs.

Lielam projektam tā izpildes plānā ietver sākotnējo QA programmas plānu vai uzmetumu, kas ir daļa izejas stāvokļa, ko jānosaka vai jāapstiprina pabeidzot koncepcijas stadiju un uzsākot izpildes stadiju. Kaut arī projektam raksturīgs QA programmas dokuments visumā netiks apstiprināts līdz pat izpildes stadijas sākumam, projekta vadītāji paļaujas uz sākotnējiem QA programmas plāniem, kā arī uz esošajiem reģionālajām vai būvuzņēmēja QA programmām.

Tabula 1 norāda uz koncepcijas stadijas laika saistību starp galvenajām projekta darbībām un atbilstošajām QA programmas darbībām.

Tabula 1. Koncepcijas stadija

Projekta darbība QA kritērija No./QA darbība
Projekta koncepcija (apjoms) 6 Projekta bāzes noteikšana
6 Projekta ieguldījuma kontrole
7 Būvuzņēmēja izvēle/uzraudzība
Izmaksu aprēķini 4 Dokumentu gatavošana, pārskats, apstiprinājums
Grafika aprēķini 4 Dokumentu gatavošana, pārskats, apstiprinājums
5 Darba kontrole
Kompromisa pētījumi/ 1,6 Risku/pakāpju noteikšana
Būvniecības iespējamības pētījumi/ 6 Projekta bāzes noteikšana
Riska analīze 6 Projekta ieguldījuma kontrole
7 Būvuzņēmēja izvēle/ uzraudzība
Sākotnējā NEPA dokumentācija 4 Dokumentu sagatavošana, pārskats, apstiprinājums
Kodu/standartu noteikљana 1 Risku/pakāpju noteikšana
6 Projekta bāzes noteikšana
Sākotnējā drošības stratēģija 1,6 Risku/pakāpju noteikšana

2.2.3. Izpildes stadija

Koncepcijas stadijai seko projekta izpildes stadija ar projekta bāzes noteikšanu vai apstiprinājumu. Divas stadijas ir savstarpēji saistītas šajā konceptuālā projekta dokumentācijā un tās noved pie projekta izpildes plānošanas dokumentācijas, ko nosaka specifiskas projekta prasības. Projektam specifisku QA programmu apstiprina DOE projekta izpildes stadijas sākumā.

Šīs stadijas laikā tiek ieviesti QA kontroles procesi, kas norādīti QA programmā. Lai nodrošinātu to, ka rezultāti apmierina projekta mērķus, kā priekšprojekta, tā galīgā projekta stadiju laikā jāveic periodiski projekta pārskati, kā to prasa pirmrindas tehnoloģijas prakse Jāveic vadības un neatkarīgi novērtējumi, jāatzīmē un jāanalizē ievērojamās atšķirības starp plānoto un faktisko izpildījumu, jānosaka un jādokumentē nesakritības un iespējamās ar kvalitāti saistītās problēmas, vajadzības gadījumā piemērojot koriģējošas darbības.

Plānošanas dokumentācija, ieskaitot QA programmu, vada projektu cauri izpildes stadijai: projekta koncepcijas uz priekšprojektu un galīgo projektu, caur projekta ieviešanu un būvniecību, saskaņā ar projektam raksturīgajām prasībām, uz projekta galīgo nobeigumu vai pieņemšanu. No kvalitātes nodrošināšanas viedokļa, ir derīgi apsvērt projekta izpildes stadiju kā trīs procesu darbību: projektēšanu, sagādi un celtniecību (celšanu un labošanu). Tabulas no 2 līdz 4 rāda projektu darbību un ar tām saistīto QA darbību saistību.

PROJEKTĒŠANAS PROCESS: Priekšprojekta un detalizēta projekta izstrādes laikā svarīgas atbalsta darbības ietver: organizācijas veidošanu (personāla nolīgšanu un apmācību), projekta specifikāciju un inspekciju / testēšanas kritēriju izstrādi, celtniecības iespējamības pētījumu veikšanu, projektēšanas kontroles procesa izstrādi un projekta piesaistes stratēģijas izstrādi. Projektiem nodrošinot klientu prasības, jāietver pārliecinošus inženiertehniskos standartus un zinātniskos principus. Projekta atbilstība pirms tā īstenošanas jāpārbauda.
Priekšprojektā kā bāze tiek izmantots konceptuālais projekts. Kompromisa pētījumi tiek lietoti, lai izvērtētu alternatīvo projektu pieejas, ieskaitot kvalitātes līmeņus projekta komponentiem un iekārtu sagādes specifikācijām. Projekta vadītājam jānodrošina, lai procesi būtu adekvāti, tā, lai projekta ieguldījums tiktu pareizi pārvērsts projekta rezultātā. Projekta ieguldījums var ietvert seismiskās un negadījumu analīzes, materiālu samērojamības prasības, uzturēšanas un drošības prasības un komerciālos / rūpnieciskos kodus, Projekta rezultāts var ietvert specifikācijas, rasējumus, procedūras un instrukcijas.

Projektēšanas kontroles sistēma nodrošina pareizu projekta rezultātu, kontrolējot saskari starp inženiertehniskajām disciplīnām, nodrošinot , lai izmaiņas, kas rodas no projekta pārskatiem būtu pietiekami reģistrētas un dokumentētas un nodrošinot sākotnējā projektēšanas darba pārbaudi no kvalificēta neatkarīga personāla puses. Kontrolēm jābūt atbilstošām projekta apmēram un riskam.

SAGĀDES PROCESS: Sagādes darbības notiek visā projekta izpildes stadijas gaitā un var sākties ar pārdevēja izvēli projekta izpildei. Sagādes darbības ietver: sagādes specifikāciju izstrādi, pārdevēju atlasi un priekšlikumu pakešu sagatavošanu un izsniegšanu. Attiecīgās QA programmas darbības ietver: dokumentu sagatavošanu un pierakstu saglabāšanu, pārdevēja kritēriju un standartu noteikšanu un izsekošanu, kā arī apskati un testēšanu.

Tabula 2. Izpildes stadija – Projektēšanas process.

Projekta darbība QA kritērija No. / QA darbība
Priekљprojekts (I nosaukums) 6 Projekta sagatavoљana
6 Projekta pārskats / pieņemљana
6 Projekta pārbaude / apstiprināšana
Galīgais projekts (II nosaukums) 6 Projekta sagatavoљana
6 Projekta pārskats / pieņemšana
6 Projekta pārbaude / apstiprināšana
Detalizēts izmaksu aprēķins 4 Dokumentu sagatavošana / pārskats / pieņemšana
Detalizēts grafiks 4 Dokumentu sagatavošana / pārskats / pieņemšana
5 Darba procesi / kontrole
Projekta plāni un dokumentācija 1 Projekta QAP izdoљana
1 Organizācijas struktūras noteikšana
Celtniecības iespējamība 2 Projekta apmācības attīstība
Piesaistes stratēģija 4 Projekta datu noteikљana / kontrole
5 Procedūru izstrāde
6 Projektēšanas kontrole
7 Būvuzņēmēja izvēle / pārraudzība

Atkarībā no sagādājamo iekārtu vai pakalpojumu sarežģītības, jāiegūst informācija, lai pārliecinātu projekta vadītāju, ka pārdevējs var sasniegt vēlamo rezultātu. Ja pārdevējs veic inspekciju un testus, jāpārbauda personāla kvalifikācija un iekārtu kalibrēšana. Jebkādām ražošanas un komplektācijas darbībām, kas noteiktas kā kritiski svarīgas, pieņemamības pārbaudei jāseko ar novērotāja un/vai apstiprinātu etapu kontroles starpniecību. Tādā gadījumā nepieciešamā dokumentācija (ieskaitot inspekciju un testēšanu) jānodrošina līdz ar iekārtu piegādēm. Saņemšanas inspekcija jāveic, lai pārbaudītu , vai nav radušies bojājumi transportēšanas laikā un vai piegādāta visa nepieciešamā dokumentācija.

Jāievāc informācija par pārdevēja darba rezultātiem. Par sagādātajām iekārtām un materiāliem informācija, kas savākta saņemšanas brīdī veicot inspekciju, būtu pietiekama. Tomēr, par nodrošinātajiem pakalpojumiem, informācija jāsavāc citādos veidos. Šie varianti ietver inspekcijas, uzraudzības, standartziņojumus, kas jāsavāc pārdevējam un novērtējuma rezultātus. Apgādes dokumentos jāietver stimuli vai sodi par labu vai sliktu izpildījumu.

Tabula 3. Izpildes stadija – sagādes process.

Projekta darbība QA Kritērija No. /QA darbība
Sagādes specifikāciju izstrāde 6,7 Jādefinē ražošanas / izpildes kritēriji
6,8 Jādefinē standarti / testi
Pārdevēja izvēle 7 Pārdevēja izvēles / avota inspekcijas
3 Pārdevēja darba rezultātu pārbaude
Iepirkumu pasūtījumu sagatavošana 4 Dokumentu sagatavošana / pārskatīšana / pieņemšana
Piedāvājumu paketes 4 Dokumentu sagatavošana / pārskatīšana / pieņemšana
Saņemšanas pārbaude 7,8 Materiālu inspekcija un testēšana
4 Apliecību/ testēšanas dokumentu sagāde

CELTNIECĪBAS PROCESS: Šajās vadlīnijās lietotais termins “projekta būvniecība” attiecas uz fizisko celtniecību, vides atjaunošanu, nojaukšanu, izjaukšanas, dekomplektācijas un citu saistīto darbu procesiem.

Celtniecības procesa darbības projekta izpildes stadijā ietver: celtniecības vadību, izvietojuma vadību, apmācību, pierakstu vadību un dokumentācijas, drošības vadību, vides uzraudzību un ar to saistīto darbu procesu pārraudzību. Celtniecības, projekta grozīšanas darbību laikā turpinās sekojošas darbības, ieskaitot: visu nobeiguma procedūru un konfigurāciju dokumentēšanu, visu nepieciešamo atļauju licenču nodrošināšanu, visu pieņemamības kritēriju atbilstības nodrošināšanu un nobeiguma /pieņemšanas dokumentācijas noformēšanu. QA programmas darbības, kas attiecas uz būvniecību, ietver: apmācību, kvalitātes uzlabojumu (trūkumu noteikšanu, izsekošanu, labošanu), dokumentu kontroli un saglabāšanu, procesa procedūru noteikšanu, apskati / testēšanu un novērtējumu.

Atkarībā no projekta apmēra, ne visas projekta darbības, kas uzskaitītas celtniecības procesa tabulā, var notikt. Tā rezultātā jāaplūko tikai tie QA kritēriji, kas uzskaitīti pie faktiski notikušām darbībām.

2.2.4. Noslēguma stadija.

Projekta noslēgums ietver projekta pāreju, fizisko un finansu noslēgumu. Tā sākas ar apstiprinājumu operācijām, kas saistītas ar būves aizņemšanas uzsākšanu un beidzas , kad pabeigtas finansu nobeiguma darbības. Nobeiguma laikā projekta vadītājs saglabā atbildību par pārejas plānošanas izstrādes ieviešanu izpildes stadijā. Institūcija, kas uzņemas aizņemt būves un projekta ekspluatācijas atbildību, saņem no projekta vadītāja projekta dokumentāciju. Šī dokumentācija parasti ietver: vides un drošības ziņojumus, projekta pamata dokumentus, faktiskos rasējumus un specifikācijas, konfigurācijas vadības dokumentus, iekārtu rokasgrāmatas un atļaujas un licences. Pieņemot projektu, objekta organizācija pilnvaro projekta vadītāju pabeigt noslēguma darbības. Tās ietver: kļūdu apkopojumu, kontrakta noslēgumu un organizācijas nodošanu.

Tabula 4. Izpildu stadija – Celtniecības process.

Projekta darbība QA Kritērija No. /QA darbība
Celtniecības atbalsts 2 Apmācības nodrošināšana
2 Personāla kvalifikācija
3 Trūkumu / tendenču izsekošana
4 Dokumentu kontrole
4 Pierakstu kontrole
Iekārtu /būvlaukuma darbs un iekārtu ražošana / uzstādīšana 3 Trūkumu atklāšana
4 Rezultātu dokumentēšana
5 Lietotās procedūras
5 Kalibrētie darba rīki / iekārtas
6 Faktiskās izmaiņas
6 Konfigurācijas kontrole
7 Pieņemšanas inspekcijas veikšana
7 Apliecību / testēšanas dokumentu piegāde
8 M&TE kalibrēšana
9,10 Novērtējuma rezultātu dokumentēšana
Iekārtu inspekcija un testēšana 4 Rezultātu dokumentēšana
5 Izmantotās procedūras
6 Iekārtu darbība saskaņā ar projektu
8 Izmantotie uzraudzības/ novērošanas punkti
8 Noteiktie pieņemšanas kritēriji
8 M&TE kalibrēšana
8,9 Trūkumu novēršana
Sistēmu testēšana 4 Rezultātu dokumentēšana
5 Izmantotās procedūras
6 Iekārtu darbība saskaņā ar projektu
8 Noteiktie pieņemšanas kritēriji
9 M&TE kalibrēšana
8,9,10 Trūkumu novēršana
9,10 Novērtējuma rezultātu dokumentēšana
Sistēmu maiņa 3 Trūkumu novēršana
4 Pierakstu savākšana nomaiņas paketēs
5 Sistēmas statusa noteikšana
6 Faktiskie rasējumi
9 Darba pieņemamības noteikšana

Pieņemot projektu un tā noslēguma laikā vairums QA programmas darbību jau ir pabeigtas. Atlikušās QA programmas darbības ietver: dokumentu un pierakstu kontroli, pierakstu saglabāšanu un uzturēšanu un atklāto kļūdu uzskaitījumu. QA programmas kritēriji ir pilnīgāk aprakstīti Pielikumā A. Tabula 5 apkopo projekta darbību un atbilstošo QA programmas darbību saistību projekta noslēguma stadijā.

Atklāto kļūdu analīze vairāk attiecas uz kvalitātes uzlabojumu vēlākajos projektos un tā ir daļa DOE kopējās kvalitātes uzraudzības (skat. sekciju 3, Atsauces, DOE vadlīniju dokumentus Pilnīgās kvalitātes uzraudzības un Kļūdu analīzes programmas). Kā jau teikts iepriekš pirmskoncepcijas darbību laikā, misijas nepieciešamībai jāsakrīt ar DOE programmas un praktiskās stratēģijas plāniem un jebkura piemērojamā kļūdu analīze jāpārskata no lietošanas projektā viedokļa. Attiecīgi, projekta noslēguma laikā jebkurām kļūdu analīzēm jābūt pieejamām vēlāko DOE projektu plānošanā. Kļūdu analīze noslēdz projekta pilnu ciklu, atbalstot DOE stratēģiskās plānošanas produktivitātes un efektivitātes mērķus.

2.2.5. Projekta stadiju kopsavilkuma tabulas.

QA darbības un ar tām saistītie kvalitātes kritēriji, kas parasti ietverti dažādās projekta stadijās, ir apkopoti Pielikumā C.

2.3. Līdzekļi.

QA pielietojuma lēmumu pieņemšanas struktūra ietverta Pielikumā B. Tā sniedz konceptuālas vadlīnijas , palīdzot projekta vadītājam noteikt, kā 10QA kritēriji būtu piemērojami dažāda apmēra un riska projektiem. (Skat. sekciju 1.2, Dalītā pieeja).

Tabula 5. Noslēguma stadija

Projekta darbība QA Kritērija No. /QA darbība
Kļūdu analīze 3 Kvalitātes uzlabojums
TQM Skat. Pielikumu C
Pierakstu maiņa 4 Pierakstu kontrole / saglabāšana
Gatavības pārskats 10 Neatkarīgs novērtējums
3 Trūkumu deklarācija / novēršana
Kontrakta noslēgums 4 Projekta pierakstu kontrole
7,9 Pabeigtie darbi/ pakalpojumi
Nodošanas organizācija 1 Vispārējā kvalitātes uzraudzība
TQM Skat. Pielikumu C

KVALITĀTES NODROŠINĀJUMA KRITĒRIJI

Enerģijas departamentam (DOE) šobrīd ir divi kvalitātes nodrošinājuma (QA) prasību dokumenti: 10 CFR 830.120 (QA direktīva), kas piemērojama lielākai daļai būvuzņēmēju un DOE O 5700.6C, kas tiek piemērots visām DOE organizācijām un būvuzņēmējiem, kurus neaptver minētā direktīva. Šo divu dokumentu kritēriji būtībā ir vieni un tie paši. Katram no 10 kritērijiem QA direktīvas teksts ir zemāk norādīts kursīvā. Sekojošais direktīvas teksts ir apraksts tam, kā QA direktīvas var tikt īstenotas, lai efektīvi vadītu projektus. Projekta vadītāji var lietot šīs Vadlīnijas, izstrādājot QA programmas, kas piemērotas attiecīgo projektu izmēram un riskam.

1.Kritērijs 1 – Programma. Jāizstrādā, jāievieš un jāuztur rakstītā Kvalitātes nodrošinājuma programma (QAP). QAP jāapraksta darba vadītāju, veicēju un novērtētāju organizācijas struktūra, funkcionālā atbildība, pilnvarojuma līmeņi un saskare. QAP jāapraksta vadības procesi, ieskaitot plānošanas, grafiku sastādīšanas un resursu apsvērumus.

1.1.Projekta apraksts. Pirms organizācijas struktūras vai vadības sistēmu veidošanas nepieciešama izpratne par projekta apjomu un raksturīgām pazīmēm. Pirmskoncepcijas darbību laikā jāsagatavo detalizēts projekta apraksts.

– Projekta apraksta saturs ir atkarīgs no projekta rakstura, bet parasti tas satur vispārēju projekta pārskatu un tas var ietvert arī:
-projekta, pētījuma vai darba nolūku;
-projekta, procesa, ekspluatācijas, iekārtas vai vietas parametrus;
-grafika un izmaksu plānojumu;
-projekta specifiskā riska analīzes faktorus (ieskaitot kļūdu sekas, kļūdu iespējamību, projekta vai veidojuma / konstrukcijas sarežģītību vai unikalitāti, ietekmi uz drošību un veselību, speciālās kontroles, standartizācijas pakāpi, kvalitātes vēsturi, spēju demonstrēt funkcionālu atbilstību, datu apkopojuma funkciju, vides ietekmi, programmēšanas ietekmi un īpašnieku vēlmes);
-projekta procesa aprakstu.
1.2. Projekta organizācija. Projekta organizācija, projekta galveno dalībnieku atbildība / pilnvaras, iekšējās un ārējās saskares un sakaru līnijas jānodibina projekta koncepcijas stadijā.

– Jāapsver sekojoši aspekti, atkarībā no projekta raksturojumiem.
-Jānosaka darbs, kas uzticēts katram projekta dalībniekam;
-Projekta organizācijas tabulā jāattēlo detalizēta projekta organizācijas struktūra, ieskaitot QA koordinatoru un dalībniekus ārpus primārās projekta organizācijas;
-Jānosaka atbilstošās pieredzes, kvalifikācijas / sertifikācijas un specializētās apmācības prasības galvenajiem projekta amatiem.
-Jānosaka galvenie dalībnieki, kas atbildīgi par galvenajām projekta darbībām;
-Jānosaka individuālā atbildība / pilnvaras un jānodibina sakari, ieskaitot pilnvarojumu apturēt neapmierinošu darbu.

1.3.Vadības sistēmas. Katra projekta dalībnieka vadības sistēmām jābūt izveidotām un dokumentētām.

– Jāizstrādā projekta tehniskās un vadības funkcijas, kas var ietvert sekojošo:
-Vadības funkcijas, piemēram: plānošana, izmaksu kontrole un aprēķini; iepirkumi, apmācība un personāla attīstība, instrukciju, procedūru, rokasgrāmatu, grafiku un sagādes dokumentu sagatavošana, pārskatīšana, apstiprināšana , pierakstu kontrole un uzturēšana;
-Tehniskās funkcijas, piemēram: projektu gatavošana, pārskatīšana, apstiprināšana un pārbaude, piegādātāju kvalifikācija un atlase, piegādātāju darba pārbaude, tehniskā un programnodrošinājuma kontrole un identifikācija, ražošana, izstrāde un būvniecība, iekārtu ekspluatācija, mēraparātu un testa iekārtu kalibrēšana un kontrole, uzturēšana, labošana un uzlabojumi, pētījumu, inspekciju, testēšanas un datu piesaistes veikšana, novērtējumu izdarīšana un pierakstu kontrole un uzturēšana.

2.Kritērijs 2 – Personāla apmācība un kvalifikācija. Personālam jābūt apmācītam un kvalificētam, lai nodrošinātu, ka tas ir spējīgs veikt tam uzticēto darbu. Personālam jānodrošina nepārtraukta apmācība, lai nodrošinātu darba prasmes uzturēšanu.

2.1.Kvalifikācijas / apmācības vajadzību noteikšana. Katras projekta stadijas plānošanas laikā vadībai jānosaka projekta personāla kvalifikācijas un apmācības vajadzības. Svarīgām projekta tehniskā, kvalitatīvā un vadības darba kategorijām jānosaka kvalifikācijas prasības, piemēram pieredzes, izglītības un specializētās apmācības līmenis.

-Apmācībai jānodrošina tehnisko, vadības un pārraudzības iemaņu uzturēšanu, kā arī tālāku sākotnējās kvalifikācijas pastiprinājumu;
-Jānosaka uzdevumi, kas prasa šādas specializētas iemaņas / spējas. Personāla iemaņas / spējas, kas veic šādus uzdevumus, jāpārbauda pirms darbu veikšanas un pēc tam periodiski, lai pārliecinātos par prasmes saglabāšanos. Šādu uzdevumu piemēri var ietvert metināšanu, siltumapgādi un neizjaucamo testēšanu.

2.2. Apmācības / kvalifikācijas programmas realizācija. Vadība nodrošina, lai viss projekta personāls būtu spējīgs efektīvi , droši un produktīvi veikt tam uzticētos pienākumus. Darbs sākas ar personāla atlasi, kas apmierina amatu kvalifikācijas prasības un paplašinās uz līdzdalības apmācībā prasībām, lai saglabātu un veicinātu iemaņas. Apmācību programmas formalitātes pakāpe un līmenis jāsamēro ar projekta apmēru un sarežģītību.

– Apmācības programmām jānodrošina, lai:
-apmācības programmas atbilstu specifikā projekta vajadzībām;
-apmācība uzsvērtu kvalitātes un tehnisko prasību izpratni, kā arī neatbilstoša darba sekas;
-personāls tiktu atbilstoši apmācīts pirms darba veikšanas;
-personāls saprastu savos uzdevumos ietvertos procesus;
-personāls apzinātos mainīgumu ietekmējošā izpildījuma apmēru un avotus un pakāpi līdz kurai tie var kontrolēt mainīgos lielumus.

– Apmācības programmas periodiski jāpārskata, lai novērtētu to efektivitāti un vajadzības gadījumā uzlabotu.

3.Kritērijs 3 – Kvalitātes uzlabojums. Jāizstrādā un jāievieš kvalitātes problēmu noteikšanas un novēršanas procesi. Detaļas, pakalpojumi un procesi, kas neatbilst noteiktajām prasībām jānosaka, jākontrolē un jālabo saskaņā ar problēmas svarīgumu un skārto darbu. Labojumiem jāietver problēmu cēloņu noteikšana un darbs, lai novērstu to atkārtošanās. Detaļu raksturojums, procesa ieviešana un cita ar kvalitāti saistīta informācija jāpārskata un dati jāanalizē, lai noteiktu detaļas, pakalpojumus un procesus, kam nepieciešams uzlabojums.

3.1. Kontroles neatbilstības . Svarīgs kvalitātes uzlabojuma aspekts, sevišķi projekta izpildes fāzē, ir neatbilstošo detaļu un procesu kontrole. Neatbilstība ir trūkums raksturojumā, dokumentācijā vai procedūrā, kas padara materiālu, komponentu, komplektāciju vai procesu nepieņemamu.

– Projektam jāizveido sistēma, lai noteiktu, izvērtētu, kontrolētu un labotu neatbilstības. Neatbilstošo sistēmu izvērtējuma, darbību un dokumentācijas stingrībai un formalitātei jābūt samērojamai ar projekta apmēru, sarežģītību un risku.
– Projekta neatbilstības sistēmai jāpiemēro sekojošais:

-Visam projekta personālam jābūt tiesībām noteikt neatbilstības un apturēt darbu, ja neatbilstība rada nenovēršamas dzīvības briesmas;
-Neatbilstošās pozīcijas un procesi jākontrolē un / vai jāatdala, lai novērstu to netīšu lietošanu;
-Neatbilstības jāizvērtē atbilstošam tehniskajam personālam. Neatbilstību iemesls jānosaka, lai radītu iespējas veikt pasākumus to atkārtošanās novēršanai. Cēloņsakarību analīzes apmērs un formalitāte jāsamēro ar stāvokļa trūkuma nozīmību.
-Neatbilstības, to izvietojums (piem. lietošanu faktiskajā stāvoklī, pārstrādāšanu, labošanu, atgriešanu pārdevējam) un ar to saistītās korektīvās darbības atbilstoši jādokumentē. Neatbilstību ziņojumu statusam jāsaglabājas visā korektīvo darbību izpildes gaitā. Korekcijas darbību piemērošana un efektivitāte jāpārbauda.

3.2.Kvalitātes uzlabošana. Projektam jāizveido un jāievieš citi procesi, lai veicinātu nepārtrauktu uzlabojumu tādās sfērās, kā procesa mainīguma samazinājums un komponentu / sistēmu drošības palielinājums.

– Projektam jāievieš darbības, kas ļautu noteikt iespējamās problēmas un uzlabojuma iespējas. Šādu procesu piemēri ietver:

-izpildījuma standartu noteikšanu un atbilstošo izpildījuma pasākumu izstrādi;
-piemērojamo izpildes datu un tendenču analīzi, ieskaitot izmaksas, kas saistītas ar traucējumiem un dīkstāvi sakarā ar neparedzētu kopšanu;
-projektu pārskatus un konfigurācijas kontroli;
-sīkus pārskatus;
-riska un drošības analīzes;
-vērtības tehnoloģijas;
-uzbūves, drošības, pieejamības un uzturēšanas pārskatus un
-vadības un neatkarīgus novērtējumus.

4.Kritērijs 4 – Dokumenti un pieraksti. Dokumenti jāsagatavo un jāpārskata, jāapstiprina, jāizdod, jālieto un jāpārskata, lai norādītu procesus, precizētu prasības vai izveidotu projektu. Pierakstiem jābūt precizētiem, sagatavotiem, pārskatītiem apstiprinātiem un uzturētiem.

4.1. Dokumenti. Dokumenti nosaka politiku, norāda uz darbiem un procesiem, precizē prasības un veido projektu.

– Dokumentu skaits un veids atšķiras pēc projekta apjoma, lieluma, raksturojuma un sarežģītības. Piemēri ietver:

-darba paziņojumus;
-sistēmas aprakstus;
-drošības analīžu ziņojumus;
-specifikācijas;
-projekta, ražošanas, izgatavošanas un celtniecības rasējumus;
-projekta inženiertehniskos aprēķinus;
-pārdevēja iekārtu rokasgrāmatas;
-kontrakta, apakškontrakta un sagādes dokumentus, iepirkumu pasūtījumus;
-projektu plānus, QA programmas, rokasgrāmatas, procedūras un instrukcijas;
-datu ailes un
-programmnodrošinājuma kodu.

– Projektam jāizveido sistēma, lai kontrolētu dokumentu sagatavošanu, pārskatīšanu, apstiprinājumu, izdošanu, lietošanu un maiņu. Dokumentu kontroles sistēmas stingrība un formalitāte jāsaskaņo ar risku, kas projektam saistīts ar dokumentu kontroli.

-Jānosaka atbildība / pilnvarojums dokumentu sagatavošanai, pārskatīšanai, apstiprināšanai un maiņai.
-Jānodibina kontrole, kas nodrošina dokumentu pārskatījumu izplatīšanu un, ka tikai spēkā esošās dokumentu versijas tiek lietotas no to personu puses, kas veic darbu, ko ietekmē šie dokumenti.

4.2. Pieraksti. Pieraksti dokumentē pozīciju, pakalpojumu, procesu un projektu kvalitāti.

– Pierakstu skaits un dažādība atšķiras pēc projektu apjoma, mēroga, raksturojuma un sarežģītības. Katras projekta stadijas plānošanas gaitā jānosaka pieraksti, kas jārada un jāsaglabā. Piemēri ietver:

-projekta pierakstus;
-vides apstākļu pierakstus;
-pielietojamo pētījumu un attīstības pierakstus;
-datu piesaistes pierakstus;
-sagādes pierakstus;
-izgatavošanas,ražošanas un celtniecības / uzstādīšanas pierakstus;
-inspekcijas un testēšanas pierakstus;
-uzturēšanas un labošanas pierakstus;
-modifikācijas un faktiskās celtniecības konfigurāciju pierakstus un
-mērījumu un testu iekārtu kalibrēšanas pierakstus.

– Projektam jānosaka atbildība / pilnvarojums attiecībā uz pierakstu sagatavošanu, pārskatīšanu, apstiprināšanu un labošanu / korekciju. Pierakstu sistēmas formalitātei jāatbilst projekta apmēram un riskam.
– Jāizveido pierakstu uzglabāšanas / uzturēšanas /atgūšanas sistēmas. Jānosaka pierakstu saglabāšanas termiņš. Pierakstiem piešķirtajai aizsardzībai un to saglabāšanas ilgumam jāatbilst pierakstu relatīvajam svarīgumam.

5. Kritērijs 5 – Daba procesi. Jāveic darbs, lai noteiktu tehniskus standartus un administratīvu kontroli, lietojot apstiprinātas instrukcijas, procedūras vai citus atbilstošus līdzekļus. Jānosaka un jākontrolē pozīcijas, lai nodrošinātu to pareizu lietošanu. Iekārtas jāuztur, lai novērstu to bojājumu, zaudējumu vai nolietošanos. Iekārtas, kas lietotas procesa uzraudzībai vai datu savākšanai, jākalibrē un jāuztur.

5.1. Darbs. Darbs ietver uzdevumus / darbības, kas ietver vadību, administrāciju, sagādi, pētījumus, tehnoloģiju, projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu, celtniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un labošanu / modifikāciju, programnodrošinājuma attīstību un lietošanu, inspekciju un testēšanu, pētīšanu un novērtējumu, datu piesaisti un analīzi.

– Personāls, kas veic darbu, ir atbildīgs par darba kvalitāti. Tam jābūt informētam par veicamā darba procesiem un prasībām. Vadībai jānodrošina , lai personālam būtu nepieciešamā apmācība, līdzekļi un kontroles sistēmas, lai veiktu uzticētos uzdevumus.
– Darba procesi un rezultāti vadībai jāpārskata, lai nodrošinātu vēlamās kvalitātes sasniegšanu un noteiktu sfēras, kur nepieciešams uzlabojums.
– Atbilstoši darba sarežģītībai un riskam, darbs jāplāno, jāsankcionē un jāpabeidz noteiktos kontrolētos apstākļos, lietojot tehniskos standartus, instrukcijas un / vai procedūras.

5.2.Iekārtu identifikācija, kontrole, uzglabāšana un izmantošana. Projekta koncepcijas stadijā jānosaka iekārtas, kas būtiski svarīgas projekta kvalitātes nodrošināšanai. Jāiedibina procesi iekārtu identifikācijai, kontrolei, uzturēšanai, uzglabāšanai, izmantošanai, transportēšanai, tīrīšanai un saglabāšanai. Šiem procesiem atbilstoši jāseko, jākontrolē ierobežota lietošanas termiņa patēriņa preces un iekārtas, jānovērš defektīvu iekārtu izmantošana, jākontrolē paraugi, jānovērš bojājumi, zudumi, nolietojums vai piesārņojums un jānodrošina aizsargpasākumi, piemēram konteineri, trieciena amortizētāji, vajadzīgie inerto gāzu atmosfēras sastāvi, vai specifiskās temperatūras un mitruma līmeņi.

5.3. Uzraudzības un datu savākšanas iekārtu kalibrēšana un uzturēšana. Atkarībā no projekta rakstura, mērījumu un testu iekārtas (M&TE), kuras lieto uzraudzībai un datu savākšanai, atbilstoši jāuztur, jākontrolē un jākalibrē, lai nodrošinātu mērījumu / datu precizitāti.

– Jānosaka tās uzraudzības un datu savākšanas darbības, kas sekmē šādu kontrolētu un kalibrētu M&TE darbību. Jānosaka precizitātes prasības. Jānosaka M&TE tips. M&TE kalibrēšanai, cik iespējams, jāatbilst valsts standartiem.

6. Kritērijs 6 – Projekts. Iekārtas un procesi jāprojektē, lietojot pamatotus inženiertehniskus/ zinātniskus principus un atbilstošus standartus. Projektēšanas darbam, ieskaitot izmaiņas, jāietver piemērojamās prasības un projekta bāzes. Jānosaka un jākontrolē projekta saskares vietas. Projekta rezultāta atbilstība jāpārbauda vai jāizvērtē individuālām personām vai grupām, kas nav tās, kas veic darbu. Pārbaudes un izvērtējuma darbs jāpabeidz pirms projekta apstiprinājuma un realizācijas.

6.1. Projekta ieguldījums. Projekta ieguldījums var ietvert seismiskās, stresa, hidrauliskās, radiācijas, magnētiskās un avāriju analīzes projekta bāzes, ugunsdrošības prasības, materiālu samērojamības, izmaksu salīdzinājumu, pieejas, labošanas, uzturēšanas un drošības prasības un Federālo noteikumu kodeksa un atbilstošo komerciālo un rūpniecisko kodeksu prasības.

Priekšprojekts izmanto konceptuālo projektu kā projekta bāzi. Priekšprojekts visumā saistīts ar kompromisa pētījumiem, ieskaitot alternatīvo projektu pieejas, projektu kritēriju definēšanu un projektu komponentu un sistēmu kvalitātes līmeņu noteikšanu, kā arī iekārtu sagādes specifikāciju nodrošinājumu.

6.2. Projekta rezultāti. Projekta ieguldījumi pareizi jāpārvērš projekta rezultātos, piemēram specifikācijās, rasējumos, procedūrās un instrukcijās. Projekta kontroles sistēma nodrošina pareizus projekta rezultātus un sekojošu faktoru ievērošanu, atbilstoši projekta sarežģītībai un riskam.

– Projektēšanas kontroles procedūras nodrošina projektēšanas prasību, procesu, rezultātu, pārskatu, labojumu, pierakstu kontroli un saskari starp inženierzinātņu disciplīnām projekta organizācijā, kā arī ar citiem projekta dalībniekiem, kuru darbs ietekmē projektu.
– Katra projekta dokumentēts pārskats nodrošina, ka projekta ieguldījums tiek atbilstoši pārvērsts projektā un, ka projekta pārskatīšanas rezultātā tiek veikti jebkādi atbilstoši projekta labojumi.
– Projekta pierakstiem jāietver ne tikai gala projektu un jebkādus pārskatus, bet arī pierādījumus līdzekļu ieguldījumam un svarīgiem projektēšanas etapiem, piemēram aprēķiniem, analīzēm un kompjūteru programmām, kas atbalsta gala projekta veidošanu.
– Izmaiņas gala projektos, kas rodas no praktiskajām izmaiņām, modifikācijām un neatbilstošajām iekārtām, kas izvietotas lietošanai kā faktiski esošas vai no to labošanas, jāpamato un jāpakļauj projekta kontroles pasākumiem, kas atbilst oriģinālajam projektam.

6.3. Projekta pārbaude. Projekta darba un dokumentu pieņemamība, ieskaitot projekta ieguldījumus, procesus un izmaiņas, jāpārbauda pirms projekta apstiprināšanas un realizācijas.

– Pārbaudes apmērs jāsaskaņo ar projekta sarežģītību, risku un unikalitāti. Pārbaudes metodes ietver projekta pārskatus, izmaiņu kalkulācijas un kvalifikācijas testus.
– Projekta pārbaude jāveic kvalificētām personām vai grupām, kas neatkarīgas no sākotnējā projektēšanas darba, tomēr šīs personas var būt no tās pašas organizācijas.

7. Kritērijs 7 – Apgāde. Apgādātajām iekārtām un pakalpojumiem jāatbilst noteiktajām prasībām un jādarbojas saskaņā ar tām. Iespējamie piegādātāji jānovērtē un jāatlasa pēc norādītiem kritērijiem. Jānosaka un jāievieš procesi, lai pārbaudīti piegādātāji nodrošinātu pieņemamu iekārtu un pakalpojumu piegādi.

7.1. Apgādājamajām iekārtām / pakalpojumiem izvirzāmās prasības. Projektēšanas stadijā projekts nosaka un izstrādā noteiktas specifikācijas, rasējumus, darba apjomu un citu dokumentāciju, kas nepieciešama, lai dotu iespēju sagādāt vēlamās iekārtas un pakalpojumus. Projekta tehniskās un kvalitātes prasības, ieskaitot pieņemšanas kritēriji, jāietver apgādes dokumentos. Lai nodrošinātu samērojamu kvalitāti, līdztekus oriģinālo iekārtu lietošanai, jāievēro rezerves daļu atbilstība tām pašām tehniskajām prasībām.

7.2. Piegādātāja atlase. Sagādes procesi veidojami, lai izvērtētu iespējamos piegādātājus un noteiktu, vai tie var apmierināt projekta vajadzības. Iespējamie piegādātāji var tikt izvērtēti to darbības novērtējumā / inspekcijā un / vai to izstrādājumu un to kvalitātes vēstures novērtējumā. Jānovērtē iespējamo piegādātāju finansu stabilitāte, neizpildītie pasūtījumi un ražošanas spēja, lai noteiktu, vai tie var atbalstīt projekta grafika vajadzības. Šajos izvērtējumos jāņem vērā arī iespējamo piegādātāju apakšpiegādātāji.

7.3. Sagādāto iekārtu / pakalpojumu uzraudzība un pieņemšana. Projekta organizācijā jāievieš darbības, lai nodrošinātu sagādāto iekārtu un pakalpojumu atbilstību tiem noteiktajām prasībām un to darbību atbilstoši noteiktajam. Šo prasību stingrības līmenis jāsamēro ar sagādāto iekārtu / pakalpojumu sarežģītību un ar tiem saistīto risku.

– Atkarībā no apgādāto iekārtu / komponentu / sistēmu/ svarīguma, piegādātāji un attiecīgi apakšuzņēmēji periodiski jāuzrauga, lai pārliecinātos par to pastāvīgu pieņemamību.
– Sagādātās iekārtas un pakalpojumi jāpieņem, lietojot apstiprinātas metodes, ieskaitot ražošanas / izgatavošanas procesu kontroles datus, avotu pārbaudi, saņemšanas inspekciju, pirms- un pēcuzstādīšanas testus, atbilstības sertifikātus vai šo metožu apvienojumu.
– Jāievieš procedūras un kontroles pasākumi, lai novērstu zemstandarta, apšaubāmu vai viltotu detaļu pieņemšanu līdz ar sagādātajām iekārtām / komponentiem.
– Pirms izmantot sagādāto iekārtu, jāapmierina apgādes specifikācijas inspekcijas un testēšanas prasības. Pirms iekārtas lietošanas rūpīgi jāatklāj neatbilstības.

8. Kritērijs 8 – Inspekcija un pieņemšanas testēšana. Norādīto iekārtu, pakalpojumu un procesu inspekcija un testēšana jāveic lietojot atzītus pieņemšanas un izpildes kritērijus. Inspekcijai un testēšanai lietotām iekārtām jābūt kalibrētām un uzturētām.

8.1. Inspekcija un pieņemšanas testēšana. Jānosaka apskatāmie un/ vai testējamie darba produkti un jādefinē atbilstošais inspekcijas un / vai testēšanas veids un attiecīgie pieņemšanas kritēriji. Stingriem inspekcijas un pieņemšanas testiem un inspekcijas un testēšanas procedūru dokumentācijas apmēram un rezultātu datiem jābūt samērojamiem ar iekārtu / procesu sarežģītību un risku. Projektam jāievieš administratīvā kontrole, lai nodrošinātu prasīto inspekciju un testu izpildi.

– Inspekciju veidi var ietvert avotu, procesu, gala rezultātu, saņemšanas, uzturēšanas un kalpošanas inspekcijas. Testēšanas piemēri ietver: pirms uzstādīšanas eksperimentālos un pārbaudes testus, pirms darbības testus, pēcapkopes testus, pēcmodifikācijas testus un ekspluatācijas testus.
– Procedūras, kas dokumentē inspekcijas vai testu procesu, var aprakstīt: priekšnoteikumus un instrukcijas, lai veiktu inspekcijas / testus, datu, precizitātes un M&TE prasības, testu konfigurācijas un pieņemšanas kritērijus.
– Inspekciju vai testu rezultātu dokumentētie pieraksti var iekļaut: iekārtu vai procesu identifikāciju, veiktos mērījumus, pieņemšanas kritērijus, Izmantoto M&TE, jebkādu inspekcijā / testā atklāto trūkumu aprakstus, pieņemšanas / noraidījuma deklarāciju un inspekciju / testu veikušās personas identifikāciju.
– Inspekcijas un pieņemšanas testus var veikt organizācija, kas atbildīga par inspicēto /testēto darbu, tomēr personas nedrīkst testēt savu darbu.

8.2. Mērījumu un testēšanas iekārtas. M&TE , ko lieto inspekciju un pieņemšanas testēšanai, jāizvēlas un jākontrolē, lai nodrošinātu to tipu un šim nolūkam atbilstošu diapazonu, precizitāti un toleranci. Projektam jāizveido M&TE kalibrēšanas un kontroles sistēma, lai to veiktu, atbilstoši projekta sarežģītībai un riskam.

– Jāievieš procedūras, kas nosaka kalibrējamās M&TE, apraksta kalibrēšanas metodes un biežums, nosaka precizitātes prasības un paraksta pareizu M&TE uzturēšanu.
– Jānosaka oriģināla M&TE, lai dotu iespēju izsekot testa datiem.
– M&TE jābūt atbilstoši uzturētai un atkārtoti kalibrētai noteiktos intervālos. Atkārtotas kalibrēšanas biežums jāpamato ar prasīto precizitātes pakāpi, nolūku, lietošanas biežumu un stabilitātes raksturojumu. Kalibrēšanai jābūt izsekojamai valsts standartu līmenī, ja šādi standarti pastāv.
– Ja konstatē, ka M&TE ir ārpus kalibrēšanas, iepriekšējo inspekciju / testu spēkā esamība ir pārvērtējama.

9. Kritērijs 9 – Vadības novērtējums. Vadītājiem jānovērtē vadības process. Problēmas, kas kavē organizācijai sasniegt savus mērķus, ir jāatklāj un jānovērš.

9.1. Novērtējuma darbības apmērs. Visu līmeņu vadītājiem periodiski jānovērtē projekta izpilde, lai noteiktu, vai nodrošināta tā vadība, lai nepārtraukti atbilstu klientu prasībām un gaidītajam. Vadības novērtējuma stingrība, formalitātes līmenis un biežums jāsamēro ar projekta mērogu, lielumu, sarežģītību un risku. Svarīga ir vadošā menedžmenta līdzdalība vadības novērtējuma plānošanā un veikšanā.

– Vadības novērtējumam jāizvērtē, cik labi integrētā vadības sistēma koncentrēta uz projekta mērķu sasniegšanu vairāk, nekā tikai uz stingru atbilstību neskaitāmām detalizētām prasībām. Šādiem novērtējumiem jānosaka vadības sistēmas, kas kavē, kā arī tās, kas veicina sekmju nodrošināšanu vides, drošības un kvalitātes sfērās. Vadības novērtējumam arī jānosaka vadības kontroles, resursu, personāla un projektu plānošanas dokumenti, lai sasniegtu projekta mērķus.
– Projekta informācijas sistēmas var sniegt vērtīgu ieguldījumu vadības novērtējumā. Šādas informācijas sistēmas var ietvert menedžmenta analīzi, periodiskas projekta pārskata sapulces, sastopamības ziņojumus, neatbilstības ziņojumus, kļūdu ziņojumus, labošanas / uzturēšanas ziņojumus, tendenču analīzes, uzraudzības un novērtējuma ziņojumus no iekšējām un ārējām organizācijām un korektīvo darbību stāvokļa ziņojumus.

9.2. Ziņošana. Vadības novērtējumi pienācīgi jādokumentē, lai veicinātu informācijas izplatīšanu, kas iegūta veicot novērtējumu. Uz ieteikumiem, kas rodas vadības novērtējuma rezultātā, jāsaņem ātra atbilde un tiem jādarbojas kā kvalitātes uzlabojuma procesa virzītājiem.

10. Kritērijs 10 – Neatkarīgais novērtējums. Jāplāno un jāveic neatkarīgie novērtējumi, lai noteiktu iekārtu un pakalpojumu kvalitāti, mērītu darba izpildījuma atbilstību un veicinātu tā uzlabojumu. Grupai, kas veic neatkarīgus novērtējumus, jābūt pietiekami pilnvarotai un brīvai, lai veiktu savus pienākumus. Personām, kas veic neatkarīgus novērtējumus, jābūt tehniski kvalificētām un zinošām novērtējuma sfērās.

10.1. Novērtējuma darbību apjoms. Neatkarīgie novērtējumi periodiski jāveic vai jāsponsorē, lai novērtētu darba procesu izpildi attiecībā pret klienta prasībām un projekta mērķiem. Novērtējumiem jāskar arī vadības procesi, kas ietekmē darba izpildi, piemēram plānošanu un apmācību. Novērtējumu mērogs, stingrība, formalitātes līmenis un biežums jāsamēro ar projekta lielumu, sarežģītību un risku. Neatkarīgie novērtējumi jāveic, lietojot pieņemamam darba izpildījumam akceptētus kritērijus. Novērtējumiem jābūt koncentrētiem uz procesa rezultātiem un iespēju atrašanu, lai veicinātu projekta vispārējo kvalitāti.

10.2. Ziņojumi. Neatkarīgo novērtējumu rezultāti jādokumentē un par tiem jāziņo vadības līmenim, kas var veikt darbības minēto problēmu novēršanā. Reakcijai uz neatkarīgajiem novērtējumiem jākoncentrējas uz labošanas un korektīviem pasākumiem, problēmu būtības analīzi un jebkādām darbībām, kas varētu novērst problēmas atkārtošanos. Jāveic darbības, lai pabeigtu korektīvās darbības un pārliecinātos par to efektivitāti.

Pielikums B

QA piemērošanas lēmumu pieņemšanas struktūra

Projekta lielums Projekta risks

GPP Robežiekārta SSA Misijas ietekme Sarežģītība

Zema Budћeta Augsta Zema Vides Augsta
dotācija ietekme

Drošības/veselības Īpašnieku
ietekme gaidītais
………………………………………………………………………………………….

Zems $ / Zems risks
Lietot plaša mēroga QAP ar primāru uzsvaru uz sagādi un pierakstu menedžmentu.

Vidējs $ / Zems risks
Izstrādāt un lietot projektam specifisku QAP, kas attiecas uz projektu, darba procesiem un inspekciju / testēšanu un attiecas uz vietējām apmācības, datu pārvaldes , kvalitātes uzlabojuma, sagādes un novērtējuma programmām.

Augsts $ / Zems risks
Izstrādāt un lietot projektam specifisku QAP, kas attiecas uz visiem 10 kritērijiem. Jāapsver vietējo programmu lietošana apmācībai, kvalitātes uzlabojumam, datu pārvaldei un novērtējumam.

Zems $ / Augsts risks
Lietot reģionālu QAP ar primāru uzsvaru uz sagādi un pierakstu menedžmentu. Apsvērt projekta kontroles un inspekciju / testu lietošanu riska zonu noteikšanai.

Vidējs $ / Augsts risks
Izstrādāt un lietot projektam specifisku QAP, kas attiecas uz datu kontroli, projektēšanu, darba procesiem, sagādi un inspekciju / testēšanu un attiecas uz plaša mēroga apmācības, kvalitātes uzlabošanas un novērtējuma programmām.

Augsts $ / Augsts risks
Izstrādāt un lietot projekta QAP, kas attiecas uz visiem 10 kritērijiem, ieskaitot projektam specifiskas apmācības, projektēšanas, datu apstrādes, sagādes, darba procesu, inspekcijas / testēšanas un novērtējuma programmas.

KOPSAVILKUMA TABULA: Projekta stadiju QA pasākumi

QA kritēriji Pirmskoncepcijas darbības Koncepcijas stadija Izpildes stadijas projektēšanas process Izpildes stadijas sagādes process Izpildes stadijas celtniecības process Noslēguma stadija
1. Programma Noteiktā atbildība/saskare
Noteikti riski/dalījumi/standarti Nodibinātā QA programma
Noteikta org.struktūra Organizācijas pāreja
2. Apmācība Izstrādāta projekta apmācība Nodrošināta projekta apmācība Nodrošināta projekta apmācība
3. Kvalitātes uzlabojums Kļūdu analīzes pārskats/ lietošana Sistēmas izstrāde Sistēmas izveidošana Pārdevēja rezultātu izsekojums Trūkumu noteikљana / izsekoљana
4. Dokumenti un pieraksti Dokumentu sagatavošana/pārskatīšana/ apstiprināšana Dokumentu sagatavošana/pārskatīšana/ apstiprināšana
Projektu pierakstu noteikљana/ kontrole Dokumentu sagatavošana/pārskatīšana/ apstiprināšana Projektu pierakstu kontrole Projektu pierakstu kontrole Dokumentu sagatavošana/pārskatīšana/ apstiprināšana Pierakstu apgrozība / saglabāšana
5. Darba procesi Projektu plāni & izstrādātās procedūras Projektu plāni un izveidotās procedūras Izmantotās procedūras
Kalibrētie līdzekļi/iek.
Personāla kvalifikācija
6. Projekts Bāzes noteikšana
Projekta ieguldījumu kontrole Gatavoљana
Pārskatīšana / akceptēšana
Pārbaude/ apstiprināšana Sagādes specifikāciju izstrāde Praktisko izmaiņu kontrole
Izvietojuma kontrole
7. Apgāde Līgumslēdzē-ja izvēle / pārskats Līgumslēdzē-ja izvēle / pārskats Pārdevēju kopsavilkums Avotu inspekcija
Saņemšanas inspekcija

*Galvenās darbības izceltas

KOPSAVILKUMA TABULA: Projekta stadiju QA pasākumi(turpinājums)

QA kritēriji Pirmskoncepcijas darbības Koncepcijas stadija Izpildes stadijas projektēša-nas process Izpildes stadijas sagādes process Izpildes stadijas celtniecības process Noslēguma stadija
8.Inspicēšana un testēšana Kritēriju noteikšana Kritēriju kvalifikācija
Instrumentu kalibrēšana
Rezultātu dokumentē- šana
9. Vadības novērtējums Plānošana/ izpilde Rezultātu dokumentē-šana
Trūkumu novēršana
10. Neatkarīgais novērtējums Plānošana/ izpilde Personāla kvalifikācija
Rezultātu dokumentē-šana
Trūkumu novēršana
11.Vispārēja kvalitātes vadība Startēģiskā plāna integr.
Klienta / īpašnieka vajadzību noteikšana Kļūdu analīzes dokumen-tācija

*Galvenās darbības izceltas