Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri

Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri.

Pirmie ordeņi 1920.gada 13. augustā tika piešķirti septiņiem Latvijas armijas augstākajiem komandieriem – P.Radziņam, M.Peniķim, K.Berķim, O.Dankeram, J.Jansonam, J.Puriņam un J. Apinim. Pirmajiem 288 LKO kavalieriem apbalvojumus pasniedza Satversmes Sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste 1920.gada 11.novembra parādē. Pēc tam apbalvošana notika ik gadu līdz pat 1928.gada 11.novembrim.

LKO kavalieri baudīja virkni privilēģiju – tiesības nēsāt militāro uniformu arī pēc atvaļināšanas, atlaides dzelzceļa biļešu iegādē, tiesības saņemt bērniem atbrīvojumu no mācību maksas valsts skolās, bezmaksas medicīnisko aprūpi, tiesības uz divkāršu atvaļinājumu utml.

Kopā tika iz

z
zsniegti 2146 LKO, no tiem 11 I šķiras, 61 II šķiras un 2074 III šķiras ordeņi. 322 ordeņi tika izsniegti ārzemniekiem. 1995.gadā apgāds Jāņa sēta izdeva Latvijas Valsts vēstures arhīva sagatavotu LKO kavalieru biogrāfisko vārdnīcu – Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri.

Ar ordeni apbalvotie, kopš 1930. gada, ir apvienojušies savā Lāčplēša Kara Ordeņa Kavalieru Biedrībā. Tās pirmais priekšnieks ir Arvīds Lauris, ka dzīvo Lankasterā, Pensilvānijas pavalstī, ASV.

Šogad ASV miris pēdējais Lāčplēša Kara Ordeņa Kavalieris Arvīds Lauris.

1921. g 11. novembrī svinīgā parādē Esplanādes laukumā Rīgā toreizējās Satversmes sapulces presidents J.Čakste pie ap
p
pbalvoto varoņu krūtīm pisprauda pirmos 170 Lāčplēša Kara Ordeņus. Ordeņa 1. šķira ir piešķirta tikai 4 latviešu karavīriem: ģenerāliem Jānim Balodim, pulkvedim Oskaram Kalpakam, pulkvedim Frīdricham Briedim un ģenerālim Krišjānim Berķim. Apbalvoto vidū ir arī 3 latviešu sievietes, kas LKO izpelnījušās par aktīvu kaujas da
a
arbību un izcilu varonību. Apbalvotās ir : 7.Siguldas kājinieku pulka brīvprātīgā Valija Veščunas; latviešu strēlnieku 3. Kurzemes pulka kaprāli Līnu Čanku, kas strēlniekos bija iestājusies brīvprātīgi ar sava kritušā brāļa Jāņa dokumentiem, cīnijusies Ložmetējkalnā un Nāves salā, kur ievainota un par varonību apbalvota arī ar diviem Jura krustiem; Studente un sieviešu palīdzības korpusa darbiniece Elza Žiglēvica, kas krita varoņa nāvē 1919. gada oktobrī Rīgā, piegādājot pārtiku cīnītājiem Davgavmalas ierakumos.

Leave a comment