Laimdotas un Spīdalas salīdzinājums A. Pumpura eposā „Lāčplēsis”.
Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis” ir viens no ievērojamākajiem eposiem Latvijas literatūras visā pastāvēšanas vēsturē, kas atspoguļo latviešu tautas vēsturisko cīņu pret Melno Bruņinieku, savas zemes nosargāšanu pret krustnešiem. Lai arī eposs ir tapis jau vairāk kā vienu gadsimtu atpakaļ, tajā risinātie jautājumi un atziņas nav zaudējuši savu ievērību arī mūsdienās. Eposa pamatā ir Lāčplēša daudzie varoņdarbi, kas simbolizē spēku, gudrību, tikumību un citas latviešu tautas pozitīvās rakstura īpašības. Arī šodien latviešu tautai ir nepieciešams savs Lāčplēsis, kas spētu atrast un pienācīgi izmantot Burtnieku pils gudrības. Katram no šiem tēliem ir sava vieta eposā, katram no viņiem piemīt savas rakstura īpašības un katru no viņiem var savā veidā raksturot.
Īpaši liela nozīme ir diviem tēliem – Spīdalai un Laimdotai.
Spīdala – no vārda spīdēt. Viņa ir uzreiz pamanāma, spilgta, temperamentīga. Viņas tēvs ir Aizkrauklis, bet māte ir čūska, kas simbolizē mainīgumu, ļaunumu un gudrību. Šīs īpašības atspoguļojas Spīdalā. Skaistule, kas ir dīvaini lunkana, ar dedzīgām, zvērošām, zvēroti dedzīgām, dzirksteļu sprēgošām, pat ugunij līdzīgām acīm, kas lūkojās droši. Vispārējais raksturojums: sieviete bez aizspriedumiem, ļoti brīva un atraisīta, ļoti mūsdienīga, viltīgāka par jebkuru lapsu. Viņa ļoti mīlēja rotāties ar dārglietām. Spīdala ir apburoša, bet arī egoistiska un savtīga. Viņai piemīt ļoti daudz dažādu īpašību, piemēram, viņa bija droša, noslēpumaina, nejauka, augstprātīga, viltīga, gudra, lepna, spēcīga, nepaklausīga, atriebīga, spītīga, ātra, temperamentīga, divkose. Visas šīs īpašības atklājās lasot eposu, kur dažādos sasprindzinājumos varēja redzēt Spīdalas dabu. Tomēr, lai cik viņa ir ļauna pat Lāčplēsim Spīdala pirmajā redzēšanās brīdī iepatīkas. Spīdala Lāčplēsim vēlējās sevi parādīt, kā noslēpumainas dabas sievieti, jo arī viņai iepatikās Lāčplēsis, bet kad Lāčplēsis uzzina, ka Spīdala ir ragana, viņas mīla pārvēršas naidā. Naids aug, kad tā uzzina par Lācplēša un Laimdotas mīlestību. Spīdala nepārprotami ir greizsirdīga pret Laimdotu un vēlas abiem mīlniekiem atriebties. Lasot eposu kļūst skaidrs, ka Spīdalai ir stiprs raksturs, jo viņa ir spējusi mainīties salīdzinoši īsā laika posmā.
A. Pumpurs eposā “Lāčplēsis” Laimdotu ir atspoguļojis kā vienkāršu latviešu meiteni, skaistu un piemīlīgu būtni ar sakoptu ārieni. Laimdota – no vārdiem Laimes un dota. Tēls eposā tiek attēlots kā tikumības un uzticības simbols. Laimdota ir Staburadzes audžumeita, bet viņas tēvs ir Burtnieks. Viņas seja ir piemīlīga, līdzīga mēnesnīcai. Viņai ir tumšzilas acis, kurās raugoties liekas, ka raugies atvara dzelmē. Tērpusies gaišzilganās drāniņās. Mati bija atsprausti ar vizulīšiem, kuri tiecās līdz ceļiem. Laimdotai piemita ļoti daudz labu īpašību un nevienas sliktas, kas liecina, ka viņa ir cēla. Lāčplēsis pirmo reizi satika Laimdotu pie Staburadzes. Viņam palika ļoti labs iespaids par viņu. Laimdotai Lāčplēsis iepatikās viņa drosmes un labsirdības dēļ. Tos abus vienoja vienots mērķis un mīlestība. Laimdota Lāčplēsim dod gudrību un ir uzticīga no pirmās tikšanās reizes. Laimdota solās dzīvot kopā, nomirt kopā priekš viņu mīļotās latviešu tautas.
Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis” Spīdala un Laimdota ir pilnīgi pretēji tēli, kas vienlīdz nepieciešami Lāčplēša varoņdarbu veikšanai. Laimdota ir šī eposa gaišais tēls, kas ir tiklības, gudrības un nepakļāvības simbols, bet Spīdala sava temperamentīgā rakstura un saistības ar tumsas spēkiem dēļ ir skaista intrigu vērpēja.
Daudzu meiteņu ideāls droši vien ir Laimdota no Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis”, tomēr man labāk simpatizē Spīdala. Iepazīstoties ar eposa saturu, A. Pumpura radītais tēls- Laimdota, man nešķiet interesants, jo viņa nemainās nedz uz labo, nedz uz slikto pusi; Spīdalas izaugsme notiek visa eposa garumā, tādēļ viņa man šķiet ļoti interesanta.
P.S Spīdala ir dziļu jūtu cilvēks un mainīgais tēls, bet Laimdota ir Andreja Pumpura sievietes ideāls un raksturā nav izmaiņu. Laimdotā ir latvietēm raksturīgo īpašību sakopojums.