Mitoloģija ir būtiska cilvēces kultūras sastāvdaļa. Mijiedarbībā ar mitoloģiju veidojusies reliģija, filozofija, literatūra, arī zinātņu pirmsākumi. Radusies cilvēces sākumposmā, mitoloģija arī vēlāk ietekmējusi kultūras attīstību. Daudzi literatūras un mākslas šedevri nav pilnībā izprotami, nepārzinot tajos attēlotās mitoloģiskās personas un izmantotos mitoloģiskos sižetus. Varētu teikt, ka mitoloģija ir cilvēces garīgais šūpulis.
Latviešu mitoloģijā izdala sešus mītisku būtņu līmeņus:
1.Dabas un kosmiskās dievības, t.i., Sauli, Mēnesi, Pērkonu,
2.Dievu, Dieviņu,
3.Liktens lēmējdievības, kā (Laimu),
4.Auglības dievības, kā (Jumi),
5.Mātes: (Zemes māti, Vēja māti,
6.Zemākā līmeņa būtnes – sētas gariņus u. tml.
Aplūkosim, kā tiek skaidrots, kas ir reliģija un kas ir mitoloģija. Un zīmīgi, ka mitoloģijas skaidrojums k nemainīgāks, laikam ejot Jo par mitoloģiju (gr. mythologia) sauc kādas tautas mītu kopumu, ari zinātni, kas vāc, pēta un izskaidro mītus. Mitoloģijas skaidrojums nemainās tāpēc, ka tāda veida, t.i. senu mītu kopums nepapildinās un principiāla attieksme pret tiem jaunākajos laikos nemainās. Šodienīgos tāda veida mītus, piemēram – par pasaules radīšanu, mēs saucam par zinātnes atklājumiem, tie tiek ar zinātnes metodēm pierādīti un tāpēc tos vairs nevar agrākā nozīme par mītiem dēvēt.
Par mītiem..Mītu pētīšana un salīdzināšana ir vēl daudz grūtāka kā valodas salīdzināšana.Par mītiem (gr. mythos -stāsts) sauc nostāstus, teiksmas par Dievu, dieviem, par viņu izcelšanos un darbību (teogoniskie), un par pasaules radīšanas apstākļiem un notikumiem ( kosmoloģiskie).Senajiem cilvēkiem tāpat interesēja t.s. mūžīgie jautājumi: “Kā veidojusies pasaule? Kas es esmu? Kas notiks tad, kad es nomiršu?” Tāpēc cilvēki vienmēr tam ir meklējuši kādu izskaidrojumu. Cilvēki meklē skaidrojumu mītos [tēlainos skaidrojumos par pasaules, cilvēku, dievu, dzīvnieku un dažādu lietu, parādību, kā arī visa dzīvā izcelšanos]. Visām tautām ir dažādi mīti par pasaules, saules, Zemes, cilvēka un dažādu dabas parādību un norišu izcelšanos. Daudzām tautām mīti par izcelšanos ir līdzīgi. Visām tautām radītā pasaule ir svēta, kas nodrošina stabilitāti – tātad drošību. Sakrālā jeb svētā pasaule ir pretstatā nesakārtotajai pasaulei.
Lai arī pēdēja laika mitoloģijas pētīšana ir gājusi milzu soļiem uz priekšu, tomēr jautājumā par ticības izcelšanos vēl tagad nav pie zinātniekiem pilnīgas vienības.