Latvijas ceļš uz NATO

Priekules vidusskolas
12. klases skolnieka
Gundara Sokolovska
referāts

Latvijas ceļš
uz
NATO

Priekule 2006

Saturs

1. Ievads
2. Latvijas politiskais raksturojums pēc neatkarības atjaunošanas
3. Latvijas aizsardzības raksturojums pēc neatkarības atjaunošanas
4. Kas ir NATO?
5. Latvijas diplomātisko attiecību veidošana ar NATO
6. Latvijas institūcijas, kas atbildīgas par sagatavošanos iestājai NATO
7. Partnerattiecības mieram
8. Rīcības plāns
9. Latvijā notikušās reformas
10. Latvija kļūst par NATO dalībvalsti
11. Nobeigums
12. Tēzes
13. Izmantotā literatūra
14. Pielikumi

Ievads

Atgūstot neatkarību, Latvijas ekonomika, ārpolitiskie sakari, armijas militārais stāvoklis bija pašā savas attīstības sākumstadijā. Latvijai nācās nodibināt politisko sakarus ar daudzām valstīm, nācās atvērt vēstniecības, kas nemaz nebija tik viegli un, protams, rūpēties par savas valsts drošību.
2004. gada 29. martā Latvija tiek uzņemta NATO – visveiksmīgākajā militārajā aliansē modernās pasaules vēsturē. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pagājuši jau vairāk nekā 15 gadi un aptuveni tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai šobrīd Latvija būtu pilntiesīga NATO dalībvalsts. Mani vienmēr ir interesējusi Latvijas ārpolitika un politika kā pati par sevi, tāpēc izlēmu izpētīt Latvijas paveikto ceļā uz NATO.
Es vēlējos izpētīt kāds bija Latvijas politiskais un militārais stāvoklis pēc neatkarības atgūšanas un kāds tas ir tagad. Mēs redzam tikai pašu aisberga smaili, bet kam nācās iziet cauri Latvijas valstij un tās politiķiem šo 15 gadu laikā, bieži aizmirstam vai nemaz nezinām. Arī es neesmu plaši informēts par 90. gadu politisko dzīvi Latvijā sakarā ar mērķi iestāties militārajā organizācijā – NATO. Vēlējos salikt kopā zināšanas, ko es jau biju ieguvis, ar jaunām, ko ieguvu rakstot šo referātu.

Latvijas politiskais raksturojums pēc neatkarības atjaunošanas.

Latvijā, no 1990. gada 18. marta līdz 5. Saeimas izveidei(1993.gada jūnija sākums), Saeimas pilnvaras un uzdevumus pildīja Latvijas Republikas Augstākā padome. Augstākajā padomē bija ievēlēti 201 deputāti, no kuriem tikai 10 bija sievietes. Toties 185 deputāti varēja lepoties ar augstāko izglītību, kas procentuāli ir 92% no visiem deputātiem. Augstākā padome nepilno trīs gadu laikā pieņēma kopskaitā 404 likumus un noteica valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu. Augstākās padomes priekšsēdētāja amatu pildīja Anatolijs Gorbunovs.
5. Saeimas vēlēšanas ienesa jaunas vēsmas Latvijas politiskajā dzīvē. Saeimā tika ievēlētas 8 partijas: SAVIENĪBA “LATVIJAS CEĻŠ”, “LATVIJAS NACIONĀLĀ NEATKARĪBAS KUSTĪBA”, “SASKAŅA LATVIJAI ,- ATDZIMŠANA TAUTSAIMNIECĪBAI”, “LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA”, “LĪDZTIESĪBA”, Vēlēšanu apvienība “TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI “, “LATVIJAS KRISTĪGO DEMOKRĀTU SAVIENĪBA ” un “DEMOKRĀTISKĀ CENTRA PARTIJA”. Par pirmo Latvijas valsts ministru prezidentu pēc neatkarības atjaunošanas kļuva Valdis Birkavs no SAVIENĪBAS “LATVIJAS CEĻŠ”. Diemžēl valdību stabilitāte Latvijā 90. gados bija ļoti nestabila, septiņu gadu laikā valdība bija nomainījusies septiņas reizes, kas noteikti neveicināja ekonomikas, ārpolitikas un visas valsts izaugsmi un stabilitāti. Latvija 90. gadu sākumā noteica ārpolitikas prioritātes: iestāties Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā (NATO).

Latvijas aizsardzības raksturojums pēc neatkarības atjaunošanas.

Sabrūkot PSRS impērijai, Baltijas valstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, bija vienīgās, kuras nesaņēma mantojumā kara tehniku, munīciju un bruņojumu. Latvijai nācās attīstīt savu aizsardzības sistēmu no pašiem pamatiem.
1991. gadā 13. decembrī Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis parakstīja pavēli par septiņu robežsargu bataljonu – Valmieras, Viļakas, Ludzas, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Ventspils – formēšanas uzsākšanu un Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta izveidošanu. Valsts robežu apsardzības atjaunošana tika uzsākta 1992. gada 1. februārī, kad Latvijas robežsargi pārņēma no Krievijas Federācijas robežsargiem kontroli Rīgas lidostā. No 1992. gada februāra pakāpeniski Latvijas robežsargi arī pārņēma kontroli ostās, uz autoceļiem un dzelzceļa. Tika izveidotas un iekārtotas mītnes robežu tuvumā, kas prasīja daudz pūļu no robežsargiem.
Robežsardze pakāpeniski tika pārņemta no Krievijas Federācijas un attīstījās, toties jūras un gaisa spēkus vēl 1992. gada sākumā pārvaldīja mūsu lielais austrumu kaimiņš. 1992. gada janvārī tika nodibināta Jūras spēku pārvalde, kam primārais uzdevums bija visdrīzākajā laikā pārņemt Latvijas jūras robežu apsardzību. 1993. gada janvārī nodibināja Liepājā Jūras spēku Dienvidu rajonu. Toreiz izdevās iegūt četrus kuģus un divus kuterus, kuri gan prasīja lielus remontdarbus un nepietika arī degvielas, tāpēc neizdevās nodrošināt pilnīgu jūras robežas apsardzi un kontroli pilnā apjomā.
Līdzīgi kā Jūras spēki, Gaisa spēku veidošana sākās 1992. gadā. Tika meklēti nepieciešamie speciālisti, tehnika, veikti darbi pie attiecīgās koncepcijas un normatīvo aktu izstrādes. 1992. gada jūlijā Spilves lidostā tika izveidota Aviācijas bāze, kuras rīcībā aviokompānija „Latvijas aviolīnijas” nodeva 8 helikopterus Mi – 2(skat. pielik. Nr. 1) un 12 lidmašīnas An – 2(skat. pielik. Nr. 2), kā arī Vācijas Federatīvās Republikas dāvinājums – 2 lidmašīnas L – 410(skat. pielik.Nr. 3). Diemžēl veikt regulārus lidojumus, ierobežoja materiālo un finansiālo līdzekļu trūkums, bet pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi neizdevās pat uzsākt.
Tika uzsākta arī aizsardzības spēku izveide, bet to aizkavēja gan līdzekļu trūkums, gan kvalificētu instruktoru un virsnieku nepietiekamais skaits. Tomēr neskatoties uz grūtībām, no 1992. gada 6. aprīļa līdz 1992. gada 30. septembrim nacionālā Aizsardzības akadēmija sagatavoja pirmos virsniekus un virsniekvietniekus, kopskaitā 73 cilvēkus.
Latvijas Republika, ar ierobežotiem resursiem, sāka savu attīstības ceļu, lai īstenotu savu mērķi – iestāties NATO, kas tika uzskatīts par vienīgo drošības garantu Latvijas brīvībai un demokrātijai.

Kas ir NATO?

NATO ir militāri – politiska savienība, kas dibināta 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā, noslēdzot līgumu starp ASV, Lielbritāniju, Franciju, Itāliju, Kanādu, Beļģiju, Nīderlandi, Luksemburgu, Portugāli, Norvēģiju, Dāniju, Islandi. 1952.gadā NATO iestājas Grieķija un Turcija, 1955. gadā VFR, 1982.gadā Spānija (1986. gadā Spānijā notika referendums, kurā tauta nobalsoja pret NATO atomieroču izvietošanu un ievešanu Spānijā), 1999.gadā Polija, Čehija un (pēc referenduma, kurā piedalījās 49 % vēlētāju) arī Ungārija.
Ziemeļatlantijas Alianses(NATO) pamatuzdevums ir nodrošināt brīvību un drošību visās tās dalībvalstīs Eiropā un Ziemeļamerikā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Statūtu principiem. Atkarībā no izaicinājuma veida tās dalībvalstu drošībai Alianse var izmantot gan savu politisko ietekmi, gan militārās spējas, lai sasniegtu šo mērķi. Līdz ar izmaiņām drošības vidē ir mainījies arī veids, kādā Alianse reaģē uz izaicinājumiem tās drošībai. Tā turpina saglabāt stabilitāti Eiroatlantiskajā telpā, taču vienlaicīgi pielāgojas un mainās, lai spētu cīnīties ar jauniem draudiem, piemēram, terorismu un citiem drošības izaicinājumiem ārpus Alianses tradicionālās atbildības. NATO ir alianse, kas paredzēta dalībvalstu kolektīvai aizsardzībai kā miera saglabāšanas un nākotnes drošības garantēšanas pamats, taču pēc nozīmīgām izmaiņām Eiropā 1990. gadā, tā ir kļuvusi par drošības un stabilitātes veicinātāju visā Eiropā. Pēc “aukstā kara” un Eiropas sadalīšanas procesa beigām NATO pārveidošana ir vērsta uz tāda augstāka sadarbības līmeņa un savstarpējās uzticēšanās radīšanu, kas labvēlīgi ietekmētu visu Eiropu. Alianses kodolu veido tajā ietilpstošās dalībvalstis. To valstu valdības kopīgās sanāksmēs pārstāv alianses augstākās politiskās varas iestādes.

Latvijas diplomātisko attiecību veidošana ar NATO.

Lai arī Latvija bija izvirzījusi mērķi iestāties NATO, diplomātiskie sakari attīstījās samērā lēni. NATO un ES galvenajā mītnē Beļģijas galvaspilsētā Briselē, Latvijas vēstniecība tika atvērta tikai 1993. gada vasaras nogalē. Pēc NATO pārstāvju viedokļa, sadarbība ar Latviju nav bijusi pietiekami aktīva tieši Latvijas puses kūtruma dēļ.
Kad tika atvērta Latvijas vēstniecība Briselē, kā pirmais vēstnieks no Latvijas tika nosūtīts Juris Kanels. Viņa galvenais uzdevums bija attiecību veidošana ar ES, NATO, Beniluksa valstīm(Beļģiju, Luksemburgu, Nīderlandi) un Rietumeiropas Savienību. Lai akcentētu sadarbību ar militāro aliansi, par īpašo uzdevumu ministru jautājumos ar NATO tika iecelts Jānis Trapāns.
Tikai 1997. gada beigās visām NATO partnervalstīm, tai skaitā arī Latvijai, bija iespējams formāli pieteikt savus delegācijas vadītājus kā vēstniekus NATO. Kad 1999. gada aprīlī Vašingtonas sanāksmē, kas iezīmēja jaunas kontūras Latvijas un alianses sadarbībai, tika paziņotas deviņas NATO kandidātvalstis , kuras piedalīsies „Rīcības plānā dalībai NATO”, Latvijas pārstāvniecība bija skaitliski vismazākā. Latvijas Ārlietu ministrija 2000. gadā spēra vairākus nozīmīgus soļus, kas šo situāciju uzlaboja. No Beniluksa valstu vēstnieka amata tika atsaukts I. Lieģis, lai viņš koncentrētu savu darbību tikai NATO vēstnieka un Rietumeiropas savienības pienākumu pildīšanai. Latvijas Aizsardzības ministrija papildināja savu pārstāvniecību ar vienu civilo darbinieku un vienu militāro darbinieku. Ārlietu ministrija izveidoja vēl vienu diplomāta štata vietu NATO.
Latvijai 90. gadu beigās bija izveidots jau daudz ciešāks kontakts ar NATO nekā to sākumā.

Latvijas institūcijas, kas atbildīgas par sagatavošanos iestājai NATO

Saeima
• Politiski nodrošina stratēģisko izvēli iekļauties NATO aliansē;
• Veic nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un institucionālā līmenī;
• Piešķir nepieciešamo budžeta nodrošinājumu.
Valsts prezidents
• Veicina starptautisko atbalstu Latvijas integrācijai NATO.
Ministru kabinets
• Apstiprina izstrādātos valsts aizsardzības pamatdokumentus;
• Apstiprina NATO dalības rīcības plānu un pārrauga tā izpēti.
Ārlietu ministrija
• Ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošina Ārpolitikas koncepcijas īstenošanu;
• Analizē politisko situāciju un sniedz informāciju un atzinumus citām integrācijas procesā iesaistītām institūcijām;
• Organizē diplomātiskā dienesta darbu NATO integrācijas galvenajos virzienos un atbild par to;
• Nodrošina sarunu un dialoga procesus.
Aizsardzības ministrija
• Plāno, koordinē un realizē integrācijas NATO militāri politiskos aspektus;
• Ministrijas ietvaros izveidota speciāla struktūra, kā NATO integrācijas izpildes sekretārs, NATO integrācijas nodaļa un citas.

Integrācijas NATO padome
• Cenšas panākt valdības uzskatu vienotību valsts aizsardzības un Latvijas integrācijas NATO jautājumos;
• Veicina Latvijas rīcības plāna dalībai NATO izpildi;
• Veicina valsts institūciju sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Latvijas integrāciju NATO, kā arī sadarbību ar NATO;
• Veicina Latvijas integrācijas NATO politikas izstrādi un īstenošanu.

Vecāko amatpersonu rīcības komiteja NATO integrācijas jautājumos
• Koordinē Latvijas integrācijas NATO procesā iesaistītās institūcijas, darbu pie Latvijas rīcības plāna dalībai NATO izstrādes un izpildes.
Nacionālo bruņoto spēku štābs
• Atbildīgs par Latvijas rīcības plāna dalībai NATO izstrādi, izpildi, par pārskata procesa plānošanu, koordinēšanu un izpildi;
• Atbildīgs par programmas “Partnerattiecības mieram” plānošanu, izpildi un koordinēšanu.

Partnerattiecības mieram

Viens no būtiskākajiem punktiem Latvijas ceļā uz NATO bija sekmīga dalība programmā „Partnerattiecības mieram”. Šīs programmas mērķis, kas izveidota 1994. gadā, bija palielināt uzticību un sadarbības centienus drošības nostiprināšanai Eiropā, palīdzēt programmā iesaistītajām valstīm pārstrukturizēt bruņotos spēkus, lai tie būtu spējīgi pildīt pilnvērtīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā un piedalīties NATO miera uzturēšanas operācijās. Programma ir veidota katrai valstij individuāli un dod iespēju izvēlēties, cik lielā mērā dalībnieks vēlas tajā piedalīties. Praktiskās sadarbības iespējas ir ļoti plašas un ietver kā militārās mācības, tā arī seminārus un apmācības kursus. Tā ir devusi Latvijai, kā šīs programmas aktīvai dalībniecei, iespēju nostiprināt attiecības ar NATO. Sākotnējās bažas, ka „Partnerattiecības mieram” process būs alternatīva alianses paplašināšanai, tomēr izrādījušās nepamatotas. Latvija aktīvi piedaloties miera uzturēšanās operācijās, piemēram, Kosovā un Bosnijā – Hercegovinā un Albānijā, radīja par sevi uzticamas valsts tēlu, kas spējīga izpildīt doto uzdevumu. Tas bija ļoti būtiski iestājai NATO, aliansei bija jāiegūst uzticība no Latvijas, lai vēlāk mēs spētu sekmīgi uzsākt iestāšanās procesu. 2001.gada Latvijas un NATO individuālās sadarbības programmas pamatā tika izvēlēti pasākumi, kas vismērķtiecīgāk sekmētu Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Par prioritārām „Partnerattiecības mieram” sadarbības jomām 2001.gadā bija noteiktas:
• pretgaisa aizsardzība
• vadība, kontrole un sakari
• angļu un franču valodas mācības
• militārā izglītība, apmācība un doktrīna
• nodrošinājuma sistēma
• miera nodrošināšana
Latvija piedaloties programmā, sekmīgi turpināja savu nosprausto mērķi – iestāties NATO.

Latvijas Rīcības plāns

1999.gada NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Vašingtonā NATO nolēma aizsākt procesu, kas palīdzētu kandidātvalstīm labāk sagatavoties dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Kā pirmo soli šajā procesā NATO piedāvāja kandidātvalstīm izstrādāt ikgadēju rīcības plānu, kas atspoguļo to sagatavošanos un veicamos pasākumus dalībai Aliansē. Rīcības plānu varēja uzskatīt par biļeti uz NATO, ja vien tas tiek veiksmīgi izpildīts. Latvijas Rīcības plāns dalībai NATO tiek apstiprināts Ministru kabinetā un iesniegts Aliansei katra gada septembrī.
Rīcības plāns dalībai NATO paredz piecas galvenās sadaļas:
• politiskie un ekonomiskie jautājumi
• aizsardzības/militārie jautājumi
• resursi
• informācijas drošība
• juridiskie jautājumi
Rīcības plāna dalībai NATO sagatavošana ir ļoti nozīmīgs uzdevums – to veic Ministru prezidenta birojs, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, kā arī citas valsts institūcijas.
Plāns dalībai NATO veido pamatu visiem citiem Latvijas un NATO sadarbības projektiem un aktivitātēm, kā arī, galvenokārt pamatojoties uz izstrādāto Rīcības plānu, atskaiti par tā izpildi, NATO veido savu novērtējumu par Latvijas spēju kļūt par alianses locekli. Tomēr jāatceras, ka Rīcības plāns negarantē dalību NATO, bet gan palīdz valstīm pielāgot savus bruņotos spēkus un sagatavoties Alianses dalībvalsts saistībām un atbildībai. Tāpēc ikvienai dalībvalstij, arī Latvijai, nācās veltīt daudz pūļu, lai spētu izpildīt Rīcības plāna ietvertos punktus. Latvija bija pirmā valsts, kas veica sava “Latvijas 2000.gada Rīcības plāna dalībai NATO” izskaidrošanu NATO dalībvalstīs: ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Portugālē, Spānijā, Itālijā, Grieķijā un Čehijā.1999.gadā Latvijas centieni sagatavoties dalībai NATO ir guvuši pozitīvu NATO dalībvalstu novērtējumu. Latvija līdz ar Igauniju, Lietuvu un sešām citām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm tika nosauktas par NATO kandidātēm.

Latvijā notikušās reformas

Virzība uz NATO aptver ne tikai militāro jomu, bet arī diplomātiskos, politiskos un ekonomiskos jautājumus. Militārā ziņā dalībai NATO, Latviju saista divi pamatvirzieni:

1. Nacionālo bruņoto spēku vispārējā attīstība un valsts pašaizsardzības spēju attīstība.
2. Nacionālo bruņoto spēku savienojamības spēju pilnveidošana ar NATO.

Runājot par 2. punktu, jāteic, ka to izpildīt visām Baltijas valstīm bija daudz vieglāk, nekā pārējām sešām kandidātvalstīm, jo nebija vajadzīgs pārstrukturizēt armiju jau iepriekš minētā iemesla dēļ, ka Krievijas Federācija neatstāja mantojumā bruņojumu, tehniku un munīciju. Latvija aizsardzības sistēmu jau no pašiem pamatiem varēja attīstīt pēc NATO kritērijiem.
1999. gadā tika uzsāktas reālas reformas bruņoto spēku attīstībai abos pieminētajos virzienos. Aizsardzības budžets tika palielināts par 35%, sasniedzot jau 0,85% no iekšzemes kopprodukta(IKP), tomēr tik un tā tas nebija pietiekams, jo NATO dalībvalstīm, bruņoto spēku attīstībai, ir jātērē vismaz 2% no valsts budžeta. Palielinot aizsardzības budžetu, ministrija varēja pievērst īpašu uzmanību karavīru sadzīves apstākļu uzlabošanai, jo bieži bija gadījumi, kad karavīri saslima ar kādu vīrusu, ko izraisīja pārāk zemie karavīru uzturēšanās apstākļi kazarmās, gan ēdināšanas iestādēs. Tika realizēta militārpersonu reforma, lai virsnieki un instruktori varētu sākt domāt par karjeras iespējām un izaugsmi. Karavīru atalgojums tika paaugstināts vidēji par 80%, tādējādi militārais personāls kļuva par vienu no vislabāk atalgoto valsts nodarbināto kategoriju. Mērķis bija atgriezt armijas popularitāti tautas vērtējumā, ko var sākt novērot jau šobrīd. Tāpat tika uzsākta atsevišķu ekipējumu un bruņojuma iegādes programmas.
Sevišķa uzmanība tika pievērsta aizsardzības sistēmas un administrēšanas mehānismu uzlabošanai un jaunu principu ieviešanai. Tika aizsākta plānošanas, programmēšanas, budžeta veidošanas un izpildes kontroles sistēmas ieviešana Aizsardzības ministrijā. Tās mērķis bija izveidot sistēmu, kura definētie uzdevumi politiskajā līmenī precīzi tiek transformēti militārajās prasībās un atbilstošā budžetā. 1999.gadā tika uzsākta prettanku un pretgaisa aizsardzības ieroču sistēmu iegāde Latvijas aizsardzības vajadzībām. Tajā pašā gadā sagatavota Zemessardzes Rīgas brigādes reorganizācija, kura bija jāveic 2000.gada sākumā. Militārā sadarbība starp Latviju un NATO pieauga. 2003. gada martā tika apstiprināts Latvijas reformu plāns dalībai NATO. Dalības plāns tika izstrādāts pēc pērn Prāgā notikušā NATO samita. Plānā ir piecas sadaļas, kas izstrādātas vairākkārtējās NATO un Latvijas divpusējās sarunās. Reformu plānā dalībai NATO ir sadaļas par sabiedrības demokrātiju, militārajiem, informācijas drošības un juridiskajiem aspektiem, kā arī resursiem. Reformu plāns ir Latvijas NATO iestāšanās sarunu sastāvdaļa un aptver tās jomas, kurās Latvijai jāturpina darbs, pilnveidojot savas spējas uzņemties NATO dalībvalsts saistības un pienākumus. Reformu plāns turpina pēdējos četros gados rīcības plāna dalībai NATO ietvaros uzsākto darbu.
Politiski ekonomiskajā jomā Latvija apņemas turpināt korupcijas apkarošanu, aktīvu sabiedrības integrācijas politiku, nostiprināt administratīvos resursus un turpināt ekonomisko politiku, kas nodrošinātu aizsardzības attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Aizsardzības jomā Latvija apņemas turpināt uzlabot bruņoto spēku spējas nosūtīt un uzturēt misijās savas vienības, kas spēs iekļauties kopīgās operācijās ar NATO valstu spēkiem, kā arī nostiprināt spējas sadarboties ar sabiedroto spēkiem kā alianses teritorijā, tā ārpus tās. Reformu plāns ietver arī galvenos uzdevumus NATO informācijas aizsardzības nodrošināšanai, nostiprinot spēju aizsargāt dokumentus un elektronisko informāciju, kā arī rūpīgāku personu pārbaudi. Latvija apņemas pievienoties alianses darbību regulējošajiem līgumiem, kas izriet no NATO Vašingtonas līguma un attiecas, piemēram, uz militārpersonu un štābu statusu dalībvalstīs. Resursu ziņā Latvija reformu plānā apņemas uzturēt aizsardzības izdevumus 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenī. Iestāšanās sarunu gaitā Latvija ir vienojusies ar NATO par Latvijas iemaksām NATO kopīgajos budžetos. Paredzētās Latvijas iemaksas ir samērīgas un aprēķinātas, balstoties uz valsts ekonomiskajām spējām, proti, IKP apjomu. NATO kopīgie budžeti ir relatīvi nelieli un aptver NATO galvenās mītnes un centrālo štābu uzturēšanas izdevumus, kā arī atsevišķas kopīgas infrastruktūras programmas. No iestāšanās brīža Latvija apmaksās noteiktu daļu no šiem kopīgajiem budžetiem. Aplēses liecina, ka Latvijas iemaksas NATO kopīgajos budžetos 2004.gadā varētu sasniegt ap 0,9 miljoniem eiro (aptuveni 0,55 miljoniem latu), 2005.gadā ap 1,4 miljoniem eiro (ap 0,85 miljoniem latu) un 2006.gadā līdz 1,55 miljoniem eiro (ap 0,95 miljoniem latu). Iemaksu pieaugums saistīts ar Latvijas pakāpenisku iekļaušanos kopīgo infrastruktūras projektu finansējumā. Reformu plāns dalībai NATO paredz kolektīvās aizsardzības principu, bruņoto spēku tālāku reformu, kā arī specializāciju un integrāciju NATO struktūrās.

Latvija kļūst par NATO dalībvalsti

2004. gada 29. marts Latvijai ir kļuvis par vēsturisku. Latvija kopā ar Bulgāriju, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju pievienojusies Ziemeļatlantijas aliansei tās piektajā un līdz šim lielākajā organizācijas paplašināšanas kārtā. Tajā dienā Latvijas ministru prezidents Indulis Emsis un aizsardzības ministrs Atis Slakteris, kā arī citas augstas valsts amatpersonas Vašingtonā iesniedza ASV Valsts departamentā Ziemeļatlantijas līguma ratifikācijas dokumentus. Tas nozīmē, ka Latvija kļūst par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.
Līdz ar to septiņu jauno valstu pievienošanos NATO apvienos 26 dalībvalstis. Šī bija lielākā paplašināšanās alianses vēsturē. Kā aprēķināja aģentūra LETA – septiņas jaunās NATO dalībvalstis papildināja aliansi ar aptuveni 175 000 karavīru. Vislielāko pienesumu deva Rumānija(87 000 karavīru) un Bulgārija(42 000). Salīdzinoši Latvijas bruņotajos spēkos bija ap 4900 karavīru, trīs tanki „T – 55”(skat. pielik. Nr. 4) un 13 citas bruņumašīnas.
Prakstisku labumu no pievienošanās NATO Baltijas valstis izjuta jau drīz, kad to gaisa telpu sāka apsargāt NATO aviācija ar slaveno iznīcinātāju F – 16(skat. pielik. Nr. 5). Šim nolūkam tika izmantotas Lielbritānijas, Beļģijas, Dānijas un Norvēģijas lidmašīnas.
Pievienojoties NATO līgumam, Latvija apstiprina savu uzticību ANO hartas mērķiem un principiem, savu vēlēšanos “dzīvot mierā ar visām tautām un valdībām”.

Latvijas augstāko politiķu komentāri par iestāšanos NATO.

Vaira Vīķe – Freiberga, Valsts prezidente:
Vēsturiski šī ir pirmā reize, kad varam būt pārliecināti par savu drošību – Latvijai tiks sniegts vislielākais atbalsts, kāds šobrīd pieejams pasaulē. Latvija var baudīt tādu drošības sajūtu, kas iespaidos visu mūsu tālāko attīstību, tajā skaitā ekonomisko izaugsmi, kaut vai veicinot tirdznieciskās saites ar citām valstīm, kam mūsu drošības garanti ir būtiski. Arī gatavošanās NATO bija nozīmīga daudzpusīgai valsts attīstībai – ne tikai smags politisks darbs, diplomātijas centieni, bet daudzi neskaitāmi praktiski sasniegumi ne tikai bruņoto spēku attīstībā, bet demokrātisko institūciju stiprināšanā.
(2004. gada 30. marts, Diena)

Ģirts Valdis Kristovskis, bijušais aizsardzības ministrs:
Atlikt uzņemšanu uz vēlāku laiku būtu nozīmējis paturēt Latviju atpalicībā, ko mēs nevarējām atļauties. Bija gan atsevišķi bīstami brīži – kaut vai kad Lietuva centās uzspiest modeli, ka izmēģinājumam attiecībās ar Krieviju uzņem vienu Baltijas valsti, viņus. Interesants brīdis bija 1999. gada vasaras sākumā, kad NATO Eiropas spēku komandieris Veslijs Klārks bija Rīgā un es viņam prezentēju mūsu attīstības plānus. Viņš bija atzinīgs un iedrošināja smagi strādāt, taču, kad lūdzu privāti padomu, viņš teica: „Latvia is in trouble.”(tulk. Latvijai ir nepatikšanas). Valdības un komandieri bija maz darījuši, lai pārmantotās padomju tradīcijas armijā pārveidotu rietumu standartos, ko es izdarīju. NATO ir un paliks spēcīgākā organizācija uz zemeslodes, taču to gaida bēdīga nākotne, ja tā zaudēs identitāti un mērķus viedokļu nesaskaņošanas un iekšpolitisku intrigu dēļ.”
(2004. gada 30. marts, Diena)

Raimonds Graube, bijušais NBS komandieris:
Kad Veslijs Klārks 1999. gada vasarā bija Rīgā pirmajā vizītē, mēs runājām par NATO integrāciju un viņš izteica atmiņā paliekošu frāzi: „Jūs būsit NATO un varbūt tam esat vēl tuvāk, nekā paši domājat.” Tolaik mēs paši vēl runājam par varbūt 2006. gadu, agrākais. Liela loma bija noturīgai ASV ārpolitikai, trimda bija aktīva, mūsu uzņemšanu atbalstīja arī vairākas Eiropas valstis, un beigās viņi guva virsroku. Turklāt mūsu ārpolitika un rīcība bija konsekventa – miera misijās mēs esam no 1996. gada, un, lai gan bija daudz skeptiķu, tagad mēs saņemam augļus.
(2004. gada 30. marts, Diena)

Ojārs Klaniņš, bijušais vēstnieks ASV:
Kad 1998. gadā notika pirmā paplašināšanās, man bija pārliecība, ka agri vai vēlu mūs uzņems, bet nebija skaidrs, uz cik ilgu laiku Baltijas jautājums atlikts. Kad es pirmo reizi dzirdēju, ka Vācija un Lielbritānija ir mainījusi savu viedokli par mums NATO, un dāņi un ASV vairs nebija vienīgie aizstāvji, kad neoficiāli tapa zināms, ka arī Krievija vairs tik asi neuzstāj, tad bija skaidrs. Esmu pārliecināts, ka Vācija nekad to nebūtu atbalstījusi, ja Krievija neatbalstītu, un svarīgi bija, ka arī Buša administrācija Klintona līniju atbalstīja un noveda līdz galam.
(2004. gada 30. marts, Diena)

Nobeigums

Iestājoties NATO, Latvija bija veikusi ļoti nozīmīgu ārpolitisko posmu valsts pastāvēšanas vēsturē. Bet tas nebūt nenozīmē, ka Latvija ir paveikusi visu saistībā ar dalību NATO. Tagad nāksies pierādīt, ka esam spējīga un uzticama valsts pārējām alianses dalībvalstīm. Mūsu valsts būs spiesta izlemt varbūt ne tik patīkamus jautājumus, kā, piemēram, vēl pirms pāris gadiem, kad bijām kandidātvalsts, izlemt sūtīt savus karavīrus uz Irāku, bet tā ir sava veida drošības cena, ko Latvijai nāksies samaksāt, lai arī militārajā jomā mūsu palīdzība NATO ir ļoti niecīga, drīzāk simboliska. Cik ilgi pastāvēs NATO un Latvija tajā ir grūti pateikt, jo pasaule ir ļoti dinamiska un nemitīgi mainīga, bet vienu var teikt droši: Latvija ir ieguvusi spēcīgu drošības līdzekli pret pasaulē pastāvošo ļaunumu.

Tēzes

• Latvija 90. gadu sākumā noteica ārpolitikas prioritātes: iestāties Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā (NATO).

• NATO ir militāri – politiska savienība.

• Lai iegūtu ciešākas saites ar NATO, Latvija iesaistās programmā „Partnerattiecības mieram”.

• Militāro attīstību Latvija sāka no pašiem pamatiem.

• 1999. gadā Latvija sāk veikt reālas reformas militārajā jomā.

• No 1999. gada Latvija katru gadu līdz 2004. gadam izstrādāja Rīcības plānu dalībai NATO.

• 2004. gada 29. martā Latvija tiek uzņemta militārajā aliansē – NATO.

• Iestājoties NATO, Latvija uzsāk jaunu posmu ārpolitikas dzīvē.

Pielikumi

Nr. 1

Mi – 2

Nr. 2

Nr. 3

An – 2

Nr. 4

T – 55

Nr. 5

F – 16

Izmantotā literatūra

• Šics U. Latvija ceļā uz NATO – SIA „N.I.M.S.”, 1996. – 40. – 50. lpp.
• Jundzis T. Latvijas drošība un aizsardzība – „Junda”, 1995. – 210. – 302. lpp.
• Lieģis I. Latvijas integrācija NATO – sapnis vai realitāte? – AS „McĀbols”, 2000. – 25. – 30. lpp.
• NATO rokasgrāmata – NATO, 2001. – 65. – 78. lpp.
• Zvejnieks O. Latvijas neatkarība atkarīga no Polijas un Vācijas – Kapitāls, 2004. 12. Nr. 14. lpp.
• Latvijas armija- reāls spēks vai butaforija?// http://latvians.lv/modules.php?name=zinjas&file=article&sid=315 Resurss aprakstīts – 2006. g. 20. janv.
• Filma Combating terrorism: NATO’s role, NATO, 2004. g..
• Robežsargi atzīmē dienesta atjaunošanas 14. gadadienu // http://www.virtualliepaja.lv/modules.php?name=zinjas&file=article&sid=1407 Resurss aprakstīts – 2005. g. 13. dec.
• Kas ir NATO?// http://www.nato.int/docu/other/lv/facts/what-is_lat.htm Resurss aprakstīts – 2000. g. sept.
• Integrācija NATO 1999. Gada pārskats// http://www.mod.gov.lv/index.php?pid=03199 Resurss aprakstīts – 2000. g. janv.
• Ko maksā dalība NATO?// http://www.politika.lv/index.php?id=104895〈=lv Resurss aprakstīts – 2002. g. 12. nov.
• Latvijas Reformu ieviešanas plāns dalībai NATO// http://www.mfa.gov.lv/lv/dp/4087/4088 Resurss aprakstīts – 2004. g. jūl.
• NATO dalībvalstu pasākumu plāns// http://www.nato.int/docu/other/lv/facts/nato-map_lat.htm Resurss aprakstīts – 2000. g. aprīlī.
• Latvija NATO dalībvalsts. – Diena, 2004. g. 30. marts – Nr. 76, 3. lpp.
• Antonevičs M. Latvija kļūst par NATO dalībvalsti. – Latvijas Avīze, 2004. g. 29. marts – Nr. 88, 1. lpp.
• Brošūra: NATO 21. gadsimtā. – 2004. g.
• Informatīvs izdevums: NATO pēc pārmaiņām. – 2004. g.